Dainis Īvāns:Jēkabpilī joprojām visus neatkarības gadus pret Krustpils kultūras namu ir pavērsts padomju lielgabala stobrs
4.maija deklarācijas klubs Latvijas simtgadē Likteņdārzā novietos īpašu laukakmeni, bet Jēkaba laukumā netālu no Saeimas iecerēts novietot piemiņas objektu, vienlaikus aicinot šo vietu pārdēvēt par Neatkarības laukumu.
Kā žurnālistiem preses konferencē stāstīja kluba prezidente Velta Čebotarenoka, klubs vēlējies pasniegt vairākas dāvanas valsts simtgadē, tādēļ iekrātas dažādas idejas. Viena no dāvanām būs laukakmens Likteņdārzā, kurā būs iekalti 1918.gada valsts dibinātāju vārdi un 1990.gada Latvijas neatkarības ajaunotāju vārdi. Šo objektu Čebotarenoka saredz kā tiltu starp pagātni un nākotni.
Tāpat radusies ideja, ka Jēkaba laukumā, kuru šobrīd varot uzskatīt par puspamestu, vajadzētu novietot kādu objektu par godu diviem politiskiem aktiem - 1918.gada balsojumam par Latvijas neatkarību un 1990.gada balsojumam par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pagaidām plānots šajā laukumā ierakt vien pamatakmeni nākotnes skulptūrai.
Klubs ir lūdzis Rīgas domei pārdēvēt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Pašlaik tiek gaidīta atbilde no domes gan saistībā ar pamatakmens ierakšanu, gan ar laukuma nosaukuma pārdēvēšanu. Jautājuma risināšanā iesaistīts arī Valsts valodas centrs. Par ieceri informēta Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL/TBLNNK), Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Kultūras ministrija, un visi iecerei piekrituši.
"Uz valsts simtgadi tas būtu jauks žests. Kad šis veidojums taps, ceru, ka gidi un Latvijas viesi apstāsies un sapratīs, kas šajos gados notika Latvijas Nacionālajā teātrī un Saeimas ēkā," teica Čebotarenoka, piebilstot, ka pagaidām nepieciešams apkopot arhitektu un sabiedrības viedokli par to, ko labāk šajā laukumā novietot.
Arī kluba biedrs Dainis Īvāns uzsvēra, ka daudzu valstu galvaspilsētās ir neatkarības laukums, taču Latvijā tāda nav. Nesen par Brīvības laukumu gan nolemts pārdēvēt vietu pie Brīvības pieminekļa. "Mums ir tikai viens Uzvaras laukums, kas veltīts Latvijas neatkarības kara uzvarai. Diemžēl šobrīd šis laukums ir pārklāts ar citu naratīvu - okupāciju slavinošu pieminekli. Nekā, kas runā par Latvijas neatkarību, mums nav," norādīja Īvāns.
Savukārt kā trešā dāvana iecerēta grāmata par personām, kas 1918.gadā balsoja par Latvijas neatkarību un par 4.maija deklarācijas kluba biedriem. "No 138 kluba biedriem esam palikuši 111, tāpēc vēlamies izdot informāciju par kluba biedriem. Grāmata varētu būt arī digitālā formā un tajā būtu kluba biedru stāsti par pieredzēto un nākotni," teica kluba prezidente.
Pagaidām gan grāmata top lēni ierobežotā finansējumu dēļ, taču, pateicoties Saeimai, kas atbalstīja likumprojektu, paredzot, ka varēs sniegt finansiālu un materiālu atbalstu neatkarības atjaunošanu atbalstījušajiem Augstākās padomes (AP) deputātiem, tostarp reprezentācijas pasākumu organizēšanai, darbs turpināšoties straujāk.
Ceturtā dāvana būšot ideja veidot 4.maija deklarācijas kluba gada balvu par patriotiskāko notikumu gada laikā. Balva varētu tikt pasniegta reizi gadā vai reizi divos gadus 4.maijā. Pirmo reizi tā varētu tikt pasniegta 2019.gada 4.maijā. "Balvas ieguvējs varētu būt, piemēram, kāda patriotiska uzvesta luga, kāds patriotisks bērna zīmējums vai kas cits. Kluba žūrija izvēlētos personu vai personu grupu. Vienlaikus mēs aicinātu sabiedrību ieteikt mums iespējamos balvas laureātus," skaidroja Čebotarenoka.
Kluba prezidente aicināja sabiedrību vērot, kas notiek viņu pašvaldībās, pievēršot uzmanību padomju vēstures palieku aizmēšanai. Kā piemēru viņa minēja Sputņika ielu Jūrmalā, Viļa Lāča ielu Saulkrastos, savukārt kādas Rīgas skolas mājaslapā pieminēti populāri šīs skolas absolventi, kuru vidū ir arī Boriss Pugo, kas pasniegts kā skolu simbolizējošs tēls. "Cilvēks, kas mūs gribēja iznīcināt, lai Latvija nepastāvētu, ir ielikts kā skolu simbolizējošs tēls. Nepieņemama ir arī šī Viļa Lāča iela Saulkrastos. Aicinām būt acīgiem, piemēram, rakstīt mums uz klubu, iet uz pašvaldībām un nesamierināties, ka teju 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šādas lietas notiek Latvijā," sacīja kluba prezidente.
Īvāns norādīja, ka Jēkabpilī joprojām visus neatkarības gadus pret Krustpils kultūras namu ir pavērsts padomju lielgabala stobrs. "Kaut kas neiedomājams, ka padomju militārisma slavinājums var būt pavērsts pret Latvijas kultūru neatkarīgā Latvijā. Dzirdēju dažus jēkabpiliešus, kuriem ir ļoti liels kauns par to," sacīja Īvāns, piebilstot, ka cīņa par neatkarību, pašapziņu un brīvību nekur nav pazudusi un turpinās.
Biedrību "4.maija deklarācijas klubs" dibinājuši Augstākās Padomes deputāti, kuri balsojuši par neatkarības atjaunošanas deklarāciju 1990.gada 4.maijā un par likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" 1991.gada 21.augustā.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA
Komentāri (0-5/5)
A
02.07.2018 18:37Lieciet mieru zem tā dusošajiem.
Kāds jau rokas berzē un cer, ka par pieminekļa nojaukšanu un pārapbedīšanu kādus 10 000 kabatā dabūs.
Lai Īvāns cīnās ar zagļiem un korumpantiem.
Guest
02.07.2018 18:36Aija
02.07.2018 18:36555
02.07.2018 18:36Droši vien pret to cilvēku varonību nebūtu godīgi to lielgabalu noniecināt!
Jēkabpiliete
02.07.2018 18:36