Jēkabpilī piemin Komunistiskā genocīda upurus (FOTO) (VIDEO)
Šodien, 14. jūnijā visā Latvijā pieminēja Komunistiskā genocīda upurus. 14. jūnija parkā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts pasākums. To organizēja Krustpils kultūras nams. Pasākumu vadīja kultūras nama darbiniece Vita Artjomenko, piemiņas brīdī tika pieminēti izsūtījumā izvestie cilvēki. Jēkabpils Galvenās bibliotēkas direktore Zinaīda Rabša lasīja dzeju, bet muzikālu akcentu pasākumam piešķīra kora “Atvasara” vīru ansamblis. Pasākumā piedalīsies Jēkabpils domes priekšsēdērtāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa (LZS) un vietnieks Tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko (Saskaņa), priesteris Viktors Naglis, Zemessardzes 56.bataljona pārstāvji, represētie un dažādu paaudžu jēkabpilieši.
Līga Kļaviņa, uzrunājot jēkabpiliešus, sacīja, ka pirms 77 gadiem šajā dienā tika izvesti vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, kur jaunākais bija tikai dienu vecs. Izveda gan latviešus, gan citu tautību cilvēkus. Viņa uzsvēra, ka izveda cilvēkus, kas pretojās jaunajai iekārtai, kas bija zinoši un gudri, arī strādīgi un turīgi, kas spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un izdarīt secinājumus. Tādi cilcvēki jaun ajai padomju varai nebija vajadzīgi. Līga Kļaviņa uzsvēra, ka atceroties izvešanu ikvienam sažņaudzas sirds par to cilvēku potenciālu, ko iznīcināja komunistiskais genocīds. Viņa piebilda, ka šos notikumus mēs nedrīkstam aizmirst un šodien, pieņemot lēmumus vērstus uz mūsu nākotni. Līga Kļaviņa sacīja, ka tas kas priecē ir mūsu bērni un mazbērni, kas ir gudri, zinoši un radoši, viņi ir mūsu cerība un nākotne. Viņa arī atzīmēja, ka ir prieks par cilvēkiemi, kas spēja izturēt Sibīriju, atgriezties, nodibināt ģimenes, izaudzēt gudrus bērnus un mazbērnus, spēja piedot.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī priesteris Viktors Naglis. Viņš aicināja nedusmoties un mācīties piedot. Aicināja atzīt savas kļūdas un izlīgt ar savu tuvāko, jo tikai stipri cilvēki spēj piedot un atzīt savas kļūdas. Tāpat arī viņš aicināja visus vienoties lūgšanā par tie, kuri no Sibīrijas neatgriezās.
Savās atmiņās par baiso nakti, kad cilvēki tika ar varu izrauti no savām mājām, dalījās Jēkabpils represēto biedrības pārstāve Lilita Evelone. Viņa sacīja, ka joprojām bez emocijām nespēj atcerēties tās dienas notikumus. "Man trīc kājas un acīs sariešas asaras, atceroties brīdi kā nakts vidū mūs izrāva no mājām. Neviens neko tādu nebija gaidījis. Noslēdzoties vienbai dienai devāmies pie miera, lai rīt sāktu citu dienu, bet tā savās mājās nepienāca," sacīja Lilita Evelone. Vioņa klātesošajiem nodeva sveicienus no biedrības vadītājas Marutas Līces, kas šobrīd ārstējas sanatorijā, kā arī informēja represētos, ka 25.augustā plkst.10.00 no Vecpilsētas laukuma aties autobuss uz Ikšķili, uz represēto piemiņas pasākumu un aicināja piedalīties.
Jau ziņots, ka latviešu tautai pagājušā gadsimtā viens no visdrūmākajiem periodiem bija deportāciju laiks - 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta, dažās dienās tika iznīcināta Latvijas elite, kas bijha izveidojusies nedaudz ilgāk nekā divdesmit valsts neatkarības gados. 1941. gada 14. jūnija deportācija galvenokārt bija vērsta pret personām, kuras savas agrākās nodarbošanās laikā tika uzskatītas okupācijas režīmam par neuzticamām un bīstamām. Par upuriem kļuva politiķi, valsts ierēdņi, armijas un policijas virsnieki, aizsargi, literāti, mācību spēki, uzņēmēji un tirgotāji. Deportācijai tika pakļauti šo personu ģimenes locekļi neatkarīgi no vecuma. No Latvijas aizveda vairāk nekā 15 500 cilvēku.
Pasākumā noslēgumā klātesošie nolika ziedus pie piemiņas akmens komunistiskā genocīda upuriem.
{videobox}b2CzltJYy0g{/videobox}