Jēkabpils domes deputāti diskutē, kā mazināt vandalisma gadījumus pilsētā

Jēkabpils domē ceturtdien pirms Finanšu komitejas sēdes izraisījās deputātu diskusija, ko darīt, lai mazinātu vandalisma un demolēšanas gadījumus pilsētā.

Diskusiju aizsāka deputāts Kaspars Ģirģens, vēršot kolēģu uzmanību uz faktu, ka sestdienu un svētdienu rītos pilsētā regulāri tiek konstatēts, ka ir kādai pieturvietai izsisti stikli, salauzti vai apzīmēti soli, sabojāts cits pašvaldības īpašums. Kaspars Ģirģens aicināja pašvaldības policiju “ieslēgt otro ātrumu” un operatīvāk censties notvert vandaļus un sodīt atbilstoši likumam.

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, iesaistoties diskusijā, sacīja, ka pašvaldības policija nevar stāvēt klāt katram pilsētas publiskajam objektam un to sargāt, ka tā savu spēku robežās jau tagad dara visu iespējamo, lai vandāļus notvertu un sauktu pie atbildības. Raivis Ragainis uzsvēra, ka šajā jautājumā bez sadarbības ar pilsētas iedzīvotājiem neiztikt. Viņš sacīja, ka ar mediju starpniecību jāaicina ikviens pilsētas iedzīvotājs ziņot pašvaldības vai valsts policijai, ja novēro, ka kaut kas tiek lauzts, apzīmēts vai kā citādi bojāts, lai kārtības sargi var operatīvi reaģēt.

Kaspars Ģirģens minēja arī faktu, ka pilsētā no Zinību dienas dekoriem tika norauti visi baloni.

Jēkabpils mēra vietnieks Andris Rutko sacīja, ka diemžēl ne vienmēr policija pagūst notvert vainīgos, arī tad, ja ziņo. Viņš zināja teikt, ka baloni no Zinību dienai veltītajiem dekoriem tika nozagti stundas laikā, izvietojot pie dekoriem atkārtoti jaunus, tie īsā laikā tika norauti un nozagti vēlreiz. Abos gadījumos iedzīvotāji, kas redzēja zagļus ziņoja policijai un pašvaldības policijas ekipāža izbrauca, bet notvert zagļus neizdevās, jo tuvojoties policijas mašīnai, tie balonus palaida gaisā un līdz ar to nebija pierādījumu zādzībai.

Deputāts Leonīds Salcevičs rosināja, ka nepieciešamas rīkot akciju - “Mīli savu pilsētu” un tās laikās jātiekas ar skolēniem skolās, jauniešiem darbavietās, kā arī medijos jārunā par savu pilsētu un attieksmi pret to, vairojot patriotismu, kas mazinās vēlmi kaut ko sasist, saulauzt, apzīmēt vai kā citādi bojāt. Leonīds Salcevičs arī aicināja deputātu Kasparu Ģirģenu “nemazgāt pilsētas netīro veļu” sociālajos tīklos, proti, neaprakstīt katru vandalisma gadījumu, norādot, ka viņš šo jautājumu aktualizēs, tā nesot tālāk visiem negatīvu vēsti par pilsētu. Salcevičs aicināja šīs situācijas apspriest deputātu un pašvaldības darbinieku lokā, kopīgi meklējot tām risinājumu.

Savukārt deputāte Kristīne Ozola norādīja, ka ir jāveic pilsētas ārējo videonovērošanas kameru inventarizācija, lai zinātu, cik liela ir to izšķirtspēja, kuras ir tikai dienas kameras un ar kurām var veikt videonovērošanu arī naktī un domāt par līdzekļu atvēlēšanu pilsētas videonovērošanas sistēmas uzlabošanai, lai pašvaldības policija, izmantojot kameras var labi atpazīt vandaļus, pat ja nozieguma brīdī tos pie rokas nepieķer, lai tos var sameklēt un saukt pie atbildības, izmantojot videonovēerošanas kamerās redzēto.

Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs sacīja, ka pašvaldības policijai darbinieku ir vairāk, bet izbraukumam ir tikai viena ekipāža un, ja tā ar transportu atrodas, piemēram, ģimenes skandālā Ķieģeļu ielā, tad reaģēt un operatīvi ierasties, lai notvertu vandaļus Kena parkā, tā nevar.

Iespējams, jādomā par pašvaldības policijas kapacitātes palielināšanu, nodrošinot to ar vēl vienu transporta līdzekli.

Jēkabpils pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis ziņoja, ka šogad pateicoties videonovērošanas kamerām un iedzīvotāju ziņošanai par vandalismu ir reģistrēti 59 gadījumi, savukārt kopumā šogad līdz šodienai pilsētā reģistrēti 1838 pārkāpumi, salīdzinot ar pagājušo gadu šādu gadījumu skaits audzis, jo pērn visa gada laikā reģistrēti 1980 gadījumu, kas ir tikai nedaudz vairāk kā šogad astoņos mēnešos. Šī gada laikā atskurbtuvē ievietota 121 persona. Septiņu personu lietas nodotas valsts policijai. Septembra pirmajās dienās reģistrēts 41 vandalisma un pašvaldības īpašuma bojāšanas gadījums, aizturētas un sauktas pie atbildības astoņas personas, atskurbtuvē septembrī ievietotas septiņas personas, par pākāpumiem sastādīti 13 protokoli.

Foto; Kaspars Ģirģens