Saeimas un Jēkabpils domes deputāti organizē Kunga Kristīšanas svētku norisi
- Sandra Mikanovska --
- 09 janvaris 2019 --
- 0Komentāri
19.janvārī pareizticīgie svin Kunga Kristīšanas svētkus. Katru gadu šajā dienā kristīgie iegremdējās Radžu ūdenskrātuvē. Šī pareizticīgo tradīcija Jēkabpilī tika atjaunota pirms vairākiem gadiem. Taču pagājušajā gadā ceremonija netika rīkota un kristīgie iegremdēšanos ūdenī veica individuāli.
Viņš piebilda, ka ir sazinājies ar Jēkabpils domes partijas Saskaņa deputātiem un lūdzis parūpēties, lai šogad Kunga Kristīšanas svētku norise Jēkabpils Radžu ūdenskrātuvē tiktu organizēta. Viņa aicinājumam atsaucies deputāts Andrejs Gavrilovs, kas sadarbībā ar Jēkabpils mēra vietnieku Aivaru Krapu solījuši parūpēties, lai šogad visiem, kas vēlas būtu iespēja 19.janvārī gremdēties Radžu ūdenskrātuvē izcirstā un iesvētītā āliņģī. Andrejs Gavrilovs sacīja, ka Aivars Kraps informējis, ka āliņģa sagatavošana uzticēta SIA “Jēkabpils sporta centrs”. Tāpat arī visiem, kas sekojot tradīcijām, gremdēsies svētītajā ūdenī, būs iespēja sporta centra namiņā, kas atrodas ūdenskr;atuves malā, iedzert karstu tēju. Vitālijs Orlovs uzsvēra, lai šī tradīcija būtu dzīva arī turpmāk, svarīgi, ka pasākumā iesaistās jaunieši, tā izzinot pareizticības rituālus un nododot tos tālāk saviem vienaudžiem. Andrejs Gavrilovs sacīja, ka ir sāktas sarunas ar Jēkabpils Svētā Gara klostera garīdzniekiem un ir solīts, ka viens no viņiem 19.janvārī ieradīsies pie Radžu ūdenskrātuves un atbilstoši baznīcas kanoniem iesvētīs ūdeni.
“Arī es esmu veicis Kunga Kristīšanas dienas rituālu, iegremdējoties āliņģī. Parasti to veicu saistībā ar pirtī iešanu. Vispirms pirts, tad iegremdēšanās āliņģī. Pērn pirmo reizi to darīju, neejot uz pirti. Sajūta ir laba un veselībai tas nekādi nekaitē. Lai rituāls izdotos tam jābūt gatavam iekšēji, ir jānoskaņojās, tad nav nekādu problēmu iekāpt āliņģī arī tad, ja laukā valda sals. Pēc tam nav arī nekādu veselības problēmu,” saka Andrejs Gavrilovs.
Jau ziņots, ka saskaņā ar tradīciju 19.janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem - Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva parādīšanās svētkiem - Dieva trīs personu (svētās trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus.
Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par "lielo agiasmu" - svētumu. Ticīgie bijīgi glabā šo svēto ūdeni visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.