Jēkabpilī kūla degusi astoņu hektāru platībā, Iecavā cietis ugunsdzēsējs
- 03 aprilis 2019 --
- 0Komentāri
Pagājušajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma 34 izsaukumus, 28 uz ugunsgrēku dzēšanu un vienu uz glābšanas darbiem, bet vēl pieci izsaukumi bija maldinājums, portālu Radio1.lv informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Plkst. 18:03 Aknīstes un Neretas ugunsdzēsēji glābēji devās uz Aknīstes novada Aknīstes pagastu, kur neapsaimniekotā mājā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka vienstāvu ēkā deg jumta konstrukcijas 80m2 platībā. Dzēšanas darbi noslēdzās plkst. 20:34. Dzēšanas darbos iesaistījās arī Asares brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējums.
Aizvadītajā diennaktī Zemgales ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 25 kūlas ugunsgrēkus, no tiem visvairāk – 8 kūlas ugunsgrēkus dzēsa Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji glābēji.
Atgriežoties no kūlas ugunsgrēka dzēšanas Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā, plkst. 15:10, Vecumnieku ugunsdzēsēji glābēji pamanīja, ka Iecavas novadā redzami lieli dūmi un devās noskaidrot to izcelsmi. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg kūla lielā platībā un spēcīgā vēja ietekmē uguns strauji izplatās uz meža pusi. Uz notikuma vietu devās arī Iecavas ugunsdzēsēji glābēji. Kopējā sausās zāles degšanas platība bija 30 hektāri. Ugunsgrēka dzēšanas darbos cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika hospitalizēts. Dzēšanas darbi noslēdzās plkst. 18:59.
Kandavas novada Zemītes pagastā kūlas dedzināšanas rezultātā aizdegās arī meža jaunaudze. Sausās zāles un jaunaudzes kopējā degšanas platība bija 2 hektāri.
Lielākie no kūlas ugunsgrēkiem reģistrēti:
15 hektāri – Jēkabpils novada Dunavas pagastā;
8 hektāri – Jēkabpilī Aizkraukles ielā;
3 hektāri – Jelgavas novada Svētes pagastā;
1,5 hektāri – Aizkrauklē Maurēnu ielā;
1 hektārs – Aizkrauklē.
Kūlas ugunsgrēku dzēšana no ugunsdzēsējiem glābējiem prasa ļoti lielu fizisku piepūli un izturību. Visbiežāk pie kūlas ugunsgrēkiem nav iespējams piebraukt ar autocisternu, tāpēc nereti ugunsdzēsēji glābēji līdz notikuma vietai dodas ar kājām. Pati ugunsgrēka dzēšana notiek ar pletnēm un/vai roku smidzinātājiem. Tas ir ilgstošs un fiziski smags, kā arī bīstams darbs, jo vēja ietekmē liesmas var pēkšņi mainīt virzienu un apdraudēt pašus dzēsējus. Dzēšot kūlas ugunsgrēkus, ugunsdzēsēji glābēji kājām noiet vairākus kilometrus.
VUGD aicina iedzīvotājus nededzināt sauso zāli!