Jēkabpiliete, mūziķe Anita Bērziņa saņēmusi draudus par atbalstu Ukrainai
- Sandra Mikanovska --
- 27 marts 2022 --
- 8Komentāri
Viņa stāstīja, ka kāds no sociālās vietnes facebook lietotājiem komentāros draudējis ar viņu izrēķināties. Šis cilvēks ir jēkabpilietis, taču publiskot viņa vārdu Anita nevēlas. Šim Facebook lietotājam nav paticis, ka Anita aktīvi publicē informāciju par notikumiem Ukrainā un par iespējamo atbalstu ukraiņu tautai un bēgļiem. Viņš rakstījis: vai tad tagad viss jāatdod tikai bēgļiem, pašiem sev neko neatstājot? Nosaucis viņu par psihiski slimu un vēlējis braukt uz Ukrainu, lai viņu tur nošaujot. Kad Anita atbildē uzrakstījusi, ka novēl viņam visu to pašu, ko viņš viņai, tas viņu saniknojis un Anita saņēmusi jaunus draudus, ka viņš viņu dabūs rokā un nolinčos.
Publicējam sarakstes fragmentu, attēlā izņemts draudētāja vārds un citas atpazīstamības zīmes:
.
Anita Bērziņa pēc šiem draudiem vērsusies ar iesniegumu Valsts policijas Jēkabpils iecirknī. VP ZRP vecākā speciāliste Dace Kalniņa apstiprināja, ka šāds iesniegums ir saņemts un ir sākta resoriskā pārbaude. Viņa norāda, ka tiek skaidroti visi apstākļi un iesaistītās personas, šobrīd no plašākiem komentāriem policija atturas.
Anita stāsta, ka, runājot par situāciju Ukrainā, draudētājam jautājusi, ja viņa mājā, valstī, kurā viņš dzīvo iebruktu ļaundaris, ko viņš darītu? Atbilde bijusi - aizbēgtu! Tas arī raisot pārdomas par patriotismu, kuru jāaudzina ģimenē, tāpat kā cieņu un lepnumu par savu valsti, ja tas tā nav, ar skolā mācīto būs par maz.
Anita norāda uz sociālo tīklu informatīvo vidi, kur joprojām strādā agresīvās Krievijas propaganda, viņa ievērojusi vairākas informatīvās plūsmas – vieni slavē bijušos PSRS laikus gan vārdos, gan publicējot attēlus un norādot, cik tad bija labi, cik tagad slikti. Vēl ir cilvēki, kas pārmet, ka tagad visu atdodam bēgļiem un Ukrainai, kur pašiem ir daudz vajadzību un problēmu, kas jārisina un vēl ir tādi, kas nekaunas klaji rakstīt, ka tieši Ukraina ir tā, kas “okupējusi” gan Latviju, gan citas Eiropas valstis, jo visur, pat pie vietējās un valsts varas ēkām, ir Ukrainas karogi. Anita jautā: “Ko mēs šajos 30 neatkarības gados esam darījuši, ja joprojām ir dzīvi tik maldīgi uzskati? Domājām, ka patriotisms radīsies pats no sevis? Tā tas nebūs, ja ar pilnu jaudu strādā agresīvās Krievijas propaganda!”
Viņa norāda: “Saprotu, ka šī cilvēka [draudētāja] uzskatus nav manos spēkos mainīt. Taču mani uztrauc, ka viņš jūtas visuvarens, ka viņš var draudēt, biedēt un viņš uzskata, ka viņam par to nekas nebūs. Un, protams, pārdomas izraisa fakts, ka šis cilvēks ir beidzis latviešu skolu. Diemžēl šis cilvēks nav viens, tādu ir loti daudz!”
Anita uzskata, ka šajā laikā, kad notiek karš Ukrainā, kad atklājas, cik daudzi cilvēki mūsu sabiedrībā aizstāv agresoru, cilvēkiem, kas ir patriotiski noskaņoti, kas izprot notiekošo, sabiedrībā populāriem cilvēkiem, līderiem, ir daudz aktīvāk jāpauž sava nostāja, jārunā un jāskaidro notiekošais, jāizglīto jaunieši un sabiedrība, lai Krievijas propaganda nerastu auglīgu augsni. Pēc viņas domām, klusēšana un it kā nevainīga neitralitāte nodara daudz ļaunuma.
Dace Kalniņa norādīja, ka valsts policija savas kompetences jomā pievērš pastiprinātu uzmanību jebkādām viedokļu un darbību izpausmēm, kas varētu būt saistīti ar agresiju pret personām, to mantu vai infrastruktūru saistībā ar Ukrainas bēgļiem vai Putina karu Ukrainā, lai saprastu motivāciju šādai rīcībai, un konstatējot likumpārkāpumu, vainīgās personas sauktu pie atbildības. Tostarp naida runas izpausmēm, huligāniska rakstura darbībām vai pat krimināli sodāmām rīcībām. Policija visu šo informāciju fiksē un vērtē, tostarp pārbaudot notikumu apstākļus un rīcības motivācijas. Atbilstošās situācijās tiek sāktas resoriskās pārbaudes, arī administratīvie procesi un kriminālprocesi. Vienlaikus notiek cieša sadarbība ar citām tiesībsargājošām iestādēm un attiecīgi, pēc piekritības, fiksētā informācija tiek nodota Valsts drošības dienestam.
“Uzsveram, ka Latvija ir droša vide tās iedzīvotājiem un ir īpaši būtiski tieši šobrīd stiprināt un demonstrēt tautas vienotību, izvairīties no apvainojumiem un neizvērst vienam pret otru pāridarījumus. Lai gan gadījumu nav daudz, atgādinām, ka šādām darbībām var būt gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Arī resoriskās pārbaudes var rezultēties procesā,” informē Dace Kalniņa.
Policija atgādina, ka darbības, kas pauž atbalstu Krievijas karam Ukrainā, ir sodāmas! Ukrainas atbalsta nopēluma un nolieguma darbības, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru un iestāžu darbību, var tikt vērtētas arī kā sīkais huligānisms.
Savukārt kriminālatbildība, kas ir VDD kompetences jomā var tikt piemērota personām par:
- Krievijas īstenoto kara noziegumu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem slavināšanu un attaisnošanu (Krimināllikuma 74.1 pants);
- Publisku aicinājumu uz genocīdu (71.1 pants);
- Agresīvu karu (77. pants);
- Nacionālā vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu (78. pants);
- Kā arī aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo vienotību (81. pants).
Komentāri (0-8/8)
ES
06.04.2022 00:35ES
05.04.2022 22:05ES
05.04.2022 21:39Cik tālu ir ukraiņu automašīnas spridzināšanas izmeklēšana? Tas viss ir tikai uz papīra un pasakās iebiedētai tautai.
Uz kurieni?
02.04.2022 20:11Un atbalstiet darbos, ne tukšā vāvļošanā, tad nebūs "draudu"" FB.
Krišjānis
28.03.2022 23:06Vietējais
27.03.2022 17:39Andris
27.03.2022 15:07?
27.03.2022 14:09