Šodien Latvijā svin Vasarsvētkus
- 05 junijs 2022 --
- 0Komentāri
Kristīgajā pasaulē tiem ir ļoti būtiska loma un tie ir trešie nozīmīgākie svētki pēc Kristus Augšāmcelšanās un Ziemassvētkiem, un kristieši tos uzskata par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Savukārt latviešu tautas folklorā un ticējumos Vasarsvētkiem ir pievērsta īpaša uzmanība, jo tie nosaka veselību un labklājību.
Portālā katolis.lv skaidro, ka ''šajā dienā, ko dēvē par Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem. kad jūdi pulcējās Jeruzalemē pieminēt notikumus Sinaja tuksnesī, Dieva Gars ugunsmēļu veidā nolaidās pār Mariju un apustuļiem un piepildīja viņus ar savu spēku. Dievbijīgi jūdi šajā dienā atcerējās izceļošanas notikumus, kad 50 dienas pēc Pashas jēra upurēšanas un iziešanas no Ēģiptes zemes Dievs Mozum deva 10 baušļus un noslēdza ar Izredzēto tautu derību.''.
Svētā Gara un Vasarsvētku simbols ir balts balodis, kas nolaižas pār mums no debesīm. Tā spārnu skāriens simbolizē to, ka arī katra cilvēka personīgajā dzīvē nav cita spēka gara kā tikai Dieva gars. Svētā Gara krāsa ir sarkanā – asiņu krāsa. Tā norāda gan uz kristīgo mocekļu asinīm, gan arī uz uguns liesmām, kam līdzinās Svētā Gara pārradīta dzīve, dedzīga un citus pārveidot spējīga. Baznīcas vēsturē Vasarsvētku rituāli savu nozīmi ieguva diezgan vēlu, 425. gadā šos svētkus ieviesa kā atsevišķi svinamu dienu.
Vēl Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu, līdzīgi kā Jāņos ir meijas (dzīvi augi ar ziediem), tā arī Vasarsvētkos ir meijas (dzīvi augi bez ziediem). Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem. Istabās tiek ienesti bērzi un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir ienākusi vasaras pilnība. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas jaunā zaļumā.
Latviešu tautas ticējumi un tradīcijas Vasarsvētkos:
Ar bērzu zariem un meijām tiek rotātas istabas un saimniecības ēkas.
Vasarsvētku meijas pēc tam izmanto siena šķūnī, paliekot tās zem siena, lai tas nepelē.
Vasarsvētku rītā agri no rīta jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai seja būtu tīra un nekad neaizgulētos.
Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad nevedas ar lopiem.
Gan zālēm, gan meijām, ja tās saglabāja un izžāvēja, piemita dziednieciskas īpašības.
Peldēties un sēdēt uz kailas zemes senāk drīkstēja tikai pēc Vasarsvētkiem.
Ja pērkons ir piedzīvots pirms Vasarsvētkiem, tad ir gaidāma ražīga vasara.