Vairums iedzīvotāju, kas dzīvo plūdu riska zonās, šogad plūdiem negatavojās
- Radio1.lv --
- 11 marts 2024 --
- 0Komentāri
Uzņēmuma veiktā aptauja* atklāj, vai un kā cilvēki gatavojās plūdiem šogad. Neskatoties uz pērnā gada pieredzi, vairums jeb 75 % no tiem iedzīvotājiem, kas mitinās plūdu riska zonās, šogad neveica nekādus sagatavošanās pasākumus, lai pasargātu sevi un savu īpašumu no plūdu postījumiem, noskaidrots Balcia aptaujā. Tikmēr tie, kas gatavojās, visbiežāk iegādājās mājokļa apdrošināšanu (12 %), pārvietoja prom no pagalma vērtīgākās lietas un tehniku (8 %) un izplānoja, kā evakuēties plūdu gadījumā (6 %).
Jēkabpils novada iedzīvotāja un vietējā aktīviste uzņēmēja Elīna Bataraga, kas plūdu zonā dzīvo jau piecus gadus un šajā laikā ir pieredzējusi divus plūdus, pieļauj, ka iedzīvotāji tiem īpaši negatavojas, jo ir jau pieraduši pie ikgadējās ūdens līmeņa celšanās.
“Tie, kas šeit dzīvo jau sen un plūdus ir pieredzējuši daudzreiz, apzinās sava īpašuma riskus un vairāk dzīvo ar attieksmi – kā būs, tā būs. Varbūt iepērk vairāk pārtikas un ūdens, bet nekā citādi lielākoties negatavojas. Bet jaunie apkārtnes iedzīvotāji – kā mēs – ar laiku un pieredzi saprot un iemācās, ka plūdu situācija vispirms eskalējas emocionāli, taču reālie postījumi visbiežāk nav lieli. Turklāt pagājušā gada pieredze rāda, ka mēs varam paļauties uz pašvaldības un dažādu glābšanas dienestu palīdzību, ja nu situācija ir netipiska, ar krietni lielāku bīstamību nekā ierasts. Tāpēc var teikt, ka negatavošanās plūdiem ir vietējo iedzīvotāju pieredzē balstīts lēmums,” saka Elīna Bataraga.
Nepieciešamība gatavoties plūdiem ir atkarīga no mājokļa atrašanās vietas – jo tuvāk pārplūstošām upēm atrodas mājoklis, jo vairāk jādomā par to, kā mājokli pasargāt. Visiem, kas dzīvo plūdu riska zonā, būtu ieteicams jau laikus parūpēties par pirmās nepieciešamības preču krājumu, padomāt par veidiem, kā evakuēties, ja būtu tāda nepieciešamība, pārliecināties, ka mājoklis ir apdrošināts, kā arī apsekot mājokli un paredzēt, kā plūdu gadījumā pacelt virs grīdas līmeņa vērtīgākās iekārtas un mantas. Savukārt tie iedzīvotāji, kuru mājas ir riskantākajās vietās, kas applūst gandrīz katru gadu, var vēl papildus ierīkot plūdu barjeras pie mājas logiem un durvīm vai ieplānot nopietnākus pārbūves darbus, lai pasargātu mājokli no ūdens.
“Pērn Jēkabpils plūdu laikā saņēmām vairākus atlīdzības pieteikumus gan no privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuru īpašumiem bija nodarīti bojājumi plūdu rezultātā. Bija nepieciešams segt gan ūdens atsūknēšanu no pagalmiem vai ēkām, lai pasargātu applūdušās iekārtas, gan apmaksāt cilvēkiem pagaidu mājokli, kamēr esošais bija neapdzīvojams, kā arī veikt mājokļu atjaunošanas pagalmu sakopšanas darbus,” stāsta Balcia atlīdzību vadītājs Dāvids Lēvalds.
Foto: Ilustratīvs attēls