Jēkabpilī testēs Nacionālā veselības dienesta pilotprojektu
- Radio1.lv --
- 13 februaris 2025 --
- 0Komentāri
Jau vairāk nekā trīs gadus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (JRS) visa reģiona iedzīvotājiem ir iespējams saņemt gremošanas trakta endoskopiskos izmeklējumus un konsultācijas, izmantojot visjaunākās paaudzes tehnoloģijas un diagnostikas metodes.
Tas bijis iespējams tādēļ, ka JRS spēra lielisku un tālredzīgu soli – nodrošināja pakalpojumus partnerībā ar specializētu gastroenteroloģisku klīniku. Taču šāda prakse Latvijā drīzāk ir izņēmums, nekā likumsakarība. Tāpēc uz Jēkabpils piemēra pamata ir vērts domāt par visaptverošu sistēmu Latvijas mērogā. Jo nav noslēpums, ka tieši reģionu iedzīvotājiem (un Jēkabpils novads nav izņēmums) parasti ir lielākas problēmas saņemt augsti kvalificētus pakalpojumus, bieži vien mērojot ceļu uz Rīgu, lai gūtu iespēju nokļūt uz specifiskākiem izmeklējumiem ne tikai gastroenteroloģijā, bet arī jebkurā citā medicīnas jomā. Un šeit vislielākās galvassāpes sagādā ilgie gaidīšanas laiki uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.
Bet tieši izmeklējumu ātra un operatīva pieejamība ir viens no tiem “vaļiem”, uz kuriem balstās sekmīga ārstēšana. Tādēļ sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) tapis gastroenteroloģijas klīnikas GASTRO CENTRS realizētais pilotprojekts GASTRO TECH, kas vērsts uz gremošanas sistēmas izmeklējumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanu Latvijā, un tas nozīmē labas ziņas reģionu iedzīvotājiem, arī Jēkabpilij.
Gremošanas sistēmas slimību gadījumos endoskopiskie izmeklējumi ir tas “zelta standarts”, kurš ārstam sniedz nepieciešamo informāciju un ir ļoti svarīgs precīzas diagnozes noteikšanai. Tomēr, kā jau visur, arī te netrūkst sava “karote darvas”, un tās ir garās rindas uz šiem izmeklējumiem. Pieskaitīsim vēl klāt tādu izaicinājumu kā klīnisko vadlīniju endoskopijā neesamību, kas gan tik mazā valstī kā Latvija ir pamatoti, un rezultātā nonākam pie situācijas, kad, no vienas puses, jānodrošina, lai uz endoskopiju savlaicīgi tiek pacienti, kuriem tā patiesi nepieciešama, no otras – jāatsijā nepamatoti nosūtījumi uz izmeklējumiem, kuri kopumā gan valstij izmaksā dārgi (izmaksas mērāmas miljonos eiro), gan – un tas ir pats svarīgākais – rada ilgu gaidīšanas laiku tiem, kam izmeklējumi patiesi nepieciešami. Kā liecina mūsu novērojumi, veicot endoskopijas JRS, aptuveni 30% endoskopisko izmeklējumu tiek veikti bez pietiekama pamatojuma. Visā valstī situācija ir līdzīga. Pārrēķinot naudas izteiksmē Latvijas mērogā, endoskopiskajos izmeklējumos vien tie ir ievērojami vairāk kā viens miljons eiro.
Tādēļ tāds projekts kā GASTRO TECH, kurš minētos izaicinājumus ļautu risināt, ir vairāk nekā nepieciešams. Tā ir digitāla vietne nosūtījumam uz valsts apmaksātu gremošanas sistēmas endoskopiju, sagatavošana tai un efektīvai tās izmantošanai. Jeb, kā projekta vadības grupa to sauc iekšēji, “digitāls kalkulators” – salīdzinoši vienkārša, bet plaša simptomus aprakstoša anketa ģimenes ārstiem un pašiem pacientiem, kas kompleksi ļauj noteikt “sarkanos karodziņus”, kuri norāda uz nepieciešamību veikt endoskopijas kā izmeklēšanas un diagnostikas metodi.
Latvijas “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam” cita starpā paredz jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanu veselības nozarē. GASTRO TECH ir viens no šādiem risinājumiem un apsveicami, ka tā ietvers interaktīvas vadlīnijās un pierādījumos balstītas indikāciju aplikācijas un dažādu patoloģiju risku kalkulatorus. Vēl apsveicamāk, ka projekta ideja un platforma būs izmantojama arī citās medicīnas jomās un integrējama vienotā medicīnas datu sistēmā.
Attiecībā uz endoskopiju šobrīd praksē tiek izmantotas dažādu Eiropas organizāciju vadlīnijas, kas ietver pamatnostādnes, kādos gadījumos endoskopiskie izmeklējumi ir nepieciešami, kā arī nosaka pamatprasības pacientu sagatavošanai. Minētās vadlīnijas nosaka arī prioritātes akūtu stāvokļu gadījumā. Vai Latvijas mediķi šīm vadlīnijām vienmēr skrupulozi seko? Atbilde ir “nē”, jo vietējie apstākļi, iespējas, kā arī mūsu normatīvie akti, piemēram, par Zaļā koridora izmeklējumiem u.c., ne vienmēr ļauj to darīt. Tieši tāpēc algoritmiska pieeja, kur balstoties uz simptomiem, laboratorisko rādītāju novirzēm un citiem datiem, standartizētu pacientu nosūtīšanu uz endoskopiju, zināmā mērā ir izrāviens gremošanas sistēmas izmeklējumu veikšanā.
Svarīgais jautājums ir: ko tas dos pacientiem? Vai pēc šīs platformas ieviešanas uz valsts apmaksātiem endoskopijas izmeklējumiem cilvēki varēs nokļūt ātrāk? Te atbilde ir “jā”. Piekļuve izmeklējumiem tiešām būs ātrāka un precīzāka, vienlaikus būs mazāk nevajadzīgu procedūru un potenciālu komplikāciju iespējamību. Ne mazāk būtiski, ka šis risinājums ļaus augsta riska pacientiem savlaicīgāk veikt nepieciešamos izmeklējumus. Pacienti varēs ērti piekļūt personalizētai informācijai par nosūtījumu, kā arī par nākamajiem soļiem un gūt sev nepieciešamo informāciju.
Šāda digitalizēta platforma ir neapšaubāms ieguvums arī ģimenes ārstiem un speciālistiem. Līdztekus citiem plusiem minēšu, manuprāt, trīs galvenos: automatizēti riska kalkulatoru rezultāti un pacientu datu kopsavilkumi palīdz efektīvāk pieņemt klīniskos lēmumus; ārstiem speciālistiem risinājums kalpos kā palīgs procedūru veikšanas laikā; un visbeidzot – mazinās administratīvais slogs, ļaujot vairāk fokusēties uz pacientu aprūpi.
Gastroskopija jeb augšējā endoskopija, kā arī kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija, ir salīdzinoši dārgs pakalpojums, uz kuru turklāt ne nākamajā, ne aiznākamajā dienā pēc ārsta nosūtījuma saņemšanas nenokļūt. Tādēļ ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem ir patiešām svarīgi noteikt, kādā laika posmā tā visoptimālāk jāveic. Vai procedūra ir neatliekama, vai pacients var pagaidīt, vai arī pacientam endoskopija īstenībā nemaz nav nepieciešama. Jā, gadās arī tā.
Pēc GASTRO TECH “stāšanās ierindā” darbosies aplikācija, kurā pacienti digitālā veidā varēs aizpildīt datus par sevi un saslimšanu simptomiem mājas apstākļos vēl pirms ierašanās medicīnas iestādē, savukārt ārstiem šie dati būs pieejami pirms klātienes vizītes, un tādējādi ārsts varēs vairāk laika paredzēt pacientam, nevis datu un dokumentu vākšanai. Turklāt aplikācija automātiski ģenerēs nosūtījumu uz izmeklējumu un automātiski pārņems svarīgāko informāciju no anketas, kas būs nepieciešama gan endoskopistam, gan anesteziologam. Tādējādi galvenie algoritma lietotāji būs paši pacienti un viņu ģimenes ārsti.
Digitalizācijas un mākslīgā intelekta nozīmi mūsdienu medicīnas pakalpojumos ir grūti pārvērtēt. Jau minēju digitalizācijas nozīmi mediķu administratīvā darba atslogošanā, dubulto izmeklējumu novēršanā, izmeklējumu nepieciešamības izvērtēšanā attiecībā uz endoskopiju, tomēr GASTRO TECH pilotprojekts liecina, ka šāda veida platformas drīzumā kļūs par realitāti visās medicīnas jomās. Vismaz es ļoti ceru, ka tā būs. Un tad vairs nebūs atšķirības, tēlaini izsakoties, starp Rīgas un Jēkabpils novada pacientu.
Aigars Vanags,
ārsts endoskopists, anesteziologs–reanimatologs,
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā praktizējošs ārsts