Pozņaks: Domāju, ka tas ir katram - dienas, kad ir grūti saņemties (FOTO)

BK “Jēkabpils” uzbrucējs - Jāņis Pozņaks. Jēkabpils komandas spēlētājs, kas basketbolista talantu atklāja tikai 17 gadu vecumā. Viņš ir pierādījis, ka ar mērķtiecību un neatlaidību mēs katrs varam sasniegt cerētos rezultātus. Par basketbolista karjeras attīstību, dzīves pavērsieniem un būtisko decembra mēneša intervijā.

Kurā brīdī tu saprati, ka vēlies savu dzīvi saistīt ar basketbolu? Vai tas notika agri bērnībā?

Nē, tas bija nejauši, sāku spēlēt tikai 17 gados, vidusskolas 11. klasē. Ne pirmo reizi turēju bumbu rokās, jo pirms tam biju sētā spēlējis basketbolu. Iepriekš es trenējos gan peldēšanā, gan visādos citādos sporta veidos, pamēģināju arī handbolu. Pabeidzot Dobeles ģimnāziju, turpināju mācības Rīgā – Latvijas Universitātē. Sākumā gribēju vienkārši uzspēlēt sava prieka pēc, un tā es neko īpaši negaidot, nospēlēju LSPA/VEF komandā piecus gadus.

Un pēc šiem pieciem gadiem? Vai tad mērķtiecīgi tiecies uz basketbolista karjeras attīstību?

Kā iepriekš minēju, piecus gadus nospēlēju LSPA/VEF amatieru līgā. Pēc gada, 2006./2007. gada sezonā, man piedāvāja spēlēt ASK Rīga junioru komandā. Tas zīmīgi bija arī mans pirmais gads profesionālajā basketbolā – 23 gadu vecumā. Sezonas pirmo pusgadu spēlēju pie ASK Rīga junioriem, otrajā pusgadā jau pie lielā ASK. Tajā pašā sezonā mēs vinnējām Latvijas čempionātu.

Kāds ir tavs stāsts saistībā ar BK “Jēkabpils”? Kā nokļuvi šajā klubā? Ir zināms, ka iepriekšējās sezonas beigās tevi aicināja pievienoties mūsu komandai, kāpēc nepiekriti?

Pagājušajā sezonā atkal spēlēju LSPA/VEF un sāku paralēli arī strādāt un domāju, vai basketbolu turpmāk spēlēt tikai tā. Mums pašiem sākās play-off spēles, kad man zvanīja Edgars Teteris, un jautāja, vai nevēlos pievienoties komandai izslēgšanas spēlēs. Es teicu, ka nē, jo mums pašiem bija izslēgšanas spēles par tikšanu LBL1, tāpēc gribējās tur pabeigt iesākto darbu. Saņēmu atkārtotu zvanu pēc sezonas, bija dots laiks apdomāties un es šim piedāvājumam piekritu.

Vai vilki uz lapas plusus, mīnusiņus, lai izdarītu pareizo izvēli?

Es, protams, domāju, vai turpināt strādāt. Ir bijušas reizes, kad domāju, ka jāsāk strādāt un pietiks spēlēt. Bet tajā pašā laikā domāju, ka jāizmanto izdevība, kamēr varu spēlēt. Tagad varu teikt, ka izdarīju pareizo izvēli.

Kādu darbu tu strādāji?

Darbs atklātā muitas noliktavā. Kopumā nostrādāju tur deviņus mēnešus, un, kad beidzu strādāt, tad jau nākamajā nedēļā braucu uz Jēkabpili gatavoties sezonai.

Kādām, tavuprāt, jābūt veiksmīga basketbolista īpašībām?

Galvenās īpašības - jābūt stipram raksturā, neatlaidīgam, disciplinētam. Basketbolistam jābūt meistarīgam, tas ir pašsaprotami. Jājūt tas, ko dara. Šīs īpašības var ieaudzināt.

Mūsu komandu ir piemeklējusi traumu sērija, kā tev ir izdevies no tām izvairīties?

Es no tām neesmu izvairījies, biju, var teikt, pirmais, kurš guva traumu. Vasaras treniņā spēlējām futbolu un es piezemējos uz Mihala kājas un sagriezu potīti. Trīs nedēļas praktiski biju ārā, bet, sākoties sezonai, nav nekādu traumu. Tā vienkārši gadās sportā. Var gūt traumas no tā, ka neesi pats pietiekami labi sagatavojies fiziski un morāli, bet var arī nepaveikties. Man ir paveicies, ka nav trauma sezonas laikā.

Vai nav bijusi doma kādreiz mest visu pie malas ?

Kā iepriekš minēju, bija doma strādāt, bet tomēr izlēmu, ka turpināšu spēlēt, vismaz šajā sezonā. Basketbols nav vienīgais, kas mani saista šajā dzīvē. Ir vājuma brīži, bet tagad sezonā tā nevar. Es vienmēr esmu gatavs un saņemos treniņiem. Domāju, ka tas ir katram – ir dienas, kad ir grūti saņemties. Visbiežāk domas par pārmaiņām uznāk, sezonai beidzoties.

Noslēdzot līgumu ar tevi, Edgars Teteris tevi raksturoja kā cīnītāju ar stiprām rakstura īpašībām, kā komentēsi viņa teikto?

Ja vajag, tad cīnos. Man tā nav - “dažreiz negribas, ai, bišķīt pasēdēšu”. Es vienmēr, gan treniņos, gan spēlēs spēlēju ar maksimālu atdevi. Nav tā, ka saudzēju sevi treniņos. Grūtos brīžos saņemos, vismaz man tā liekas.

Ar kādiem sporta veidiem tu vēl nodarbojies?

Kad biju mazs, vecāki mani aizveda uz peldēšanu, varēju izvēlēties arī vēl starp citiem sporta veidiem. Taču vidusskolā basketbolu aizgāju spēlēt pēc savas vēlēšanās. Man ir doma kādreiz noskriet triatlonu, es to noteikti gribētu izmēģināt. Tā būtu sevis pārbaudīšana, nezinu kam, bet.. (smejas)

Minēji, ka studēji Latvijas Universitātē, kādu profesiju esi apguvis?

Augstskolā pabeidzu vadības zinību programmu. Es biju labs students, pat iestājos budžeta grupā. Bija jāliek iestājeksāmeni un no1200 bija tikai 120 budžeta vietu un es veiksmīgi budžeta grupā arī tiku. Iestājeksāmeni bija latviešu valodā un matemātikā. Mācījos es labi!

Kādi ir tavi mērķi, ko vēlies sasniegt savas dzīves laikā? Ko vērtē visaugstāk​?

Ļoti svarīgi - gribētos ģimeni un bērnus, tas laikam būtu pats galvenais. Vēlētos nopirkt vai uzbūvēt savu māju, pēdējā laikā par to arī daudz esmu domājis (smaida).

Vai tev patīk ceļot un, kur esi bijis līdz šim?

Man ļoti patīk ceļot, es izbaudīju laiku, kad biju Spānijā un spēlēju San Isidro klubā (Tenerifē, Kanāriju Salās). Man paveicās ar vietu, kur es aizvadīju sezonu. Katrās brīvajās dienās pēc treniņiem ar draudzeni ceļojām – pludmales, vulkāns un mežonīga un skaista daba. Arī nākamā gadā Kordobas basketbola klubā (Spānija, Andalūzija) izdevās apbraukāt Spānijas dienvidus, pat pabijām Āfrikā, jo tur bija jāaizvada spēle. Tas pats bija Luksemburgā, kur spēlēju basketbolu (BBC Nitia). Dzīvojām 10 km no Francijas un 40 km no Vācijas, katru dienu varējām aizbraukt uz citu valsti.

Cik liela ir tava ģimene?

Mēs esam liela ģimene – esam trīs brāļi un viena māsa. Visi esam diezgan sportiski (lepni). Man abi brāļi spēlē handbola virslīgā, māsa trenēja volejbolā. Vecāki ir bijuši ļoti sportiski, kad uzņēmumi rīkoja dažādas spartakiādes, mūsējie piedalījās visās sporta aktivitātēs un mēs, kad bijām sīki, augām tam visam līdzi.

Kā jūs ar ģimeni pavadāt kopā Ziemassvētkus?

Ziemassvētkus mēs visa ģimene parasti pavadām kopā mājās, Ogrē. Izņemot reizes, kad biju ārpus Latvijas un aizvadīju basketbola sezonas ārzemēs. Otrajā Ziemassvētku dienā parasti apciemojam radus. Dāvanas arī ir neatņemama mūsu svētku sastāvdaļa.

Ko tu novēlētu BK “Jēkabpils” atbalstītājiem un faniem tuvojošajos Ziemassvētkos?

Novēlu visiem mierīgus un gaišus Ziemassvētkus ģimenes lokā.

Jaunajā gadā novēlu atbalstītājiem panākumus darbā, biznesā, lai turpina atbalstīt Jēkabpils klubu un kopā ar faniem nāk uz spēlēm, jo līdz šim atbalsts ir bijis milzīgs un līdz ar to spēlēt mājās ir ievērojami vieglāk.

Līva Stašule

BK “Jēkabpils”

Sabiedrisko attiecību speciāliste