Andris Rutko: Jēkabpilī aug spēcīga jauno futbolistu paaudze

18. septembrī Jēkabpils stadionā norisinājās Futbola diena, ko organizēja FK “Jēkabpils” sadarbībā ar Jēkabpils sporta skolu. Futbola dienā piedalījās 11 komandas ar aptuveni 85 dalībniekiem, kā arī vairāk nekā pussimts līdzjutēju, pārsvarā bērnu vecāki, brāļi un māsas.

 “Futbola diena notiek jau trešo reizi pēc kārtas. Šo tradīciju iedibinājām, mēs, ar Ruslanu Bajārieti. Tā radās reizē ar ideju par Jēkabpils futbola kluba izveidi,” saka Jēkabpils pilsētas domes deputāts, Privatizācijas komisijas vadītājs un arī biedrības “Futbola klubs Jēkabpils” valdes loceklis Andris Rutko.

 Ideju organizēt “Futbola dienu” atbalstīja arī Jēkabpils sporta skola un tās pasniedzēji Dzintars Zvaigzne un Raimonds Gailis. Šo pasākumu atbalsta arī vietējie uzņēmēji.

 Futbola dienā piedalījās komandas ar spēlētājiem līdz 9 gaduvecumam: “Ērgļi”, “Uguns karaļi”, “Zelta futbols”, “Vedvajers”. No 9 līdz 12 gadu vecumam: “Karaliskie pelmeņi”, FK “Africa”, FK “Jēkabpils U-9”, FK 2. Pieaugušie: FK “Krustpils juniori”, “Kvartāls”, “Lauktehnika”.Jēkabpils Futbola dienā sestdien jaunākajā grupā (spēlētāji līdz 9 gadu vecumam) labāko trijniekā ierindojās komandas “Ērgļi”, “Uguns karaļi” un “Zelta futbols”, vidējā vecuma grupā (10-12 gadus veci spēlētāji) labāko trijniekā komandas: “Karaliskie pelmeņi”, “FK Africa” un “FK Jēkabpils U-9”. Savukārt pieaugušo grupā 1.vietu izcīnīja FK “Krustpils juniori”, aiz sevis atstājot komandas “Kvartāls” un “Lauktehnika”. Par turnīra labāko spēlētāju tika atzīts Roberts Kudrjašovs (FK “Africa”). Futbola dienas ietvaros norisinājās arī konkursi – žonglēšana un sitieni vārtos uz precizitāti, abu konkursu summā labākie rezultāti: Niklāvam Kaulakānam, Dairim Irbītim, Kristiānai Ustiņenko. Pasākuma organizatori saka lielu paldies futbola dienas atbalstītājiem: veikalam-kafejnīcai “Gaļas nams” un veikaliem “Fans” “Sport” un “Otto”.

 Andris Rutko atceras, ka pirms nedaudz vairāk kā trim gadiem, 2013.gadā Jēkabpils pieaugušo futbola komanda iekļuva Latvijas 1.līgā. Tad tapis skaidrs, ka ir nepieciešams komandai sponsoru atbalsts, lai tā sekmīgi varētu virzīties tālāk. Taču, lai varētu saņemt šo atbalstu bija nepieciešama oficiāla struktūrvienība, kas finanses varētu saņemt un pārvaldīt, kā arī organizēt futbola dzīvi pilsētā. Tā Andrim Rutko un Ruslanam Bajārietim radās ideja dibināt biedrību “Futbola klubs Jēkabpils”. Biedrība dibināta 2013. gada 11.janvārī un tai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

 FK “Jēkabpils” mērķis ir Jēkabpils vīriešu futbola komandu izveidošana un to dalības nodrošināšana Latvijas futbola čempionātu spēlēs. Tāpat arī FK “Jēkabpils” statūti paredz sekmēt sporta spēļu komandu un individuālo sporta veidu augstākās klases sportistu profesionālo attīstību un popularitātes pieaugumu Jēkabpilī, kā arī nodrošināt fotbola komandu līdzdalību Latvijas čempionātos un starptautiskajos turnīros, radot iespēju sporta skolu absolventiem turpināt profesionālo karjeru Jēkabpilī.

 Andris Rutko uzsver, ka Jēkabpilī futbolam ir labas perspektīves, jo aug spēcīga jaunā paaudze. Zēni trenēties futbolā sāk jau no sešu septiņu gadu vecuma. Tieši vecuma grupā no pašiem mazākajiem līdz divdesmitgadniekiem Jēkabpilī ir labi spēlētāji un labas futbola tradīcijas. Nav spēlētāju vecuma grupā no 20- 30 gadiem, jo deviņdesmitajos gados futbols pilsētā bija atstāts novārtā un nenotika paaudžu maiņa. Līdz ar to ir situācija, kad ir daudz labu jauno spēlētāju un tad seko veterānu komanda, bet vidusposms iztrūkst. Problēmas ir nokomplektēt pieaugušo komandu. Taču arī tās tiek risinātas, piesaistot spēlēm 17 un 18 gadīgus jauniešus un viesspēlētājus.

“Mums ir mērķis izaudzināt savus futbolistus, lai varētu iztikt bez viesspēlētājiem, jo viņiem ir sarežģīti izbraukāt uz treniņiem un spēlēm un šī iemesla dēļ nereti cieš spēles kvalitāte un rezultāts,” skaidro Andris Rutko.

Viņš arī piebilst, ka viena no problēmām ir jauniešu aiziešana no Jēkabpils pēc vidusskolas absolvēšanas. Tā kā Jēkabpilī nav pietiekamas iespējas turpināt augstāko vai profesionālo izglītību uz vietas, jaunieši dodas prom un pilsētas komandas visos sporta veidos zaudē labus spēlētājus. Citās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī un galvasilsētā Rīgā ir iespējas jauniešiem turpināt gan izglītību, gan sportista karjeru.

“Es atbalstu un uzskatu, ka Jēkabpilī aktīvāk jāattīsta iespējas apgūt augstāko izglītību uz vietas, lai nezaudējam labus sportistus, kas aizejot no mums, turpina spēlēt citu pilsētu komandās, pārstāvot Latvijā un starptautiskajos turnīros nevis Jēkabpils, bet šo pilsētu vārdus,” teic Andris Rutko.

Arī Ruslans Bajārietis, kas pats ir arī aktīvs futbolists, uzskata, ka Jēkabpils futbola komandu pamatkodolam ir jābūt no vietējiem spēlētājiem.

Andris Rutko futbolu spēlēt sāka jau septiņu gadu vecumā un šim sportam bija uzticīgs līdz pat 50 gadu vecumam, kad kājas traumas dēļ vairs nevarēja turpināt aktīvi darboties savā iemīļotajā sporta veidā. Šobrīd, kā pats smejas, ar ārsta atļauju viņš var nodarboties ar trim sporta veidiem – peldēšanu, velobraukšanu un šahu, ko arī ik pa laikam darot, jo ir veselīga dzīvesveida piekritējs. Stāstot par futbola aktivitātēm, viņš atklāj savu ieradumu, ik gadu apbraukāt pilsētas sporta laukumus pie vispārizglītojošoajām skolām, lai izvērtētu situāciju un ar prieku secina, ka šie laukumi kļūst arvien apdzīvotāki un tajos bērni trenējas. Andris Rutko atceras, ka bijis laika sprīdis, kad internets un dažādi “gadžeti” vairak saistījuši bērnu uzmanību nekā sportošana. Šobrīd situācija mainījusies. Arī pilsētas sporta laukumi pie skolām, ar pašvaldības gādību, lielākajā daļā ir sakārtoti vai arī tas tiek darīts patlaban. Viņš jau sen rosinājis, ka Jēkabpilī nepieciešams futbola laukums ar mākslīgo segumu un priecājas, ka ir sadzirdēts. Viņa ideju atbalstījusi Jēkabpils domes vadība un risinājusi jautājumu tālāk, lai tiktu atrasti finanšu līdzekļi, par ko Andris Rutko ir pateicīgs.

“Futbola laukums ar mākslīgo segumu nepieciešams, lai futbolisti varētu trenēties agri pavasarī un pirmās spēles nebūtu jāaizvada bez treniņiem. Zāles seguma laukumi pavasaros ir mitri un lēnu žūst, tāpēc treniņi uz tiem nevar notikt, lai nesabojātu laukuma zālāju. Savukārt treniņi sporta zālē nedod vajadzīgās iemaņas. Tāpēc futbola laukums ar mākslīgo segumu pilsētai būs liels ieguvums,” uzskata Andris Rutko.

Vēl viens no veidiem, kā jaunie futbolisti gūst iemaņas ir dalība dažādos turnīros Latvijā un kaimiņvalstīs. Braucienus uz tiem pēc iespējas finansē FK “Jēkabpils”. Andris Rutko uzsver, ka šobrīd ir izdevies Jēkabpilī izveidot futbola sistēmu, kas ietver visa vecuma bērnus un jauniešus. Savukārt tas nozīmējot, ka nākotnē Jēkabpilī būs arī laba bāze pieaugušo komandas izveidei, turpinot līdzšinējās tradīcijas.

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena