Preses konferencē informē par pirmās Jēkabpils novada domē ievēlēto deputātu tikšanās rezultātiem
- Sandra Mikanovska --
- 15 junijs 2021 --
- 5Komentāri
Preses konferenci atklāja Jānis Raščevskis (LA).
“Jau nedaudz vairāk kā nedēļa pagājusi pēc pašvaldību vēlēšanām un jūtot, ka sarunas norisinās diezgan šķībi, partijai “Latvijas attīstībai” radās ideja saaicināt pie sarunu galda visus Jēkabpils novada domē ievēlētos deputātus, lai vienotos par darbu Jēkabpils novadā un konkrēti, lai noraktu to kara cirvi, kas te pilsētā vairākus sasaukumus ir ticis vicināts. Protams, es necerēju, ka mēs daudzko spēsim panākt šajā situācijā, bet iniciatīva ir no mūsu puses un vēlme, lai tas kašķis, kas eksistē starp politiķiem pašreiz šajā sasaukumā, nepārnestos tālāk no pilsētas uz visu novadu,” saka Jānis Raščevskis (LA).
Savu redzējumu, kāpēc visi deputāti tika saukti pie viena galda, skaidroja Aivars Kraps: “Es piedāvāju kolēģiem iet no otras puses, ka mēs vienojamies par četru gadu konkrētu darbu. Kāpēc atnāca tik mazs vēlētāju skaits? Vēlētājs netic politiķiem, viņu darbiem un solījumiem. Mans piedāvājums bija izveidot darāmo darbu sarakstu, kur būtu konkrēti minēts, kas darāms, piemēram, katru gadu noasfaltēt 15 grantētās ielas, 15 kilometrus novadu ceļu un tamlīdzīgi. Izvirzīt izmērāmu rezultātu, ko šī dome apņemas izpildīt. Tā vēlētājam, manā skatījumā, būtu vienkāršāk nākamajās vēlēšanās izdarīt izvēli, jo būtu redzams vai šis deputātu sastāvs ir izpildījis vai nav izpildījis solīto četru gadu plānu. Mana ideja dzirdīgas ausis nesasniedza, tā tika saknē noraidīta, norādot, ka mums ir attīstības plāni, kur viss jau ir paredzēts. Jā, konceptuāli tā tas ir, bet tur nav konkrētu darāmo darbu plāna. Mēs visi lielam Singapūras piemēru, kur arī valdībai ir konkrēti kritēriji, kas jāsasniedz. Pēc tāda principa varētu strādāt arī pašvaldība – sanākam kopā, saliekam konkrētu darāmo darbu sarakstu un strādājam. Ja tu to neizdari, tev jāiet prom vai vēlētājs to novērtēs pēc četriem gadiem. Es piedāvāju modeli, kā es uzskatu pašvaldībā jābūt – priekšsēdētājam un diviem vietniekiem, ne vairāk. Tāpat arī izteicu viedokli, ka “Latvijas attīstībai” šīs pašvaldību vēlēšanas ir uzvarējusi un priekšsēdētāja postenis pienākas mūsu partijai. Par vietniekiem rosināju būt nākamajiem diviem sarakstiem, kas ieguvuši vēlētāju lielāko atbalstu – Latvijas Zaļajai partijai un partijai “Apvienība Iedzīvotāji”. Pēc maniem aprēķiniem par šiem trim politiskajiem spēkiem ir atdotas 48% vēlētāju balsis. Tad vadībā būtu politiskie spēki par kuriem balsoja aptuveni puse no tiem, kas devās uz vēlēšanām. Šie priekšlikumi un ierosinājumi netika sadzirdēti, turpinājās diskusija ar privātiem pārmetumiem, konstruktīvas diskusijas nebija. Uzskatu, ka primāri jāvienojas par darāmajiem darbiem un tikai tad par amatiem, taču par darāmajiem darbiem sarunas nebija.”
“Tika sauktas sarkanās līnijas, kas bija vairāk ne pret politisko partiju darbību, bet gan konkrēti pret konkrētiem cilvēkiem, kas nepatīk vienai pusei, kas nepatīk otrai pusei saistībā ar viņu iepriekšējo darbību. Līdz ar to diskusija, kas varētu novest pie pretimnākšanas vienam pret otru bija ļoti apgrūtināta. Viss sākās un beidzās ar pārmetumiem par iepriekšējo darbu. Protams, viss kas dzīvē ir bijis, varbūt vairākas lietas nebija īsti pareizi, bet es aicināju padomāt par nākotni, turpmāko darbu, noliekot malā, kas bijis, lai mēs visi deputāti varam sēsties pie galda un vienoties par kopīgi darāmajiem darbiem, taču šajā virzienā konstruktīvas sarunas nebija. Viņi saka, ka 13 deputāti ir vienojušies, viņi neuzskata, ka tā ir koalīcija, lai gan es neredzu lielu atšķirību vai tā ir koalīcija vai paziņojums par atbalstu. Lūdzām pateikt, kur viņi redz mūs – “LA” šajā sadarbības modelī, konkrēta atbilde netika sniegta. Mums teica – 1.jūlijā nobalsosim, tad varēsiet pieslieties koalīcijai, jāteic, ka parasti tā nedara, sadarbība notiek uz kaut kādiem principiem, vienojoties kādus darbus darīsim un, kuri būs darītāji. Mēs šajā gadījumā neesam gatavi būt peramie puikas, kuri tiek aicināti būt tikai kā atbalstītāji viņu realizētai politikai, ne darītāji. Mēs palikām pie viedokļa, ka sarkanās līnijas starp cilvēkiem varētu tikt izrunātas individuāli, viņi satiekas un izrunā, jo cita risinājuma neredzu. Ja aizies tā kā ir, tad tie ir tie paši grābekļi, kas bija iepriekšējā sasaukumā, bet grābeklis ir grābeklis, kā tu viņam uzkāp tā viņš iesit tev pa pieri. Tāpēc iespējamās sadarbības līnijas ir jānovelk, tad var domāt, ka sadarbība būs konstruktīva, pozitīva, nevis, ja kāds uzskata, ka realizēs tikai savu politiku un jūs varēsiet to atbalstīt. Palikām pie tā, ka sarunas ir atvērtas un varētu vēl turpināties.
Mana līdzšinējā politiskās darbības pieredze ir balstīta uz darbiem, es nekad neesmu iesaistījies politiskajās spēlītēs un esmu gatavs darīt visu iespējamo, lai šis politiskais kašķis, kas te ir, tiktu izbeigts. Pēc vēlēšanām biju liecinieks divu jauno māmiņu sarunai pie veikala, kur viena teica, jā, deputāti ir ievēlēti, bet otra – nekā jau tur nebūs, kā kasījās iepriekš, tā kasīsies arī šajā sasaukumā. Šie vārdi mani nepatīkami aizskāra, jo esmu gatavs strādāt un mana vēlme, lai šīs kašķis, kas bija te Jēkabpils domē, nepārceltos uz Jēkabpils novada domi. Visiem, kas esam ievēlēti jāstrādā sabiedrības labā,” uzsver Jānis Raščevskis (LA).
Žurnālisti uzdeva jautājumu, kā “LA” rīkosies, ja kašķi un strīdi turpināsies.
“Mēs visi esam ievēlēti un esmu pateicīgs vēlētājiem par 1400 plusiņiem, cilvēki manā skatījumā par mani balsoja nevis tāpēc, ka es labi izskatos, bet gan tāpēc, kas es labi strādāju. Mēs gandrīz vienīgie esam, kas izteikuši skaidrus, saprotamus solījumus un nebaidāmies no darba opozīcijā, bet savus solītos darbus liksim kā prioritāti,” saka Aivars Kraps (LA).
“Ja kādam ir cerības, ka mūs var sašķelt un pa vienam pārvilināt savā pusē, tad tā nenotiks, esam startējuši kā komanda un kā komanda strādāsim. Nekāda šūpošanās nenotiks. Nevarēsim vienoties – strādāsim opozīcijā. Citu variantu nav,” uzsver Jānis Raščevskis (LA).
Žurnālistus interesēja, kādas tika nosauktas sarkanās līnijas, kas ir šķērslis visu deputātu sadarbībai.
“Jautājām par NA un “Saskaņas” sarkanajām līnijām, Kārlis Stars sacīja, ka neredz sarkanās līnijas, jo Gavrilova kungs, kas pārstāv “Saskaņu” nav parakstījis kopīgu vienošanos, viņš Ragaini mēra amatā atbalstīšot tāpat. Lai gan nav jau nozīmes paraksta vai neparaksta vienošanos, jo šajā gadījumā tāpat NA un Saskaņa ir vienā komandā. Pārējās sarkanās līnijas ir individuālas starp cilvēkiem, nosauktos vārdus neminēšu, jādod laiks, lai cilvēki sarunās vismaz mēģina risināt šo problēmu,” piebilst Jānis Raščevskis (LA).
Jautāti vai plāno kādu politisko spēku vai deputātu pārvilināt savā puse, Aivars Kraps un Jānis Raščevskis atbildēja noliedzoši.
“Nē. Mēs par varu nelaužamies pie amatiem, mums svarīgi paveikt darāmos darbus, mums nav vajadzības ne kādu pierunāt vai pārvilināt,” saka Aivars Kraps (LA).
“Politiskā pieredze rāda, ka bumba ar laika degli ir viņos pašos, ja tiek izveidota koalīcija, tad viņas pastāvēšana vai iziršana ir atkarīga no pašiem deputātiem, viss atkarīgs no izvirzītajiem sadarbības principiem, ja nebūs šīs cementējošās vielas, tad nevajadzēs kādu pārvilināt, šāda koalīcija var izjukt pati no sevis. Tas ir vairākkārt pierādījies. Sākumā liekas viss tik labi, tiklīdz nonāk līdz darbu sadalei, sākas savstarpējās nesaskaņas, kas var novest pie koalīcijas iziršanas,”skaidro Jānis Raščevskis (LA).
Žurnālisti jautāja, vai tiek pieļauts, ja šī brīža koālīcijā visi nesaņem kārotos amatus, tā var izjukt?
“Es nezinu, kāds ir šis amatu sadalījums, par to esmu dzirdējusi tikai baumu līmenī kam un kādi būs amati. Izskatās, ka tiek veidots daudz amatu, mēs neatbalstām, ka politiskajā līmenī tiek veidots daudz amatu. Vajag stiprināt izpildstruktūru, jābūt labam izpilddirektoram un vairākiem vietniekiem, lai pārklātu visu teritoriju, lai būtu pareiza pakalpojumu sistēma un tur būs daudz darba. Uzskatu, ka politisko struktūru nav ko tik daudz stiprināt ar amatiem, lai tikai saturētu kopā koalīciju,” teic Jānis Raščevskis (LA).
“Skaidrs, ka veidojot koalīciju, tiek veidoti amati to stiprinot, mēs skatīsimies, lai cilvēki, kas būs šajos amatos arī nopietni strādātu iedzīvotāju labā. Mēs prasīsim no viņiem darbu, jo viena lieta ir ielikt amatā, bet nevar būt tā, ka mēneša noteiktā dienā tavā kontā atnāk alga un tas ir vienīgais, kas tevi saista ar šo amatu. Katra šāda štata vienība pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 5000 eiro mēnesī, tāpēc mēs no amatos ievēlētajiem prasīsim darbu,” uzsver Aivars Kraps.
Preses konferences noslēgumā tika norādīts, ka sarunas ar visiem deputātiem patlaban ir atvērtas un izteikta cerība uz vēl kādu līdzīgu tikšanos, bet konstruktīvu diskusiju.
Uz jautājumu, kas apmaksāja Krustpils novada domes telpu īri šai sarunai, Jēnis Raščevskis (LA) sacīja, ka Krustpils novada dome telpas piedāvāja bez maksas.
Komentāri (0-5/5)
reforma
16.06.2021 17:57Samanta
16.06.2021 14:35No slimnīcas
15.06.2021 21:32Lauku vēlētājs
15.06.2021 19:01Jēcis
15.06.2021 15:41