Aigars Nitišs: Politiskajā cīņā ir jāmācās zaudēt. Tad neradīsies tendenciozi raksti ar sagrozītiem faktiem

Pagājušajā nedēļā portālā www.kasjauns.lv tika publicēts raksts “Vai Jēkabpili vada interešu konfliktā nonācis uzņēmējs?” par Jēkabpils domes deputātu un uzņēmēju Aigaru Nitišu, kurā viņš bija nodēvēts par vietējo oligarhu, kas, izmantojot deputāta mandātu, palīdzējis SIA “Ošukalns” tikt pie naudīga sadarbības līguma ar SIA “Jēkabpils siltums” un vairāku gadu garumā guvis peļņu, piegādājot jēkbpiliešiem siltumenerģiju par paaugstinātām cenām. Tāpat arī bija norādīts, ka SIA “Ošukalns” regulāri uzvar pašvaldības izsludinātajos konkursos “ar aizdomīgām metodēm un reizēm astronomiskām cenām, piemēram, par publiskās tualetes būvniecību, kas rada aizdomas, ka pilsētas vadības groži nonākuši vietējā oligarha rokās, kas atrodas interešu konfliktā.”

Publikācija minētajā portālā bija lasāma neilgu laiku, tad tika slēgta tai pieeja un vēlāk tā tika izņemta. Tomēr to dažu stundu laikā, kamēr tā bija pieejama, daudzi jēkabpilieši to pagavu izlasīt un izteikt Aigaram Nitišam neglaimojošus viedokļus sociālajās vietnēs. Arī publikācijas pēkšņā pazušana tika saistīta ar viņa ietekmi un finansiālo varu risināt jautājumus sev vēlamā virzienā.

Jāpiebilst, ka rakstā publicētā informācija balstījās galvenokārt uz LURSOFT datiem. Ar Aigaru Nitišu nebija runāts un viņa viedoklis vai skaidrojums, kāpēc izveidojusies šāda situācija, netika jautāts un publicēts, vienīgais Jēkabpils pārstāvis, kas bija izteicis viedokli raksta autorei, bija SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.

Gan portāls Radio1.lv, gan arī citu vietējo mediju redakcijas saņēma zvanus no iedzīvotājiem ar jautājumiem: Kas notiek? Kāpēc klusē vietējie mediji? Lai sniegtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem – portāls Radio1.lv un laikrakstu “Jaunais Vēstnesis” un “Brīvā Daugava” žurnālisti aicināja Aigaru Nitišu uz plašāku sarunu par portāla kasjauns.lv rakstā atklātajiem faktiem.

- Kā Jūs komentētu šo publikāciju?

- Pagājušās nedēļas otrdienas rītā saņēmu ziņu no daudziem saviem kolēģiem un paziņām, kas bija izlasījuši rakstu un jautāja, kādas ir manas domas. Arī es izlasīju rakstu, kas izraisīja neizpratni un arī dusmas par sagrozītiem faktiem. Pulksten deviņos no rīta šī informācija, atsaucoties uz portālu kasjauns.lv, skanēja arī Radio SWH ēterā. Es sazvanījos ar portāla kasjauns.lv redakciju un teicu, ka arī man ir viedoklis par rakstā minētajiem faktiem, ko vēlos paust. Cilvēks ar ko runāju pa telefonu par publikāciju neko nezināja pateikt, solīja, ka sazināsies ar tās autoru un, ka man piezvanīs un uzklausīs. Taču drīzi pēc tam publikācija tika slēgta un vēlāk izņemta pavisam, arī Radio SWH ēterā tā vairs neskanēja. No kasjauns.lv man neviens tā arī nepiezvanīja. Taču drīzi pēc tam es saņēmu vēstuli no portāla tvnet.lv žurnālistes ar jautājumiem, ko viņai it kā iesūtījuši Jēkabpils iedzīvotāji, taču teksts bija tas pats, kas tika publicēts portālā kasjauns.lv, tikai nedaudz saīsināts un pārfrāzēts jautājumos. Runājot par publikāciju, jāteic, ka politiskā cīņa dara savu, ja nemāk zaudēt, tad izmanto šādas metodes.

- Vai piekrītat publikācijā minētajiem finanšu rādītājiem par uzņēmumu un to saistību ar Jēkabpils pilsētai pārdoto siltumenerģiju?

Fragments no publikācijas: “Saskaņā ar SIA Ošukalns gada pārskata datiem, uzņēmums strādā ar iespaidīgu peļņu. Pērn tā bijusi 640 tūkstoši eiro, bet pēdējos desmit gados vidējā gada peļņa bijusi 1,323 miljoni eiro, lielāko peļņu sasniedzot 2012.gadā, kad tā bija 2,638 miljoni eiro.

Neskatoties uz iespaidīgajiem peļņas cipariem, Ošukalns turpina piegādāt pilsētas iedzīvotājiem caur Jēkabpils siltumu vienu no dārgākajām siltumenerģijām Latvijā un dārgāko starp lielajām pilsētām, nemaz nedomājot un nerūpējoties par bezdarba nomocītās pilsētas iedzīvotāju maksātspēju. Uzņēmums turpina piegādāt siltumenerģiju pēc 2004.gadā apstiprināta tarifa, lai gan investīcijas, saskaņā ar gada pārskatu, jau sen ir atmaksājušās un tas varētu piegādāt siltumenerģiju arī lētāk.”

- Publikācijas autore ir izanalizējusi Lursoft publicētos datus, paņēmusi tos, kas izdevīgi konkrētajam kontekstam un publicējusi, neizlasot/neizmantojot uzņēmuma vadības ziņojumu, kurā detalizēti skaidrota finansiālā situācija. Ja skatamies peļņas rādītājus absolūtos skaitļos, tie ir lieli, ja mēs tos rādītājus, kā ekonomikā pieņemts, attiecinām rentabilitāti pret apgrozījumu, tad vidēji uzņēmuma rentabilitāte jeb peļņa pret apgrozījumu ir 8-9%. Tā ir norma un šādi rādītāji ir labi, ko novērtē arī bankas, dod kredītus. Pagājušajā gadā SIA “Ošukalns” peļņa nokritās līdz 600 000 eiro, kas ir stipri zem peļņas normas, absolūtos rādītājos ir daudz, bet vērtējot pēc peļņas normas – rādītāji nav labi.

Jā, patiesi – uzņēmums SIA “Ošukalns” ir strādājis ar tādiem peļņas rādītājiem, kādi minēti aprakstā. Tikai šiem skaitļiem nav nekāda saistība ar uzņēmuma saražoto un pilsētai pārdoto siltumenerģiju. Te jāuzsver, ka siltumenerģijas pārdošanas apgrozījums pēdējos desmit gados veido tikai vidēji 2,7 procentus gadā no kopējā apgrozījuma, tādējādi saistīt kopējos peļņas rādītājus ar siltumenerģijas piegādi pilsētai ir, diplomātiski sakot, nekorekti. SIA “Ošukalns” 24 gadu laikā ir audzis un izvērtis saimniecisko darbību vairākos nozīmīgos attīstības virzienos (mežizstrāde, kokapstrāde, nekustamie īpašumi, ceļu būve u.c.), kur siltumenerģijas ražošana ir neliela ienākumu daļa.

Daudznozaru uzņēmuma ieņēmumu pamatbāze veidojas no kokmateriālu un zāģmateriālu eksporta, ceļu būves darbiem, kokapstrādes u.c. darbības veidiem, bet nekādā gadījumā no siltumenerģijas piegādes pilsētai.

- Kā Jūs skaidrotu publikācijā minētos faktus, ka SIA “Ošukalns” pārdodot pilsētai koģenerācijas stacijā saražoto siltumenerģiju, teju vai mākslīgi paaugstina tarifus, ko maksā pilsētas iedzīvotāji?

Fragments no publikācijas: “Lai gan Jēkabpilī ir visdārgākā apkure starp lielajām pilsētām un tarifs sasniedz pat 56,20 eiro par megavatstundu, siltumenerģijas piegādātājās – deputātam Nitišam piederošais SIA Ošukalns turpina siltumu PSIA Jēkabpils siltums piegādāt par maksimālo iespējamo tarifu, lai gan aprēķini un kompānijas rīcība liecina, ka varētu to piegādāt arī lētāk.”

- Tas neatbilst patiesībai. SIA “Ošukalns” saražotais siltums nav palielinājis siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu Jēkabpilī, tieši otrādi – ir radījis iespēju šo tarifu samazināt. Pēdējos sešos gados Jēkabpils pilsēta tās kapitālsabiedrības SIA “Jēkabpils siltums” personā, iepērkot no SIA “Ošukalns” siltumenerģiju, ir ietaupījusi gandrīz miljonu eiro (927 tūkstošus eiro pēc pašreizējiem aprēķiniem). Ja pirms šī perioda Jēkabpils siltums ražoja dārgāku siltumenerģiju, izmantojot dabasgāzi, tad, iepērkot lētāku siltumenerģiju, kura saražota SIA “Ošukalns” koģenerācijas stacijā, radies šis būtiskais finanšu ietaupījums.

Aprakstā minētais maldīgi liek saprast, ka SIA “Ošukalns” ir galvenais siltuma ražotājs pilsētai un tādējādi var tieši ietekmēt jēkabpiliešiem sniedzamā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu. Uzņēmums no kopējā pilsētas patērētā siltuma apjoma saražo mazāk nekā trešdaļu, pārējo siltumu ražo paša SIA “Jēkabpils siltums” katlumājas, turklāt SIA “Jēkabpils siltums” siltumenerģijas apgādes pakalpojumu gala tarifs neveidojas tikai no siltuma ražošanas izmaksām vien, tarifu ievērojamu daļu veido arī citi komponenti – siltumenerģijas pārvades un sadales izmaksas (pārvades līnijas, trašu uzturēšana u.tml.), un siltumenerģijas tirdzniecības izmaksas, kas ir paša SIA “Jēkabpils siltums” pārziņā. Daži skaitļi informācijai: jau ilgākā laika periodā SIA “Ošukalns” savu daļu saražotā siltuma piegādā par 28 EUR/MWh, savukārt kopējā SIA “Jēkabpils siltums” noteiktajā tarifā ražošanas daļa svārstās ap 36 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka SIA “Jēkabpils siltums”, iepērkot siltumenerģiju no SIA “Ošukalns” par 28 EUR/Mwh, iedzīvotājiem tālāk pārdod pēc noteiktā tarifa par 36 EUR/Mwh, peļņu gūstots 8 eiro par katru megavatstundu. Tāpēc pārmetums SIA “Ošukalns” ir pilnīgi nevietā.

- Publikācijā SIA “Jēkabpils siltums” vadītājs Karpenko kungs teic, ka, samazinoties dabasgāzes cenai, uzņēmums uzreiz bez iebildumiem samazinājis arī savu cenu (citāts: “pat nemēģinot bilst par biznesa neizdevīgumu”), tādējādi it kā “radot aizdomas”, ka uzņēmumam ir milzīga siltumenerģijas piegādes virsvērtība. Vai tas tā ir?

- Šeit nepieciešams paskaidrot skaidri un nepārprotami: siltumenerģijas cenas piesaisti dabas gāzes cenai paredz starp SIA “Jēkabpils siltums” un SIA “Ošukalns” jau pirms daudziem gadiem noslēgtais un ar SIA “Jēkabpils siltums” kapitāldaļu turētāju – Jēkabpils pilsētu – saskaņotais līgums. SIA “Ošukalns” pienācīgi izpilda savas līgumsaistības, tajā skaitā, attiecībā uz savas daļas saražotā siltuma piegādes cenas samazināšanu krītošas gāzes cenas gadījumā.

Vai balsojumā par SIA “Jēkabpils pamatkapitāla palielināšanu esat nonācis interešu konfliktā?

Fragments no publikācijas: “Turklāt viens no kompānijas līdzīpašniekiem Aigars Nitišs, būdams domes deputāts, divas reizes ir lēmis par pašvaldības naudas piešķiršanu pats savam uzņēmumam, tādējādi esot nopietnā interešu konfliktā. Proti, šogad un pērn dome lēma par Jēkabpils siltuma pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot pamatkapitālā pašvaldības jeb iedzīvotāju naudu. Pamatkapitāla palielināšana bija nepieciešama, jo uzņēmumam nepietika līdzekļu, ar ko norēķināties ar piegādātajiem, tajā skaitā, ar SIA Ošukalns par piegādāto dārgo siltumenerģiju.”

- Jāteic, ka arī šeit apraksta tekstā ir būtiskas neprecizitātes, lai neteiktu - maldi. Esmu piedalījies tikai vienā no balsojumiem – kad tika lemts par 50 tūkstošiem EUR (lēmums nr. 264) palielināt SIA “Jēkabpils siltums” pamatkapitālu, taču šim palielinājumam nebija nekādas saistības ar samaksu siltumenerģijas piegādātājiem. Šis palielinājums tika novirzīts granulu katla uzstādīšanai sociālās mājas un dzīvojamās mājas apsildei Rīgas ielā un SIA “Jēkabpils siltums” katlumājas dūmeņa remontam. Savukārt otrā balsojumā (lēmums nr. 117) es nepiedalījos (tā kā tas attiecās uz ilglaicīgā un ievērojamā parāda atmaksu siltumenerģijas piegādātājiem, kas bija krājies ne vienu mēnesi vien). Tāpēc apgalvojums par “nopietnu interešu konfliktu” ir nepatiess.

Jautājums ir cits, kāpēc iepriekšējā sasaukuma vadība nonāca pie situācijas, ka pamatkapitālā bija jāiegulda nauda, lai norēķinātos ar piegādātājiem? Manuprāt, tas ir iepriekšējās vadības apzināts piegājiens un sistēmiska kļūda. Piemēram, ja skatamies uz citu pašvaldības uzņēmumu SIA “Jēkabpils ūdens”, tad arī viņiem ir liels aizņēmums, lai realizētu ūdensvadu un kanalizācijas nomaiņu. Šajā gadījumā pirmais lēmums, kas tiek pieņemts Jēkabpils domē ir garantēt aizņēmumu pilnā apmērā un otrais lēmums - ieguldīt pamatkapitālā fondu līdzfinansējuma daļu. Uzņēmums neiegulda neko jeb iegulda PVN daļu, kuru vēlāk saņem atpakļ. Savukārt siltumtīklu gadījumā, kad viņi veikuši siltumtrašu nomaiņu un remontu nevienu reizi nav bijis pilsētas domes lēmums sākumā garantēt aizņēmumu un vēlāk ieguldīt. Visu laiku uzņēmums ir “sities” patstāvīgi, kā varējis un tajā momentā, kad kreditoru apjoms sasniedzis kritisko punktu, kad uzņēmums vairs nespēj strādāt, tiek pamatkapitālā piešķirts 100 000 eiro, lai norēķinātos ar kreditoriem. Manuprāt, tā ir sistēmiska kļūda, ja uzņēmumam liek iztērēt apgrozāmos līdzekļus. Ir skaidrs, ka agri vai vēlu siltumtīkliem nebūs ar ko strādāt, būs jāiet prasīt naudu. Tikai tad tā nauda vairs netiek nosaukta par naudu, kas nepieciešama attīstībai un siltumtrašu renovācijai, bet tā ir nauda parādu atdošanai, lai norēķinātos ar piegādātājiem. Es nepiedalījos šajā balsojumā. Ceru, ka jaunais Jēkabpils domes sasaukums turpmāk šādas sistēmiskas kļūdas nepieļaus.

- Kāpēc SIA “Jēkabpils siltums” siltumenerģijas tarifs ir augstākais Latvijas lielo pilsētu vidū?

- Jautājums par siltumenerģijas apgādes pakalpojumu gala tarifu jēkabpiliešiem ir uzdodams pašam siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējam, nevis siltumenerģijas ražotājam, kurš to tikai nodot pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus. Cik man, kā pašvaldības deputātam zināms, šobrīd norit darbs pie jauna siltuma tarifa plāna izstrādes un plānotais tarifs noteikti nepalielināsies.

- Portāls Radio1.lv sazinājās ar SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Karpenko un uzdeva jautājumu, kāpēc Jēkabpilī ir augstākais apkures tarifs Latvijas lielo pilsētu vidū?

- Man patīk salīdzināt Jēkabpils situāciju ar Salaspili, kur jaudas, patērētāju, trašu un tarifa ziņā ir līdzīga situācija. Salaspilī tarifs ir tuvs Jēkabpilij – 55,24 eiro par megavatstundu bez PVN. Taču Salaspilī ir tikai viena katlumāja un mazāk kā 30 darbinieku uzņēmumā, bet Jēkabpilī sešas kalumājas – Tvaika ielā, Celtnieku ielas mikrorajonā, Dārza ielas mikrorajonā, Ķieģeļu ielas mikrorajonā, kā arī mazās katlumājas ēkās Rīgas ielā 104 un 237 un 55 darbinieki. Trijās no katlumājām strādā operatori, katlumāju apkalpošanai izveidots atslēdznieku dienests. Liels darbinieku skaits paaugstina tarifu, jo atalgojums ietilpst tarifā. Tas, ka Jēkabpilī ir daudzas katlumājas, sarežģī situāciju, darbiniekiem, veicot savus pienākumus, ir jābraukā no citas uz citu, tiek izmantots transports, izlietota degviela. Tāpat arī SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās ir ārkārtīgi novecojuši biomasas jeb šķeldas katli. Tie ir neatbilstoši mūsdienu prasībām, strādā ar zaudējumiem un būtu jāmaina Tvaika, Dārza un Celtnieku ielas katlumājās. Patlaban tos ekspluatējot notiek resursu pārtēriņš, kas sadārdzina cenu. Pēdējos gados ir veiktas lielas investīcijas pilsētas siltumtrašu nomaiņai un modernizēšanai un šim nolūkam ņemti ārkārtīgi lieli kredīti, kas jāatmaksā. Tas arī sadārdzina cenu, paaugstina tarifu. Uzņēmums ir darījis visu, lai ar tiem pieejamiem līdzekļiem optimizētu situāciju. Esam samazinājuši darbinieku skaitu līdz minimumam, šobrīd vairāk samazināt nav iespējams. Viss iepriekš minētais veido tarifu. Ja rastos finansiāla iespēja katlumājās nomainīt vecos biomasas katlus pret jauniem, moderniem, tas ievērojami samazinātu izdevumus un līdz ar to arī tarifu. Kā zināms tarifu veido trīs komponenti – siltumenerģijas ražošanas tarifs, kas Jēkabpilī ir – 36,40 eiro, siltumenerģijas pārvades tarifs, kas šeit ir – 18,49 eiro un siltumenerģijas tirdzniecības tarifs, kas ir - 0,86 eiro, tos summējot kopā veidojas gala tarifs – 56,20 eiro par megavatstundu bez PVN. Plašāk ar tarifiem visā Latvijā var iepazīties sabiedriskā regulatora mājaslapā, kur publicēta karte un uzklikšķinot uz katras pilsētas var iegūt salīdzināšanai detalizētu informāciju. To var atrast šajā adresē: https://www.sprk.gov.lv/lapas/Siltumenerija-lietotajiem#Tarifi84 .

- Ko SIA “Jēkabpils siltums” devusi vai tieši pretēji – skādējusi, sadarbība ar SIA “Ošukalns”?

- Līgums, kas noslēgts starp SIA “Jēkabpils siltums” un SIA “Ošukalns” paredz, ka uzņēmums siltumenerģiju iepērk, balstoties uz ekonomiskā izdevīguma pamata. Kā zināms dabasgāze ir dārgs kurināmais un to mēs iepērkam tikai tad, kad nav iespējams siltumu nodrošināt ar biomasas kurināšanu. No SIA “Ošukalns” iepirktā siltumenerģija ir par 8% lētāka nekā mūsu pašu ražotā un daudz lētāka nekā dabasgāzes cena, tas uzņemumam ir izdevīgi. Iepērkot siltumenerģiju no Ošukalna, mēs varam izmantot lētāku saražoto siltumenerģiju nekā tad, ja būtu jāiepērk tikai dabasgāze. Tas ļauj uzņēmumam ietaupīt līdzekļus. Sadarbība ir devusi iespēju ietaupīt līdzekļus.

- Vai piekrītat viedoklim, ka uzņēmuma pamatkapitālā ieguldītā nauda parādu segšanai ir sistēmiska kļūda?

- No uzņēmuma viedokļa jebkuri līdzekļi, kas iegūti parādu dzēšanai, ir pozitīvi. SIA “Jēkabpils siltums” debitoru parādi ir milzīgi, kas veidojušies vēsturiski. Klienti, nespējot nomaksāt parādus, radījuši situāciju, kad arī uzņēmums ir ieslīdzis parādos. SIA “Ošukalns” nekad nav piemērojis procentus par kavētiem maksājumiem un tos ir gaidījis ilgtermiņā, ko nevar teikt par citiem piegādātājiem, kur par termiņā nenomaksātu rēķinu, nekavējoties seko soda naudas. Ja runājam par sistēmisku kļūdu, tad komerclikumā melns uz balta ir rakstīts, ka ikviens uzņēmums tiek dibināts ar mērķi pelnīt. Mēs esam regulēts uzņēmums, kur tarifus nosaka regulators, tāpēc mums peļņa nedrīkst būt. Taču ienākumiem jābūt tādiem, lai uzņēmums bez problēmām var sevi uzturēt. Esot pašvaldības uzņēmums, mēs esam arī sociāli atbildīgi par klientiem, veicam arī zināmu sociālo funkciju, nevēršoties uzreiz bargi pret parādniekiem, cenšoties ar tiem veidot dialogu. Šādā situācijā neizbēgami rodas deficīts starp uzņēmuma ienākumiem un izdevumiem. Arī citviet Latvijā ziemā netiek atslēgta apkure parādnieku mājām un siltumražošanas uzņēmumi strādā ar finansu deficītu.

- Turpinot sarunu ar Aigaru Nitišu, uzdevām jautājumu: Vai viņam un SIA “Ošukalns” ir saistība ar publiskās tualetes celtniecību Jēkabpils Kena parkā?

Fragments no publikācijas: “Jēkabpilī izveidojusies situācija, kad pilsētas domes deputātam Aigaram Nitišam piederoša firma regulāri uzvar pašvaldības sludinātos konkursos ar aizdomīgām metodēm un reizēm astronomiskām cenām, piemēram, par publiskās tualetes būvniecību, kas rada aizdomas, ka pilsētas vadības groži nonākuši vietējā oligarha rokās, kas atrodas interešu konfliktā.”

-Nē nav. Publisko tualeti Jēkabpils Kena parkā būvēja uzņēmus SIA “Ošukalns celtniecība”. Man jau astoņus gadus ar šo uzņēmumu nav saistības, savas daļas sen esmu pārdevis. SIA “Ošukalns celtniecība” pieder Aldim Bukam, Ivaram Dāboliņam un Modrim Svilim. Mainoties īpašniekiem, uzņēmuma nosaukums palika iepriekšējais, jo ar šo vārdu tas bija ieguvis atpazīstamību tirgū. Lai arī man jau sen nav saistības ar uzņēmumu, joprojām to kļūdaini saista ar mani un SIA “Ošukalns”, jo nosaukumi ir līdzīgi.

- Publikācijā bija minēts, ka gūstot labumu no siltumenerģijas pārdošanas jēkabpiliešiem, Jums ir iespēja dāsni sponsorēt dēla sporta gaitas, vai tas tā ir?

Fragments no publikācijas: “Uzņēmums var arī atļauties sponsorēt Nitiša dēla autosporta aktivitātes, atvēlot tam 750 tūkstošus gadā.”

- Kas attiecas uz dēla sportisko gaitu sponsorēšanu, tad es tur ieguldu daudz savu privāto finansējumu. Protams, ka arī SIA “Ošukalns” likuma noteiktajā kārtībā ir ziedojis automobiļu federācijai autosportistu startiem. Tāpat arī esam ziedojuši basketbolam, futbolam, volejbolam un vēl citiem sporta veidiem. Automobiļu federācijai Baumaņa un Nitiša startiem ir ziedojuši arī daudzi citi Latvijas uzņēmumi, tajā skaitā Latvijas valsts meži. SIA “Ošukalns” ir tikai neliels atbalstītājs, salīdzinot ar citiem. Līdz ar Reiņa startiem Jēkabpils vārds tiek nests tālu pasaulē, jo tas ir gan uz automašīnas, gan apģērba, gan reklāmas bukletos. Arī pilsētas svētkos, ja vien ir iespēja, jēkabpilieši var aplūkot Reiņa sporta automašīnu.

- Vai jūs sevi uzskatāt par oligarhu?

- Nē. Tad ir jāskatās, ko definīcija dēvē par oligarhiem. Tas ir tāds cilvēks, kuram pieder politiskā, ekonomiskā un mediju vara. Manā īpašumā nav mediju. Domē esmu ievēlēts jau ceturto sasaukumu un tas liecina, ka ir jēkabpilieši, kas novērtē manu darbu un ievēl mani atkārtoti. Kā jau sacīju, šādi raksti kā bija portālā kasjauns.lv ir politiskās cīņas rezultāts. Uzskatu, ka ir jāmācās arī zaudēt, ja nemāk, tad rodas šādi raksti un sagrozīti fakti tiek celti dienas gaismā.

Paldies par sarunu!

Fakti par SIA “Ošukalns”:

• uzņēmums dibināts 1993.gadā;

• uz darba līguma pamata nodarbina vidēji gadā 292 darbiniekus, kuri lielākoties ir jēkabpilieši;

• kopš 2000.gada ražo šķeldu un skaidu, kuru pārdot, tostarp – uzņēmuma saražoto uzpērk pats SIA “Jēkabpils siltums”;

• kopš 2001.gada saražoto siltumenerģiju pārdod SIA “Jēkabpils siltums”.