Opozīcija brīfingā skaidro savu nostāju Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2018.gada budžeta jautājumā

Janvāra nogalē notika Jēkabpils domes tā dēvētās opozījas, ko pārstāv Jēkabpils reģionālā partijas deputāti Leonīds Salcevičs, Māris Dimants, Edgrs Lamba, partijas “Gods kalpot Latvijai” deputāts Aivars Kraps un Latgales partijas deputāts Nikolajs Anuškevičs. Galvenā Brīfinga tēma – 2018.gada budžets un skaidrojums, kāpēc opozīcija balsoja “pret”. Brifingā nepiedalījās Edgars Lamba, jo balsojot par 2018.gada budžetu viņš vienīgais no opozīcijas deputātiem balsoja par, pamatojot savu nostāju ar to, ka šī gada budžetā gana daudz atvēlēts līdzekļu dažādām sportiskām aktivitātēm, sporta pedagogu algām un sporta infrastruktūras uzlabošanai.

Uzrunājot žurnālistus, Leonīds Salcevičs uzsvēra, ka viņu neapmierina, ka pašreizējā domes vadība, apstiprinot budžetu nav pietiekami atbalstījusi pozīcijas, kas rūpējas par ģimenēm ar bērniem. Viņš norādīja, ka bezmaksas bērnudārza audzēkņu ēdināšana Jēkabpilī nav utopija, bet gan reāla iespēja, kur opozicijas priekšlikumus nav ņēmuši vērā pozīcijas deputāti un domes vadība. Tāpat arī esot nepiedodami, ka apturēta daudzdzīvokļu māju mikrorajonu un iekšpagalmu rekonstrukcijas programma. Leonīds Salcevičs uzsvēra, ka apstiprināto pašvaldības budžetu nevarot nosaukt par attīstības budžetu, tāpat viņā bažas raisot pārāk optimistiskā budžeta ieņēmumu prognoze, cerot, ka dažādām vajadzībām radīsies vēl 400 tūkstoši eiro, kur darbi jau paredzēti, bet finansējuma pretī pagaidām nav.

Leonīds Salcevičs: “Jēkabpils pilsētas budžets šogad ir apjomīgs, naudas daudz un pieaugums liels. Taču es to nevarētu nosaukt par attīstības budžetu. Lai to varētu dēvēt par attīstības budžetu bija jāpaveic vairākas lietas. Pirmkārt, vajadzēja darīt visu iespējamo, lai šogad uzsāktu Zīlānu ielas projektu, nevis to apturēt. Šis projekts bija vērsts uz darba vietu radīšanu, un attīstības budžets ir tieši saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu. Sociālā infrastruktūra, ielas un dažādas citas lietas rada komfortu, protams, tas arī ir ļoti nozīmīgi, bet jaunas darba vietas tas nerada un komforts nav attīstība. Tāpat es šajā budžetā neredzu absolūti neko, kas būtu vērsts uz jauno ģimeņu atbalstu. Tas, kas tur ir iekļauts attiecībā par brīvpusdienām vai citiem atvieglinājumiem, tas viss ir iepriekšējās domes nopelns. Tas ir tikai jau iesākto lietu turpinājums, nekā jauna inovatīva nav, mēs gribējām budžetā iekļaut dažas svarīgas lietas, bet diemžēl mums neizdevās.”

Aivars Kraps: “Es,kā deputāts pirmoreiz astoņu gadu laikā biju situācijā, kad piedaloties un apmeklējot visas budžeta komisijas sēdes, tā arī nebija skaidrs, līdz kuram datumam jāiesniedz pēdējie priekšlikumi uz budžetu. Iesniedzu savu pieteikumu, tika sasaukta deputātu ražošanas sēde, kurā paziņoja, ka budžets jau ir sabalansēts pa nullēm, un mans iesniegums stāv blakus kā nabaga bārenītis, kurš pat netika izskatīts. Lielākā daļa, ja ne viss no mana iesnieguma tika veltīts cilvēkiem, jo galu galā pagājis tikai nedaudz vairāk nekā pus gads no vēlēšanām. Pirms vēlēšanām mēs visi rakstījām programmu, devām solījumus iedzīvotājiem, atspoguļojām savu redzējumu par pilsētas attīstību. Iedzīvotāji, lasot šīs programmas izdarīja, savu izvēli un balsoja. Piemēram, es iesniedzu daudzus priekšlikumus no savas programmas, bet izrādās, ka tas nav vajadzīgs. Uzskatu, ka joprojām ir jāturās pie programmas - noasfaltēt gadā divas mazās grantētās ielas. Taču izrādās, ka tas nav vajadzīgs, bet pēkšņi ir nepieciešams izgaismot tiltu... Es pārlasīju visas programmas, neatceros, kurš šādu iniciatīvu būtu pirms vēlēšanām izrādījis. Ko tad es iesniedzu savā iesniegumā? Vēlējāmies nodrošināt bezmaksas ēdināšanu pirmsskolas vecuma bērniem, piešķirt sabiedriskā transporta atlaides 100% apmērā 1-4.klases skolēniem, nodrošināt bezmaksas transportu mūsu vecvecākiem, kuri vecāki par 70 gadiem. Uzskatu, ka viņi to ir pelnījuši. Tāpat ierosināju piešķirt papildus 10 000 eiro jauniešu vasaras darba atbalstam, kā par brīnumu, šī iniciatīva tika atbalstīta. Ierosināju vidusskolēniem piešķirt stipendiju 50 eiro apmērā, ja vidējā atzīme semestrī ir 9 un vairāk balles, kā arī piešķirt 1000 eiro apbalvojumu skolēniem, kuriem piešķirts Ministru prezidenta goda raksts, ja tādi ir. Joprojām uzskatu, ka gadā vajag vismaz divas mazās grantētās ielas noasfaltēt. Šī ietrādne jau bija izveidojusies, vajadzētu turpināt. Viennozīmīgi vajadzētu turpināt mikrorajonu uzlabošanas darbus, un manā ierosinājumā bija šogad izstrādāt vismaz tehnisko projektu Viesītes Nameja ielas mikrorajonam, bet diemžēl izskatās, ka jaunā vadība nav pat domājusi šo projektu tālāk attīstīt. Es arī uzskatu, ka bija vajadzīga Kalpaka laukuma rekonstrukcija.

Budžets liecina, ka ir palielināta pašvaldības policijas kapacitāte, bet novērošanas kameru uzstādīšanai nav iedots neviens eiro, nav redzams atbalsts namu siltināšanas programmai, kaut vai energoauditiem, lai arī pagājušajā gadā summa nebija liela, līdzekļi tomēr tika piešķirti, šogad nav vispār. Tajā pašā laikā nauda atvēlēta tranzītielas projektam – 15 000 eiro, tas nozīmē, ka mēs nākotnē attiecīgi arī vairākus simtus tūkstošus virzīsim tranzītielas sakārtošanai. Manā skatījumā, runājot par transzītielām, ir jastrādā ar Satiksmes ministriju, jāpiedalās projektā 70:30, kur tad pašvaldība sedz savu 30 procentu ieguldījumu. Tranzītielas nav jāremontē pilnībā par pašvaldības naudu. Tajā pašā laikā neviens cents nav iedots jaunajam tiltam, es īsti nesaprotu, kā pašvaldība taisās nodot tehnisko pojektu. Jau pieminētais tilta apgaismojums viennozīmīgi būs skaists, bet es uzskatu, ka mūsu pilsētā tas vēl ir par agru. Ir ļoti daudz svarīgu lietu, kas cilvēkiem nepieciešamas, lai šobrīd ieguldītu līdzekļus tilta apgaismojumā. Turklāt mums ir izgaismots dambis un tilta izgaismojums tā neizcelsies. Interesanti, ka šogad ir atteikts finansējums Jēkabpils atklātajam tenisa čempionātam, lai gan daudzus gadus finansējums 500-600 eiro apmērā tika piešķirts, bet tajā pašā laikā piešķirta nauda hokeja kluba dalībai Daugavpils čempionātā. Naudu vedam projām, bet saprotu, ka prioritātes hokejam tagad būs augstas. Biju pret, ka datorporgrammām un datoriem dodam vairāk nekā 110 000 eiro, tas ir par daudz, tā nav vitāli svarīga lieta, summa varēja būt vismaz par trešdaļu mazāka. Budžets ir pieņemts ar ļoti optimistisku skatu uz nākotni, tas nozīmē, ka mēs vai nu mānāmies vai ļoti ceram, ka budžets labi pildīsies. Viennozīmīgi es neredzu to kā attīstības budžetu, jo tas balstās uz daudzām citām lietām. Ļoti žēl, ka no deviņiem priekšlikumiem tika atbalstīts tikai viens, tas diemžēl ir diezgan bēdīgi.”

Nikolajs Anuškevičs: “Manuprāt, IT tehnoloģijām piešķirtie 130 000 ir vēja izmesta nauda, kā arī nelietderīgi tiks izmantota ceļu fonda nauda, kā jau Krapa kungs teica, tranzīta ceļi jāremontē par valsts naudu. Tāpat arī piešķirtie 9000 eiro domes darbinieku apmācībām ir nelietderīgi izmantoti līdzekļi. Es ierosināju piešķirt jaundzimušo bērnu pabalstam 10 000 eiro, jeb tagadējo 100 eiro vietā izmaksāt 200 eiro. Nav atbalstīts. Nelietderīgi tiks izmantota ceļu fonda nauda, jo es uzskatu, ka tranzīta ceļus jāremontē par valsts naudu. Tāpat arī žēl, ka arī tik kupli apmeklēts pasākums kā „Warriors of the Ring” netiks atbalstīts, taču tā vietā, ka kolēģis teica, brauksim uz Daugavpili hokeju spēlēt.”

Leonīds Salcevičs: “Decembra sākumā bija vienošanās izteica neizpratni, ka budžetu pieņems janvāra beigā vai februāra sākumā, taču nezināmu apstākļu dēļ tika paziņots, ka jau 18.janvārī būs budžeta pieņemšana. Cik man zināms, tas notika tāpēc, ka viens no pozīcijas deputātiem gatavojās doties ārpus Latvijas, un acīmredzot koalīcija, jusdamās vāja un nestabila, baidījās par katru savu cilvēku, lai balsojumā būtu kvorums. Paanalizējot budžetu, radās jautājums, kāpēc stadionam, kas ir jau diezgan sliktā stāvoklī, startējot uz pārrobežu projektu nezināmu iemeslu dēļ netika gūts atbalsts, nebija arī iedalīti līdzekļi. Mēs izteicām priekšlikumu iekļaut budžetā 115 000 eiro stadionam. Kopumā mūsu iesniegtajos priekšlikumos bija lūgums atbalstīt aktivitātes par 385 000 eiro, pretī mēs nolikām naudas avotus par 440 000 eiro. Arī sporta skolai bija samazināts finansējums par 8,8 tūkstošiem. Vēl atbalstīja finansējuma palielināšanu skolēnu vasaras darbiem. Un tas ir viss. Līdzekļi stadionam beigās tika pārdalīti no prioritārajiem projektiem, kuri bija ielikti budžetā kā Kena parka estrādes būvniecība. Par šo jautājumu bija ļoti plašas diskusijas, kāpēc uz simtgadi, vienai zaļumballei jātaisa Kena parkā estrāde vismaz par 300 000 eiro, ja mums ir unikāla vieta – saliņa. Vēlāk vadība pārdomāja, un pusi no prioritārās naudas – 115 000 atstāja stadionam, bet Kena parkam atlikušo summu, ar domu, ka iztrūkstošā summa līdz projekta realizācijai būs vēlāk. Es atbalstu mikrorajonu rekonstrukciju un polemika, ka vispirms jāsakārto lietus ūdens kanalizācija, neiztur kritiku. Nav saprotams, kāpēc likts akcents uz tranzīta ceļiem. Tāpat nav skaidrs, kāpēc Cukura ielas 25 metru posma asfaltēšanai budžetā jāparedz 50 000 eiro, es vēl saprastu, ja nolemtu asfaltēt Ārijas Elksnes ielu, bet šajā gadījumā nav saprotams domes vadības lēmums. Budžetā iekļauts daudz tādu lietu, no kurām vajadzētu attiekties, bet tajā pašā laikā nav iekļauts daudz tādu lietu, ko vajadzētu akceptēt. Pats smagākais, kas mani tiešām sāpināja, ka sastādot 2017.gada budžetu, visi kā viens piekrita 50 % apmērā kompensēt ēdināšanu bērnudārzos, un 2018.gadā piešķirt līdzekļus, lai kompensētu atlikušos 50 %. Tas prasīja 112 000 eiro gadā. Tie cipari, ko komentēja domes vadība, cik tūkstošiem mēs esam iedevuši atlaides, tas ir iepriekšējo gadu vadības nopelns, šobrīd 259 bērni nesaņem nekādu kompensāciju. Mēs varētu varbūt noteikt, ka Jēkabpilī deklarētie bērni saņem šo 100% atlaidi ēdināšanai, un ticiet man, puse, kas nesaņem atlaides, deklarētu savus bērnus Jēkabpilī. Izlīdzināšanas fondā vislielāko koeficientu par labu pašvaldības budžetam, dod bērnu skaits no 1 līdz 8 gadu vecumam. Palielinātos bērnu skaits, līdz ar to palielinātos budžets. Daudz esam solījuši, un daudz gribam izdarīt, bet, ja atbalsta tikai 10% priekšlikumu, tas nav pieņemami. Arī, runājot par projektiem, piesaistītā nauda ir iepriekšējās domes, iepriekšējā sasaukuma darba rezultāts. Šajā sasaukumā nostrādājot pus gadu, neviens eiro nav dabūts, valsts budžetā 2018.gadā Jēkabpilij ir nulle, un mēs esam pazaudējuši daudz naudas, niegūstot to projektos - atkritumu dedzināšanā, pārrobežu projektos un lielākais noziegums manā uztverē ir noraidītais Zīlānu ielas projekts. Jaunā domes vadība nav izvērtējusi visu, lai varētu šo budžetu nosaukt par attīstības budžetu.”

Māris Dimants: “Iepriekš tika spriests, ka turpināsies mikrorajonu rekonstrukcija, un vajadzēja šī gada budžetā paredzēt naudu projektēšanas darbiem. Mārīs Dimants uzskata, ka arguments attiecībā uz iekškvartāliem, ka jāprojektē lietus ūdens kanalizācija, tā ir vienkārši nevajadzīga atrunāšanās. Kāpēc? Lietus ūdens kanalizācija ir tikai viena no apmēram deviņām projekta sastāvdaļām. Ir arī mikrorajoni pilsētā, kur lietus ūdens kanalizāciju var vienkārši noorganizēt, tā ir Krasta iela, Celtnieku iela – abās ir Daugavas tuvums. Tā nav problēma. Mums ir unikāla estrāde Krustpils saliņā, kāpēc veidot vēl vienu pilsētas centrā? Tā mēs varam tikai mazināt Krustpils saliņas kapacitāti. Arī 100% kompensācija bērnudārzu bērnu ēdināšanai tika noraidīta. Tāpat arī budžetā bija piemirsts iekļaut līdzekļus akcijai „Dzīvo vesels!”. Tas tika izdarīts tikai pēc atgādināšanas un pēdējā brīdī.”

Leonīds Sacevičs: “Nesaprotama ir arī situācija ar Draudzības alejas rekonstrukciju. Pagājušajā gadā tam bija paredzēta nauda nepilni 700 tūkstoši eiro, šogad jau ir nepieciešami 950 tūkstoši eiro. Kāpēc pagājušajā gadā šis projekts tika apturēts? Iepriekš bija prakse dot šos pasūtījumus kapitālsabiedrībai ar 100% pašvaldības kapitālu, tas tika kritizēts, bijušas sūdzības uz IUB, KNAB. Pienākušās atbildes liecināja, ka iepriekšējā vadība rīkojusies pareizi, tāda prakse pastāv. Jaunajai Jēkabpils domes vadībai nebija laika vai vēlmes cīnīties, cītīgāk piestrādāt pie katras sadaļas, nozares, analizēt un diskutēt. Nedrīkst uzskatīt, ka ir tikai divi viedokļi - mans pareizais un tavs nepareizais. Deputāti, kas balsojām pret budžetu, neapstāsimies, turpināsim sarunas par tranzīta ielām, iekškvartāliem un citam lietām. Mierīgi nebūsim un mierā neliksimies, jo šis budžets mūs neapmierina.”

Balsojumā par budžetu nepiedalījās viens no tā dēvētajiem opozīcijas deputātiem – Edgars Lamba. Uz jautājumu - kāpēc tā sauktā opozīcija balsojumā nebija vienota, Leonīds Salcevičs atbild, ka pirms balsojuma bijusi saruna ar Lambas kungu, kurā nospriests, ka Edgars Lamba balsos tā, kā viņš uzskata par pareizu. „Redzot attieksmi, ja tu neesi ar mums, tu esi pret mums ar visām no tā izrietošām sekām, acīmredzot, viņš izdarīja pareizos secinājumus. Sports, bērni, veselīgs dzīvesveids – tas ir tas, kas viņam ir svarīgs. Mēs viņu sapratām, atbalstījām un tāpēc viņš balsoja par šo budžetu.”