Kādu laika vērotājs prognozē februāri - Sveču, Puteņu un Ziemeļvēja mēnesi?
Ticējumi par februāri saka, kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.
Ko sola februāris?
Sekojot nozīmīgām dienām augustā, tāpat arī 20. augustam un 27. decembrim, tad februārim pārsvarā vajadzētu būt ar nelielu nokrišņu daudzumu un ar nelielu līdz mērenu, bet ilglaicīgu salu. 12. janvārī pēc kautas cūkas liesas varēja vērot, kāda būs turpmākā ziema. Apjautājoties ar vairākiem cūku kāvējiem, var secināt, ka pārsvarā gludai liesai sabiezinājums uz galu. Tas liecina, ka tuvākajā laikā un ziemai kopumā nekāds bargais sals nebūs, bet februārī un martā ziema piespēlēs gan stingrāku salu gan sniegputeņus.
Puteņu mēnesis šogad rādās būt ar mazāk mainīgiem laika apstākļiem, kā tas ir janvārī. Mainoties mēness fāzēm (ap 5. februāri) iespējama ilgstoša neliela līdz mērena sala laiks. Šajā laikā skaidrās naktīs dažviet var būt mīnus 22 un zemāk. Arī atkušņi būs īslaicīgi un Austrumlatvijā februāris var paiet bez redzamiem atkušņiem. Protams, ja neskaita tās dienas, kad temperatūra pēc sniegputeņa var grozīties ap nulli. Lai arī būs vējainas dienas, kas sagriezīs puteni, bet lielākoties bez stipriem brāzmainiem vējiem. Kopumā februāris būs tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādītājiem temperatūru ziņā. Nokrišņu, kas pārsvarā sniegs, varētu būt vairāk kā parasti.
Sveču mēnesis ir laiks, kad melnais krauklis būvē ligzdu un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas. Sāk „zāģēt" lielā zīle un pirmo dziesmu skandina dzeltenā stērste. Sākas zīdastu un sarkankrūtīšu ceļošana, bet lāču mātei piedzimst lācēni. Februāra beigās gaisā jau virmo pavasaris un sniegs smaržo pēc pavasara.
Ticējumi par februāri
2. februāris - Sveču diena, Ziemas Māra, Svecaine jeb Grabenīca. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Sveču diena ir ziemas vidus. Sveču dienā nemēdz strādāt un gulēt, sevišķi sievietes. Vāra cūkas galvu, pupas un miežu piestu. Cep karašas. Lai būtu skaists, tad jādzer alus vai jāēd sarkanas ogas.
Ticējumi. Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, tad būs vēl daudz sniega. Ja Sveču dienā snieg vai putina, tad gaidāma silta un lietaina vasara, ja skaidrs – sausa. Ja Sveču dienā ir apmācies laiks, tad būs slikta vasara.
5. februāris – Agates, Acu diena. Agatas dienā svētīto maizi uzglabā, lai neizceltos ugunsgrēks. Agates dienā jāsvētī maize. Šī maize jāēd, kad kakls sāp.
Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.
6. februāris – Dārta, Doroteja. Šī diena ir puse laika no vecās līdz jaunajai maizei.
Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.
15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.
Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad ir 17. februārī. Tas ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākās aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tik pat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un „dzina Meteni". Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astotniekā...
Ticējumi. Ja Metenī palāses pil un gailis var padzerties, tad būs labs gads.
18. februāris – Pelnu diena un viena no Vēja dienām. Sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā uz tīruma, dārzos, lopiem spalvā kaisa pelnus. Pelnus ber drēbes kulītēs un cits citam piekarina pie apģērba. Cep pelnu plāceni.
24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.
Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas. Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde (17. marts).
Avots: Viļa Bukša blogs
Foto: jekabpils.lv