Klāt Pūpolsvētdiena un astronomiskais pavasaris
Līdz ar to Zemes ziemeļu puslodē sākās astronomiskais pavasaris, bet dienvidu puslodē - rudens.
Ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau divas diennaktis pirms ekvinokcijas diena kļuva garāka par nakti.
Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām astronomiskā pavasara iestāšanos atzīmē kā Lielo dienu jeb Lieldienas.
Naktī uz 27.martu sāksies vasaras laiks - pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.
Šodien tiek svinēta ari Pūpolsvētdiena. Un saistībā ar šo dienu ir zināmi dažādi ticējumi:
Pūpolsvētdienā bērni nedrīkst ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis. Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās. Pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi. Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs. Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari — ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas. Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi.