Kāds būs februāris – Sveču un Puteņu mēnesis? Zināmas prognozes

Puteņu mēnesī sāk „zāģēt” lielā zīle (šogad jau janvārī) un pirmo dziesmu skandē dzeltenā stērste. Februāris ir laiks, kad melnais putns (krauklis) būvē ligzdu un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas. Savu pavasara ceļojumu sāk sarkankrūtīši un zīdastes, bet lācenei šajā laikā piedzimst mazuļi, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.

Viņš norāda, ka Sveču mēnesī jācērt lietas koki, tad viņi ir sausi un stipri, bet februārī dzimušos sivēnus nevajag turēt: tiem būs lieli zobi un tie lāga neēdīs. Sveču mēnesī saules gaismas ir par 25 stundām vairāk kā janvārī.

Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad ap Lieldienām būs auksts laiks un kopumā arī pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Arī sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara.

Ja seko ticējumiem un zīmēm dabā, kā arī laika zīmēm nozīmīgās dienās, tad februārim vajadzētu būt ar vieglai ziemai raksturīgiem laika apstākļiem. Tas ir, neliels līdz mērens sals un pa vidu īslaicīgi atkušņi. 20. augusts, kas bija apmācies un 27. decembris, kad bija atkusnis, paredz maigu un nokrišņiem bagātu Sveču mēnesi, norāda Vilis Bukšs. Viņš uzsver, ka vērojumi dabā (putni, čiekuri egļu galotnēs un kukaiņi, kas sastopami ziemas vidū) liecina, ka atlikusī ziema paies bez barga sala, bet nokrišņu būs daudz. Uz pavasara pusi Austrumlatvijā var izveidoties dziļa sniega sega.

Šogad februāris paies neliela līdz mērena sala zīmē ar noslieci uz siltāku no vidējās mēneša normas. Bieži mākoņains un ar nokrišņiem lielākoties sniega veidā. Iegriežoties brāzmainiem vējiem nereti putinās, bet mēneša beigās iestājoties atkusnim un uzspīdot saulītei varēsim sajust arī pavasara vēsmas.

Februāra pirmajā pusē, laikā līdz 15. februārim, laika apstākļi mainīgi. Dienām ar īslaicīgu atkusni sekos īslaicīgas stiprāka sala dienas. Šajā laikā skaidrās naktīs temperatūra dažviet var būt mīnus 18, 20 grādu. Nokrišņi īslaicīgi un pārsvarā sniegs, slapjš sniegs, tuvāk jūrai arī lietus. Uz ceļiem apledojums. Mēneša otrajā pusē, laikā ap 20. februāri, atkal pastiprināsies sals un temperatūra dažās naktīs var nokrist zem mīnus 15 grādiem. Laikā ap 25. februāri vairāk nokrišņu, bet mazāks sals, kam sekos dienas ar atkusni dienās un nelielu salu naktīs. Šajā laikā ceļi slideni.

Latvijas austrumpusē sniega sega ne tikai saglabāsies līdz mēneša beigām, bet arī pieaugs. Neskatoties uz salu ledus ūdenstilpēs paliks nedrošs, jo zem biezās sniega segas neaizsalušie ūdeņi ir apslēpto ielūšanas draudu avots.

Ticējumi par februāri

Pirmajā februāra dienā jāvēro laiks.

Ticējums saka: kāds laiks 1.februārī, tāds lielākoties visu mēnesi. Ja pirmā februāra naktī zvaigznes - būs vēls pavasaris. Ja pirmā februāra dienā saule tik ilgi vien paspīd, ka zirgu var apseglot, tad būs labs siena gads.

2.februārī ir Sveču diena, Svecaine jeb Grabenīca un Ziemas Māra. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties.

Ticējumi. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.

5.februāris – Agates, Acu diena. Agates dienā svētī maize. Šo maizi ēd, kad kakls sāp. Šajā dienā pakar zem jumta sāli un svētītu ūdeni, lai izsargātos no pērkona. Pērkona izraisītu uguni var nodzēst tikai ar kazas pienu jeb Agates ūdeni, kas Agates dienā baznīcā svētīts.

Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.

6.februāris – Dārta, Doroteja. Šī diena ir puslaiks no vecās līdz jaunajai maizei un Dārtā jābūt visvairāk sniega.

Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.

Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad ir 13.februārī. Senči Meteni svinēja 6. vai 7. februārī, bet, kā teica mana vecmāmuļa, Meteni var dzīt līdz pat pavasara atnākšanai marta otrajā pusē. Tas ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākas aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tik pat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, vāra cūkas asti un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un „dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astotniekā…

Ticējumi. Ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.

14.februāris – Pelnu diena un viena no Vēja dienām. Sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā uz tīruma, dārzos, lopiem spalvā kaisa pelnus. Pelnus ber drēbes kulītēs un cits citam piekarina pie apģērba. Cep pelnu plāceni.

Ticējumi. Ja Pelnu dienā vējains laiks, tad būs auksts pavasaris un lopiem pietrūks barības.
15.februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

22.februāris – Pētera krēsla diena. Ja Pētera krēsla dienā ir auksts laiks, tad tāds pats laiks būs vēl labu laiku un siltums tik drīz nav gaidāms. Ja spīd saule, tad paredzama laba raža. Ja vistām, zosīm un pīlēm šajā dienā taisa ligzdas kur perēt, tad labi izdodas.

24.februāris, citviet 25.februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.

Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas.

Avots: Viļa Bukša blogs