2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Nepārdomāta ceļmalu pļaušana samazina dabas daudzveidību

Nepārdomāta ceļmalu pļaušana samazina dabas daudzveidību

Sākoties pavasara/vasaras sezonai, aktuāls jautājums kļūst ceļmalu pļaušana. Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība "Zemnieku saeima" aicina zemniekus, pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā 2 reizes sezonā - pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā pļaušana, augiem ļauj noziedēt un tiem pavairoties, ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: "Jau pērn "Zemnieku saeimas" biedri izteica sašutumu par pārspīlēto ceļmalu pļaušanas bumu, kas pārņēmis Latviju. Vērsāmies gan pašvaldībās, gan AS "Latvijas Valsts ceļi". Saņēmām atbildi – viss esot saplānots – neko mainīt nevar. Šogad intensīvā pļaušana turpinās. Cītīgajiem appļāvējiem atgādinām – nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais - būtiski samazinās augu daudzveidība. Šī pavasara agrā pļaušana jau rezultējusies ar panākumiem, proti, iestājoties sausam laikam, ceļmalas pārvērtušās par izdegušiem tuksnešiem. Turklāt tiek samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo augiem neļauj noziedēt, tie neierieš sēklas. Nepārspīlēsim – grāvmalas pļausim tikai pēc Jāņiem, lai tiek pa kādai Jāņu zālei līgotājiem un nešķērdēsim lieki līdzekļus tur, kur nevajag."

Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējo desmitgadi ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu dabīgo augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Tiesa, daudzviet rietumvalstu augsnē vairs nav saglabājušies būtiski nezāļu sēklu krājumi un daudzviet, atjaunojot un ceļot jaunus ceļus, šie ziedošo augu maisījumi tiek speciāli sēti. Latvijā šobrīd vēl varam izvairīties no nākotnes investīcijām, ja vien jau šobrīd sapratīsim, ka ziedošas pienenes, suņuburkšķi, magones, margrietiņas utt. ir lielāka vērtība.

Par biedrību „Zemnieku saeima”

Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko  vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Informāciju sagatavoja

ZSA sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle

liva@zemniekusaeima.lv

+371 29237221

www.zemniekusaeima.lv

Komentāri (0-4/4)

  • Guest
    02.07.2018 18:37
    Kaut kas ar to dabas daudzveidības saglabāšanu ir aizgājis šķērsām. Kādreiz, kad bija prasība zāli smalcināt, augu daudzveidība tika saglabāta. Tagad, kad, nu jau vairākus gadus, ir prasība zāli nopļaut un novakt no lauka, sienu vālojot, ruļļus pa lauku veļot, agresīvākie augi izsējas un nomāc pārējos augus. Kur kādreiz bija skaistas, ziedošas pļavas, tagad aug kamolzāle un suņuburkšķi - katru gadu pļaujot.
  • Dana
    02.07.2018 18:37
    Kaut kāds murgs.tad jau grāvjus arī nevar rakt jo noraks visas nezales kas ,,skaisti,, zied. Un pavasarī ceļi būs slapji un neizbraucami.
  • Guest
    02.07.2018 18:37
    Nepļauj zāli slikti - nesmuki un sausā zāle var aizdegties, nopļauj zāli - atkal slikti.
  • mjaa
    02.07.2018 18:37
    Pilnīgi pareizi, nepļausim ceļmalas, lai cilvēki līkumos neko neredz un apsitas... Visi piemirsuši, ka lauku ceļi ir šauri un līkumaini un zāle metra garumā ļoooti apgrūtina redzamību.

Atstājiet komentāru