Jēkabpilī, Pļaviņās un Līvānos pirmdienas vakarā novērots bolīds
- 10 septembris 2019 --
- 2Komentāri
Pirmdien, 9. septembra, vakarā sociālajos tīklos Latvijas iedzīvotāji dalījušies ar attēliem un video no dažādām Latvijas vietām, kur debesīs novērots kāds objekts, kas atgādinājis ugunīgu bumbu ar liesmojošu asti.
Līga stāsta, ka pēc tam mājās internetā izlasījusi, ka Latvijā novērots bolīds.
Par pirmdienas vakarā novēroto bolīdu Latvijas debesīs liecina vairāki ieraksti internetā. Piemēram, astronoms Ilgonis Vilks savā "Twitter" profilā raksta: "Šā vakara spožais zaļais bolīds redzēts Latvijas austrumu daļā. Rīga, Vecāķi, Salaspils, Ogre, Turkalne, Līvāni, Madona, droši vien vēl daudz kur citur. @ervins saka, ka ap 20.58. Vai pēc kāda laika bija skaņa? Paliekoša dūmu aste?"
Kāds tvitera lietotājs vēsta, ka brīdī, kad pamanījis noslēpumaino objektu, atradies Pļaviņās klajā laukā. "Pirmo reizi mūžā ko tādu redzēju. Kā nāca no viena horizonta tā līdz otrai malai. Sadalīšanās ilga ap 10 sekundēm. Skaņas nebija. Bet tik tuvu, ka likas varētu ar roku aizsniegt!"
Savukārt Mārtiņš Twitter kontā raksta: “Māte satraukta zvana - Līvānos, dienvidu pusē, esot redzējusi spilgtu bumbu ar liesmojošu asti! Laikam jau tas pats, kas Vecāķos un vēl citur.”
Observatorija "StarSpace" savā "Twitter" profilā vēsta, ka krītošais objekts bijis "izteikti zaļš bolīds". "Jācer uz vairākiem video no dažādiem rakursiem, tad var izskaitļot trajektoriju. Protams, es nelolotu lielas cerības uz reāliem meteorītiem, bet nu varbūt kāds krikums arī virsmu sasniedza. Bet nu notikums pats par sevi jau ir vērtība," vēsta "StarSpace" pārstāvji.
Kosmosā lidojošs akmens gabals, kas neieiet Zemes atmosfērā ir meteoroīds vai asteroīds, tomēr tikko, kā tas ir iegājis Zemes atmosfērā, akmens gabals, kas lido milzīgā ātrumā, saskaras ar atmosfēras pretestību un pārvēršas par liesmojošu bumbu. Šādu objektu mēs pazīstam kā meteoru. Meteori, kuri sasniedz Zemes virsmu savukārt tiek dēvēti par meteorītiem, bet ļoti spožus meteorītus sauc par bolīdiem.
Šādu parādību var izraisīt pat dažus kilogramus vai dažus desmitus kilogramu smags ķermenis. Kad tas ar kosmisko ātrumu (11 līdz 72 km/s) ielido Zemes atmosfērā, tas strauji bremzējas un sakarst. No virsmas iztvaikojušās gāzes intensīvi spīd, radot uguns lodi. Visa parādība var ilgt no dažām sekundēm līdz aptuveni minūtei. Skaņa norāda uz to, ka debess ķermenis ielidojis atmosfērā visai zemu, varbūt pat līdz 20 kilometru augstumam. Lidojuma beigu posmā atmosfēras apakšējos slāņos, kur gaisa blīvums ir lielāks, ķermenis bremzējas ļoti strauji un sadeg ar sprādzienu, reizēm sadaloties gabalos. Atsevišķi gabali var nokrist zemē, bet var arī sadegt pilnībā.
Enciklopēdijās par bolīdiem rakstīts: „Paretam gadās redzēt meteorus, kas spožumā pārspēj Veneru vai pat pilnu mēnesi. Tos rada meteoroīdi, kuru masa ir daži grami. Šādus meteorus sauc par bolīdiem. Bolīda lidojums ilgst vairākas sekundes, un tas iekļūst atmosfērā dziļāk nekā parastais meteors. Tam var būt skaidri saredzami izmēri un pilienveida forma. Atkarībā no lidojuma ātruma bolīda krāsa ir no sarkanīgas līdz baltai. Jonizētās gāzes, kas palikušas bolīda trajektorijā, vēl kādu brīdi turpina spīdēt. Šo parādību sauc par bolīda pēdu.
Bolīda definīcija
Vārds bolīds ir cēlies no grieķu vārda bolis (βολίς), kas nozīmē “zibens uzplaiksnījums”. Terminu bolīds astronomi lieto, aprakstot uguns bumbas, kas ir spilgtākas nekā ierasts. Pastāv arī superbolīdi, kas ir vēl spilgtāki par bolīdiem. Viens no zināmākajiem pēdējā laika superbolīdiem ir Čeļabinskas meteors, kurš Zemes atmosfērā virs Krievijas pilsētas Čeļabinskas iegāja un eksplodēja. 2013. gada 15. februārī.
Bolīdu sastāvs
Sastāva ziņā bolīdi var būt dažādi – sākot no metāliska un akmeņaina asteroīda un beidzot ar ledus komētu, kas sastāv no amonija un metāna. Atmosfēras pretestības un berzes dēļ bolīds uzliesmo ar noteiktu spēku un spilgtumu.
Meteorīti Latvijā
Latvijas teritorijā līdz šim nokrituši četri meteorīti, kuri nav bijuši lielāki par futbola bumbu. Ir ziņas par piekto meteorītu, kas atrasts 2013.gadā, bet oficiāla apstiprinājuma tam nav. Neviens meteorīta krāteris Latvijā gan nav atrasts.
1820. gadā Daugavpils novada Līksnā nokrita līdz šim lielākais Latvijā – 16 kilogramus smags – meteorīts. Dažas atlūzas iekrita Dubnas upē un mežā. 1857. gadā piecus kilogramus smags meteorīts nokrita Salas pagasta Biržos netālu no Jēkabpils. Pēc desmit mēnešiem nokrita vēl viens Neretā. Pēdējais meteorīts, sešus kilogramus smags, Latvijā nokrita 1890. gadā netālu no Baldones skolas.
Jāteic, ka pirms vairāk nekā 120 gadiem virs Latvijas, iespējams, arī sprāga tāds pats meteorīts kā pavisam nesen virs Čeļabinskas Krievijā. 1892. gadā meteorīts kā spoža uguns bumba bijis redzams virs Odzienas. Tā sprādziens debesīs bijis dzirdams Koknesē, Pļaviņās, Lazdonā, Rīgā, Valmierā un Valkā.
Komentāri (0-2/2)
Ināra Mālniece
11.09.2019 09:35Ināra Mālniece
10.09.2019 21:57https://lv.wikipedia.org/wiki/Bol%C4%ABds
Paldies, ka uzklausījāt. Ar cieņu - I. Mālniece