Eiropas saulpureni pasludina par 2022. gada augu
- 04 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda "trulleus", kas tulkojumā nozīmē "apaļš trauks" vai "bļoda". Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.
Eiropas saulpurene ir daudzgadīgs, vidēja lieluma gundegu dzimtas augs ar dzelteniem lodveida ziediem. Sastopams mitros zālājos, mežmalās, reizēm skrajos, auglīgos mežos uz kaļķainām augsnēm. Zied maijā un jūnija sākumā. Neziedošu saulpureņu lapas var sajaukt ar gandrenēm un gundegām. Augs ir viegli indīgs.
Šī ir Eiropas ziemeļu un kalnu apvidos plaši izplatīta suga. Neskatoties uz plašo izplatības areālu, mūsdienās Eiropas saulpurene dabā nemaz tik bieži nav sastopama. Ja agrāk tā bijusi parasta mitru zālāju iemītniece, tagad tā vairākās valstīs ir iekļauta Sarkanajās grāmatās, jo tās sastopamības biežums strauji samazinās. Galvenie sugas izzušanas iemesli ir meliorācija, dabisko pļavu un ganību iekultivēšana un aizaugšana, arī pārāk intensīva zālāju izmantošana.
Latvijā šī suga sastopama samērā bieži, taču nevienmērīgi. Novērojumi liecina, ka, pasliktinoties dabisko zālāju stāvoklim, Eiropas saulpurene sastopama arvien retāk. Tādējādi šī suga uzskatāma par izteiksmīgu neielabotu, neiekultivētu zālāju aizsardzības stāvokļa rādītāju. 2022. gada laikā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildes uz jautājumiem, cik bieža vai reta šī suga ir mūsdienu Latvijā un vai tā arī šeit uzskatāma par apdraudētu.
Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Eiropas saulpurenes atradnēm portālā Dabasdati.lv vai rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).