2022.gada 8. decembris

Gunārs, Gunis, Vladimirs

Jēkabpilī šovasar bijis vislielākais vasaras dienu un dienu bez lietus skaits

Jēkabpilī šovasar bijis vislielākais vasaras dienu un dienu bez lietus skaits

Šī gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 grāds kopā ar 2018.gada vasaru kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Karstāka vasara bija 2010. un 2021.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza attiecīgi +18,4 un +18,8 grādus. Līdz šim septiņas no desmit karstākajām Latvijas vasarām piedzīvotas šajā gadsimtā.

Visās novērojumu stacijās iepriekšējo trīs mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija 1,2 līdz 1,9 grādus augstāka par normu.

Lai gan jūnija sākumā un vidū bija dienas, kad gaisa temperatūra noslīdēja zem klimatiskās normas, mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 grādi jeb 1,7 grādi virs normas, kas šā gada jūnijam kopā ar 1995.gadu ļāva kļūt par astoto siltāko jūniju novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada.

3.jūnijā Daugavpilī tika reģistrēta šīs vasaras zemākā gaisa temperatūra - 4,3 grādi virs nulles. Savukārt jūnija beigās bija karstuma vilnis, kā laikā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Jūlijā bija gan 11 jauni karstuma rekordi, gan deviņi aukstuma rekordi. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +17,6 grādi jeb divas grāda desmitdaļas zem normas.

Lai gan ierasti siltākais vasaras mēnesis ir jūlijs, šajā vasarā augstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija augustā, kad tā sasniedza +19,8 grādus. Vasaras pēdējā mēnesī tika uzstādīti 125 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp tiem arī desmit dekādes rekordi un četri nacionālie karstuma rekordi, un šā gada augusts kļuva par otro karstāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1939.gada, kad augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija vēl par 0,4 grādiem augstāka.

Šogad bija visai liels tā dēvēto vasaras dienu skaits - tās ir diennaktis ar maksimālo gaisa temperatūru virs +25 grādiem. Visvairāk šādu dienu - 41 - bija Bauskā un Jēkabpilī, savukārt vismazāk to bija Kolkā - 15. Vidēji Latvijā bija 30 vasaras dienas.

Šovasar netika pārspēti tropisko nakšu skaita rekordi un daļā Latvijas nebija nevienas diennakts, kurā gaisa temperatūra nenoslīdētu zem +20 grādiem. Galvaspilsētas centrā bija astoņas tropiskās naktis - ceturtais lielākais tropisko nakšu skaits Rīgas novērojumu vēsturē.

Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 228,7 milimetri jeb 103% no gadalaika normas, un stipras lietavas mijās ar sausuma periodiem.

Lielākais nokrišņu daudzums 2022.gada vasarā tika novērots Alūksnē - 365,6 milimetri. Vismazāk nolija Rucavā - 125,5 milimetri nokrišņu. Šajā vasarā visās Latvijas novērojumu stacijās, izņemot Pāvilostu un Rucavu, tika novērotas dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem, kad to daudzums pārsniedz 20 milimetrus. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - piecas.

Katrā no vasaras mēnešiem bija kāda dekāde, kurā nokrišņu daudzums bija ievērojami zem normas. Jūnija trešajā dekādē nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 7,4 milimetri jeb 72% zem normas, jūlija trešajā dekādē nokrišņu daudzums bija 12,4 milimetri jeb 55% zem normas, savukārt augusta otrajā dekādē nokrišņu daudzumu bija vien 1,2 milimetri jeb 95% mazāk par ilggadējo vidējo rādītāju.

Vidēji Latvijā šovasar bija 57 dienas bez nokrišņiem. Visvairāk šādu dienu - 64 - bija Ainažos, Kolkā un Jēkabpilī, bet vismazāk sauso dienu bija Ogresgalā, kur Lielpeču novērojumu stacijā bija 34 dienas bez nokrišņiem.

Šovasar tikai trīs diennaktīs vēja ātrums brāzmās kādā no stacijām sasniedza 20 metrus sekundē. Lielākās vēja brāzmas - 21,4 metri sekundē - tika reģistrētas 9.jūlijā Saldus meteoroloģiskajā stacijā.

Foto: Jēkabpils sporta centrs

Atstājiet komentāru