Bibliotēka šodien (Aktualitātes Nr.18)

Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā šonedēļ atklāja izstādi "Latviešu grāmatai 500", kurā piedalīsies Eiroparlamenta viceprezidente Sabīne Ferheiena, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa. Pirmais iespieddarbs latviešu valodā tapis tūkstoš pieci simti divdesmit piektajā gadā - tas bija reformācijas laiks Eiropā un, pateicoties Mārtiņa Lutera mācības atbalstītājiem Rīgā, latviešu valodā iespieda Livonijai paredzētos luterāņu tekstus. Par godu šim notikumam Latvijas Nacionālā bibliotēka rīkojusi pasākumu sēriju, lai izceltu nozīmīgākos procesus, kas virzījuši latviešu valodā rakstītā un iespiestā vārda izplatību. Izstāde Eiroparlamentā ir daļa no šo pasākumu cikla.

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina bibliotēku, muzeju un arhīvu darbiniekus, studentus un citus interesentus uz Erasmus dienām – vieslekciju un prezentāciju programmu “Krājuma saglabāšana, digitalizācija un komunikācija starptautisku projektu kontekstā”, piektdien, sešpadsmitajā oktobrī. Atzīmējot nacionālās bibliotēkas kā izglītības iestādes un Erasmus dienu desmit gadu jubileju, tā organizē programmu, kurā ar starptautisko pieredzi dalīsies valsts galvenās grāmatu krātuves darbinieki, kā arī projekta sadarbības partneru – Latvijas nacionālā arhīva  un "Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienības" – pārstāvji. Dalība pasākumā ir bez maksas. Erasmus dienas ir starptautiska Eiropas mēroga iniciatīva, kurā sešu dienu periodā projektu īstenotāji dalās ar ieguvumiem un pieredzi pēc mācību braucieniem un sniedz ieskatu Eiropas kultūras daudzveidībā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma saglabāšana nav iedomājama bez restauratoru prasmīgā, rūpīgā darba. Nacionālā bibliotēka aicina ielūkoties Krājuma saglabāšanas centra restauratores Daces Dubrovskas paveiktajā - Karšu krājumā. Pēc tūkstoš astoņi simti sešdesmitajā gadā pieņemtā jaunā zemnieku likuma Vidzemē aktīvi sākās zemes iepirkšana zemnieku privātīpašumā – tā sauktie mērnieku laiki. Zemes cenas noteikšanai un jauno robežu nospraušanai zeme ir jāuzmēra un jānovērtē. Piemēram, Cēsu apriņķa karte ir no grāfa Ludviga Augusta Mellīna nozīmīgākā kartogrāfiskā darba – Vidzemes un Igaunijas atlanta. Ģeogrāfiskās informācijas bagātības un augstvērtīgā mākslinieciskā noformējuma dēļ atlants uzskatāms arī par vienu no izcilākajiem veikumiem Latvijas un Igaunijas kartogrāfijas vēsturē. Darbs pie atlanta ilga vairāk kā divdesmit gadu. Cēsu apriņķa karte tapusi kā viena no pirmajām. Nacionālās bibliotēkas krājumā ir vairāki šīs kartes eksemplāri, bet, tā kā apriņķa un draudžu robežas kartēs ir iekrāsotas ar roku, katra eksemplāra krāsojums ir atšķirīgs. Kartes aplūkojamas nacionālajā bibliotēkā.

Turpinām ar citām aktualitātēm

Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā oktobris sākās ar jauniem stāstiem, piedzīvojumiem un grāmatu varoņiem! No mēneša sākuma bibliotēkas plauktos nonākušas jaunas grāmatas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Bērniem un jauniešiem sarūpēti aizraujoši stāsti, piedzīvojumi, noslēpumi, jautri varoņi un grāmatas, ko lasīt gan pašiem, gan kopā ar ģimeni. Ar jaunajām grāmatām un to anotācijām jau tagad iespējams iepazīties bibliotēkas tīmekļa vietnē.

No šīs nedēļas līdz 30. novembrim Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā skatāma meistares Lienas Brūveres radošo darbu un rotu izstāde “Tūkstoš pērlīšu stāsts”! Lienas pirmā sastapšanās ar pērlītēm notika jau pirms gandrīz divdesmit gadiem, taču patiesais radošais ceļš pa īstam sākās pirms desmit gadiem, kad viņa kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz vīra dzimtas mājām Līvānu novada Rudzātu pagastā. Pēc izglītības Liena ir dārzniece, un dabas klātbūtne ienāk arī viņas rokdarbos. Tāpat kā viņa ar mīlestību kopj un vēro puķu dobes, tāpat krāsu harmonija, līniju maigums un smalkā pacietība pārtop tūkstoš sīkos pērlīšu rakstos un unikālos aksesuāros. Izstāde aplūkojama Preiļu bibliotēkā.

Aglonas bibliotēkā senajās fotogrāfijās skatāms un arī lasāms lasītājas Marijas dzimtas stāsts. Bibliotēkā ienāk lasītāja, nodod izlasītās grāmatas, paņem jaunas, parasti ņem daudz grāmatu, dažreiz atnāk ar mazbērniem. Vienā no šiem bibliotēkas apmeklējumiem, viņa atnesa rakstnieces Aijas Mikeles rakstu no laikraksta "Rēzeknes Vēstis", kurā bija atklāta kādas dzimtas vēsture. Tā bibliotēkas darbinieki  iepazināmies tuvāk ar Mariju Mickeviču, Rušonas iedzīvotāju, kuras dzimtas saknes nāk no Aglonas. Pateicoties viņai, bibliotēkā notika arī tikšanās ar rakstnieci. Šobrīd bibliotēkā var aplūkot Marijas dzimtas vēsturiskās fotogrāfijas.

Aizkraukles novada centrālā bibliotēka aicina apmeklēt tematiskās grāmatu izstādes oktobrī! Izstādē -“Mazas idejas lieliem darbiem” skatāmas grāmatas radošiem un skaistiem rokdarbiem. Savukārt “Mēneša jubilāri”  iepazīstina ar oktobrī dzimušo rakstnieku - Zanes Eniņas un Ingas Jērumas darbiem. Bērniem veltītā izstādē – “Stūru stūriem dzejolīši!” –  aplūkojamas Ulda Ausekļa dzejoļu grāmatas mazākajiem lasītājiem.

No divpadsmitā  līdz septiņpadsmitajam oktobrim Rīgā – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas "Prokrastinācija un radīšana" telpās Mārstaļu ielā seši un Ikšķilē norisināsies rakstniecei Norai Ikstenai veltīta notikumu nedēļa "Noras māja". Tās būs sešas dienas, kurās caur literatūru, mūziku, kino, sarunām, atmiņām un satikšanos turpināsies Noras Ikstenas dzīves svinēšana. Nedēļas kulminācijā, septiņpadsmitajā oktobrī, Ikšķilē durvis vērs Noras māja, bet Ikšķiles pilsētas bibliotēkā atklās Noras Ikstenas lasītavu. Jaunā lasītava būs ne vien ērti iekārtota darba un mācību vieta apmeklētājiem, bet arī telpa ar īpašu noskaņu. Par Noras Ikstenas klātbūtni tajā vēstīs rūpīgi kopā ar ģimeni un mākslinieci Annu Heinrihsoni izvēlēti akcenti – rakstnieces iecienītie telpaugi, personīgās sīklietas un atmiņu priekšmeti. Lasītavas lielākais lepnums būs unikāls krājums, autores starptautiski visvairāk novērtētā romāna "Mātes piens" tulkojumi vairāk nekā 30 pasaules valodās. Šis unikālais grāmatu krājums bibliotēkai kļuvis pieejams, pateicoties izdevniecības "Dienas Grāmata" atbalstam.

Jēkabpils pilsētas bibliotēka fotociklā “Objektīvā vēsture. Daugava” piedāvā jaunu vienas fotogrāfijas izstādi - “Daugavas nakts burvība”. Līdz oktobra nogalei tā būs apskatāma  Izstāžu un tikšanās zāles logā Pasta ielā 39. Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Oktobrī aplūkojamā fotoattēla “Daugavas nakts burvība” autors ir fotogrāfs Krūmiņš. Foto tapis pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Fotogrāfija ir no Sarmītes Ozoliņas foto  arhīva.

Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā skatāma Ināras Strautiņas foto kanvas izstāde ‘’Dabas dvēsele’’. Tas ir stāsts par gaismas atgūšanu. ‘’Bija laiks, kad mana pasaule kļuva pelēka un smaga,’’ atklāj Ināra. ‘’Fotokamera kļuva par manu draugu. Tā neļāva man noslīkt skumjās, jo piespieda skatīties, nevis vienkārši redzēt, bet patiesi ieraudzīt.’’ Ināra fotomākslu apguvusi pašmācības ceļā un šodien var viņu saukt par dabas dvēseles pavēlnieci. Viņas objektīvs ne tikai iemūžina mirkli, bet atklāj tā trauslo un vareno sirdi. Foto gleznas jeb foto kanvas ir mūsdienīga pieeja interjera veidošanai un papildināšanai, kas var būt tik pat iespaidīgas kā ar roku radītas gleznas. Foto kanva ir fotogrāfijas pārnešana uz audekla, kas tiek nospriegots un uzvilkts uz koka rāmja līdzīgi kā audums gleznām.

Un vēl par jaunākajām grāmatām

Klajā nākusi Ritas Lasmanes grāmata Randiņš ar Kvazimodo. Šis nav stāsts par Viktora Igo romāna varoni. Šeit Kvazimodo ir ikviens, kurš izrādījies pārāk citāds, pārāk neērts
vai pārāk godīgs, lai iederētos. Grāmata ir ironisks, tumši poētisks romāns par cilvēkiem, kuri dzīvo starp sistēmas plaisām astoņdesmito gadu beigās kad padomju realitāte jau brūk, bet jaunā pasaule vēl nav iemācījusies elpot.  Ikdiena pamazām zaudē savu loģiku. Kabineti kļūst par slepenām teritorijām. Telefona vadi glabā vairāk noslēpumu nekā cilvēki. Nejaušības sāk izskatīties pēc rūpīgi izplānotiem notikumiem, bet absurds kļūst par vienīgo saprātīgo skaidrojumu. Varoņi meklē savu vietu pasaulē, kur bailes ir ikdienas valūta, birokrātija līdzinās labirintam un vara nemanāmi pārraksta cilvēka identitāti. Jo ilgāk viņi cenšas pielāgoties sistēmai, jo grūtāk saprast, kas viņi bija pirms tās.


Raidijumu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta
līdzekļiem. Par saturu atbild SIA Radio1.
#SIF_MAF2026