Apdegumu centrā ar smagiem apsaldējumiem nogādāta jēkabpiliete. Jēkabpils nakts patversme aukstajā laikā nav atvērta visu diennakti
- Sandra Mikanovska/ LETA --
- 23 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centrā ar smagiem apsaldējumiem patlaban ārstējas septiņi pacienti, kuriem jau veikta vai gaidāma kāju amputācija, informē Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.
Sergejs Smirnovs sacīja, ka vakar paciente ar salīdzinoši nesen gūtu apsaldējumu no Jēkabpils slimnīcas pārvirzīta uz RAKUS Apdegumu centru. Pateicoties savlaicīgai rīcībai, viņas apsaldētās kājas izdevies glābt bez amputācijas. Kā un kādos apstākļos sieviete guvusi apsaldējumus, tas netiek atklāts.
Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Aivars Vanags (Ievēlēts no Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", JKP Jaunā konservatīvā partija, Partija "VIENOTĪBA" saraksta) sacīja, ka aukstajā laikā nav būtiski pieaudzis Jēkabpils nakts patversmes iemītnieku skaits, tas esot gandrīz nemainīgs - ap desmit vai pāris cilvēkiem vairāk, kā kuro vakaru. Nakts patversmē esot iespējams pārnakšņot, nomazgāties, saņemt siltu maltīti un tīras drēbes, ja nepieciešams sniedzot palīdzību arī dokumentu sakārtošanā, taču nakts patversme nav atvērta visu diennakti, arī laikā, kad ārā valda liels sals. Tomēr tās iemītniekiem esot ļauts ierasties nakts patversmē ātrāk, jau pēcpusdienā, kad sāk satumst, un no rīta tur uzturēties ilgāk. Aivars Vanags piebilst, "jo kā zināms visaukstākais laiks ir saullēktā", tāpēc rīta agrumā nevienu laukā nedzenot, ļaujot uzturēties gandrīz līdz pusdienlaikam. Taču esot nemainīga prasība, ka nakts patversmes pakalpojumus drīkst saņemt cilvēki, kas nav alkohola reibumā, ja klients atnāk iereibis vairāk, kā 0,5 promiles, viņam patvērums ir liegts.
Aivars Vanags piebilda, ka gan pilsētā, gan laukos sociālie darbinieki aukstajā laikā pievērš uzmanība vientuļajiem iedzīvotājiem gados, lai kāda iemesla dēļ tie nepaliek vieni neapkurinātā mājoklī. Tāpat esot noslēgta vienošanās ar pastniekiem, kuriem lūgts ziņot, ja novēro aizdomīgu situāciju, piemēram, ja privātmājā, kur dzīvo vientuļš pensionārs, vairākas dienas pēc kārtas neredz kūpam skursteni, kas liecinātu, ka mājoklis tiek apkurināts vai mājas pagalmā nemana sniegā iestaigātas pēdas. Tieši pastniece bijusi tā, kas ziņojusi par gadījumu Asarē, kur kādā mājoklī atradusi mirušu cilvēku.
Pacientus ar apsaldējumiem uz RAKUS Valsts apdegumu centru parasti nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), savukārt vieglākus apsaldējuma gadījumus ārstē uzņemšanas nodaļā. Pacienti vissmagākajā stāvoklī nonāk Valsts apdegumu centrā īpaši liela sala laikā, kad uz slimnīcu tiek atvesti arī uz ielas atrasti cilvēki. Kā atzīst Valsts apdegumu centrā, diemžēl, daļa pacientu mediķu redzeslokā nonāk novēloti - nereti tikai tad, kad rokas vai kājas jau kļuvušas tumši violetas vai melnas.
Mediķi uzsver, ka izšķiroša ir palīdzības sniegšana pirmajās trīs līdz četrās diennaktīs pēc apsaldējuma. Līdz šim laikam vēl pastāv iespēja glābt audus, savukārt vēlīnas vēršanās gadījumā bieži amputācija kļūst neizbēgama. Visbiežāk cieš kājas. Smagi apsaldētas mēdz būt arī rokas, savukārt sejas apsaldējumi parasti ir vieglāki - vaigi, deguns un ausis sadzīst ātrāk labākas apasiņošanas dēļ.
Augsta riska grupā ir gados vecāki cilvēki. Tāpat smagākiem riskiem apsaldēšanās gadījumā pakļauti arī cilvēki, kam ir cukura diabēts, sirds slimības un asinsrites traucējumi, sevišķi gadījumā, ja kāda artērija ir nosprostota.
Lielākā daļa pacientu ir cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, kas mēdz būt lietojuši alkoholu. Nereti alkohols tiek lietots sāpju mazināšanai, sāpes it kā īslaicīgi mazinās, tad atkal pieņemas spēkā, līdz ar to pacients novēloti pamana, ka kājas jau ir tumšā nokrāsā - violetas vai melnas.
Tāpat pacientu vidū ir vientuļi seniori, kuri nespēj nodrošināt pietiekamu apkuri mājoklī. Šiem pacientiem nereti ir hipotermija jeb vispārēja ķermeņa atdzišana.
Apdegumu centrā skaidro, ka, ilgstoši atrodoties aukstumā, cilvēks ar katru apsaldējuma stadiju kļūst arvien apātiskāks, var apgulties, neko vairs negrib darīt un nespēj meklēt palīdzību, līdz audos jau radušās neatgriezeniskas izmaiņas. Pēc tam mediķiem nākas sastapties ar nenovēršamām sekām. Savlaicīgi vēršoties pēc palīdzības, īpaši jaunākiem pacientiem, izredzes saglabāt ekstremitātes ir lielākas.
Valsts apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs prognozē, ka lielāks pacientu skaits ar apsaldējuma traumām gaidāms februāra sākumā, kad kļūs nedaudz siltāks. Parasti ap šo laiku vairāk cilvēku mēdz pamanīt, ka kājas ir smagi apsaldētas, un vēršas centrā.
Ārsts aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, jo apsaldēties var ikviens - arī cilvēki, kas strādā ārā, skrien vai slēpo.
Būtiskākais riska faktors ir nepiemērots apģērbs, turklāt apsaldējumus iespējams gūt arī pie nelieliem plus grādiem, piemēram, ilgstoši uzturoties ārā ar slapjām kājām, tostarp plānos apavos, sniegā. Ja nākas ilgi stāvēt uz vietas aukstā laikā, ieteicams fiziski kustēties.