"Vindr Latvia" iesniegusi IVN par Jēkabpils novadā plānoto vēja parku "Kūkas"
- Radio1.lv --
- 26 oktobris 2026 --
- 1 Komentāri
SIA "Vindr Latvia" 20. oktobrī iesniegusi Valsts vides dienestā (VVD) ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) par Jēkabpils novada Kūku un Vīpes pagastos plānoto vēja elektrostaciju (VES) parku "Kūkas", liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā.
IVN sagatavojusi SIA "Skepast & Puhkim", un VVD iesniegta ziņojuma redakcija pēc sabiedriskās apspriešanas. IVN process projektam sākts 2025. gada jūnijā, savukārt IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika no šā gada 14. augusta līdz 15. septembrim.
IVN saglabāts sākotnēji pieteiktais risinājums, kas paredz vēja parkā izbūvēt līdz 23 VES. Katras stacijas nominālā jauda varētu sasniegt astoņus megavatus (MW), tādējādi visa parka kopējā jauda varētu sasniegt 184 MW.
Projektā paredzēti arī pievedceļi, elektropārvades līnijas, elektroenerģijas uzkrāšanas sistēma un transformatoru apakšstacija. Saražoto elektroenerģiju paredzēts nodot pārvades tīklā, izbūvējot pieslēgumu 110 kilovoltu elektrolīnijai "Krustpils-Viļāni".
IVN gaitā nav konstatēta nepieciešamība samazināt sākotnēji plānoto 23 VES skaitu vai izstrādāt citu staciju izvietojuma alternatīvu. Vienlaikus atsevišķu VES un saistītās infrastruktūras risinājumi vēl būs precizējami būvprojekta izstrādes laikā, ievērojot IVN noteiktos tehniskos, ekspluatācijas un ietekmi mazinošos nosacījumus.
Konkrēts vēja turbīnu modelis IVN nav izvēlēts. Novērtējumā salīdzināti četri tehnoloģiskie risinājumi - "Vestas V162" ar 6,2 MW jaudu, "Vestas V172" ar 7,2 MW jaudu, "Nordex N175/6.x" ar 6,2 MW jaudu un "Enercon E175" ar septiņu MW jaudu. Galīgajam turbīnas modelim būs jāatbilst IVN noteiktajiem maksimāli pieļaujamajiem ietekmes rādītājiem.
IVN pieteiktais maksimālais vienas VES augstums ir līdz 300 metriem un jauda līdz astoņiem MW, lai gan ziņojumā norādīts, ka šādas jaudas un augstuma turbīnas pašlaik vēl netiek ražotas. Konkrētu turbīnu modeli "Vindr Latvia" plāno izvēlēties iepirkuma laikā.
Novērtējumā analizēta parka iespējamā ietekme uz trokšņa līmeni un mirgošanu, augiem un biotopiem, putniem un sikspārņiem, ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu, virszemes un pazemes ūdeņiem, kā arī sabiedrības veselību un sociālekonomisko vidi.
Trokšņa modelēšana liecina, ka nevienā no tuvumā esošajām dzīvojamām ēkām atsevišķi modelētais VES radītais nakts trokšņa līmenis nepārsniegtu Latvijā noteikto 45 decibelu robežlielumu.
Tomēr, vērtējot Pasaules Veselības organizācijas rekomendēto diennakts trokšņa rādītāju, rezultāti būtiski atšķiras atkarībā no izvēlētā turbīnas modeļa, tādēļ galīgā VES modeļa un darbības režīma izvēlē būs jāievēro IVN noteiktie trokšņa ierobežojumi.
Daļai dzīvojamo ēku modelēts mirgošanas efekts, tāpēc VES paredzēts aprīkot ar automātiskām mirgošanas kontroles sistēmām, lai nepieciešamības gadījumā ierobežotu turbīnu darbību. IVN paredzēts nodrošināt, lai mirgošanas ietekme pie dzīvojamās apbūves nepārsniegtu astoņas stundas gadā un 30 minūtes dienā.
Īpaši nosacījumi paredzēti arī sikspārņu aizsardzībai. IVN nav identificētas teritorijas, kurās sikspārņu aizsardzības dēļ VES būvniecība būtu pilnībā aizliegta, tomēr noteiktās teritorijās staciju izbūve pieļaujama tikai ar ietekmi mazinošiem pasākumiem. Tostarp ar VES būvniecību saistītie mežizstrādes darbi nebūtu pieļaujami no 1. maija līdz 15. oktobrim, bet turbīnu ekspluatācijā sākotnēji paredzēts izmantot īpašu režīmu, kas noteiktos laikapstākļos paredz automātisku VES apturēšanu.
IVN paredz arī putnu monitoringu un citus ietekmi mazinošus pasākumus. Pirms būvniecības paredzēts veikt ķīķa monitoringu un atkārtoti apsekot izpētes teritorijā un tās apkārtnē konstatētās lielo plēsīgo putnu ligzdas, kā arī iegūt papildu informāciju par caurceļojošo dzērvju pārlidojumiem.
Vēja parka izpētes teritorijas kopējā platība ir 1520,46 hektāri. Tā galvenokārt atrodas intensīvi apsaimniekotās meža zemēs, un VES un infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā apjomā paredzēta arī atmežošana. Izpētes teritorijā nav īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu.
IVN ziņojumā norādīts, ka novērtējuma pabeigšana plānota 2027. gada pirmajā ceturksnī, būvprojekta izstrāde - līdz 2027. gada beigām, bet vēja parka darbību plānots sākt 2029. gadā. Parka būvniecība varētu ilgt aptuveni divus gadus.
Jau ziņots, ka projekta IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 25. augustā Vīpes tautas namā. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti rakstiski iedzīvotāju priekšlikumi un viedokļi, kā arī atzinumi no atbildīgajām institūcijām.
"Vindr" ir atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs, kas īsteno 72 saules un vēja enerģijas projektus četrās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā "Vindr" attīsta vēja un saules enerģijas parkus ar 1,2 gigavatu (GW) kopējo kapacitāti.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Vindr Latvia" 2025. gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 749 940 eiro apmērā.
"Vindr Latvia" reģistrēta 2023. gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,705 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētā kompānija "Vindr".
Foto: Ilustratīvs attēls
Komentāri (0-1/1)
Turbina
26.10.2026 09:07