Kāds ir laimīgais Latvijas iedzīvotājs?

Latvijas iedzīvotāju laimes līmenis šobrīd ir sasniedzis augstāko punktu no valsts neatkarības atgūšanas brīža, liecina «Swedbank» Latvijas Vērtību pētījuma jaunākie dati.

Kopumā 73% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par diezgan vai pat ļoti laimīgiem. Par spīti caurmērā mazākam atalgojumam un plašākam atbildību lokam, sievietes Latvijā jūtas laimīgākas nekā vīrieši - 77% procenti sieviešu pret 70% vīriešu.

Kas ir Latvijas iedzīvotāju laimes formulas pamatā? Augstāks izglītības līmenis, pārdomāta nākotnes plānošana un nodrošināšanās pret iespējamajiem riskiem, parūpējoties par sevi un tuviniekiem.

Kāds ir laimīgs cilvēks Latvijā? Apkopojot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par to, kādu viņi iztēlojas laimīgu cilvēku Latvijā, kopumā vairāk nekā puse jeb 54% respondentu apgalvo, ka laimīgs cilvēks Latvijā ir sieviete.

Tendence sievietes uzskatīt par laimīgākām piemīt gan vīriešiem, gan pašām sievietēm. Laimīgs cilvēks Latvijā ir 31 līdz 40 gadus vecs, viņam ir augstākā izglītība (un šī sakarība nav atkarīga no respondenta izglītības līmeņa).

Viņa nodarbošanās visbiežāk ir speciālists vai ierēdnis, vai arī uzņēmējs, augstākā vai vidējā līmeņa vadītājs. Pēc iedzīvotāju domām laimīgam cilvēkam Latvijā mēnesī jāpelna vismaz 1000 eiro. Domas par laimīga cilvēka bērnu skaitu dalās.

Teju puse jeb 40% domā, ka viņam ir divi bērni, kamēr gandrīz katrs ceturtais (24%), norāda, ka trīs bērni. Gandrīz tikpat (23%) domā, ka laimīgam cilvēkam bērnu nav vispār.

Laimīgs cilvēks Latvijā dzīvo Rīgā vai citā pilsētā. Arī laukos dzīvojošie domā, ka laimīgie dzīvo tieši pilsētās. Laimīgs cilvēks daudz sporto (apmēram piecas stundas nedēļā) un mīlējas gandrīz katru otro dienu jeb 14 reizes mēnesī. Laimīgi cilvēki Latvijā izlasa 1 līdz 2 grāmatas gadā un vismaz reizi divos līdz trīs mēnešos apmeklē kādu kultūras pasākumu.

Latvijas iedzīvotāju galvenais laimes avots ir ģimene (atbildi norādījuši 65 procenti aptaujāto), mīlestība (21 procents), savs mājoklis (16 procenti), pieejamais naudas daudzums (14 procenti), kā arī veselība (11 procenti) un sekss (10 procenti).

Savukārt nelaimīgus Latvijas iedzīvotājus visbiežāk dara naudas trūkums (norādījuši 33 procenti) un veselības problēmas (21 procents). Savukārt katram desmitajam (11 procenti) nelaimīgam liek justies darbs.

Komentējot šos rezultātus psiholoģijas profesors un «Swedbank» Latvijas Vērtību pētījuma metodoloģijas autors Ivars Austers teic: «Arī citu, līdzīgu pētījumu rezultātos pasaulē redzam, ka svarīgākais laimes avots cilvēkiem ir kopā ar ģimeni pavadītais laiks. Tomēr pārējie divi biežāk minētie laimes avoti citās pasaules valstīs, piemēram, ASV ir atšķirīgi no Latvijas – tā ir televīzijas pārraižu vērošana un mīlēšanās.»

Ja citās pasaules valstīs kļūstot vecākiem, cilvēki kopumā kļūst arī laimīgāki, tad Latvijā redzama pilnīgi pretēja tendence – vislaimīgākie cilvēki jūtas tieši jaunības gados (15 līdz 24 gadus vecu respondentu vidū laimīgi jūtas 72% aptaujāto). Palielinoties gadu skaitam, laimes sajūta rūk, viszemāko punktu sasniedzot 45 līdz 54 gadu vecumā, kad laimīgi jūtas 59% aptaujāto.

«Iespējams, šī tendence saistāma ar apjausmu par gaidāmajām vecumdienām un pieejamās naudas daudzumu pensijas gados, jo katrs trešais šī pētījuma dalībnieks norādījis arī to, ka tieši pieejamās naudas ierobežotais daudzums liek justies nelaimīgam. Tāpēc viens no veidiem, kā palielināt savu laimes sajūtu vecumdienās, būtu privātās pensijas veidošana,» uzsver Jansons.

Analizējot, kā izglītības līmenis korelē ar Latvijas iedzīvotāju laimes sajūtu, redzama tieša sakarība – jo izglītotāki, jo laimīgāki. Mazāk laimīgie ir tie aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, kuri ieguvuši pamatizglītību (69%), nedaudz laimīgāki ir vidējo vai profesionālo izglītību ieguvušie respondenti (72%), savukārt vislaimīgākie – tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību (83%).

«Kopumā raugoties, laime visai bieži nav atrodama materiālās lietās, kur to meklējam, jo pašas par sevi tās nepalīdz justies laimīgākam. Laime bieži ir apzināts lēmums un drošības sajūta par rītdienu, savas dzīves plānošana, palīdzēšana citiem un laika pavadīšana ar cilvēkiem, kas mūsu dzīvē svarīgi, ir taisnākais ceļš uz to, lai justos laimīgāki,» uzsver Austers.

Pētījums veikts 2015.gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, intervējot vairāk nekā 1500 visu Latvijas iedzīvotāju reprezentējošu izlasi Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.