Latvijas Slimnīcu biedrība: pastāv iespēja, ka reģionu ārsti varētu zaudēt darbu (PAPILDINĀTS)
(Papildināts viss teksts, sākot no 3.rindkopas)
Pastāv iespēja, ka saistībā ar finansējuma samazināšanos reģionu slimnīcām, nāksies atlaist ārstus un vissmagāk varētu ciest Jēkabpils slimnīca, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Kalējs.
Viņš stāstīja, ka finansējuma zaudēšana pamatā ietekmēs slimnīcu spēju apkalpot pacientus, taču tas var arī radīt nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu reģionālajās slimnīcās. Finansējuma ziņā vissmagāk cietīs Jēkabpils slimnīca, kurai pašlaik ir noņemti vairāk nekā 200 000 eiro.
“Pagaidām noņemti ir 133 000 eiro ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, iespējams, ka tas vēl mainīsies. Šobrīd tas nedraud ar to, ka Jēkabpilī ārsti varētu zaudēt darbu, ņemot vērā, ka mums speciālistu trūkst. Pērn arī netika saņemta papildu nauda pārstrādes kvotu apmaksai 20 000 eiro apmērā. Nesaprotams, kāpēc vēl joprojām kvotu finansējumu aprēķina, ņemot vērā tikai pirmos deviņus iepriekšējā gada mēnešus, ja ir skaidri zināms, ka ziemā pacientu skaits pieaug, bet vasarā sarūk. Toties vasarā, samazinoties pacientu skaitam, loģiski, ka rodas neizstrāde. Pēc šādas loģikas, šādi aprēķinot nākošajam gadam samaksu, mēs varam nonākt pie nulles rezultāta, kur mēs jebkurā gadījumā iestājamies par to, lai aprēķins tiktu veikts 12 mēnešu griezumā," sacīja Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris.
Viņš piebilst, ka nemitīgi visa gada garumā Jēkabpilī ir pieprasītas lora konsultācijas un operācijas. Pie ausu, kakla un deguna speciālista uz Jēkabpili brauc iedzīvotāji no visas Latgales un jau pērn rindā dažkārt bija jāgaida pat vairākus mēnešus.
"11 bērniem, gan arī 116 pieaugušajiem nebūs iespējams veikt operācijas dienas stacionārā Jēkabpilī, pie tam, ņemot vērā – operējoša lora tuvākajā apkārtnē nav," norāda Zvīdris.
Garas rindas pēc valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanas Jēkabpilī gaidāmas arī diagnostikas, neiroloģijas un rehabilitācijas pacientu plūsmā. Iespējams, daļa no tiem dosies uz galvaspilsētu, kur finansējums kvotām pretēji reģioniem - šogad ir lielāks. Tomēr ne katram pacientam šāds ceļš ir pa kabatai vai spēkam.
“Tāpat arī izmeklēšana nepieciešama onkoloģiskajiem pacientiem un lielu daļu šo izmeklēšanu var veikt tepat uz vietas Jēkabpilī, piemēram, veikt endoskopiju vai rentgenu, lai tās dēļ nav jābrauc uz Rīgu. Diemžēl endoskopijas pakalpojumiem summa samzināta par 6000 eiro, parastajam rentgenam par 10 000 eiro. Mazāk pakalpojumu varēsim sniegt arī ķirurģijā un traumatoloģijā,” norāda Ivars Zvīdris.
Viņš piebilst, ka ņemot vērā iepriekš teikto par finansējuma samazinājumu, Jēkabpils slimnīca vēl nav parakstījusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Zvīdris sacīja, ka tuvākajā laikā slimnīcu vadītājiem plānota tikšanās ar ministru prezidentu Māri Kučinski. Slimnīcu vadītāji ir nemierā ar nevienmērīgo finansējuma sadalījumu medicīnai valstī, kur galvaspilsētā ir ievērojami lielāka un atsevišķos gadījumos pat gandrīz uz pusi lielāka summa, rēķinot uz vienu cilvēku, medicīniskajiem pakalpojumiem, nekā reģionos. Lai arī no reģioniem cilvēki brauc pie speciālistiem uz Rīgu, tomēr pamatpakalpojumus tie saņem savā dzīvesvietā.
Arī Jevgēnijs Kalējs piekrīt, ka daudzi pacienti no reģioniem bieži grib ārstēties Rīgā, taču viņš uzskata, ka rindu problēma galvaspilsētā būtu jārisina ar kopējās naudas summas palielināšanu, nevis uz reģionālo pacientu rēķina.
Slimnīcas arī neapmierina finansējuma sadales aprēķināšanas mehānisms, jo tajā tiek ņemti vērā tikai dati par gada deviņiem mēnešiem.
Latvijas reģionu slimnīcas ir saņēmušas šī gada līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, līgumu apjoms ir ievērojami mazāks, kas nozīmē būtisku apgrūtinājumu reģionu iedzīvotājiem saņemt ambulatoros pakalpojumus, kā arī rindu pagarināšanos, norādīja Kalējs.
Savukārt premjers Māris Kučinski aģentūrai LETA taisnojās, ka izmaiņas finansējumā esot "ne aiz labas dzīves, bet gan dēļ naudas trūkuma".
Premjers uzsvēra, ka primāri par visu pušu interešu samērošanu šajā gadījumā ir atbildīgs veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuram, "ja viņš grib strādāt un ar panākumiem", ir jāatrod kompromiss. Kučinskis vairākkārt uzsvēra, ka risinājumi ir jārod tieši ministram, kuram jāpieņem lēmumi, bet premjers spiedienu uz ministru neizdarīšot.
Kučinskis gan jau ir runājis ar Belēviču par valdības rīcības plānu, īpaši pievēršoties jautājumam par reformām, kuras var īstenot bez finanšu līdzekļu piešķiršanas.
Komentāri (0-6/6)
888
02.07.2018 18:32Я
02.07.2018 18:32ssss
02.07.2018 18:32Ārsti visās slimnīcās skatās pacienta maciņā...
Раиса
02.07.2018 18:32Saulite
02.07.2018 18:32Guest
02.07.2018 18:32