Četri maldīgi uzskati par makaroniem
25. oktobris ir Pasaules pastas diena, kad cilvēki to atzīmē, gatavojot un ēdot pastas (makaronu) ēdienus. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņi neko nezina par pastas labajām īpašībām, norāda „Dobeles dzirnavnieka" oktobrī realizētais pētījums. Vēsturiski pasta Latvijas iedzīvotājiem saistās ar miltu ēdienu, kam ir zema uzturvērtība un kas rada lieko svaru. Kā norāda uztura speciāliste Inga Pūce, tie ir tikai pāris no aizspriedumiem. Kādi vēl ir maldi par pastu?
1. Zema uzturvērtība.
Tie ir maldi. Pastai jeb, kā ierasts saukt Latvijā, makaroniem, ir augsta uzturvērtība. Tie satur šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas, cieti un augu valsts olbaltumvielas. Īpaši vērtīga ir pilngraudu pasta.
Tie ir maldi. Pastai jeb, kā ierasts saukt Latvijā, makaroniem, ir augsta uzturvērtība. Tie satur šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas, cieti un augu valsts olbaltumvielas. Īpaši vērtīga ir pilngraudu pasta.
2. Rada lieko svaru.
Nav taisnība. Pasta satur saliktos ogļhidrātus, kas sastāv no glikozes. Šie ogļhidrāti tiek izmantoti tūlītējai enerģijas ieguvei un nepārvēršas taukos.
Tā nav fruktoze, ko satur vienkāršie cukuri un kas pārvēršas taukos, sevišķi, ja tos patērē vakarā.
Nav taisnība. Pasta satur saliktos ogļhidrātus, kas sastāv no glikozes. Šie ogļhidrāti tiek izmantoti tūlītējai enerģijas ieguvei un nepārvēršas taukos.
Tā nav fruktoze, ko satur vienkāršie cukuri un kas pārvēršas taukos, sevišķi, ja tos patērē vakarā.
3. Pasta ir neveselīga.
Nē. Piemēram, pilngraudu pastas šķiedrvielas un minerālvielas samazina organismā toksīnu daudzumu. Tieši toksīni ir galvenais organisma pārskābinātājs, to rezultātā rodas daudzas ar uzturu saistītās saslimšanas, piemēram, II tipa cukura diabēts, sirds un asinsvadu saslimšanas, hormonālās izmaiņas, audzēji, imunitātes traucējumi u.c. slimības.
Nē. Piemēram, pilngraudu pastas šķiedrvielas un minerālvielas samazina organismā toksīnu daudzumu. Tieši toksīni ir galvenais organisma pārskābinātājs, to rezultātā rodas daudzas ar uzturu saistītās saslimšanas, piemēram, II tipa cukura diabēts, sirds un asinsvadu saslimšanas, hormonālās izmaiņas, audzēji, imunitātes traucējumi u.c. slimības.
4. Tie tak ir baltie milti!
Miltu izstrādājumi ir kaitīgi tad, kad tos lieto kopā ar balto cukuru, taukiem un gaļas produktiem, jo tā cilvēks uzņem divas reizes vairāk kaloriju. Starp citu, lietojot miltus kopā ar gaļu, tiek apgrūtināta gaļas sagremošana un rodas palielināts toksīnu daudzums organismā.
Miltu izstrādājumi ir kaitīgi tad, kad tos lieto kopā ar balto cukuru, taukiem un gaļas produktiem, jo tā cilvēks uzņem divas reizes vairāk kaloriju. Starp citu, lietojot miltus kopā ar gaļu, tiek apgrūtināta gaļas sagremošana un rodas palielināts toksīnu daudzums organismā.
„No Padomju laikiem saglabājies priekšstats, ka pasta (makaroni) ir miltu produkts, kas uzbaro. Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pastu lieto vairākas reizes mēnesī, tikai 4% to uzskata par veselīgu produktu," saka Kristaps Amsils, AS „Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs. „Jo cilvēki vairāk interesēsies par veselīgu uzturu, jo biežāk izvairīsies no maldiem un aizspriedumiem šajā jautājumā. Ne jau pasta satur daudz kalorijas – tās vairāk ir mērcēs un treknā gaļā, ko cilvēki raduši ēst ar pastas ēdieniem."
Mācies atšķirt mīkstos no cietajiem!
Cieto kviešu jeb durum milti top no speciālas kviešu šķirnes Triticum durum, kas ir īpaši cieta un satur daudz augu valsts proteīnu. Tas nozīmē, ka produkts tiek sašķelts lēni, atbrīvojot glikozes molekulas, kas savukārt pieprasa pastāvīgu insulīna (hormona) klātbūtni, kas nepieciešams glikozes pārvēršanā enerģijā. Savukārt insulīna klātbūtne asinīs nosaka sātu. Smadzenēs sāta izjūta rodas no insulīna, nevis cukura klātbūtnes asinīs.
Mīksto kviešu pastā cietība ir zemāka, līdz ar to ātrāk ceļas cukura un insulīna līmenis asinīs un straujāk arī samazinās. Tādējādi sāta izjūta izbeidzas ātrāk, signalizējot bada centriem, ka jāuzņem jauna pārtikas deva.