Vai un kā jūs gatavojaties pavasara dārza darbiem?

Kaut arī naktīs un no rītiem sals vēl stipri kniebj vaigos, dienās saulīte silda itin mīlīgi un vēsta par to, ka jau drīz vien būs klāt pavasara darbu laiks dārzā. Lielākā daļa radio1.lv sastapto cilvēku jau laikus sākuši gatavoties lielo dārza darbu sezonai un par saviem mazdārziņiem stāsta ar prieku un mīlestību, uztverot tos ne vien kā iztikas, bet arī skaistuma avotu.

Maiga:

Es jau visu esmu saplānojusi. Esmu iegādājusies dažādas sēklas – tomātus esmu iesējusi, ir jau paauguši, petūnijas. Man ļoti patīk puķes, sevišķi gladiolas, tās arī esmu iepirkusi dažādas šķirnes. Ļoti gaidu pavasari un jūtu, ka nu jau ir tuvu.

Vasilijs:

Sēt gan vēl ir par agru. Mēs savā dārzā stādām kartupeļus, viosus dārzeņus. Sēklas mums ir pašiem savas, bet ja kādas pietrūkst, sieva nopērk veikalā.

Gaida:

Es gan vēl neko neiesēju, bet sēklas jau esmu iepirkusi. Šodien arī iešu nopirkt kādas sēklas, stādiņus, gumus. Savā dārzā audzēju visu ko – kartupeļus, dārzeņus – burkānus, bietes un visu citu. Man ir arī puķu dārzs, tur tāpat visu ko vajag.

Mirdza:

Sasējuši vēl neesam, bet drīz jau sēsim. Audzēju tomātus, gurķus, kartupeļus – visu, kas vajadzīgs. Man ir arī daudz puķu – lilijas, tās ir pašas galvenās. To man ir ļoti daudz. Ir arī dālijas, bet mazāk. Lilijas sāku pirkt tirgū, tur arī pērku tagad. Tā esmu lilijas ieaudzējusi, pārstādu un man ir visādas šķirnes.

Agnese:

Man sava dārza nav, bet pazīstamiem ir sakņu dārzs un tur mums ir pāris vadziņas. Bez sava dārziņa izdzīvot mēs nevaram. Tas, kas izaug šajās divās vagās, mums ir liels atspaids. Nopērkam vēl pie lauksaimniekiem īstos kartupeļus, tikai ne tos, ko tirgo vairumā. Tā mēs izdzīvojam.

Māra Grīnberga