Vai veidojat uzkrājumus un kādiem mērķiem krājat līdzekļus?
Mudīte: Patiesībā jau nemaz nav, no kā uzkrāt, nekas nesanāk. Nomaksā dzīvokli, nomaksā pārējos komunālos maksājumus, tāpat zāles jāpērk. Lielākie pirkumi man ir bijuši senākos laikos. Bet, protams, ceram uz to labāko arī tagad, bet, kā nu būs, kas to lai zina.
Inga:
Pagaidām nē, bet ir tāda doma. Uzkrāt es gribētu bērnu nākotnei. Lai ir kaut kāda drošība bērniem, pašiem, neparedzētiem gadījumiem.
Dzintra:
Pagaidām man nav tādu līdzekļu, lai veidotu uzkrājumus. Nu, varbūt mazdrusciņ kaut kas arī ir, bet nekas liels. Darba nav, es tikko aizgāju pensijā, dzīvokļi dārgi. Ja nu rodas kāda steidzama vajadzība, tad jāņem kredīts vai varbūt jāaizņemas no bērniem, ja viņi var aizdot.
Tatjana:
Pagaidām nē, jo nav, no kā uzkrāt. Mēs esam ļoti kupla ģimene, mums ir grūti iekrāt, jo es pati nestrādāju, vīrs tikai strādā. Viņš bija spiests aizbraukt projām uz ārzemēm strādāt, jo šeit ar darbu ir, kā ir. Kaut kā jau dzīvot tomēr var.
Inga:
Jā, es veidoju uzkrājumus nākotnei, jo es jau nezinu, kas ar mani kādreiz var notikt. Ja kaut kur tālāk jābrauc vai kaut kas jāiegādājas, arī krājam, ne vienmēr, protams, sanāk, bet cenšamies. Vismaz kaut kādam starta kapitālam ir jābūt katram cilvēkam.
Sandra Mikanovska, Māra Grīnberga