2024.gada 21. novembris

Andis, Zeltīte

Jautājam: Kāda ir tava valsts svētku un patriotisma nedēļa?

Jautājam: Kāda ir tava valsts svētku un patriotisma nedēļa?


Jānis Lācis:
Novembris man ir īpašs mēnesis. Patriotisma mēnesis. 11. un 18.novembris -  svētki, kas man ir dziļi sirdī. Katru gadu tiem gatavojos, cenšos piedalīties pēc iespējas vairāk pasākumos. Arī šogad noteikti piedalīšos Lāpu gājienā, vairākos pasākumos fotografēšu. Patriotisma mēnesi svinam ģimenē, bērni jau no mazotnes zina, ka šis ir īpašs laiks. Kad bija mazi, svinējām kopā, tagad šo tradīciju viņi turpina savās ģimenēs. Patriotisma nedēļā domāju arī par Ukrainu, ukraiņu tautas cīņu pret agresoru, par brīvību. Vēlu, lai katram no mums Latvija ir dziļi sirdī!


Ineta Buka ar dēlu Kristoferu: Mums nav vienas tradīcijas, kā svinēt Valsts svētkus. Dedzam sveces, liekam tās uz tuvākajiem tiltiem, dedzam sveces Grīna parkā Kalna pagastā un partizānu piemiņas vietās. Esam arī skatījušies patriotiskās filmas un katru gadu apbrīnojuši tā laika cilvēku drosmi un neatlaidību. 18. Novembra laikā bieži ceļojam, svinam svētkus ārpus Latvijas, līdzi ņemot karogus.


Vija Stiebriņa: Tā kā manai skolai 5.novembrī ir 156 -tā dzimšanas diena, patriotisko nedēļu jau esam sākuši svinēt. Šajā laikā apmeklēju pasākumus gan skolā, gan pilsētā, kā īpašu zīmi - nēsāju pie apģērba sarkanbaltsarkano lentītes piespraudi, atbalstu lāpu gājienu, klāju svētku galdu un šajā mēnesī ir arī daudz svētku manā ģimenē. Tas ir skaists svētku mēnesis.


Maija un Jānis Bites: Mūsu dzimtā tie ir ģimeniski svētki. Mājās deg sveces. Dodamies uz Rīgas Brāļu kapiem nolikt ziedus uz karavīra, ābelieša Roberta Socka kapa. Piedalāmies lāpu gājienos. Valsts svētkos skatāmies armijas parādi. Ja ir labi laika apstākļi, dodamies mežā sēņot. Pēdējās desmitgadēs tas ir izdevies.


Egita Galiņa: Valsts svētku mēnesis man jau izsenis šķiet kaut kas ļoti īpašs, jo no sirds priecājos, ka varu būt piederīgai latvju tautai un valstij. Pērn ar ģimeni mūsu - Variešu - pagastiņā atjaunojām tradīciju Lāčplēša dienā doties lāpu gājienā un šogad to darīsim atkal. Un ļoti lepojos ar mūsu draugiem un pagasta ļaudīm, jo tajā visā ir kaut kas tik ļoti īpašs, ko grūti izstāstīt. Arī 18. novembrī mums it kāda īpaša tradīcija. Nu jau pirms vairākiem gadiem pavisam neplānoti ar mūsu vedēju un jaunākā dēla Indriķa krustvecāku ģimenēm aizsākām kādu brīnišķīgu tradīciju – tieši 18. novembrī pie skaisti klāta galda satikties uz svētku vakariņām. Tā šajā kompānijā šogad tiksimies jau ceturto reizi, un nu jau pavisam dabiski tas izvērties tā, ka vienu gadu šefību par svētku galdu un ciemiņiem savās mājās uzņemas vieni, bet nākamajā gadā citi, un tā atkal uz riņķi. Jā, tradīciju ievērošanā un kopā būšanā ir kaut kas bezgala īpašs…

Atstājiet komentāru