Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 16.aprīlī
Ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kur un cikos šodien pēdejā gaitā izvadīs Jēkabpils Goda pilsoni Antonu Zazerski? Kādu uzņēmumu Preiļu novada Aizkalnes pagastā šodien atklās Salas novada uzņēmums SIA “Sēļi”? Kādas augstas amatpersonas šodien apmeklē Latviju?
Šodien pulksten 12tos Jēkabpils pilsētas kapličā notiks atvadīšanās no mūžībā aizgājušā Jēkabpils Goda pilsoņa Antona Zazerska. Jēkabpilī Zazerskis sniedzis būtisku ieguldījumu gan pedagoģiskajā, gan sabiedriskajā darbībā, un 2012.gadā viņa devums pilsētai tika novērtēts ar Goda pilsoņa nosaukumu par mūža ieguldījumu pedagoģiskajā, sabiedriskajā darbā un novada izpētē. Dzīves laikā Zazerskis saņēmis arī daudzus valsts apbalvojumus. "Izglītība kā patiesa vērtība" - šo principu Zazerskis uzsvēra vienmēr un mācīja arī saviem audzēkņiem. Viņa vaļasprieks visa mūža garumā bija darbošanās savā dārzā, kurā kopā ar sievu stādīti un loloti ne tikai augļu koki un citas dabas veltes, bet arī ziedi - īrisi, lilijas un citi. Viņa audzētās lilijas pirms dažiem gadiem priecēja simtiem puķu mīļotāju izstādē Krustpils pilī.
Jēkabpils pilsētas Izglītības nodaļa un novadu pirmsskolas izglītības iestāžu Metodiskā apvienība šodien dosies pieredzes apmaiņā uz Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķīši”. Izglītības darbinieki iepazīsies ar pedagoģiskā darba organizāciju un jaunākajām aktualitātēm pirmsskolas izglītības darba jautājumos.
Šodien Preiļu novada Aizkalnes pagastā, "Gaigalās" atklās jaunu fermu 500 slaucamām govīm. Fermas būvniecība īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Fermas būvniecības, nepieciešamā aprīkojuma un tehnikas iegādes projektu īstenojis "Preiļu siera" meitasuzņēmums no Salas novada SIA "Sēļi". Projekta kopējās izmaksas ir 3 miljoni 625 tūkstoši 500 eiro. Ražošanas apjoms pagaidām netiek izpausts. Taču jaunā ferma visu saražoto pienu plāno pārdot mātes uzņēmumam. Ierasties uz jaunās fermas atklāšanu plānojusi arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Turpinām ziņas
Šodien Rīgā divu dienu vizītē ieradīsies Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāts bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers. Viesojoties Rīgā, Junkers tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kā arī bijušo valdības vadītāju partijas "Vienotība" saraksta līderi maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Valdi Dombrovski. Tāpat arī vizītes laikā ir paredzēta publiska diskusija ar studentiem un sabiedrības pārstāvjiem par Eiropas Savienības attīstības scenārijiem.
Šodien vizītē Saeimā ieradīsies Amerikas Savienoto Valstu Kongresa senators Džons Makeins, kā arī senatori Džons Baraso un Džons Hoevens. Saeimā senatoriem plānota tikšanās ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru, Ārlietu komisijas deputātu Arti Pabriku un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Valdi Zatleru un citiem Saeimas deputātiem.
Un vēl
Ievadot "Latvijas rāpuļu dienas", kas Rīgas zooloģiskajā dārzā norisināsies 19. un 20.aprīlī, šodien notiks Latvijas abinieku un rāpuļu ekspozīcijas atvēršanai veltīts svinīgs pasākums. Pasākumā ikviens klātienē varēs iepazīties ar Latvijā sastopamajām čūskām, to paradumiem un dzīvesveidu. Rāmāko zoodārza zalkti būs iespējams paņemt arī rokās, lai saprastu, ka no šīm čūskām nav jābaidās. Tiks rādīti arī čūskai nekaitīgas gūstīšanas un to pārvietošanas paraugdemonstrējumi.
Ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik daudz bezdarbnieku ir Jēkabpils apkārtnē? Kādi krāpnieki uzdarbojas uz Latvijas autoceļiem? Un Vai visi operatori ir pārtraukuši kanāla Rossija RTR translāciju?
Reģistrētā bezdarba līmenis Jēkabpilī martā samazinājies par 0,3 procentpunktu, sasniedzot 11,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati. Jēkabpils filiāles vadītāja Svetlana Zujeva stāsta, ka martā Jēkabpilī un apkārtējos novados bija 2 tūkstoši 642 bezdarbnieki. Ja salīdzina izglītības ziņā, tad visvairāk bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību – 919. Visvairāk bezdarbnieku ir pimrpensijas vecumā. No visa kopējā bezdarbnieku skaita 55% jeb tūkstots 471 cilvēks ir sievietes. Svetlana Zujeva atzīst, ka Jēkabpilī visgrūtāk darbu ir atrast sievietēm, jo darba tirgū tikpat kā nav piedāvājuma.
Pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanas firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs, brīdina Nodarbinātības valsts aģentūra. Ir zināmi gadījumi, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi, piemēram, transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas un dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks iepriekš nebija informēts, un tiek paziņots, ka viņš darba devējam "ir parādā" un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā darba meklētājiem tiek izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā, nodarbinātības valsts aģentūra aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti.
Turpinām ziņas
Vidzemes reģiona pārvaldes teritorijā reģistrēti vairāki gadījumi, kuros iedzīvotāji cietuši no krāpniekiem vai saņemta informācija par iespējamām krāpnieciskām darbībām. Pirmdien policija saņēma informāciju, ka Kalsnavas pagastā autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene 20.kilometrā pagaidām nenoskaidrotas personas apturējušas garāmbraucošu automašīnu. Vīrieši stāstījuši, ka nonākuši nelaimē, jo ceļojuma laikā pietrūcis naudas un nav līdzekļu pat degvielas iegādei.
Krāpniekiem izdevies pārliecināt divas automašīnā sēdošas sievietes. kur katra labprātīgi iedevusi 100 eiro. Krāpnieki naudu solījušies atdot. Lai izskatītos ticamāk, "pagaidām" apmaiņai atstājuši ķīlā gredzenu. Neilgi pēc notikušā sievietes apjautušas, ka, visticamāk, uz visiem laikiem šķīrušās no naudas un ziņojušas policijai. Līdzīgi gadījumi reģistrēti arī Valkas un Alūksnes pusē.
Pagājušajā nedēļā tieslietu ministre Baiba Broka reģionālajā vizītē Daugavpilī tikās ar pilsētas domes deputātiem un sprieda par jaunā cietuma būvniecības iespējām pilsētā. Ņemot vērā, ka šajā reģionā sodu izcieš salīdzinoši daudz notiesāto, ajā skatā uz mūžu notiesātie, ka te ir ideāli apstākļi atbilstoša personāla sagatavošanai - Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Augstskola -, kā arī ir veiksmīga tiesu un probācijas darbinieku sadarbība, ministre pamatoti norādīja, ka pastāv vairāki būtiski priekšnosacījumi tam, lai Daugavpils tiktu vērtēta kā pirmā vieta, kur būvēt jauno cietumu. Tieslietu ministrija valsts budžetā paredzējusi 59 miljonus eiro jaunā cietuma izbūvei.
Un vēl
Visi Latvijas kabeļoperatori ir pārtraukuši Krievijas kanāla "Rossija RTR" retranslāciju. Vakar bija pēdējā diena, kad to varēja izdarīt, pretējā gadījumā šodien pret tiem operatoriem, kas rīkojumu nebūtu izpildījuši tiktu sākta administratīvā lietvedība.
Ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā norit eksperiments Zolitūdes traģēdijas vietā? Kā turpmāk tiks nodrošinātas pensiju tiesības visiem Eiropas Savienības darba ņēmējiem? Un Kāds Lieldienu pasaklums šodien notiks Jēkabpils bērnu centrā Laipa?
Pagaidām nav skaidrs, cik ilgs laiks būs nepieciešams eksperimenta veikšanai Zolitūdes traģēdijas vietā, kur sagruva lielveikala "Maxima" ēkas jumta konstrukcijas, tomēr pirmie secinājumi ļauj nojaust, ka nāves ēna virs cilvēku galvām bijusi ilgu laiku. Kopš vakardienas eksperimenta laikā jumta konstrukcijas ir noslogotas atbilstoši paredzētajai slodzei un sākusies kopņu deformācija, kurai nepieciešams ilgāks laiks. Eksperti ir pārtraukuši pildīt ar ūdeni baseinus uz atlikušās ēkas daļas jumta, jo sasniegta maksimālā slodze, kas norādīta būvobjektu specifikācijā. Eksperti norāda, lai gan nesošās konstrukcijas nav iebrukušas uzreiz, esot sākusies deformācija, kas attīstās pamazām, tāpēc tagad esot tikai laika jautājums, kad kopnes neizturēs.
Tuvojas noslēgumam izmeklēšana kriminālprocesam par ugunsgrēku Rīgas pilī un jau pēc Lieldienām, proti, jau maija sākumā šajā lietā varētu būt aizturētie, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš pastāstīja, ka pašlaik ir visi priekšnosacījumi, lai tiktu sāktas visas aktīvās darbības minētajā kriminālprocesā jau pēc Lieldienām. Ģenerālprokurors neatbildēja uz jautājumu, kādas personas varētu tikt sauktas pie atbildības, tomēr piebilda, ka aizdomās turētajiem arī varētu tikt noteikti drošības līdzekļi. Jau ziņots, ka ugunsgrēks Rīgas pilī pagājušā gada naktī uz 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā.
Vakar Berģos kādā bērnudārzā bērnu pasākuma laikā āzis saķēries ar poniju. Glābšanas dienests informē, ka āzis ar ragiem aizķēries aiz ponija siksnas, abi dzīvnieki kļuvuši nemierīgi, līdz ponijs sācis āzi vilkt pa zemi. Pieaugušie nav varējuši pašu spēkiem āzi atsvabināt, tāpēc saukuši palīgā glābējus, kuri ieradušies notikuma vietā un problēmu atrisinājuši. Kopumā pagājušajā diennaktī glābēji Latvijā veikuši sešus dažādus glābšanas darbus.
Turpinām ziņas
Eiropas Savienības darba ņēmēji, pārceļoties uz citu dalībvalsti, varēs saglabāt pilnas pensiju tiesības, paredz Eiropas Parlamentā pieņemtie noteikumi. Spēkā esošie tiesību akti pašlaik jau nodrošina "pamatpensijas", tas ir, valsts pensijas saglabāšanu iedzīvotājiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti. Tomēr līdz šim nebija nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība papildpensijām, ko finansē vai līdzfinansē darba devējs. Tādējādi iedzīvotāji riskēja zaudēt pensiju uzkrājumus, ja dalībvalstī, uz kuru viņi pārcēlās, pensijas uzkrājuma periods netika uzskatīts par pietiekamu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem periodu, kurā iedzīvotājam aktīvi jāveic iemaksas pensiju fondā, lai viņš varētu to saglabāt arī citā dalībvalstī, nedrīkstēs noteikt ilgāku par trim gadiem.
Gatavojoties Starptautiskajai ģimenes dienai, sākusies pieteikšanās ikgadējam konkursam "Gada lielģimene". Līdz 30.aprīlim ikviens Latvijas iedzīvotājs, kā arī institūcijas un uzņēmumi ir aicināti nominēt titulam "Gada lielģimene 2014" ikvienu saliedētu, darbu mīlošu un aktīvu Latvijas ģimeni, kurā aug trīs un vairāk bērnu. Uzvarētāji tiks paziņoti un apbalvoti 11.maijā - Lielo ģimeņu dienas pasākumā Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Plašāka informācija par pieteikšanos konkursam mājas lapā bigbank.lv.
Un vēl
Šodien no pulksten četriem pēcpusdienā līdz septiņiem vakarā Jēkabpilī, bērnu brīvā laika pavadīšanas klubā "Laipa", notiks radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, kurās pasniedzēju vadībā tiks gatavoti Lieldienu rotājumi un tiks krāsotas olas. Savukārtrīt pulksten piecos pēcpusdienā Jēkabpils Vēstures muzejā, kā ikkatru gadu, Lieldienas gaidot, interesenti tiks gaidīti uz gardēžu pēcpusdienu. Galdā tiks celti Lieldienu svētkiem raksturīgie gardumi, kuru pagatavošanas tradīcijas nākušas kā no senām, tā arī mūsu dienām. Pasākuma gaitā katram būs iespēja piedalīties olu krāsošanā. Bet svētdien 20.aprīlī pulksten divos ikviens pilsētnieks un pilsētas viesis būs gaidīts Krustpils saliņā, kur ar folkloras kopu "Rati" tiks ieskandinātas un iedancotas Lieldienas.
Ziņas pulksten 13.00 – 14.00 -15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā Jēkabpils sastrēgumus pie tilta komentē autovadītāji un kā domes priekšsēdetāja vietnieks Aivars Kraps? Cik lielai sabiedrības daļai Latvijā vecumdienās draud nabadzība? Un Kad uzplauks pirmās ievas?
Jau otro dienu jēkabpiliešiem un pilsetas viesiem jārēkinās ar zināmu laika patēriņu, škērsojot tiltu pār Daugavu. Vakar jau ziņojām, ka redakciju pārpludināja saniknotu autovaditāju zvani, kas bija neizpratnē, kā tiek organizēti darbi, ja nokļūšanai no viena uz otru krastu jātērē stunda. Šodien situācija ir uzlabojusies un autobraucējiem jārēķinās, ka nokļūšana no viena uz otru krastu prasīs aptuveni 15 līdz 20 minūtes. Šodien Radio1 aptaujātie autovadītāji vairāk vai mazāk atzina, ka situācija ir normalizējusies. Viedokļus izteica Miervaldis, Jānis, Fjodors, Astrīda un Jānis.
.AUDIO
Jēkabpils domes priekšsēdetāja vietnieks Aivars Kraps sarunā ar Radio1 stāstīja, kādi ir secinājumi pēc pirmās dienas, kad uz tilta pār Daugavu ierobežota satiksme un vakar autovadītājiem sastrēgumos nācas gaidīt vismaz stundu.
AUDIO
Turpinām ziņas
Šobrīd Latvijā sociālās iemaksas savai pensijai no minimālās algas veic 34% strādājošo. Tā kā pensijas apmērs ir tikai 40% no vidējās darba algas darba mūža laikā, tad pēc desmit vai divdesmit gadiem, kad šie cilvēki pensionēsies, Latvijai jārēķinās ar ļoti lielu nabadzīgu cilvēku grupu, raksta laikraksts «Diena». Ekonomists un pensiju eksperts Edgars Voļskis uzskata, ka tik liels skaits iedzīvotāju, kuri veic iemaksas no minimālās algas, ir nopietns pamats bažām par sociālā budžeta ilgtspēju. Jo neizbēgama būs situācija, ka jau tuvāko piecu desmit gadu laikā sociālajam budžetam pietrūks naudas pensiju izmaksai.
Desmitajai daļai ģimeņu gandrīz ik mēnesi neizdodas sabalansēt ienākumus un izdevumus, vēl 42% respondentu ar šādu situāciju nākas saskarties laiku pa laikam, secināts pētījumā. Visbiežākais klupšanas akmens tam, ka mēneša beigās ģimene nevar „savilkt galus”, ir izmaiņas ikdienas ritējumā, kas neplānoti palielina mēneša izdevumus, piemēram, svētku svinēšana. Sagaidāms, ka garās Lieldienu un maija brīvdienas šogad izaicinās ne vienas vien Latvijas ģimenes budžetu - pavasarīgs laiks, prieks par kopā būšanu, izbraukumi, pikniki radu un draugu lokā nozīmē lielākus mēneša izdevumus. Ja brīvdienām atvēlamā naudas summa netiks laikus sarēķināta un nodalīta, pastāv risks atlikušo mēnesi dzīvot krīzes režīmā, uzskata finanšu eksperti.
Un vēl
Neparastā ziema, agrais un siltais pavasaris, kā arī tuvākajā nedēļā gaidāmais ļoti siltais laiks izraisīs īpaši agru ziedoni visā Latvijā, prognozē sinoptiķi. Sagaidāms, ka pirmie ievziedi vietām valstī atvērsies jau Lieldienu brīvdienās. Šobrīd sākuši plaukt bērzi, ceriņi, akācijas, zied vītoli, vīksnas, alkšņi un bērzi. Drīzumā sāks ziedēt arī plūmes un ķirši. Jau 19.aprīlī gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies līdz +21 grādam, ļoti silts laiks gaidāms vismaz piecas dienas pēc kārtas. Krietni agrāk nekā parasti šogad Latvijā sākusies arī labības sēja, un Zemgalē jau puse lauku ir apsēta.
Novadu ziņas pulkstens 16.00 un 19.00
Trešdien, 23.aprīlī, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Lielajā zālē, Jelgavā, notiks Zemgales nevalstiskajām organizācijām veltītā pirmā biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" rīkotā reģionālā konference "2014: atskaites punkts NVO attīstībā".Konferencē aicināta piedalīties ikviena Zemgales reģiona biedrība, nodibinājums, pašvaldību iestāžu vadītāji, NVO koordinatori, kā arī uzņēmēji, kuri atbalsta pilsoniskās sabiedrības aktivitātes. Pasākuma laikā konferences dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunākajiem datiem par notikušajām izmaiņām NVO sektorā.
Preiļu novada domes deputāti nolēmuši iegādaties aprīkojumu aktīvās atpūtas zonai pie Preiļu parka dīķiem. Tika skatīts SIA „Beibuks” iesniegtais piedāvājums par nepieciešamā aprīkojuma izmaksām un nolemts šim mērķim novirzīt vairāk nekā 4 tūkstoši eiro no šim gadam pieaugušo sportam apstiprinātā budžeta. Šajā sezonā aktīvās atpūtas zona tiks papildināta ar pontoniem, margām, pārgājiena tiltiņu, laivu, peldvestēm un pludmali norobežojošu auklu ar bojām. Papildus tiks iegādāts arī katamarāns ar bērnu slīdkalniņu, līdzekļus paredzot no novada domes budžeta sadaļas „Novada teritorijas attīstības izdevumi”.
Aglonā, Maizes muzeja vadītājas Vijas Kudiņas aicinātas, no pārnovadiem un daudz tālākām vietām pulcējās dažāda vecuma un dažādu profesiju sievietes, kurām vecāki savulaik devuši vārdu Vija. Šoreiz tikās un savu vārdu daudzināja 37 Vijas, viskuplākais vārda māsu skaits. Aglonas kultūras namā svinētājas sveica vietējie pašdarbnieki un mūziķu grupa «Vilx» no Gulbenes. Šī grupa tika aicināta ciemos ar nolūku, jo solists un dziesmu autors ir Vijārs Griķis. Izrādās, Latvijā ir 15 Vijāri, taču savas vārda dienas vīriem nav. Tāpēc Viju saieta dalībnieces vienojās, ka ņems Vijārus savā pulkā un svinēs reizē. Pasākuma otrā daļa risinājās Maizes muzejā, jo, dodoties uz Aglonu, Vijas veda līdzi ciema kukuļus -- pīrāgus, tortes un citus gardumus. Tāpēc turpinājumā bija godu saimnieču saiets, jo ļoti daudzas Vijas ir lieliskas galdu klājējas. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir vairāk nekā seši tūkstoši Viju.
Turpinām ziņas
Preiļu novada dome aicina skolēnus vecumā no 12 līdz 14 gadiem piedalīties eseju konkursā „Tīra apkārtējā vide”. Esejas autors raksturo vai atspoguļo radošo redzējumu par tīrāku apkārtējo vidi un videi draudzīgu dzīvesveidu, izsaka viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar vides aizsardzības problēmām un zaļā dzīvesveida popularizēšanu. Sešu labāko darbu autoriem būs dota iespēja piedalīties vasaras nometnē „Dzīves Eko – skola”, kas notiks Sebežā un Preiļos un pulcēs dalībniekus no 10 projekta partneru pašvaldībām . Esejas iesniegšanas termiņš – ir līdz 22.aprīlim Preiļu novada domes Attīstības daļā ar norādi eseju konkursam „Tīra apkārtējā vide”.
Kļuvis zināms, ka 17.maijā kārtējais foto plenērs norisināsies Mežāres pagastā. Maršruts: Mežāres bibliotēka - Mežāres dzelzceļa stacija - Ratītes - Endžeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams - Buntiki - Mežāres kultūras centrs. Ikviens aicināts piedalīties un pieteikties līdz 1. maijam.Pieteikties var zvanot Jānim Pastaram pa tālruni 20288059, Ilzei Jansonei 26419512 vai rakstot uz epastu fotokrustpils@gmail.com
Un vēl
Vietalvietis Jānis Kūlītis ticis pie sava šopavasar lielākā loma — 3,3 kilogramus smaga plauža, informē laikraksts “Staburags”. Pirmdienas rītā ap pulksten 6.45 - 3,3 kilogramus smago plaudi Jānis noķēra Aiviekstē pie Kalsnavas. Viņš stāsta, ka copējis ar gruntsmakšķeri un tas esot viņa iecienītākais rīks. Cīņa ar zivi ilgusi aptuveni divas minūtes. Uz āķa viņš bija uzspraudis divus bārtuļus. Kolēģis piepalīdzējis izcelt ar uztveramo tīkliņu. Tik varens plaudis viņam gadījies pirmo reizi. Savukārt savu lielāko lomu — 9,8 kilogramus smagu spoguļkarpu — Jānis 2002. gadā izvilcis Viesītes ezerā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00 un 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā NATO reaģē uz konflikta saasināšanos Ukrainā? Kādas olas Lieldienu galdam kļūst aizvien pieprasītākas? Un Kāpēc Google lasa tavas vēstules?
NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā, vakar paziņoja alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Vienlaikus NATO nolēmusi "pārskatīt un pastiprināt" aizsardzības plānus. Alianses ģenerālsekretārs gan atteicās precizēt, kur šie papildspēki tiks izvietoti, taču norādīja, ka tiks pastiprinātas gaisa patruļas virs Baltijas jūras, kurp tiks nosūtīti arī jūras papildspēki. Aliansē pieņemtais lēmums tiks ieviests nekavējoties.
Saeimas deputāts bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks sarunā ar ASV senatoriem apspriedis arī ieroču piegādes Latvijai. Kā šodien pēc tikšanās ar ASV Kongresa senatoriem žurnālistiem sacīja Pabriks, runa varētu būt par ieroču piegādi dažādā veidā - maksājot par tiem pilnu summu, vienojoties par lētāku cenu vai arī kādā citā veidā. Politiķis norādīja, ka zina, par kādiem ieroču veidiem varētu būt runa, taču par to nevēlējās izteikties plašāk.
Turpinām ziņas
Labklājības ministrija nākamgad rosina pārcelt divas darbadienas - piektdienu, 2.jānvāri, uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, liecina ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par darbadienu pārcelšanu 2015.gadā". Ministrijas speciālisti skaidro, ka minētās darbadienas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, tāpēc ir lietderīgi pārcelt tās uz sestdienu. Minēto darbadienu pārcelšana ļaus elastīgāk un efektīvāk organizēt gan atpūtas laika izmantošanu, gan darba norisi.
Daugavas baseinā šodien salaisti 300 lašu mazuļi un dažādu zivju sugu mazuļu laišana Daugavas baseinā turpināsies vēl līdz maija vidum. Zivju resursu atjaunošanas pasākumi tiek īstenoti jau 19.gadu pēc kārtas. Katru gadu Daugavas baseinā kopumā tiek ielaisti vismaz 600 tūkstoši Baltijas lašu un taimiņu, 700 tūkstoši vimbu, zandartu, sīgu un līdaku mazuļu, kā arī pieci miljoni nēģa un līdakas kāpuru. Pavasarī un vasaras sākumā tiek uzskaitīti un izlaisti laši, taimiņi, līdaku un nēģu kāpuri. Savukārt no jūlija līdz septembrim tiek uzskaitītas un izlaišanas vietās nogādātas vimbas un zandarti. Uzņēmuma "Latvenergo" kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir gandrīz 900 tūkstoši eiro.
Kamēr arvien populārākas Lieldienu galdā kļūst paipalu olas, ražotājiem nereti ar grūtībām spējot apmierināt augošo pieprasījumu pēc tām, no modes pamazām iziet baltās olas, kas tiek ražotas īpaši šiem svētkiem. Balto olu patēriņš uz Lieldienām ik gadu samazinās, Latvijas patērētājam arvien vairāk dodot priekšroku brūnajām olām. Olu cenai šogad nevajadzētu mainīties, jo ražotāji cenu nav cēluši. Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe intervijā Latvijas Radio norādījusi, ka šobrīd nav pamata olu cenu svārstībām.
Un vēl
Interneta milzis Google 15.aprīlī saviem pakalpojumu lietošanas noteikumiem pievienojis tekstu, kur atzīst, ka datorprogrammas analizē Gmail lietotāju personīgās e-pasta vēstules. Papildinājums iekļauts noteikumu angļu valodas versijā un, visticamāk, ir saistīts ar tiesvedību Amerikas Savienotajās Valstīs par iespējamiem likumpārkāpumiem saistībā ar nelikumīgu informācijas ieguvi. Uzņēmuma prakse iepazīties ar lietotāju vēstuļu saturu netieši atzīta arī Gmail konfidencialitātes noteikumu latviešu valodas versijā. Jau ziņots, ka ASV 2013.gadā desmit personas iesniedza civilprasību pret Google, norādot, ka uzņēmums pārkāpj personas datu aizsardzības tiesību normas un piesavinās personīgo īpašumu, skenējot Gmail kontus. Prasības iesniedzēji uzskata, ka Google to dara, lai uzzinātu, kādas reklāmas rādīt internetā.