Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 6.maijā
Ziņas pulksten 7.00 – 8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi darbi no šodienas sāksies Jēkabpilī? Kā veicies Jēkabpils sportistiem? Un Kad atgriezisies vasarīgi laika apstākļi?
No šodienas Jēkabpilī sāksies ielu seguma bedrīšu labošanas darbi, kurus veiks SIA "Jēkabpils pakalpojumi". Maijā labošanas darbi ar ielas seguma frēzēšanu un asfaltēšanu bedrīšu vietās notiks Viestura, Pasta, Pormaļa, Nameja un Dambja ielā, kā arī Draudzības alejā. Jēkabpilī tiek atjaunots arī grantēto ielu segums.
Lai veicinātu uzņēmējdarbību, pašvaldībām paredzēs iespēju uz konkrētu laiku samazināt nomas maksu par nekustamo īpašumu, arī zemesgabaliem. Pašvaldību lietu ministrija secinājusi, ka nepieciešams paredzēt vietējām varām tiesības samazināt nomas maksu līdz 50% no kopējā apmēra, ja neapbūvēts zemesgabals tiek iznomāts ražošanas objekta būvniecībai. Grozījumos noteikts, ka atbalstu samazinātas nomas maksas veidā var piešķirt uz laiku no zemesgabala nodošanas nomā līdz pieciem gadiem pēc ražošanas objekta nodošanas ekspluatācijā. Grozījumus noteikumos šodien skatīs valdības sēdē.
Bukmeikeri prognozē, ka Latvija Eirovīzijas fināla slieksni nesasniegs, savukārt kā Eirovīzijas 2014 dziesmu konkursa pārliecinošākos favorītus nosauc Armēniju. Eksperti kā Eirovīzijas ši gada dziesmu konkursa favorītus nosauc Armēnijas pārstāvi Aram, kā arī Zviedrijas un Dānijas izpildītājus. Latvijai, pēc bukmeikeru domām, ir ļoti nepārliecinošas izredzes izkļūt no sava pusfināla. Jau ziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss šogad notiks Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā - pusfināli gaidāmi šodien un 8.maijā, bet fināls - 10.maijā. "Aarzemnieki" Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēs pirmajā pusfinālā šovakar un uzstāsies ar otro kārtas numuru.
Turpinām ziņas
Latvijas rallijkrosa talants Reinis Nitišs svētdien ar izcīnītu trešo vietu debitēja pasaules čempionāta prestižākās klases «SuperCar» sacensībās. Portugālē notikušā sezonas pirmā posma finālbraucienā par Nitišu labāki bija tikai slavenais norvēģis Peters Solbergs, kurš 2003.gadā kļuva par pasaules čempionu autorallijā, un latvieša komandas biedrs «Olsbergs MSE» komandā Andreass Bakerūds no Norvēģijas. Šis ir augstākais Latvijas autosportistu sasniegums Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules čempionāta statusa sacensībās.
Savukārt sestdien Ventspilī norisinājās izšķirošais „Aldaris” Latvijas Basketbola līgas mačs par iekļūšanu finālā. Sīvā cīņā BK „Jēkabpils” pretinieks BK „Ventspils” savstarpējā piektajā spēlē pie rezultātu sērijā 2:2 uzvarēja jēkabpiliešus ar 67:77. Cīņa nav galā - Jēkabpils komanda turpinās duelēties ar BK „Jūrmala/Fēnikss” par trešo vietu čempionātā. Nākamā spēle notiks šodien Jēkabpilī plkst. 19.30 tiks aizvadīta par trešo vietu „Aldaris” LBL līdz trim uzvarām sērijā. Lūšu pretinieks sezonas noslēguma cīņās ir BK „Jūrmala/Fēnikss”.
Un vēl
Sinoptiķi prognoze, ka šis nedēlas nogalē m,ainīsies laika apstākļi, jo no dienvidiem atkal ieplūdīs siltās gaisa masas. Tie gan nesīs līdzi arī lietus mākoņus, vietām iespējams arī pērkona negaiss. Gaiss dienās iesils atkal līdz plus 20 grādiem un salnas naktīs vairs nebūs gaidāmas. Neskatoties uz to, ka ir lijis lietus, joprojām saglabājas ļoti augsta ugunsbīstamība.
Ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik liels ir Jēkabpils slimnīcai pacientu nenomaksātais parāds? Kāpēc Latvijas okupācijas pieminēšana Krievijā varēs maksāt līdz pat pieciem gadiem cietumā? Un Kādi kaitēkļi savairojušies graudaugu un rapša sējumos?
Ar pacientu nespēju vai nevēlēšanos samaksāt par saņemto veselības aprūpi sastopas slimnīcas visā Latvijā - vairums cenšas atgūt parādus, vienojoties ar pacientu par atmaksas grafiku, un tikai galējā gadījumā vēršas piedziņas firmās. Grūta ir cīņa ar nemaksātājiem arī Jēkabpils slimnīcā, atzīst tās vadītājs Ivars Zvīdris. 2013.gada 31.decembrī parādā par pakalpojumiem slimnīcai bija vairāk nekā 3 tūkstoši cilvēki par summu vairāk nekā 175 tūkstoši eiro. Ivars zvīdris atzīst, ka cīņa ir grūta un nākas norakstīt bezcerīgos parādus, slimnīca strādā arī ar divām parādu piedziņas kompānijām, diemžēl rezultāti esot nemami.
No 23. līdz 25.maijam Aizkrauklē notiks gadskārtējie novada svētki, kuru laikā sestdien, 24.maijā, Aizkraukles pilsētas ielās un stadionā pulcēsies tūkstošiem bērnu festivālā "Latvju bērni danci veda". Bērnu festivāls "Latvju bērni danci veda" šogad Aizkrauklē pulcēs 180 deju grupas no 24 novadiem un septiņām pilsētām. Festivālā dejos ar;i dalībnieki no Jēkabpils, Salas, Viesītes, Jaunjelgavas, Neretas, Skrīveriem, Preiļiem, Riebiņiem un Aglonas novadiem, kā arī Jēkabpils.
Par jaundibinātās partijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāju ievēlēta bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Partijas valdē ievēlēta viena no kustības "No sirds Latvijai" dibinātajām Diāna Novicka, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, uzņēmējs Viesturs Tamužs, Aivars Meija, kuram arī ir uzņēmējdarbības pieredze, Aldis Kromans, kurš, pēc Sudrabas teiktā, arī nāk no biznesa vides, uzņēmējs Raimonds Nipers, kā arī Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Kā ziņots, svētku brīvdienās klātesot 247 cilvēkiem, tika nodibināta politiskā partija "No sirds Latvijai".
Turpinām ziņas
Latvijas okupācijas pieminēšana Krievijā varēs maksāt līdz pat pieciem gadiem cietumā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieviesis izmaiņas likumā, nosakot līdz pieciem gadiem ilgu cietumsodu par nacisma attaisnošanu vai nepatiesas informācijas izplatīšanu par Padomju Savienības darbībām Otrā pasaules kara laikā. Līdz pat pieciem gadiem ilgais cietumsods noteikts par «nacisma rehabilitāciju», noliedzot tā dēvētajos Nirnbergas procesos konstatētos faktus un pieņemtos spriedumus, kā arī nepatiesas informācijas izplatīšanu par PSRS darbībām Otrā pasaules kara laikā. Tāpat noteiktie sodi attiecas uz katru, kas necienīgi izturēsies pret Krievijas militāro svētku vai valsts svinamajām dienām.
Eiropas Savienības ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu pusotra procenta apmērā, liecina Eiropas Komisijas pavasara prognozes. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan arī eirozonā.
Un vēl
Patlaban dīgstošos vasarāju graudaugu un rapša sējumus Kurzemē, Zemgalē un Latvijas centrālajā daļā sāk apdraudēt spradži, savukārt rapša sējumus sākuši postīt krustziežu spīduļi, liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā. Lauksaimniecības speciālisti iesaka zemniekiem rūpīgi aplūkot sējumus, lai savlaicīgi lemtu par kaitēkļu ierobežošanas pasākumu nepieciešamību. Krustziežu spīduļu un spradžu dēļ rapša raža var samazināties līdz pusotras tonnas apjomam no hektāra ierasto vidēji divu tonnu vietā.
Ziņas pulksten 11.00 -12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kas un kā turpmāk drīkstēs sniegt jēkabpiliešiem informāciju par Jēkabpils domes darbu? Vai Latvijā ir viegli atrast darbu? Un Cik Laimīgi jūtas mūsu valsts iedzīvotāji?
Jēkabpils dome apstiprinājusi nolikumu par informācijas sniegšanas kārtību, kurā stingri noteikts, kurš pašvaldības darbinieks drīkst sniegt informāciju presei un sabiedrībai un, kurš to bez īpašas atļaujas nedrīkst. Nolikums paredz, ka informāciju presei galvenokārt sniedz Sabiedrisko attiecību nodaļa. Bez starpniekiem informāciju presei var sniegt domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, domes priekšsēdētāja vietnieki – Jānis Raščevskis un Aivars Kraps, izpilddirektors Guntars Gogulis, kā arī iestāžu vadītāji vai tam pilnvaroti darbinieki.
Šī nav pirmā reize, kad, pamatojoties uz likumdošanu Jēkabpils dome ierobežo pieeju informācijai vai informācijas sniegšanai. Pirms aptuveni diviem gadiem, 2012.gada jūlijā tika izdots Jēkabpils domes priekšsēdētāja Leonīda Salceviča mutisks rīkojums žurnālistiem liegt pieeju domes sēžu lēmumprojektiem pirms to pieņemšanas. Pirms diviem gadiem Jēkabpils domei neizdevās mēģinājums liegt žurnālistiem operatīvu pieeju informācijai, jo tie ar skaļiem protestiem panāca, ka tiek sadzirdēti. Šoreiz prese tiešā veidā netiek ierobežota, bet ir rasta iespēja zināmus ierobežojumus noteikt no citas puses, proti, neļaujot ar žurnālistiem runāt lielākajai daļai pašvaldības darbinieku. Plašāk par šo lēmumu un izdoto Nolikumu lasiet portālā Radio1.lv.
Turpinām ziņas
Tāpat kā pērn, arī šogad Latvijā starp infekcijām izplatītākās ir zarnu slimības. Šā gada pirmajā ceturksnī ar dažādām vīrusu zarnu infekcijām sasirguši tūkstots 460 iedzīvotāji. Lielākajai daļai slimnieku bijis rota vīruss. Otra izplatītākā slimība šogad ir enterīts jeb tievās zarnas iekaisums. Savukārt trešā biežāk sastopamā infekcijas slimība bijusi vējbakas.
Šā gada pirmajā ceturksnī 209 bijušie ieslodzītie iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos, lai palielinātu iespējas atrast darbu. Gandrīz puse jeb 111 šo bezdarbnieku iesaistījušies konkurences paaugstināšanas pasākumos, 32 - algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, 22 - kompleksos atbalsta pasākumos, 21 - "Jauniešu garantijas" pasākumos un 17 - neformālajās apmācībās, četri - profesionālajā apmācībā, kvalifikācijā vai pārkvalifikācijā, bet vēl viens cilvēks saņēmis atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai un viens iesaistījies pasākumā noteiktām personu grupām.
Martā nedaudz uzlabojies Latvijas iedzīvotāju vērtējums par iespējām atrast labu darbu, atklāj jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Martā 31% aptaujāto iespējas Latvijā atrast labu darbu vērtēja kā ļoti sliktas, 33% - drīzāk sliktas, 23% - viduvējas, 5% - drīzāk labas un vēl tikpat jeb 5% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Lai gan darba izredžu vērtējuma indekss martā ir pakāpies, tas joprojām ir viens no zemākajiem no šajā pētījumā analizētajiem.
Un vēl
Sasniegts vēsturiski augstākais Latvijas iedzīvotāju “laimes indeksa” rādītājs - esam laimīgi kā vēl nekad pēdējo vairāk nekā 13 gadu laikā, liecina pētījumu kompānijas aptauja. Šogad laimīgi jutās vairāk nekā 73% Latvijā dzīvojošo. Nelaimīgi mūsu valstī ir katrs piektais iedzīvotājs. Mērījumi liecina, ka visvairāk laimīgo cilvēku atrodami studentu un mājsaimnieču vidū, bet visvairāk nelaimīgo veido bezdarbnieku rindas. Dati izgaismo, ka laimes sajūtu lielā mērā ietekmē vecums - no jauniešiem līdz 24 gadu vecumam sevi par laimīgiem uzskata 89%, bet vecumā virs 55 gadiem, tā jūtas vien 61%.
Ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā, pēc jēkabpiliešu domām, ir mainījusies dzīve, kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā? Kādu vārdu Jēkabpils domes pārstāvji deva Rīgas zooloģiskā dārza lūsēnam? Un Kas jāievēro jēkabpiliešiem dzeramā ūdens dezinfekcijas laikā?
Pirms desmit gadiem 1.maijā Latvija oficiāli iestājās Eiropas Savienībā, tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem. 1999.gada decembrī Helsinku padomē tika nolemts sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. 2003.gada 16.aprīlī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše, bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās Latvijas vārdā parakstīja līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Radio1 sarunā ar jēkabpiliešiem jautāja, kā, viņuprāt, ir mainījusies dzīve mūsu valstī kopumā un katram no viņiem, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā? Viedokļus izteica Olita, Jefrosinija, Herta, Sarmīte, Ņina, Marija un Inga.
AUDIO
Vēl tikai atgādināšu, ka 2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kad par Latvijas iestāšanos nobalsoja 66,97% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā nobalsoja gandrīz trešdaļa jeb 32,26% iedzīvotāju. Savukārt 2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli iestājās Eiropas Savienībā.
Turpinām ziņas
Svētku priekšvakarā Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs Rīgas Zooloģiskajā dārzā deva vārdu lūšu ģimenes mazulim. Klātesot pilsētas pašvaldības un Rīgas Zoo pārstāvjiem, mazajam lūsēnam deva stipru un skanīgu vārdu - Hercogs vai Hercogiene, par godu pilsētas dibinātajam Hercogam Jēkabam. Kā informēja Rīgas Zoo speciālisti, pēc pāris nedēļām tiks noskaidrots lūšu pāra - Kamēlijas un Rubīna mazuļa dzimums, un attiecīgi tad mazā lūsēna vārds tiks precizēts. Salcevičs Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvjiem pasniedza dāvanu lūsēnam– rotaļu basketbola bumbu. Jau ziņots, ka pērn novembrī Jēkabpils pilsēta kļuva par Rīgas Zooloģiskajā dārzā mītošo lūšu – Kamēlijas un Rubīna aizbildni.
Jēkabpils sadraudzības pilsētā Mellē Vācijā, Gronenberga parkā, aprīlī tika uzstādīta krāšņa mozaīka, kas simbolizē Jēkabpils un Melles ilggadējo sadarbību. Mozaīka, kurā attēloti abu pilsētu ģerboņi, sastāv no 45 tūkstošiem krāsaina stikla gabaliņiem, kurus, Melles mākslas skolas pedagogu uzraudzībā, vairāku dienu garumā vienu pie otru līmēja aktīvie jaunieši. Jēkabpils pilsētas pašvaldība Melles pašvaldībai dāvināja arī četrus lūša pēdu nospiedumus bruģī. Tie simbolizē aicinājumu doties pa lūša pēdām uz Jēkabpili, un kopā ar mozaīku ir izvietoti Jēkabpils un Melles sadraudzības skvērā.
Un vēl
„SIA Jēkabpils ūdens informē, ka no 12. līdz 18.maijam tiks veikta dzeramā ūdens dezinfekcija, notiks ūdensapgādes sistēmas hlorēšana. SIA “Jēkabpils ūdens” lūdz visiem patērētājiem hlorēšanas laikā uzturā lietot tikai vārītu ūdeni. Tālrunis uzziņām: 65232622 vai 65232036.
Novadu ziņas pulksten 16.00 un 19.00
Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, norisinājās Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta pasniegšanas svinīgā ceremonija. Tās laikā Atzinības krustu saņēma arī Viesītes novada vīnogu audzētājs un selekcionārs Ēvalds Pūpols, kurš ar vīnogu audzēšanu nodarbojas vairāk nekā 30 gadus un viņa dārzā aug ap 80 šķirņu vīnogas.
Uz Latvijas-Lietuvas robežas 1. maijā notika pasākums, kas bija veltīts desmit gadiem, kopš esam Eiropas Savienībā. Pasākumā piedalījās lietuvieši un Aknīstes novada pārstāvji un iedzīvotāji. Svētki iesākās ar abu valstu vadības uzrunām, Eiropas savienības karoga pacelšanu, ugunskura iedegšanu. Savstarpējās cieņas un vieslīmības apliecinājums bija maizes klaipu pasniegšana. Pēc tam sekoja Aknīstes un Jodupes amatiermākslas kolektīvu koncerts, dažādas sporta aktivitātes - basketbols 3X3, virves vilkšana un velo meistarības braucieni. Noslēgumā bija pikniks kopā ar grupu „Robežpunkts".
Turpinām ziņas
Pļaviņu novadā ir stājies spēkā par 5,44% samazinātais apkures tarifs. Šī gada sākumā uzņēmums "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza jauno siltumenerģijas tarifa projektu. Tas paredz samazināt apkures tarifu no pašreizējiem 53 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 50 eiro par megavatstundu. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar to, ka, salīdzinot ar spēkā esošajām tarifā iekļautajām izmaksām, ir samazinājušās kurināmā un citas izmaksas.
Pērn par 24% augusi Neretas zemnieku saimniecības "Ģēģeri" peļņa un saimniecībai izdevies atgūt krīzes dēļ pārdotos īpašumus. Uzņēmums nodarbojas ar augkopību, graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. "Ģēģeru" peļņa pērn bija 599 tūkstoši 909 eiro, kas ir par 24% vairāk nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 482 tūkstoši 295 eiro. Darbinieku skaits saimniecībā pēdējos gadus bijis nemainīgs - desmit cilvēku.
Kokneses novada Bebru pagasta Zutēnu kapos vietējā uzņēmuma “RL būvnieks” strādnieki atjauno kapliču. Vecā būve stipri nolietojusies, tāpēc tai nepieciešams pamatīgs remonts, informē laikraksts “Staburags”. Kapličai maina jumtu un grīdas segumu, lielāko daļu koka konstrukciju, kuras laika gaitā stipri bojātas. No jauna veic sienu ārējo un iekšējo apdari, kā arī ieliks jaunas durvis un logus, ierīkos jaunu veramu logu un kāpnes uz zvanu tornīti. Pie kapličas izveidos arī bruģētu stāvlaukumu automašīnām un veiks citus labiekārtošanas darbus. Projekta kopējās izmaksas ir 25,8 tūkstoši eiro.
Un vēl
Viens no būtiskākajiem Latvijas ieguvumiem, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, ir tas, ka ir paaugstinājusies valsts drošība, uzskata Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Otrkārt, pēc viņa domām, Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir pavērusi valsts iedzīvotājiem jaunas iespējas, devusi viņiem iespēju brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienības teritoriju, izglītoties un gūt pieredzi citās tās dalībvalstīs. Savukārt viena no lielākajām problēmām, ar kuru Latvijai nācies saskarties pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ir tas, ka valstī nav izdevies sakārtot darba apmaksas sistēmu, kā rezultātā notiek tās iedzīvotāju, speciālistu, darbaspēka aizplūšana no valsts. Vaiv ods norāda, ka pie šīs problēmas gan ir vainojama ne vien Eiropas Savienība, bet arī dažādas pašmāju politiķu un varasvīru neizdarības.
Ziņas pulksten 17.00 – 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kas turpmāk vadīs Satversmes tiesu? Kur rīt Jēkabpilī notiks pikets? Un Cik bargu salnu šonakt prognozē sinoptiķi?
Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju tika ievēlēts nesen aprīlī par tiesnesi ieceltais Aldis Laviņš. Viņa kandidatūra tikusi izvirzīta uz trešo balsošanas kārtu, jo pirms tam pēc divām vēlēšanu kārtām netika ievēlēti Gunārs Kusiņš un līdzšinējais tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis. Laviņš tiesneša amata pienākumus pilda kopš 1999.gada.
Valdība šodien atļāva Nacionālo bruņoto spēku karavīriem piedalīties vasarā Latvijā paredzētajās mācībās "Saber Strike 2014", kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV, Lielbritānijas, Somijas un Norvēģijas, kopumā 1000 karavīri. Mācības norisināsies no 9. līdz 20.jūnijam Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Militārās mācības uzņemošā valsts ir Latvija. Mācības bija ieplānotas vēl pirms Ukrainas notikumiem, norāda Aizsardzības ministrija un tās ir nepieciešamas, lai pilnveidotu NATO valstu savstarpējo sadarbību, sagatavotu un pilnveidotu bruņoto spēku vienību spējas konvencionālo operāciju veikšanā.
Latvijā nevarētu uzturēties nezināmi kaujinieki, kas šeit ieradušies bez pieteikšanās, kā tas pašlaik ir vērojams Ukrainā, šodien žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Lūgts komentēt, vai nezināmu kaujinieku bez pazīšanās zīmēm atrašanās Latvijas teritorijā tiktu uzskatīta par militāru uzbrukumu, ministrs atbildēja: "Ja valsts teritorijā būtu cilvēki, kuri ir ar ieročiem, tad, protams, to šādā veidā varētu traktēt, bet mēs šādu situāciju nepieļaujam." Ministrs tomēr pieļāva, ka nākotnē dažādi pasākumi var tikt izmantoti provokācijām, piemēram, 9.maijā netiek izslēgta provokatoru uzdarbošanās, taču tiesībsargājošo iestāžu uzdevums ir veikt darbības, lai situācijas nepāraugtu masu nemieros.
Turpinām ziņas
Jēkabpils Latviešu biedrība rīt pulksten 17.15.rīkos piketu iepretim Jēkabpils Tautas namam, kur rīt ar vēlētājiem tiksies Eiroparlamenta deputāte no partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāve Tatjana Ždanoka. Piketa mērķis ir aicināt jēkabpiliešus nebalsot par Tatjanu Ždanoku un viņas pārstāvēto grupu. Latviešu biedrība atgādina, ka Atmodas laikā Tatjana Ždanoka bija viena no aktīvākajām pārstāvēm Interfrontē, un uzskata, ka Interfrontei, kas savulaik cīnījās pret Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, nav vietas Eiroparlamentā.Tāpat arī Eiroparlamentā, pēc piketētāju domām, nav vietas deputātei, kas aizstāv Krimas aneksiju. Daudzus sadusmojis arī fakts, ka Interfrontes pārstāves tikšanās notiek tieši Jēkabpils Tautas jeb bijušajā Aizsargu namā, kas ir arī Latviešu biedrības mītnes vieta. Visus, kas vēlas, Jēkabpils Latviešu biedrība aicina piedalīties piketā.
Eiroparlamentā, pēc piketētāju domām, nav vietas deputātei, kas aizstāv Krimas aneksiju. Daudzus sadusmojis arī fakts, ka Interfrontes pārstāves tikšanās notiek tieši Jēkabpils Tautas jeb bijušajā Aizsargu namā, kas ir arī Latviešu biedrības mītnes vieta. Visus, kas vēlas, Jēkabpils Latviešu biedrība aicina piedalīties piketā.
Rīgas pašvaldība saņēmusi negatīvu Drošības policijas atzinumu par biedrības "Rodina" piektdien, 9.maijā, plānoto "Krievu maršu". Drošības policija norāda, ka pasākuma laikā pastāv būtiski sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumi, kas var izraisīt nekārtības, tāpēc aicina Rīgas pašvaldību aizliegt "Krievu maršu". Kā ziņots, Pārdaugavā, pie pieminekļa Padomju armijas karavīriem, 8.maijā un 9.maijā notiks tradicionālie biedrības "9maijs.lv" rīkotie pasākumi, lai atzīmētu "fašisma sagrāves dienu". Šiem pasākumiem 9.maijā grasās pievienoties arī "Rodina", rīkojot krievu skolu atbalsta gājienu.
Un vēl
Pēdējā lielā salna šopavasar būs šonakt Vidzemē un Latgalē, liecina «Global Forecast System» prognoze. Naktī uz trešdienu Latviju sasniegs siltā atmosfēras fronte - no rietumiem debesis apmāksies un daudzviet gaidāms neliels lietus. Tomēr valsts austrumu daļā pirms mākoņu ierašanās gaisa temperatūra paspēs pazemināties līdz 0..-4 grādiem. Sākot ar trešdienu, Latvijā bieži līs, vietām stipri, un nedēļas otrajā pusē dažviet arī ducinās pērkons.