Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 30.jūlijā

Radio1 ziņas 7.00 -8.00

Radio1 ziņās klausieties: Ko Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šodien darīs Lietuvā? Kur savā celojumā pa mūsu valsti šodien piestās Pasaules Jauniešu dienu krusts? Un Kā var iegūt savā īpašumā slavenā boksera Muhameds Ali cimdus?

Lai apspriestu starpvalstu sadarbību saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šodien dosies uz Viļņu, kur plānota tikšanās ar Lietuvas, Polijas un Igaunijas lauksaimniecības ministriem. Kā ziņots, Lietuvā un Polijā mēris konstatēts šā gada sākumā. Lietuvā šajā sakarā septiņās Lietuvas pašvaldībās noteikts ārkārtas stāvoklis, kas paredz ļoti stingrus biodrošības pasākumus, kā arī cūku pārvietošanas aizliegumu.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (no šodienas līdz 10.augustam dosies atvaļinājumā. Straujumas prombūtnes laikā no 30.jūlija līdz 3.augustam valdības vadītāja pienākumus pildīs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, 4.augustā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, bet no 5.līdz 10.augustam - satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Valdības vadītāja atvaļinājuma laikā būšot ārpus Latvijas.

Špodien Valsts izglītības attīstības aģentūrā notiks svinīgs pirmo "Erasmus+" programmas līgumu parakstīšanas pasākums. Jaunā "Erasmus+" programma savu darbu sākusi šogad. Ar līgumu parakstīšanu tiek dota zaļā gaisma studentu un mācībspēku mobilitātei. Paredzēts slēgt līgumus ar 40 Latvijas augstskolām un koledžām.

Turpinām ziņas

Šodien sešos vakarā Ojāra Vācieša muzejā valodas vakaru ciklā "Vārds - tas ir svētums, gadsimtu pienests" norisināsies tikšanās ar dzejnieci un tulkotāju Dagniju Dreiku. Saruna būs veltīta Dreikas tulkotājas darbam: ko nozīmē tulkošanas tehnika, ko var saukt par valodas skolu, kādi ir tulkotāja valodas avoti - šeit uzmanības centrā būs meklējumi un atradumi Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcā". Tāpat tiks runāts par to, kā dažiem redaktoriem izdodas pārveidot tulkotāja sākotnējo veikumu. Vakara noslēgumā skanēs Dreikas dzeja autores lasījumā.

Pa Latviju ceļo Pasaules Jauniešu dienu krusts. Tā garums ir četri metri un svars trīsdesmit pieci kilogrami un tas ir Pasaules Jauniešu dienu simbols. Jauniešu dienas ik pēc trim gadiem notiek kādā no pasaules kontinentu lielajām pilsētām, un tajās piedalās ap divi līdz četri miljoni jauniešu no visas pasaules, tajā skaitā arī no Latvijas. Šo krustu pāvests Jānis Pāvils II pasniedza jauniešiem pirmo Pasaules Jauniešu dienu laikā Romā 1984.gadā. Krusta svētceļojums Latvijā, balstoties uz iepriekš izstrādātu maršrutu, notiks vairākās Latvijas pilsētās un pagastos, šodien krusts tiks nogādāts Madonā, bet tā celojums pa mūsu valsti noslēgsies Aglonā 15.augustā.

Un vēl

Izsolīs boksa cimdus, ko slavenais bokseris Muhameds Ali valkāja 1971.gada "gadsimta cīņā" ar Džo Freizeru. Boksa cimdu sākuma cena ir 125 tūkstoši ASV dolāru jeb 92 tūkstoši eiro. Izsoļu nama "Heritage Auctions” interneta vietnē līdz šodienai iespējams piedāvāt savu cenu. Lai arī 1971.gada mačā Ali zaudēja, viņš triumfēja vēlākajās cīņās ar Freizeru 1974. un 1975.gadā. Cimdus pārdod Ali trenera Andželo Dandija mantinieki.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Ko nolēmusi darīt mediķu arodbiedrība? Kādus postījumus nodarījis vakardienas pērkona negaiss? Un Vai pēc lietus saglabāsies vēsāks laiks?

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valde vakar pieņēmusi lēmumu uzticēties Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas solījumam piešķirt atlikušo šogad nozarei solīto papildu finansējuma augustā un neizskatīt jautājumu par neuzticību amatpersonai.Arodbiedrībai ar Veselības ministrijas pārstāvjiem jau notiek sarunas par laiku, kad varētu tikt apspriesti principi, pēc kādiem papildu finansējums jāsadala.

Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki vakar apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, cerot apturēt Maskavas agresiju pret Ukrainu, vēsta diplomāti. Jaunās jeb tā dēvētās trešās fāzes sankcijas, atšķirībā no otrās fāzes sankcijām, kas aprobežojās ar individuāliem ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu, būs vērstas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sagaidāms, ka jaunās sankcijas stāsies spēkā jau rītdien.

Turpinām ziņas

Karstajā laikā saplīsuša kondicioniera dēļ vakar tika atslēgts Uzņēmumu reģistra serveris un bijis paralizēts iestādes darbs, ko izjuta simtiem gan esošo, gan topošo uzņēmumu visā Latvijā. Kondicionieris bija viens no vairākiem, kas uzstādīti Tieslietu ministrijai piederošajā datu uzglabāšanas telpā, kurā atrodas arī Uzņēmuma reģistra serveris. Nespējot izturēt lielo karstumu, ierīce sabojājusies svētdienas vakarā, tāpēc sistēma nevarēja nodrošināt nepieciešamo 18-20 grādu temperatūru. No servera darba apturēšanas cieta ap 700 klienti.

Lietusgāzes, kas vakar pēcpusdienā pāršalca daļu Latvijas teritorijas, Siguldā kādam ceļam radījušas pamatīgu izskalojumu. Sociālajos tīklos ievietotās fotogrāfijas liecina, ka Siguldā ceļam, kas atrodas pie tilta pār Gauju, pāri plūst liels daudzums ūdens un vienā no malām ceļam ir izveidojies izskalojums. Vakar pie šī ceļa stāvēja Valsts policijas darbinieki, kas autovadītājus brīdināja par bīstamo situāciju. Pašvaldība nekādus satiksmes ierobežojumus ceļam neplāno noteikt, šoferiem jāievēro piesardzība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests negaisa laikā vakar vakarā devies gandrīz 30 izbraukumos saistībā ar vētras radītiem postījumiem. 11 gadījumos glābēji devušies novākt kokus, kas uzkrituši uz ceļa braucamās daļas, bet vienā gadījumā koks uzgāzies uz automašīnas. Vēl pieci izbraukumi bijuši uz vietām, kur koks uzgāzies uz elektrības vadiem, bet trīs gadījumos koks ir aizlūzis, radot apdraudzējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai. Savukārt Inčukalna novadā ugunsdzēsēji devušies novākt koku, kurš uzkritis virsū dzīvojamai mājai, bet Rīgā glābēji devušies nocelt uz kāda bērnudārza ēkas uzgāzušos koku.

Un vēl

Neraugoties uz stipro negaisu, kas vakar pēcpusdienā un vakarā atvēsināja daļu Latvijas, šodien karstais laiks atgriezīsies, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi. Dienas vidū daudzviet Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz pat plus 32 grādiem, bet dažviet gaidāms pat ļoti stiprs karstums līdz plus 33 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Vai diena pēc Dziesmu un deju svētkiem būs brīvdiena? Ar kādu paziņojumu saistībā ar Krieviju nācis klajā ASV prezidents Baraks O'Bama? Un Cik naudas Latvijas nacionālajai operai ziedojis Igors Krutojs?

Vakar Rīgā, Mežciemā, kādas daudzstāvu dzīvojamās mājas kāpņu telpā iebrūkot jumta konstrukcijai, evakuēti 20 cilvēki. Glābēji izsaukumu saņēma ap pulksten pusdeviņiem vakarā. Tika ziņots, ka piecstāvu dzīvojāmā ēkā Druvienas ielā 21 vienā no kāpņu telpām iebrukuši jumta dzelzsbetona bloki. Notikumā vietā konstatēts, ka plaisa ēkas konstrukcijā sasniegusi ēkas 5.stāvu, tādēļ pieņemts lēmums evakutēt daļu ēkas iedzīvotāju. Kopumā evakuēti 20 cilvēki, tajā skaitā vairāki bērni. Tāpat pieņemts lēmums pārtraukt gāzes padevi ēkai. Notikuma vietā ieradās arī policijas un nama apsaimniekotāja pārstāvji. Veikta apsekošana un nolemts, ka par iedzīvotāju ielaišanu atpakaļ ēkā varētu lemt šodien, kad bojājumus novērtēs eksperti.

Ja apvienība "Visu Latvijai!"-''Tēvzemei un brīvība''/LNNK kā tieslietu ministra amata kandidātu virzīs jau kādreiz bijušo ministru Gaidi Bērziņu, Straujuma šo kandidatūru atbalstīs. Straujuma atzina, ka viņai šī kandidatūra šķiet pilnīgi pieņemama. Šķērslis viņas atbalstam nav arī tas, ka Bērziņš savulaik bijis tieslietu ministrs un no šī amata atkāpās, jo viņam bija cits viedoklis ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Šīs valdības darba laikā šis jautājums nebūšot aktuāls. Viņa prognozē, ka atbalsts Bērziņa kandidatūrai būs arī no citām Saeimas frakcijām.

Valdība vakar atbalstīja grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", to papildinot ar Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienu. Grozījumi paredz, ka Vispārējo svētku noslēguma diena novietota līdzās 4.maijam un 18.novembrim. Tādējādi, ja noslēguma diena iekrīt svētdienā, tad nākamo darbu dienu nosaka par brīvdienu. Skolēnu svētku noslēguma diena pievienota līdzās 24.jūnijam - Jāņu dienai. Tā neparedz brīvdienu, ja noslēguma diena iekrīt svētdienā, jo koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudz dalībnieku un svētku dalībniekiem, turklāt skolēniem ir vasaras brīvlaiks.

Turpinām ziņas

ASV prezidents Baraks Obama vakar paziņoja, ka Savienotās Valstis pievienojas Eiropas Savienībai un izsludina papildus sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm. Obama norāda, ka plašās sankcijas, par kurām ASV paziņoja vakar, turpinās kāpināt spiedienu uz Krieviju, tajā skaitā uz režīmam pietuvinātajiem un uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas nelikumīgās darbības Ukrainā. Krievija kārtējo reizi sevi izolējusi no starptautiskās sabiedrības, uzsver Baltā nama saimnieks. Viņš piebilda, ka ASV neuzsāk jaunu Auksto karu, taču brīdināja, ka ASV un Eiropai sāk pietrūkt pacietības, noraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību.

Savukārt Eiropas ietekmīgāko liberālo laikrakstu redaktori nosūtījuši atklātu vēstuli Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, brīdinot, ka nomierināšanas politika attiecībā pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir ceļš uz nekurieni. Vēstuli parakstījuši 12 Eiropas ietekmīgāko laikrakstu vadītāji. Masu mediji norāda, ka Putins nav eiropeiska tipa politiķis. Tas ir politiķis, kura dzīves ceļš ir pastāvīgs avantūrisms. Viņi mudina Eiropas valstu līderus apturēt Putina agresīvo politiku, jo pieredze rāda, ka dialogs ar viņu ir tukša laika šķiešana.

Un vēl

"Jaunā viļņa" organizators Igors Krutojs ziedojis Latvijas Nacionālajai operai 120 tūkstoši eiro. Operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš šo ziedojumu saista ar to, ka Krutojs noīrējis operas Lielo zāli savas dzimšanas dienas svinībām. Jau ziņots, ka Krutojs par 9 tūkstoši 873 eiro noīrējis operas Lielo zāli ar tai pieguļošajām telpām, lai vakar nosvinētu savu 60.dzimšanas dienu. Krutojs ir Krievijas Tautas mākslinieks un vairāk nekā 300 kompozīciju autors.

Radio1 ziņas pulksten 13.00 – 14.00 -15.00

Radio1 ziņās klausieties: Vai nodokļi jāmaksā arī nevalstiskajām organizācijām? Kā mainīsies pensijas Černobiļas seku likv idētājiem? Un Policija pateicas visiem, kas palīdzēja atrast pazudušos bērnus.

Ir izskanējusi ideja, ka turpmāk arī nevalstiskajām organizācijā būtu jāmaksā nodokļi no to saimnieciskās darbības. Sarunā ar Radio1 klausītājiem skaidrojām vai viņi atbalsta šādu ideju? Viedokļus izteica Irina, Zeltīte, Sarmīte, Biruta un Inta.

AUDIO

Latvijas Pilsoniskās alianses Padomes priekšsēdētājs Uldis Dūmiņš norāda, ka ideja par ienākumu nodokļa iekasēšanu no nevalstiskajām organizācijām ir nepieņemama, jo laikā, kad tiek runāts par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi, ir neadekvāti domāt par to, lai ar nodokli apliktu NVO saimnieciskās darbības veikšanu. Nodokļa ieviešana būtu nekonsekventa - likums par NVO darbību jau nosaka to, ka ienākumi, kurus tās gūst, jāizmanto NVO mērķu sasniegšanai. Viņš uzskata, ka nevalstiskās organizācijas "nav tas lauciņš, kur valsts var smelties līdzekļus", tāpēc nodokļu aplikšana nedotu augļus.

Turpinām ziņas

Sākot no 2015.gada, valsts pensiju apmēri Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm varētu mainīties, jo to aprēķināšanas kārtība vairs nebūs atkarīga no invaliditātes noteikšanas laika. Pabalstu aprēkinās atbilstoši likumam "Par valsts pensijām". Kā skaidro Labklājības ministrija, šobrīd Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki saņem atšķirīgu sociālo nodrošinājumu atkarībā no invaliditātes noteikšanas laika, proti, sociālo pabalstu apmērs atšķiras cilvēkiem, kuriem invaliditāte noteikta pirms un kuriem pēc 2000.gada, - kad stājās spēkā iepriekšminētais likums.

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sēdē apstiprināta cena zemesgabaliem Lucavsalā - izsoles sākumcena 103 hektāriem zemes būs 26,58 miljoni eiro. Kopējo cenu veido katra atsevišķa zemesgabala novērtējums, kas svārstās no 6,65 eiro par kvadrātmetru līdz pat 356,77 eiro par kvadrātmetru atkarībā no teritorijas izmantošanas iespējām. Īpašuma departaments patlaban izstrādā izsoles noteikumus, bet pati izsole gaidāma rudenī.

Un vēl

Jēkabpils policijas iecirkņa vecākā inspektore Diāna Stivriņa informē, ka pazudušie bērni – Aivita un Einārs Baltrūni ir atrasti sveiki un veseli. Viņa pastāstīja, ka meitene bez vecāku ziņas bija devusies ciemos pie sava paziņas uz Jēkabpili un brāli paņēmusi līdzi. Policija un vecāki pateicas visiem, kas sniedza informāciju un palīdzēja bērnus atrast.

Jau ziņots, ka vakar policija lūdza Jēkabpils iedzīvotāju palīdzību divu nepilngadīgu bērnu meklēšanā, kas pirmdien ar autobusu no Daugavpils bija ieradušies Jēkabpilī un vecākiem par viņu atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

Novadu ziņas pulksten 16.00 un 19.00

Pārtikas un veterinārais dienests aicina visus medniekus ļoti nopietni izvērtēt savu došanos un līdzi paņemto ekipējumu uz gadskārtējiem mednieku svētkiem "Minhauzens 2014" Višķos, kas atrodas Āfrikas cūku mēra riska teritorijā. Lai samazinātu riskus bīstamo infekcijas slimību izplatīt arī ārpus karantīnas zonas, jāievēro vairāki biodrošības noteikumi. Uz svētkiem nedrīkst doties ar automašīnu, kas pirms tam ir izmantota nomedītas vai atrastas mežacūkas pārvadāšanai. Tāpat nav vēlams uz svētku norises vietu doties ar auto, kurš iepriekš izmantots medībās. Ja tomēr nav citu iespēju kā izmantot medību transportu, pirms došanās uz svētkiem tas jāmazgā un jādezinficē. Mednieki, kuri uz svētkiem dosies no karantīnas zonas, nedrīkst līdzi ņemt cūkgaļu un cūkgaļas produktus. Produkti drīkst būt pirkti tikai veikalā un uzglabāti oriģinālajā iepakojumā un tos nedrīkst atstāt nometnes vietā.

Valdība atļāvusi Satiksmes ministrijai pirkt nekustamos īpašumus Sausnējas pagasta Ērgļu novadā par 1796 eiro un zemes vienību Lēdmanes pagasta Lielvārdes novadā par 2365 eiro. Lielvārdes novadā zemes vienība tiek pirkta valsts autoceļa posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai, savukārt Ērgļu novadā - valsts autoceļa Pļaviņas-Ērgļi rekonstrukcijas projekta realizācijai.

Turpinām ziņas

Preiļu novada dome piešķīrusi novadniekam Dāvidam Zilbermanim Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukumu. Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums Zilbermanim piešķirts par ieguldījumu Preiļu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Augsto apbalvojumu Zilbermanis saņems 8.augustā Holokausta atceres pasākumā Preiļos. Viņam tiks pasniegta Preiļu novada Goda pilsoņa apliecība un Goda pilsoņa nozīme no zelta. Goda pilsoņa nosaukuma saņemšanai Zilbermani izvirzīja Preiļu 2.vidusskolas kolektīvs, ieteikumu atbalstīja Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore Tekla Bekeša un Preiļu 2.vidusskolas muzeja vadītāja Valentīna Maksimova.

Svētdien, 3.augustā, Viesītē norisināsies dzelzceļnieku svētku pasākumi. Dzelzceļnieku svētku tradīcija aizsākās pēc mazā bānīša līniju slēgšanas 1972.gadā. Sākotnēji svētki tika svinēti, kopā sanākot bijušajiem kolēģiem - dzelzceļa darbiniekiem. Ar laiku viņiem pievienojās arī ģimenes locekļi, bērni, mazbērni un radi. Viesītes pilsētas attīstība 20.gadsimta 20.gados notika tieši dzelzceļa mezgla dēļ. Šurp pārcēlās jauni cilvēki, dibināja ģimenes un cēla mājas, pilsētiņa paplašinājās. Mazais Bānītis un atmiņas joprojām vieno daudzus Viesītes iedzīvotājus. Cerot padarīt kuplāku svētku dalībnieku pulku, pasākuma organizatori dzelzceļnieku svētkos šogad Viesītē rīko arī Sēlijas kausa izcīņu velosportā.

Un vēl

Vakar pērkona lietusgāžu laikā vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Siguldas apkaimē - tur nolijuši kopumā 122,8 milimetri lietus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Šāds nokrišņu daudzums, kas fiksēts sešu stundu laikā, ir ekstremāls. Tas ir vairāk nekā visa jūlija kopējo nokrišņu norma. Turklāt līdz ar šo nokrišņu daudzumu ir pārspēts līdz šim 12 stundu laikā fiksētais maksimālais nokrišņu daudzums Siguldā, kas bija 60,3 milimetri 12 stundu laikā, un tas bija 1966.gada 22.augustā. Kā norāda meteorologi, šāds nokrišņu daudzums ir ne tikai ekstremāla parādība ne tikai Siguldas novērojumu stacijā, bet arī visā Latvijā kopumā.

Vakardienas spēcīgās lietusgāzes ir izveidojušas ievērojamus izskalojumus uz ceļa no Siguldas centra līdz Turaidai - tur vairākos posmos ir izskalota ceļa nomale, bet vienā posmā izskalojumi ir skāruši arī asfalta segumu. Saistībā ar bojājumiem brauktuves malas ir norobežotas. No šodienas šajā posmā notiek remontdarbi, kuru dēļ, iespējams, tiks ierobežota satiksme. Darbu laikā brauktuve tiks sašaurināta un uz ceļa darbosies satiksmes regulētājs. Darbus veic "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Radio1 ziņas p[ulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc Latvija var kļūt par Krievijas atbilžu poligonu Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām? Cik naudas tērēs Latv ijas dzelzceļa elektrifikācijai? Un Kā veicas uzņēmējiem lauku tūrisma jomā?

Latvija var kļūt par Krievijas atbilžu poligonu Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām. Eiropas savienības noteiktās trešās fāzes sankcijas beidzot sāks tieši ietekmēt ne tikai Krievijas eliti un Valsts prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātās personas, bet arī civiliedzīvotājus. Arvien vairāk Krievijas sabiedrība sāks saprast notikušā nopietnību, jo par to nāksies maksāt ar savu maka saturu. Krievija nespēs aizņemties savām bankām finanšu līdzekļus, kas veicinās rubļa devalvāciju un inflāciju. Cenu celšana kļūs neizbēgama, it īpaši tām precēm, kuras tiks importētas no Eiropas Savienības. Tas viss radīs ekonomiskās grūtības valsts sistēmai kopumāTāpēc Krievija varētu izmantot Latviju par sava veida izmēģinājuma poligonu, eksperimentējot ar atbildēm, kuras tā vēlēsies vērst pret pārējām Eiropas savienības valstīm.

Gatavojoties valsts neatkarības pasludināšanas 100.gadadienai, domubiedru grupa rosina labi pārredzamās vietās izvietot monumentālus valsts karogus. Idejas autori rosina līdz 2018.gadam Rīgā un citviet Latvijas reģionos labi pārredzamās vietās izvietot valsts karogus, kas būtu redzami no attāluma, jo karoga masts būtu veidots kā monuments un būtu 60 metrus augsts. Karoga izmērs varētu būt 20x10 metri. Kā salīdzinājumu idejas autori piedāvā citas ievērojamas celtnes, piemēram, Brīvības piemineklis ir 42 metrus augsts, "Radisson Blu Hotel Latvija" ēka ir 82 metrus augsta. Šo ideju atbalsta daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki.

Valdība vakar atbalstīja vairāk nekā 997 tūkstoši eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Zemessardzes individuālā izdzīvošanas ekipējuma iegādi un Zemessardzes minimāli nepieciešamās sakaru vajadzības taktiskajā līmenī. Nauda piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un par to valdība lēma aiz slēgtām durvīm.

Turpinām ziņas

"Latvijas Dzelzceļš" parakstījis līgumu ar Čehijas uzņēmumu AŽD "Sudo Praha" par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projekta izstrādi. Līguma summa ir 1,48 miljoni eiro, no kuras pusi finansē Eiropas Savienības TEN T (tē n tē) fonds, bet pusi veido LDz finansējums. Projekts paredz pusgada laikā sagatavot tehniski daudz detalizētāku jauna LDz elektrotīkla izbūves un esošā kontakttīkla modernizācijas projekta darba uzdevumu, kas ietvers precīzāku informāciju par iespējamiem tehniskajiem risinājumiem, izmaksām un paredzētajiem darba apjomiem.

Kā ziņots, kopējās dzelzceļa elektrifikācijas projekta izmaksas tiek lēstas 549 miljonu eiro apmērā, un tas paredz modernizēt pašreizējās elektrolīnijas un elektrificēt jaunos posmus no Daugavpils un Rēzeknes līdz Krustpilij, kā arī posmu no Krustpils līdz Jelgavai un no Jelgavas līdz Ventspilij.

Baltijas Starptautiskā akadēmija apvienosies ar Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskolu. Šāda rīcība nepieciešama, lai sekotu augstākās izglītības politikas tendencēm, kas paredz augstskolu skaita samazinājumu. Tas ļaus ieekonomēt uz administratīvajiem izdevumiem, līdzekļus novirzot studiju procesa un kvalitātes uzlabošanai. Šajā procesā tiks konsolidētas abu augstskolu studiju programmas, kas līdz šim pārklājās vai bija līdzīgas. Apvienošanās skars arī abu augstskolu filiāles Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī. Šajās pilsētās vienā adresē reģistrētas abas minētās augstskolas.

Un vēl

Laukos šogad cer uz 10% lielu tūristu skaita palielināšanos, ko būtu sekmējusi karstā vasara, intervijā Latvijas Radio programmā „Labrīt!” atzina asociācijas „Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele.Viņa norāda, ka šādas cerības dod pašreizējie novērojumi. Patlaban varot droši teikt, ka ir pieaudzis Vācijas tūristu, kā arī pārējo Baltijas valstu atpūtnieku skaits. Viņa uzsvēra, ka Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji parasti atpūšas nedēļas nogalēs un rada būtisku daļu Latvijas viesu namu apmeklētāju. Veikta arī aptauja par to, kas tūristiem Latvijā nepatīk vai traucē un visbiežākā atbilde bijusi, ka tās ir dažādas smakas, kā arī nepiesieti suņi vai citi dzīvnieki.