2023.gada 3. februāris

Aīda, Ida, Vida

Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 14.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 14.augustā

 

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kur un kas šodien paziņos Latvijas uzņēmējdarbības gada jaunos rekordus? Ko šodien piedāvā Jēkabpils kinoplacis? Un Kā kursēs vilciens Rīga -Aglona?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir izveidojies finanšu līdzekļu deficīts, tāpēc dienests vērsies Veselības ministrijā ar lūgumu pēc papildu līdzekļiem. Nepieciešamās summas apmērs pagaidām netiek minēts. Šodien Rīgas reģiona arodorganizācijas pārstāvjiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadībai un veselības ministrijas pārstāvjiem paredzēta tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu dienestā izveidojušos situāciju. Saruna notiks Ministru kabinetā.

18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa uz katru no uzņēmuma lielajiem akcionāriem. 10,04 miljonu eiro lielas dividendes, kas izmaksātas katram no lielākajiem akcionāriem. 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100. Ar jaunajiem peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordistiem biznesa žurnāls Kapitāls un jauno TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa plašāku sabiedrību šodien iepazīstinās preses konferencē.

Turpinām ziņas

Līdz sestdienai Jēkabpilī, Agrobiznesa koledžā norisinās „Izaugsmes plenērs 2014”. Tajā piedalās jaunieši gan no Jēkabpils, gan no citām Latvijas pilsētām. Plenēra mērķis ir sniegt jauniešiem ieskatu un praktiskās iemaņas uzņēmējdarbības aspektos, sasaistot teoriju ar praksi un veiksmes stāstiem, tādējādi motivējot jauniešus radīt un īstenot jaunas idejas tepat, Latvijā. Plenēru rīko biedrība “Izaugsmes Forums” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību.

Kino Placis savu otro sezonu noslēgs ar latviešu jaunākā kino izlasi. Šodien, rīt un parīt brīvdabas kino demonstrēs Rūdolfa Miķelsona, Kristas Burānes, Dāvja Sīmaņa un Māra Martinsona mākslas un dokumentālās filmas. Šodien plkst. 21.30 skatīsimies Kristas Burānes dokumentālo filmu „Māra", bet pirms tam – plkst. 21.10 tiksimies ar pašu režisori. Filma seko līdzi režisores Māras Ķimeles attiecībām ar vecomammu, dēlu un darbu, dokumentējot teātra kā nereālas realitātes tapšanu ne tikai uz skatuves, bet arī ikdienas dzīvē. Visi šīs dokumentālās filmas varoņi tēlo – daži vairākas lomas, daži arī paši sevi. Ja laika apstākļi izskatās nelabvēlīgi, pārliecināties, vai seanss notiks, var, piezvanot pa tālruni 29519148. Par labsajūtu filmas skaitīšanās laikā lūgums maksimāli parūpēties katram pašam – paņemt līdzi siltāku šalli, pledu un pretodu līdzekli.

 

 

Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 programmas notikuma – akcijā „Café Spleen jeb Augusts 1914” – šodien pulksten sešos vakarā Jāņa Akuratera muzejā Rīgā tiks atklātas trīs izstādes, kas piedāvās Pirmā pasaules kara tēmas risinājumu no trim dažādiem skatapunktiem – saglabāto relikviju un lietu stāsti, mākslinieku, notikumu aculiecinieku, versijas un mūsdienu modernās mākslas metaforiskais vēstījums.

Un vēl

 

 

Arī šogad uz Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem tiks norīkots dīzeļvilciens Rīga - Aglona – Rīga. Papildu vilciens Rīga – Aglona šodien tiks apvienots ar vilcienu Rīga - Daugavpils. Vilciena Rīga - Aglona vagoni atradīsies sastāva beigu daļā. Apvienotais vilciens no Rīgas aties plkst.15.39, ceļā apstāsies Ogrē, Aizkrauklē, Pļaviņās, Krustpilī, Līvānos, Jersikā, Nīcgalē, Vabolē un Līksnā. Daugavpilī vilciens pienāks plkst.19.22. No Daugavpils vilciens aties plkst.19.37 un Aglonas stacijā pienāks plkst.20.12. Savukārt no Aglonas stacijas atceļā uz Rīgu vilciens izbrauks rīt, 15.augustā plkst.16.

 

 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc Krievijas vēstnieks Latvijā tiek izsaukts uz sarunu pie Latvijas ārlietu ministra? Kādas izmaiņas šodien noteiktas Krustpils virziena vilcienu kustībā? Un Kas šodien Rīgā diskutēs par cilvēka smadzeņu daudzpusīgo dabu?

 

 

Ārlietu ministrija uz pārrunām izsauks Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs sociālās saziņas vietnē «Twitter» pavēstījis, ka vēstnieks uz ministriju tiks izsaukts, lai sniegtu paskaidrojumus par Krievijas skandalozā politiķa Vladimira Žirinovska izteikumiem. Rinkēvičs stingri nosoda Žirinovska Krievijas TV izteiktos draudus Baltijas valstīm un Polijai. Ministrs sagaida, ka Krievijas amatpersonas norobežosies no šī paziņojuma un apliecinās Baltijas valstu robežu neaizskaramību. Arī Polijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku, lai izteiktu protestu pret Žirinovska izteikumiem.

 

 

Krievijas tā dēvētajās «humānās palīdzības» kravās, kas pašlaik tuvojas Ukrainas robežai, paslēpti raķešu sistēmas «Grad» palaišanas raidītāji, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra «UNIAN».To ziņu aģentūras korespondentam pavēstījis sabiedriskās organizācijas pārstāvis, kurš šo informāciju ieguvis no prokrieviskajiem spēkiem. Netiešs pierādījums tam, ka tiek gatavota provokācija, esot fakts, ka Krievija atteikusies pārkraut kravu Sarkanā Krusta automašīnās. Par to liecinot arī kaujinieku lauka komandieru sasauktā sanāksme un Krievijas specvienības kareivju ierašanās un pozīciju ieņemšana.

Vācijas kanclere Angela Merkele vakar mudinājusi nesaraut visas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Ukrainas situācijas dēļ, tomēr vienlaikus piebildusi, ka arī viņam ir jārīkojas. Merkele skaidroja laikrakstam «Saechsische Zeitung», ka viņa ļoti smagi strādā, lai uzturētu komunikāciju ar Putinu par spīti Eiropas Savienības pagājušā mēneša lēmumam pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Tomēr Merkele norādīja, ka viņa nevar pieņemt martā notikušo Krimas pussalas aneksiju. Merkele pārvalda krievu valodu un kopš konflikta Ukrainā regulāri telefoniski sazinājusies ar Putinu, aicinot cienīt Ukrainas neatkarību.

Turpinām ziņas

Šovakar Aglonā paredzēts Tautas krustaceļš. Šīsdienas pasākumi jau sākušies agri no rīta bazilikā pie Dievmātes altāra ar svēto Misi. Savukārt pie lielā altāra notiks dienas svētā Mise, garīgā adopcija, bet pēc tam paredzēts rožukronis. Pusdienlaikā pie pāvesta altāra notiks svētā Mise svētceļniekiem. Dienas pasākumi noslēgsies Sakrālajā laukumā ar Tautas Krustaceļu, bet pusnaktī - ar svēto Misi pie pāvesta altāra.

Akciju sabiedrība "Pasažieru vilciens" informē, ka šodien ir būtiski mainīti Aizkraukles, Madonas, Krustpils, Daugavpils un Zilupes virzienu vilcienu kustības saraksti. Izmaiņas vilcienu kustībā noteiktas saistībā ar otrā sliežu ceļa izbūvi posmā Koknese-Pļaviņas. Vairāki dīzeļvilcieni šodien līdz Krustpils stacijai kursēs apvienotā sastāvā. Daugavpils un Zilupes virzienu dīzeļvilcieni ir atcelti iecirknī Rīga-Krustpils un kursēs maršrutos Krustpils-Daugavpils-Krustpils un Krustpils-Zilupe-Krustpils. Atcelto vilcienu vietā no Rīgas līdz Kokneses stacijai un no Kokneses uz Rīgu ir norīkoti papildu dīzeļvilcieni, bet iecirknī Koknese-Krustpils – autobusi. Sīkāka informācija pieejama dzelzceļa stacijās.

Un vēl

Šovakar Rīgā kafejnīcā un kultūrpreču veikalā "NicePlace Mansards" notiks saruna "Daba. Darbs. Cilvēks", kurā iepazīstinās ar smadzeņu daudzpusīgo dabu. Sarunā piedalīsies Lībekas Universitātes pētnieks Klāvs Renerts, Veselības ministrijas pārstāvis, Rīgas Stradiņa universitātes senatore un Studējošo pašpārvaldes Kultūras un sporta virziena vadītāja Ļuba Tihomirova, kā arī Psihosomatiskās klīnikas ārsts-rezidents psihoterapeits Artūrs Ancāns. Sarunas mērķis ir uzlabot sapratni par sevi un savām darba spējām, sniedzot ieskatu smadzeņu daudzpusīgajā dabā. Cilvēka smadzenes ir visdaudzpusīgākais orgāns ķermenī. Līdz šim nevienam nav izdevies tās līdz galam izprast, tomēr ir izdevies iemācīties sadarboties.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādiem piena produktiem tiks samazinātas cenas? Kā Žirinovska izteicienus paskaidroja vešņakovs? Un Ar kādiem produktiem saindējušies un miruši 12 Dānijas iedzīvotāji?

Liepājā vakar no sliedēm noskrējis kravas vilciens. Kā norādījis Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš, "negadījums nav nopietns – vilciena sastāvs pārmijās mazliet noskrējis no sliedēm". Cilvēki negadījumā nav cietuši un vielas, kas atradās vagonu cisternās, nav izlijušas. Seku novēršanu veikuši "Latvijas Dzelzceļa" darbinieki.

Saistībā ar Krievijas noteikto piena produktu eksporta embargo piena pārstrādes uzņēmums Food Union līdz pat 30% samazinās cenas visai piena produkcijai Latvijā ar mērķi palielināt piena produkcijas noietu un atbalstītu Latvijas zemniekus. Jaunās piena produktu cenas stāsies spēkā jau no nākošās nedēļas. Cenas tiks samazinātas piena produktu zīmoliem Valmiera Piens, Rasa, Lakto, Limbažu piens un Rasēns un attieksies uz pienu, kefīru, krējumu, sviestu, biezpienu, jogurtiem, Lakto raudzētajiem produktiem, kā arī svaigo sieru un citiem produktiem robežās no 15% līdz 30% atkarībā no produktu veida.

Saistībā ar 26.maijā notikušo traģisko negadījumu Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, kad zem trolejbusa riteņiem dzīvību zaudēja māte un viņas mazā meita, iespējamais vainīgais ir noskaidrots. Kā sarunā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Valsts policijas šefs Ints Ķuzis, saistībā ar negadījumu policija lūgs sākt kriminālvajāšanu. Tomēr viņš neprecizēja, kas ir iespējamais nelaimes vaininieks. Jautāts, vai tas nozīmē, ka negadījumā vainojama trolejbusa vadītāja, policijas šefs neatbildēja.

Turpinām ziņas

Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis ir opozīcijas partijas biedrs, kas neatspoguļo Krievijas oficiālo nostāju, šādu skaidrojumu Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Eiropas lietās Ingai Skujiņai sniedzis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Tāpat vēstnieks norādījis, ka Saeimas valdošās koalīcijas deputāti, kā arī vairāki Ministru kabineta locekļi vairākkārtēji atļāvušies atklāti paust neviennozīmīgus izteicienus, kā arī aicināja partnerus nesaspīlēt esošo situāciju un nenodarboties ar priekšvēlēšanu politisko PR.

Savukārt Krievijas kolonna ar humāno palīdzību uz brīdi bija pazudusi nezināmā virzienā, bija apmetusies uz nakti Voroņežas aviācijas karabāzē, vēsta vietne "Korrespondent.net". Karabāzē novērota daļa no iespaidīgās kolonnas - ap 100 automašīnu. Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks Serhijs Kuņicins ziņo, ka šobrīd esot zināms, ka kolonna ir sadalījusies vairākās kolonnās. Kuņicins norāda, ka Ukraina pēc sarunām ar Eiropas Savienību un ASV pieņēmusi lēmumu, ka humāno palīdzību var pieņemt, taču krava ir jāapskata.

Un vēl

 

Dānijā pēc saindēšanās ar cīsiņiem miruši 12 cilvēki, ziņo «Agence France-Presse». Cīsiņi tikuši pagatavoti no gaļas, kas bijusi inficēta ar bīstamām baktērijām - listērijām. Tie ražoti nelielā fabrikā, kas atrodas 30 kilometrus no Kopenhāgenas. Visa produkcija no fabrikas izņemta, un tā slēgta. Kopš pagājušā gada septembra kopumā fiksēti 20 gadījumi, kad cilvēki saslimuši ar listeriozi, sākot no šā gada jūnija inficējušie 15 cilvēki. Listērijas izdzīvo pat ļoti zemās temperatūrās, tās izraisa drudzi un muskuļu sāpes, turklāt slimības simptomi var parādīties divus mēnešus pēc inficēšanās. Īpaši bīstamas baktērijas ir bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu.

 

 

 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā Aglonā norit Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki? Tiešā reportāža nop notikuma vietas. Kurš Latvijā pērn nopelnījis visvairāk? Un UN Kas jāņem vērā šīsdienas Jēkabpils Kinoplača apmeklētājiem?

 

Šonedēļ Aglonā norisinās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kas kulmināciju sasniegs šovakar un rīt. Aglonā kopš vakar vakara atrodas Radio1 žurnāliste Liene Grišina. Sazinājāmies ar viņu telefonsarunā, lai uzzinātu, kā norit svētki un vai šīsdienas nejaukais laiks nav izbiedējis svētceļniekus?

 

LIENE

 

Ar Lieni Grišinu sazināsimies arī turpmāk, savukārt tiešās fotoreportāžas un intervijas no Aglonas, lasiet portālā Radio1.lv.

 

Turpinām ziņas

 

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajās vietās ierindoti akciju sabiedrība "ABLV Bank" īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA "Lursoft" un žurnāla "Kapitāls" pētījums. Fiļs pērn nopelnījis 18 miljonus 795 tūkstošus 370 eiro. Savukārt Bernis nopelnījis 18 miljonus 791 tūkstoti eiro. Trešajā vietā ar 17 miljoniem 719 tūkstošiem 200 eiro peļņu ierindojies akciju sabiedrības "Rietumu banka" lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins. Ceturtajā vietā ar gandrīz 12 miljonu eiro peļņu ierindojas kompānijas "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, bet piektajā vietā ar vairāk nekā 9 miljonu peļņu ierindojas otrs lielākais "Rietumu bankas" līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko.

 

 

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz šī gada beigām apkopo iedzīvotāju atmiņas par Baltijas ceļa laiku un dalību tajā. Sagaidot Baltijas ceļa 25. gadadienu, projekta „Baltijas ceļa stāsti” ietvaros šīs atmiņas tiks apkopotas interneta platformā www.thebalticway.eu, kā arī iekļautas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumos, bet 25 no šiem stāstiem – izdoti īpašā publikācijā. Līdz pat 30. oktobrim ikviens aicināts aizpildīt Baltijas ceļa stāstu formu, kas pieejama www.thebalticway.eu un atzīmēt kartē vietu, kur Baltijas ceļā ir stāvējis 1989. gadā vai stāvētu, ja tas notiktu 2014. gadā. Tāpat UNESCO LNK aicina dalīties arī ar foto, kas ģimenes albūmos saglabājušies no tā laika. Katrs par pasākumiem savā novadā vai pilsētā var pastāstīt arī Baltic Way lapās sociālajos tīklos vai sūtot informāciju uz info@thebalticway.eu.

 

 

Un vēl kāda ziņa

 

Ņemot vērā nelabvēlīgo laika prognozi, Jēkabpils Kultūras pārvalde Kino Plača filmas „Māra” seansu un tikšanos ar filmas režisori Kristu Burāni šodien, 14. augustā, plkst. 21.10 pārceļ uz Jēkabpils tautas nama kamerzāli! Latviešu filmu nedēļas pārējie seansi - 15. augustā Dāvja Sīmaņa „Escaping Riga” un 16. augustā Māra Martinsona „OKI – okeāna vidū” – ir pārcelti uz Jēkabpils Tautas nama kamerzāli un notiks plkst. 19.00!

Radio1 novadu ziņas pulksten 16.00 un 19.00

Būvējot otro sliežu ceļu posmā Skrīveri—Krustpils, Kokneses  dzelzceļa stacijā ir uzbūvēti 3,68 kilometri jauna sliežu ceļa. Pašlaik remontē Kokneses dzelzceļa stacijas ēku. Akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” preses sekretārs Māris Ozols informē, ka Kokneses stacijā ir uzbūvēti arī divi apmēram pusmetru augsti pasažieru iekāpšanas peroni, rēķinot attālumu no sliedēm, ir jauna apgaismošanas sistēma, ierīkots 14 jaunu pārmiju pārvadu jeb iekārtas, kas pārslēdz kustību no vienām sliedēm uz citām. Rekonstruēta pārbrauktuve, ir divas gājēju pārejas, ierīkots dīzeļģenerators alternatīvai elektroenerģijas piegādei, jauna signalizācijas sistēma.

8.augustā Holokausta upuru memoriālā Preiļos iedzīvotāji pulcējās, lai atcerētos traģiskos notikumus otrā pasaules kara laikā pilsētā un Latvijā, kad tika iznīcināti mierīgie iedzīvotāji – ebreji. Pasākuma otrajā daļā Preiļu Kultūras namā sakarā ar Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukuma saņemšanu tika godināts novadnieks Dāvids Zilbermanis. Pašvaldības augstākais apbalvojums Dāvidam Zilbermanim piešķirts par ieguldījumu vēstures mantojuma saglabāšanā Preiļos. Ar Dāvida Zilbermana atbalstu un iniciatīvu 2004. gada 8.augustā ir izveidots holokausta upuru memoriāls Preiļos. Dāvids Zilbermanis kopā ar Samuelu Latvinski izveidojis biedrību „Preiļu ebreju kapsēta", kuras pārstāvji kopš 2013. gada vāca līdzekļus Preiļu ebreju pilsoņu kapsētas labiekārtošanas darbiem.

 

Konkurences padome  atklājusi būvprojektu izstrādātāju aizliegtu vienošanos Salacgrīvas novada iepirkumos. Padome pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt uzņēmumus "Sliežu transportbūve" un "Komforta standarts". Abi būvprojektu izstrādes uzņēmumi apmainījās ar komercinformāciju, piedaloties Salacgrīvas novada ūdenssaimniecības attīstības projektu iepirkumos. Uzņēmumiem piemērots naudas sods 3% apmērā no to 2013.gada neto apgrozījuma.

 

 

Turpinām ziņas

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā šodien un rit Aglonā, pie izejām no bazilikas teritorijas, septiņās vietās ir novietoti dezinfekcijas paklāji. Tas nepieciešams, lai svētku apmeklētāji, dodoties mājās, varētu veikt apavu dezinfekciju, tādējādi mazinot Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risku. Par dezinfekcijas vietām norādes būs Aglonas bazilikas informatīvajā centrā un ar centra atbalstu tās būs novietotas arī paziņojumu vietās bazilikas teritorijā. Dezinfekcijas vietas varēs atpazīt pēc norādēm „Apavu dezinfekcija” un stendiem ar skaidrojošo informāciju.

 

Āfrikas cūku mēris atklāts vēl divās saimniecībās Valkas un Dagdas novados. Pārtikas un veterinārais dienests saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina vīrusu divām mājas cūkām Dagdas novada Bērziņu pagastā. Piemājas saimniecībā tika turētas divas cūkas, kuras saslima un nobeidzās. Vīruss ir skāris arī saimniecību Valkas novada Ērģemes pagastā, kur vīrusu konstatēja vienai sivēnmātei. Kopumā saimniecībā tika turētas 23 cūkas, no tām divas bija sivēnmātes un 21 nobarojamā cūka. Abās saimniecībās ir veikti visi slimības apkarošanas pasākumi, cūkas iznīcinātas un saimniecībā veikta dezinfekcija. Arī vienai atrastajai beigtajai meža cūkai Madonas novada Ļaudonas pagastā konstatēts vīruss. Par atrasto beigto meža cūku uz meža stigas informēja mērnieks.

 

Un vēl

 

 

Atašienes pagastā nozagti septiņi aku vāki un divas aku pamatnes. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka zādzība notikusi 2.augustā. Radio1 sazinājās ar Atašienes pagasta pārvaldnieci Ilonu Zalāni, lai noskaidrotu pasvaldibai nodarītos zaudējumus. Ilona Zalāne sacīja, ka seši nozagtie kanalizācijas aku vāki un viena aku pamatne atradusies Atašienes alejas galā, kas ir neapdzīvota. Savukārt viens vāks un akas pamatne nozagti no teritorijas pie Atašienes vidusskolas. Gan aku vāki, gan pamatnes bijušas no čuguna un viena cena esot apmēram 85 eiro. Turklāt katrs akas vāks svēris vismaz 25 kilogramus, bet aku pamatnes ap 60 kilogramiem, tas nozīmē, ka zagļi šim pasakumam gatavojušies laicīgi, jo tos izcelt un aiznest bez tehnikas palīdzības nav iespējams. Policijai esot arī aizdomās turamie, taču tas pagaidām netiek izpasuts. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

 

 

 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādās nozarēs pieaudzis nodarbināto skaits? Kāpēc ASV Latvijā ievedīs tankus? Un Kā tiks atzīmēta Stendera 300.tā jubileja?

Šī gada otrajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 889 tūkstoši 100 jeb 59,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gadu iepriekš nodarbināti bija 57,9%, bet šī gada pirmajā ceturksnī - 58,6% iedzīvotāju. Nodarbinātības pieaugumu galvenokārt ietekmēja nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums būvniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, veselībā un sociālajā aprūpē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

 

 

Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, uzrādījusi straujāko pieaugumu Eiropas Savienībā, savukārt gada salīdzinājumā Latvijas izaugsme bija otra straujākā no visām valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati. Latvijas iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī palielinājās par 1%. Latvijai seko Ungārija un Lielbritānija, kuru tautsaimniecība pieaugusi par 0,8%, bet Lietuvas iekszemes kopprodukts palielinājies par 0,7%. Savukārt Igaunijas ekonomika pieauga par 0,5%.

 

Lielbritānijas policija izglābusi verdzības apstākļos nodarbinātus latviešus, poļus un rumāņus. Astoņi vīrieši vecumā no 21 līdz 46 gadiem šonedēl izglābti lauku saimniecībā Totonā, Hempšīras grāfistē. Policija aizturējusi 27 gadus vecu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par apzinātu cilvēku paverdzināšanu. Viņš atbrīvots pret drošības naudu līdz nākamajai tiesas sēdei 13.oktobrī. Policija fermā arī atradusi zagtu lauksaimniecības tehniku. Izglābtie strādnieki nogādāti krīzes centrā, kur viņiem praktisku un emocionālu palīdzību sniedz Sarkanā Krusta, Pestīšanas armijas un Hempšīras pašvaldības darbinieki.

 

Turpinām ziņas

Jaunākie izlūkošanas dati liecina, ka viens no iemesliem, kāpēc "humāno konvoju" no Krievijas nevar "legalizēt" ar Sarkanā Krusta palīdzību, ir notikušās "humānā konvoja" apzagšanas, šodien paziņoja Ukrainas pretterorisma centra štābs. Izlūki ir noskaidrojuši, ka gandrīz trešā daļa no visas humānās palīdzības tikusi nozagta. To nozaguši vēl kolonnas formēšanas laikā, kā arī pārvietošanas laikā. Tāpēc tagad "piegādātājiem" radušās lielas problēmas ar to, kas tieši un cik daudz ir palicis. Krievijas "humānās palīdzības" konvojs šodien atsāka savu ceļu uz Ukrainas pusi, izvēloties dienvidu ceļu uz teroristu kontrolēto Luhansku.

ASV armija oktobrī uz trīs mēnešiem ievedīs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā savus kājniekus kopā ar "M-1 Abrams" tankiem, kājnieku kaujas mašīnām un bruņutransportieriem. Apmēram 600 karavīri no armijas pirmās brigādes pirmās kavalērijas divīzijas dosies uz Poliju un Baltijas valstīm rīkot mācības, lai sniegtu atbalstu Eiropas sabiedrotajiem, kurus uztrauc Krievijas militārās aktivitātes. Mācības tiks rīkotas pēc to valstu aicinājuma, kuras uztraukušās par Krievijas militārajām darbībām, Krimas anektēšanu un Krievijas atbalstu teroristiem Ukrainas austrumos.

Un vēl

Ar konferenci un koncertiem no 4.līdz 6 septembrim atzīmēs Baltijas apgaismotāja Gotharda Frīdriha Stendera 300.to dzimšanas dienu. Paredzēts, ka Rīgā un Jelgavā, kas Stendera dzīves laikā bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, notiks zinātniska konference ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Dānijas, Čehijas un Gruzijas pētnieku piedalīšanos. Priekšlasījumos tiks aplūkots Stendera darbības loks valodniecības, pedagoģijas, mākslas, astronomijas, filozofijas, teoloģijas, mūzikas, folkloras, mitoloģijas, brīvmūrniecības un literatūras laukā. Konferences laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā paredzēta Stendera darbu izstāde.

Atstājiet komentāru