Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 12.martā
- 12 marts 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Lielbritānija un Eiropas Savienība vienojas par izmaiņām «Brexit» līgumā; Marta beigās visā Latvijā iedzīvotāji varēs apgūt digitālās prasmes; un Valsts un pašvaldību iestādes steidz dzēst internetā publicētos darbinieku algu sarakstus.
Lielbritānijas un Eiropas Savienības pārstāvjiem izdevies vienoties par izmaiņām dokumentā, kas regulēs Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Britu premjeres Terēzas Mejas pārstāvis Deivids Lidingtons informē, ka Francijas pilsētā Strasbūrā notikušajās sarunās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru panākta vienošanās par kopīgu juridiski saistošu instrumentu “Brexit” līgumā. Britu deputātiem tiks piedāvāts balsot par diviem jauniem dokumentiem, un Mejas pārstāvja ieskatā panāktais kompromiss ir pietiekams, lai pārliecinātu parlamentu atbalstīt vienošanos.
No šīs nedēļas darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunis par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tālruņa numurs ir 67049999, un, piezvanot uz šo numuru, var saņemt atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu kārtību, balsošanas iespējām, kā arī no nākamās nedēļas - noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, ja paziņojums par vēlēšanu iecirkni kādu iemeslu dēļ nebūs saņemts. Paziņojumus vēlētājiem par vēlēšanu iecirkni Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sāks izsūtīt šīs nedēļas beigās.
Sākt jauno novadu reformu ar kartes zīmēšanu nozīmē kacināt cilvēkus, intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis. Viņaprāt, ir nepieciešams vispirms definēt visus iecerētos reformas mērķus - politiskos, ekonomiskos un sociālos. Pašvaldības arī interesē, kādas reformas tiek plānotas valsts pusē, kā tiks reformētas valsts iestādes, kas apkalpo novadu iedzīvotājus. Tāpat pagaidām nav zināms, kas nākotnē notiks ar pašvaldību funkcijām. Nav zināms, vai mazākām pašvaldībām tiks paredzēts arī mazāk funkciju, vai Rīgai kā valsts galvaspilsētai būs paredzētas papildu funkcijas, un kas mainīsies lielo pilsētu pašvaldībās. Viņš norādīja, ka visi šie jautājumi ir jānodefinē, bet pēc tam ir jāizrēķina, cik maksās novadu reforma, cik liels finansējums nepieciešams no valsts, cik no pašvaldību puses.
Turpinām ziņas
No 25. līdz 29.martam visā Latvijā norisināsies desmitā Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas rīkotā "Digitālā nedēļa", kuras mērķis ir aicināt sabiedrību izmantot tehnoloģijas un e-pakalpojumus, vienlaikus uzlabojot savas prasmes, lai pielāgotos jaunajām situācijām darba tirgū. Tādēļ katru gadu īpaša uzmanība pievērsta norisēm reģionos, mudinot cilvēkus izmantot dažādas bezmaksas iespējas savu e-prasmju uzlabošanai. Pašlaik interneta vietnē "eprasmes.lv" pieejami testi, konkursi un aptaujas e-prasmju novērtēšanai un pārbaudei. Arī par reģionu aktivitātēm "Digitālajā nedēļā" var uzzināt interneta vietnē "eprasmes.lv" un interaktīvajā pasākumu portālā "kurp.es".
Šobrīd lauksaimniecības tehnika – traktori, kombaini – kļūst arvien modernāki, dārgāki un tālab to vadīšanai nepieciešami arī zinoši šīs jomas speciālisti. Lai arī profesionālās skolas it kā sagatavo lauku mehāniķus, tomēr, kā vērtē Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijā, šobrīd pat ļoti trūkst kvalificētu mehanizatoru un traktoristu. Asociācijā kā galveno iemeslu šai problēmai saredz to, ka lauksaimniecības profesionālajai izglītībai jau gadiem nav bijusi sasaite ar reālajām vajadzībām nozarē. Šobrīd Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija ir izteikusi priekšlikumu sēsties pie viena galda nozares profesionāļiem un Izglītības ministrijas ierēdņiem, lai kopīgi izstrādātu ilgtermiņa lauksaimniecības profesionālo izglītības programmu.
Un vēl
Valsts un pašvaldību iestādes pēc Satversmes tiesas sprieduma steidz dzēst to mājaslapās atrodamo informāciju ar darbinieku vārdiem, uzvārdiem un viņiem maksātajām algām. Norma, kas atzīta par Satversmei neatbilstošu, stājās spēkā no pagājušā gada. Tiesa to atcēlusi ar atpakaļvērstu spēku. Tas nozīmē, ka jādzēš arī iepriekš publicētie algu saraksti. Pašlaik valsts iestāžu mājaslapās ir informācija, cik pelna, piemēram, iestādes juristi, klientu apkalpotāji vai politikas plānotāji, taču neviens netiek saukts vārdā. Šodien Valsts kancelejā notiks sanāksme, kurā tiks vērtēts, vai un kādā apmērā būtu publiskojama papildu informācija.
Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Saskaņā ar Krustpils novada domes lēmumu par Krustpils novada attīstības programmas 2020.-2026. gadam izstrādes uzsākšanu, ir uzsākta novada attīstības programmas izstrāde. Krustpils novada attīstības programmas 2020.-2026. gadam izstrādes mērķis ir plānot rīcību kopumu mērķtiecīgai novada attīstībai ilgtermiņā. Lai attīstības programmas izstrādes procesā iesaistītu nozares speciālistus un sabiedrību, Krustpils novada pašvaldība aicina novada iedvairākās tematiskajās darba grupās: Izglītības, kultūras, sporta, jaunatnes politikas, sabiedriskās kārtības un drošības darba grupa notiks gada 27. martā plkst. 10ºº-13ºº; 2. Bērnu un ģimeņu, sociālās un veselības aprūpes darba grupa notiks gada 27. martā plkst. 14ºº-17ºº; Infrastruktūras-tehniskās infrastruktūras, komunālo pakalpojumu attīstības un publiskās ārtelpas darba grupa notiks gada 28. martā plkst. 10ºº-13ºº; 4. Uzņēmējdarbības un NVO darba grupa notiks gada 28. martā plkst. 14ºº-17ºº; Pašvaldības darba organizācijas un sadarbības uzlabošana ar kaimiņu pašvaldībām, uzņēmējiem un citām pašvaldībām darba grupa notiks 2019. gada 03. aprīlī plkst. 10ºº-13ºº. Dalībai darbam tematiskajās grupās jāpiesakās pašvaldībā līdz 23.martam.
Veselības ministrija piedāvā iespēju pedagogiem visā Latvijā pieteikties bezmaksas apmācībām par veselības izglītības jautājumiem. Apmācību mērķis ir pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci un nodrošināt pēctecīgu veselības jautājumu apguvi vispārējā un profesionālajā izglītībā. Līdz 2019.gada beigām pedagogiem visā Latvijā projektā "Apmācību organizēšana izglītības iestāžu pedagogiem par veselības jautājumiem" būs iespējams piedalīties apmācībās darbam ar skolēniem trīs klašu grupās - 1.-6.klase, 7.-9.klase un 10.-12.klase. Pirmās apmācības notiks rīt Balvu novada pašvaldības Balvu muižā, nākamās apmācības – 18.martā Krustpils novada konferenču zālē un 20.martā - Rēzeknes konferenču zālē. Kopumā projektā plānots īstenot 48 apmācības dažādās vietās visā Latvijā.
Turpinām ziņas
Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", investējot 2014.-2020.gada plānošanas periodā meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai paredzētos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta līdzekļus, līdz šim realizējuši būvdarbus par kopumā 12,4 miljoniem eiro. Ministrijā skaidroja, ka, realizējot apstiprinātos projektus, plūdu riski samazināti apmēram 28 600 hektāru platībā, pasargājot lauku apvidos no plūdiem vairāk nekā 6350 iedzīvotāju, tostarp būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes. Līdz šī gada beigām plānots nodot ekspluatācijā vēl trīs hidrobūves, kurām veikta pārbūve, tajā skaitā Madonas novadā - Zvidzienas poldera sūkņu staciju, bet Līvānu novadā - "Ošas I" un "Ošas II" polderu sūkņu stacijas.
Neretas novadā reģistrētais meliorācijas sistēmu būvnieks SIA "C.I.K.A." 2018.gadā par 62% palielinājis savu apgrozījumu, liecina "Firmas.lv" informācija. Komersanta apgrozījums pērn bijis 333 tūkstoši 874 eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 62% vairāk. Proti, 2017.gadā apgrozījums sasniedza 206 tūkstoši 371 eiro. Savukārt hidrotehnisko objektu būvnieka peļņa augusi no 17 tūkstoši eiro 2017.gadā līdz 28 tūkstoši 233 eiro pērn. Uzņēmuma vadība gada pārskatā norāda, ka klientu skaits pagājušajā gadā palicis nemainīgs. Savukārt šogad SIA "C.I.K.A." plāno dažādot sniegtos pakalpojumus, uzlabot remontzonu, nodrošināt darbiniekiem labākus darba apstākļus. Pērn būvnieks nodarbinājis piecus cilvēkus.
No šodienas gaidāmas izmaiņas autobusu maršrutos Madona-Mētriena-Raksala un Madona-Mētriena, lai pielāgotu sabiedriskā transporta pakalpojumus feldšerpunkta pacientu pieņemšanas darbalaikam trešdienās. Lai iedzīvotājiem būtu iespēja nokļūt uz feldšerpunktu Mētrienas pagastā un pēc tam atpakaļ mājās, maršruta Madona-Mētriena-Raksala autobuss, kas no Madonas autoostas izbrauc plkst.7.10 un plkst.14, bet no pieturvietas "Rāksala" - plkst.8.10 un plkst.15, turpmāk pasažieru pārvadājumus nodrošinās trešdienās un piektdienās, līdz šim autobuss brauca otrdienās un piektdienās. Savukārt maršruta Madona-Mētriena reiss kursēs no Madonas autoostas pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un sestdienās plkst.7.10 un plkst.14, bet pieturvietā "Mētriena" piestās - plkst.8.30 un plkst.15.20. Līdz šim reiss tika izpildīts pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās un sestdienās.
Un vēl
Sākoties ledus iešanai, Amatas upē jau novēroti pirmie laivotāji. Kā norādīts Āraišu Arheoloģiskā parka mājaslapā, šīs upes raksturs un tajā sastopamie šķēršļi ir vienkārši, taču tie var būt bīstami pavasara līmenī un prasa iemaņas, kuru neesamība var provocēt nepatīkamas avārijas situācijas un ietekmēt spēju veikt maršrutu. Aktīvās laivošanas sezona Baltijas valstīs ilgst no ledus iziešanas brīža līdz septembra vidum. Ledus iziešana parasti notiek aprīļa vidū. Vienlaikus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumi liecina, ka Latvijas upes jau ir pārsvarā brīvas no ledus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Uz Valsts vides dienesta vadītāja amatu pieteikušies 12 pretendenti; Jēkabpilī pieminēs komunistiskā genocīda upurus; un Pētījumā noskaidrots, kāda ir Latvijas sabiedrības attieksme pret citu tautību cilvēkiem.
Valsts kanceleja ir saņēmusi 12 pretendentu pieteikumus atklātā konkursā uz Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatu. Amata konkurss tika izsludināts 20.februārī, un tas notiks trīs kārtās. Konkursa pirmā kārta tiek uzsākta šodien, un tās laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. No pirmās kārtas tālāk izvirzītie pretendenti, skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni. Tāpat otrajā kārtā pretendenti atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu. Pretendenti, kas būs tikuši līdz konkursa trešajai kārtai, demonstrēs savas vadības kompetences.
Latvijas stādu audzētāji cerīgi raugās uz šo gadu, jo ziemošanas apstākļi līdz šim ir bijuši samērā labi un arī turpmākās sinoptiķu prognozes neliecina par pretējo. Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš norāda, ka aizvadītais gads nozarei klimatisko apstākļu ziņā nebija tik labs, kā būtu bijis vēlams. Latvijas stādu audzētājus negatīvi ietekmēja laika apstākļi - 2017.gadā slapjuma dēļ daudziem izslīka vai cieta jaunie stādījumi, un sausums pērn to dzīvotspēju daudz spēcīgāk negatīvi ietekmēja nekā ierastos apstākļos. Taču sajūtas par šo gadu ir pozitīvas un uz izaugsmi vērstas.
Krievijas tiesa vakar piespriedusi bijušajam "Latvijas krājbankas" un Lietuvas bankas "Snoras" līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas "Sovetskij" līdzekļu izkrāpšanu. Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā. Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā. Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī, 25. martā plkst. 12.00 pie pieminekļa represiju upuriem notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Jēkabpilieši aicināti nolikt ziedus un svecītes pie pieminekļa. Jau ziņots, ka komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. 1948. gadā komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Latviešu zemnieki nevēlējās labprātīgi atteikties no savas zemes. Izsūtīšana skāra galvenokārt turīgo zemnieku ģimenes, kurām bija labāk iekoptās saimniecības. Turklāt zemnieki bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 tūkstoši cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.
"Latvijas pasts" izdod jaunu pastmarku, uz kuras redzama Šlīteres bāka. Pastmarka "Šlīteres bāka" izdota 80 tūkstoši eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir 90 eirocenti, kas atbilst vienkāršas A klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Eiropas Savienības teritorijā. Līdz ar pastmarku izdota arī īpaša aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Jauno filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 15.martā Rīgas 10.pasta nodaļā. Šlīteres bāka atrodas 5,3 kilometrus no Baltijas jūras krasta - Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā - un ir iekšzemē vistālāk celtā bāka Latvijā. Tās torņa augstums ir 26 metri un piektais stāvs atrodas 100 metru augstumā virs jūras līmeņa, no kurienes paveras skats uz Baltijas jūru un Slīteres Nacionālā parka mežiem. Bāku 1849.gadā uzcēla Dundagas muižas barons, lai novērotu meža ugunsgrēkus un tā būtu dienas orientieris kuģiem Baltijas jūras Irbes šaurumā.
Un vēl
Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā kontaktējas ar savas tautības pārstāvjiem un personīgi nepazīst cilvēkus ar citu etnisko piederību, tikai piektajai daļai jeb 20% Latvijas iedzīvotāju nav aizspriedumu pret citu tautību cilvēkiem, rāda Sabiedrības integrācijas fonda un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. Vislielākā distancēšanās vērojama ar romiem: 33% iedzīvotāju negribētu strādāt kopā ar viņiem, 36% nevēlētos romus par kaimiņiem, bet 47% iebilstu pret romu tautības cilvēka ienākšanu ģimenē. Visās aptaujā minētajās situācijās latvieši gandrīz pret visu tautību cilvēkiem kopumā izrādījušies noskaņoti kritiskāk nekā krievi. Izņēmums ir afrikāņi, kurus krievi par negribētiem kolēģiem un kaimiņiem atzinuši biežāk nekā latvieši. Lai gan ar afrikāņiem, afgāņiem un sīriešiem, kuri Latvijā lielākoties nonāk kā patvēruma meklētāji, realitātē saskārušies pavisam nedaudzi iedzīvotāji, vairāk nekā puse respondentu jeb 56% norādījuši, ka vispiesardzīgāk jāizturas tieši pret patvēruma meklētājiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība lūgs Saeimu steidzami skatīt Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likumprojektu; Līdz pusdienlaikam policija saņēmusi 73 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumiem; un Vēlas visiem deputātu kandidātiem ļaut apstrīdēt Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu un vienojās lūgt to steidzamības kārtā Saeimā skatīt jau ceturtdien, 14.martā. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis ministriem norādīja, ka pašvaldību savienība minēto likumprojektu saskaņo. Tāpat Pūķis piebilda, ka pašvaldību savienība un VARAM panākušas vienošanos virknē jautājumu, tajā skaitā, ka puses sadarbosies tālākajā regulējuma izstrādē, kā arī pašvaldību savienība veidos savu darba grupu, kas risinās ar reģionālo reformu saistītus konceptuālus jautājumus.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanai un marta beigās to iesniegs Ministru kabinetā. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pauda, ka izpildot Saeimas lēmumu "Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu", Ekonomikas ministrija ir uzklausījusi iesaistītās puses. Viņš stāstīja, ka Ekonomikas minsitrija pašreiz ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lai izpildītu Saeimas uzdevumu. Izstrādātajiem likuma grozījumiem tika pasūtīts juridiskais izvērtējums, kas būs gatavs tuvāko dienu laikā. Nemiro arī uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir paredzēts izpildīt Saeimas lēmumu "Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu" un izveidot normatīvos aktus OIK atcelšanai, ne grozīšanai.
No tiem nodokļu maksātājiem, kuri pirmie iesniedza aizvadītā gada ienākumu deklarācijas, jau 31 tūkstotis 464 cilvēkiem budžetā kopumā būs jāatmaksā aptuveni 2,7 miljonu eiro liels nodokļa parāds. Valsts ieņēmu dienests jeb VID cenšas informēt visus nodokļu maksātājus par nepieciešamību iesniegt deklarācijas. Ja nelieto internetu, jāvēršas VID klientu centros, un jāiesniedz deklarācijas, lai noskaidrotu, vai nav izveidojies parāds. VID iepriekš atzina, ka ir fiksēti gadījumi, kad cilvēki, konstatējot, ka viņiem ir parāds, nolemj deklarāciju neiesniegt – iegāja, aplūkoja, izgāja. Taču tas nav risinājums, jo mēneša beigās visi, kam ir izveidojusies starpība, saņems VID informatīvo vēstuli.
Turpinām ziņas
Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par seksuālu, fizisku un emocionālu vardarbību, ko piecu gadu garumā pret četriem mazgadīgiem audžubērniem un sievas radiniekiem pielietojis kāds vīrietis. Izmeklēšanu veikusiKurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa. Kā skaidro policija, 2018.gada jūnijāpolicijā tika saņemta informācija, ka kādā Kurzemes novadā vīrietis veic seksuāla rakstura darbības pret savu mazgadīgo audžumeitu. Izmeklēšanas laikā iegūti pierādījumi tam, ka vīrietis no č etru gadu laikā vairākkārt veicis fizisku un emocionālu vardarbību pret saviem diviem audžubērniem un savas sievas nepilngadīgajiem radiniekiem. Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka vīrietis mēģinājis izvarot savas sievas nepilngadīgo radinieci, izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli. Tāpat viņš apsūdzēts par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo. Saskaņā ar Krimināllikumu par šādiem noziegumiem bargākais sods ir mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana līdz 20 gadiem. Soda apmēru noteiks tiesa.
Šodien sniegotās dienas pirmajā pusē Valsts policija saņēmusi 73 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumiem. Izsaukumu skaits šorīt bijis lielāks, nekā ierasts, taču tas skaidrojams ar laikapstākļiem. Vienlaikus policija informē, ka dienas pirmajā pusē smagu ceļu satiksmes negadījumu neesot un tajos nav arī reģistrēts neviens cietušais. Kā ziņots, sniega un apledojuma dēļ braukšana pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta daudzviet Latvijā, lai gan autoceļu tīrīšanā iesaistītas 170 ziemas tehnikas vienības.
Un vēl
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien tika diskutēts par iespēju likumā paredzēt tiesības Saeimas deputātu kandidātiem pārsūdzēt Centrālās vēlēšanu komisijas jeb CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Tāpat kandidātiem varētu piešķirt tiesības apstrīdēt vēlēšanu iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas protokola apstiprināšanu. Pašlaik likumā noteikts, ka CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārsūdzēt tiesā var tikai kandidātu sarakstu iesniedzēji. Uz šādu izmaiņas nepieciešamību norādījis Saeimas Juridiskais birojs, skaidrojot to ar Augstākās tiesas atzinumu par trūkumu likumdošanā, kas liedz deputātu kandidātiem apstrīdēt balsu skaitīšanas protokola apstiprināšanu. Šādas tiesības pašlaik jau tiek nodrošinātas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumos.