«Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 13.martā»
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānijas parlaments atkārtoti noraida "Breksita" vienošanos; Cimdars Saeimas frakcijās meklēs sev atbalstu; un Aizkrauklē sākas "Uzņēmēju dienu" pasākumi.
Lielbritānijas parlaments vakar atkārtoti noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos. Pēc vienošanās noraidīšanas šodien paredzēts balsojums par aiziešanu no Eiropas Savienības 29.martā bez vienošanās. Ja deputāti, kā prognozēts, noraidīs arī bezvienošanās "Breksitu", tad dienu vēlāk viņiem tiks dota iespēja balsot par "Breksita" sarunu pagarināšanu.
Valsts drošības dienests prognozē, ka 16.marta pasākumos piedalīsies arī radikāli noskaņotas personas, cenšoties realizēt savas personiskās intereses. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad 16.martā Rīgas centrā norisināsies pasākumi, kas pulcēs pretēju viedokļu paudējus, līdz ar to pastāv viedokļu sadursmes riski. Drošības dienests vērš uzmanību, ka 16.martā kā ik gadu iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju, ka, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, daļu pašvaldību varētu nākties apvienot arī piespiedu kārtā. Pūce atzina, ka reformas grafiks ir "saspringts un izaicinošs", taču tas esot vienīgais iespējamais variants, lai sasniegtu valdības mērķi un reformu pabeigtu vēl līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kuras gaidāmas 2021.gadā.
Turpinām ziņas
Centrālās vēlēšanu komisijas pašreizējais priekšsēdētājs Arnis Cimdars nolēmis uzrunāt Saeimas frakcijas ar priekšlikumu tikties ar CVK vadītāja amata kandidātiem. Šādā veidā deputāti varēšot pieņemt informētāku lēmumu. Cimdars uzskata, ka viņa gadu garumā uzkrātā pieredze un zināšanas varētu noderēt gan CVK ikdienas darbā, gan nestandarta situāciju risināšanā arī turpmāk. Tomēr varas partiju politiķi līdz šim uzstājuši, ka vajadzētu domāt par vadības maiņu Centrālajā vēlēšanu komisijā, jo iestādē nepieciešamas “jaunas vēsmas”.
Eiropas Aviācijas drošības pārvalde vakar paziņojusi, ka slēdz Eiropas Savienības gaisa telpu aviolaineriem Boeing 737 MAX, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas Ethiopian Airlines un Indonēzijas aviokompānijas Lion Air šī modeļa lidmašīnu katastrofas. Jau iepriekš liela daļa Eiropas savienības dalībvalstu, tajā skaitā Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija un Nīderlande, paziņoja par savu gaisa telpu slēgšanu šī modeļa lidmašīnā.Arī daudzas citas valstis ārpus Eiropas rīkojušās līdzīgi.
Un vēl
No šodienas līdz nedēļas beigām Aizkrauklē norisināsies dažādi "Uzņēmēju dienu" pasākumi. Šodien plkst.18.15 laukumā pie novada pašvaldības norisināsies pasākuma svinīga atklāšana, bet pirms tam, no plkst.15, bibliotēkā notiks praktiskas apmācības "Saskarsmes un etiķetes prasmju ietekme uz uzņēmuma tēlu", kuras vadīs trenere Kristīne Sprūdža. Dienu vēlāk paredzēts pasākums "Efektīva pārmaiņu vadība", un to vadīs lektors Zuarguss Zarmass jeb Viesturs Dūle. Pasākuma mērķis ir izglītot, kā gudri un pārdomāti īstenot pārmaiņas uzņēmumā. Plānots informēt par to, ko stāsta globālie biznesa pētījumi par pārmaiņu sekmību vai nesekmību, kā izprast, ko var atļauties mainīt, kā arī informēt par pārmaiņu vadības astoņiem soļiem.
Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Preiļu novada dome izsludinājusi atkārtotu konkursu uz divām Preiļu novada bāriņtiesas locekļa amata vietām uz 5 gadiem. Amatam ir noteikts valsts amatpersonas statuss. Ar prasībām pretendentiem, iesniedzamajiem dokumentiem un konkursa nolikumu var iepazīties pašvaldības mājaslapā www.preili.lv. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 18.martam. Papildu informācija pa tālruni: 65322106.
Preiļu novadā izsludināts projektu konkurss Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanai. Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu veidošanos. Līdzfinansējums tiek piešķirts projektiem, kas paredz: nodarbinātības veicināšanu – jaunu darba vietu radīšanu, tūristu piesaisti no apkārtējām pilsētām un kaimiņvalstīm, esošo pakalpojumu un produktu ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, līdzfinansējuma nodrošināšanu citiem ES projektiem un infrastruktūras uzlabošanu. Projekta pieteikumus aicina iesniegt pašvaldībā līdz 1.aprīlim. Projekta konkursa nolikums, pieteikuma un atskaites veidlapas pieejami www.preili.lv.
Preiļu novada domes sēdē izskatīts jautājums par izmaiņām skolēnu nodarbinātības pasākumu organizēšanu vasaras brīvlaikā. Jaunā kārtība noteic, ka nodarbinātības pasākumos vasarā Preiļu novadā varēs iesaistīties skolēni vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kuriem noslēgtā līguma par nodarbinātības pasākumu veikšanu darbības laikā būs ne mazāk kā 15 un ne vairāk kā 17 gadi. Darba laiks, ko skolēni varēs pavadīt paredzēto noteikto zināšanu un prasmju apguvē, būs ne vairāk kā sešas stundas dienā un 30 stundas nedēļā. Kopā vienam skolēnam vasaras brīvlaikā nodarbinātības pasākumos būs iespējams piedalīties desmit darba dienas. Informācija par pieteikšanos skolēnu nodarbinātības pasākumiem 2019. gada vasarā tiks publicēta www.preili.lv un „Preiļu Novada Vēstīs”.
Turpinām ziņas
Preiļu novada pašvaldība piedalīsies Latvijas-Lietuvas pārrobežu projektā par dabas daudzveidības saglabāšanu. Latvijas-Lietuvas pārrobežas sadarbības programmas projekts „Dabas daudzveidības saglabāšana LV-LT pārrobežu reģiona mitrājos, izmantojot daudzveidīgus apsaimniekošanas pasākumus” tika uzsākts 2018.gada aprīlī, kurā Preiļu novada pašvaldība piedalījās biedrības “Eiroreģions “Ezeru zeme”” sastāvā. Šī gada sākumā notika projekta partneru maiņa, un Preiļu novads pārņēma biedrības “Eiroreģions “Ezeru zeme”” partnera aktivitātes, lai sekmīgi turpinātu iesākto un sasniegtu projekta mērķi – izveidotu kopīgu metodoloģiju mitrāju biotopu apsaimniekošanai Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos. Projekta pasākumi notiek Natura 2000 teritorijās, un projekta partneri Lietuvā ir: Sartai un Grazute reģionālo parku administrācija; Biržai reģionālā parka administrācija; Dabas mantojuma fonds, bet Latvijā – Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija un Viesītes novada pašvaldība.
Preiļu novada uzņēmēji, kuri darbojas pārtikas pārstrādes, metālapstrādes, kokapstrādes, tekstila jomā un kuriem ir nepieciešams veikt tirgus izpēti, izstrādāt komunikācijas stratēģiju, attīstīt zīmolu, ir interese par lāzerapstrādi, kurināmā kvalitātes izpēti, detaļu un prototipu izgatavošanu ar CNC iekārtām, 3D printēšanu un skanēšanu, robotiku, procesu automatizāciju un IT iespējām, aicināti pieteikties pieredzes braucienam uz RĒZEKNES TEHNOLOĢIJU AKADĒMIJU 19. martā. Pieteikšanās pa tālruni 26636243, zvanot Inetai Liepniecei līdz 15. martam.
Un vēl
22. martā 24. Starptautiskā Baltijas baleta festivālā Preiļos viesosies Portugāles deju kompānija “Vortice” ar viesizrādi “Dracula”. 22. martā plkst. 19.00 Preiļu kultūras namā 24. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla koncerts Portugāles deju kompānijas “VORTICE” viesizrāde “DRAKULA”. Šī izrāde ir stāsts par padevību un dominēšanu, ko iedvesmojusi un artistiski raksturo Filipa Glāsa, Sergeja Rahmaņinova un Lova Rīda mūzika. Biļetes iepriekšpārdošanā Preiļu kultūras centra kasē un Biļešu paradīzē.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogu arodbiedrība vērsusies Eiropas Komisijā, norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu 2019.gada budžeta veidošan; Jaunjelgavā veidos dzīvo "ķēdi" bibliotēkas pārcelšanai uz jaunām telpām; un Ko liecina jaunākās sinoptiķu prognozes par laika apstākļiem nedēļas nogalē.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies Eiropas Komisijā, norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu. Pedagogi vēstulē Eiropas komisijai norāda, ka, veidojot valsts budžetu, nav ņemti vērā un īstenoti vairāki izglītības un zinātnes likumi. Pirmkārt, nav ņemts vērā Izglītības likums, kurā tiek noteikts, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Otrkārt, netiek ievērots arī Augstskolu likums, kas noteic, ka valsts finansējums nozarei ir ne mazāks kā 0,25% no iekšzemes kopprodukta un ka tas pakāpeniski ir jāpalielina.. Treškārt, netiek pildīts arī Zinātniskās darbības likums, kas noteic, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no IKP. Arodbiedrība Eiropas komisiju informējusi arī par pedagogu piketu 20.martā.
Lai izvairītos no strauja cenu lēciena, Lielbritānijas valdība gatavojas atcelt muitas nodevas 87% preču kategoriju. Šādu soli būs nepieciešams spert, ja Apvienotā Karaliste 29. martā pametīs bloku bez jebkādas vienošanās. Balsojums par šādu iespēju šovakar ir paredzēts Lielbritānijas parlamentā.Jau ziņots, ka Britu parlaments atkārtoti noraidījis premjeres Mejas piedāvāto “Brexit” vienošanos. Šodien vakarā parlaments balsos par “Brexit” bez vienošanās. Ja arī “Brexit” bez vienošanās noraidīs, ceturtdien balsos par sarunu pagarināšanu. Premjerministre Terēza Meja norādījusi, ka “Brexit” bez vienošanās vai sarunu pagarināšana nerisina problēmas.Tāpēc valdība gatavojas “Brexit” bez līguma gadījumā atcelt ievedmuitas tarifus 87% preču. Tikmēr britu valdības opozīcija aicina izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Savukārt Eiropas Savienība ir izteikusi nožēlu par šādu iznākumu.
Sekojot Imanta Ziedoņa iecerei – pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīt izglītībai, Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” radījis “Ziedoņa klasi”, piedāvājot alternatīvas mācību stundas skolēniem. Rīgā, Sporta ielā 2, izveidota izlaušanās istaba, kas balstīta Imanta Ziedoņa grāmatā “Blēņas un pasakas”. Tās atklāšana notiks 21. martā.
Turpinām ziņas
Svētdien, 17.martā, Hāmaņa muižas parkā, Slokas ielā 41a, notiks iedzīvotāju rīkots pikets pret ieceri Botāniskā dārza apkaimē izcirst aptuveni 100 kokus. Mītiņš notiks no plkst.11 līdz 12 un plānots, ka tajā piedalīsies aptuveni 50 cilvēku. Plānots, ka pasākumā piedalīsies animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" veidotāji, Jāņa Rozentāla mākslas skolas audzēkņi, kā arī velosipēdistu biedrību, dzejnieku un citu dabas organizāciju pārstāvji.
Pirmdien, 18.martā, Jaunjelgavā notiks bibliotēkas pārcelšanās akcija, kuras laikā iedzīvotāji veidos dzīvo "ķēdi", lai nogādātu grāmatas uz jaunām telpām. Interesenti aicināti piedalīties akcijā, ierodoties bibliotēkas vecajās telpās Jelgavas ielā 31 īsi pirms plkst.14, kad sāksies grāmatu nodošana no rokas rokās, lai tās droši un ātri pārceļotu uz savu jauno mājvietu Uzvaras ielā 1. Talkas muzikālo pavadījumu sarūpēs Jaunjelgavas kultūras nama mākslinieki.
Pēc talkas pašvaldība talciniekus aicina Liepu parkā uz tēju, desiņām un nelielu pateicības pasākumu. Jau ziņots, ka no aprīļa Jaunjelgavas bibliotēka atradīsies tikko izremontētās, īpaši bibliotēkas vajadzībām pārplānotās telpās Jaunjelgavas vidusskolā, ar atsevišķu ieeju no skolas ziemeļu gala. Pēc ilgāka pārtraukuma vienās telpās atradīsies pieaugušo un bērnu bibliotēka.
Un vēl
Līdz nākamās nedēļas sākumam laikapstākļus Latvijā noteiks cikloni, tādēļ palaikam gaidāmi nokrišņi un brāzmaini vēji, prognozē "Global Forecast System". Atbilstoši pašreizējai prognozei visvairāk līs sestdien, iespējams arī slapjš sniegs. Svētdien un pirmdien gaidāms jauns ciklons, kas sākotnēji atnesīs siltāku gaisu, bet, ciklonam aizejot, kļūs vēsāks. Līdz ar to svētdiena varētu būt šīs nedēļas siltākā diena – prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +6..+11 grādiem. Atkarībā no ciklonu spēka un virzības vairākās dienās iespējams stiprs vējš.
Nākamnedēļ pēc dažām vēsākām diennaktīm, kad vietām īslaicīgi snigs un naktīs būs sals, gaidāma gaisatemperatūras paaugstināšanās.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Izskanot bažām par satversmības riskiem, komisija atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksā; Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa Aknīstes novadā šogad plānoti 1,2 miljonu eiro apmērā; un Kādi ir latvijas jauniešu finanšu ieradumi?
Kādas izglītības iestādes pedagogs "nopludinājis" angļu valodas eksāmena mutvārdu daļu. Valsts izglītības un satura centrs šodien izvērtēšanai saņēmis mutvārdu daļas eksāmena fotogrāfijas, ko portālam "Delfi" bija iesūtījis kāds aculiecinieks. Centrs apstiprināja, ka fotogrāfijās redzamā eksāmena daļa ir autentiska. Lai arī angļu valodas eksāmena norise sākusies vakar, šodien turpinās valsts pārbaudījuma mutvārdu daļas norise. Centrs angļu valodas eksāmena materiālus polimēraploksnēs ar drošības uzlīmi, kurās savukārt bija ievietotas katrai dienai aizzīmogotās aploksnēs ar drošības uzlīmi mutvārdu daļai, nogādāja Izglītības pārvaldēs 12.martā plkst.7, savukārt izglītības iestādes vadītājam šie materiāli līdz 13.marta plkst.8.30 bija jāglabā drošā seifā. Tā kā kopš pagājušā gada eksāmenu materiāli ir identificējami, fotogrāfiju izcelsme tiks noskaidrota. Reaģējot uz notikušo, centrs ar iesniegumu jau ir vērsies Valsts policijā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vairākums šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja precizētos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu. Šī norma attiecas uz ģenerālvienošanos slēgšanu, kas paredz, ka piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Kā ziņots, patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Pieņemot minētos likuma grozījumus, nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Sabiedrības vērtējums par Valsts policijas darbu šogad sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, turklāt cilvēki Latvijā fiziskā aspektā jūtas tik droši kā nekad agrāk, šodien žurnālistiem pastāstīja pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Šogad janvārī jau septīto gadu pēc kārtas veikta iedzīvotāju aptauja par Valsts policijas darba novērtējumu. Kaktiņš skaidroja, ka ir svarīgi zināt, kā iedzīvotāji jūtas saistībā ar policijas darbu, jo "kā vērta ir oficiālā statistika, ja iedzīvotāji nebūtu apmierināti vai nejustos droši". Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Turpinām ziņas
Aknīstes novada pašvaldība iedzīvotāju ienākumu nodokli šogad plāno iekasēt 1,2 miljonu apmērā, liecina domes apstiprinātie saistošie noteikumi par 2019.gada budžeta plānu. Pašvaldības ieņēmumi apstiprināti 2,4 miljonu eiro apmērā, bet izdevumos ieplānoti 2,8 miljoni eiro. Pusi no ieņēmumiem - 1,2 miljonus eiro - veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa prognoze ir 139 063 eiro. Liela daļa budžeta līdzekļu paredzēta izglītībai. Vispārējai izglītībai atvēlēti 515 936 eiro, pirmsskolas izglītībai - 281 069 eiro. Ievērojama summa paredzēta arī sociālajiem pabalstiem - 256 899 eiro.
29.martā Rēzeknes novada pašvaldības telpās norisināsies reģionālā profesionālās un augstākās izglītības iestāžu izstāde "Izglītība un karjera". Izstāde piedāvā 8.-12.klašu skolēniem un citiem interesentiem kopā ar skolu pārstāvjiem iepazīties un uzzināt vairāk par profesionālās un augstākās izglītības iespējām, satikties ar uzņēmējiem, kā arī izvēlēties iespējamo nākotnes profesiju un mācību vietu. Izstādē jauniešus gaidīs profesionālās un augstākās izglītības iestādes no visas Latvijas, tajā skaitā arī Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienība. Izstādē paredzēta arī apvienības "Latgaļīšu reps" uzstāšanās. Izglītības iespēju izstādi Rēzeknē rīko Uzņēmēju biedrība.
Un vēl
Latvijā 61% jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 25 gadiem regulāri veido uzkrājumus, katru mēnesi novirzot šim mērķim konkrētu summu, tajā skaitā jaunieši naudu pamatā krāj ceļojumiem vai pirmajai iemaksai par mājokli, secināts aptaujā.Salīdzinājumā ar 2017.gada aptaujas rezultātiem krājēju īpatsvars jauniešu vidū Latvijā palielinājies par septiņiem procentpunktiem. Vienlaikus aptaujā secināts, ka Latvijā uzkrājumus veido mazāka jauniešu daļa nekā Lietuvā un Igaunijā, kur uzkrājumus veido attiecīgi 72% un 77% jauniešu. Latvijā summu līdz 20 eiro ik mēnesi uzkrājumam novirza 14% aptaujāto, no 20 līdz 50 eiro - 15%, no 50 līdz 100 eiro - 14%, bet vairāk nekā 100 eiro katru mēnesi uzkrāj 18% aptaujāto jauniešu. Savukārt 39% aptaujā atbildējuši, ka neveido regulārus uzkrājumus.