Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 27.martā
- 27 marts 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija tautiešiem Lielbritānijā medicīnas pakalpojumus apmaksās tikai līdz Breksitam; Rosina OCTA likumā iekļaut kompensāciju par auto sadursmi ar meža zvēru; un Sākusies Lielajā talkā sakopjamo vietu reģistrācija.
Eiropas Parlaments vakar apstiprināja detalizētus priekšlikumus cīņai ar finanšu noziegumiem un taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas izveidei. Deputāti iesaka Eiropas Komisijai nekavējoties uzsākt darbu pie Eiropas finanšu policijas izveides naudas atmazgāšanas uzraudzībai. Secināts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm trūkst politiskās gribas vērsties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tāpēc nepieciešama finanšu policija.
Sešās Vācijas pilsētās vakar evakuētas sabiedriskās ēkas, varasiestādēm šādi reaģējot uz pa pastu saņemtiem draudiem, ziņo policija. Rīta pusē, meklējot spridzekļus, pārmeklēti mērijas un citas sabiedriskās celtnes, kā arī viens bērnudārzs. Operācijas veiktas Augsburgā, Kaizerslauternē, Kemnicā, Getingenē, Neinkirhenē un Rendsburgā. Policija skaidro, ka šīs operācijas veiktas piesardzības dēļ un ka līdz šim nekādas konkrētas briesmas nav konstatētas.
Turpinām ziņas
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome uzskata, ka Finanšu ministra Jāņa Reira paustā nostāja, ka samazinātā PVN likme dārzeņiem nav efektīva un to varētu piemērot tikai restorāniem, ir nepatiesa. Lauksaimnieki norāda, ka tie gadiem cīnījās un panāca samazināto PVN likmes ieviešanu dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%. Arī 24 no 28 Eiropas Savienības valstīm piemēro samazināto PVN likmi, dažās valstīs svaigai pārtikai PVN vispār nepiemēro. Šobrīd rezultāti rāda pozitīvu tendenci un budžeta ieņēmums ir lielāks nekā plānots. jo PVN maksātāju skaits šajā nozarē aug, arī augļu, ogu un dārzeņu apgrozījums aug, savukārt vidējais atalgojums jau šobrīd ir pārsniedzis plānoto un ir 9,9%.”
Latvijas Automoto biedrība jau ilgstoši uzrunā atbildīgās institūcijas, ministrijas un Saeimu, aicinot veikt izmaiņas OCTA likumā, lai pēc automašīnas sadursmes ar meža zvēru autovadītājs un pasažieri saņemtu kompensāciju. Šie grozījumi likumā, visdrīzāk, nemazinās sadursmes iespēju, jo zvēru, kurš izskrien uz ceļa, neinteresē OCTA likums, tomēr tas noteikti mazinās kreņķus, jo kompensēs izdevumus gan par iespējamiem medicīniskajiem izdevumiem, gan auto remontu. Šādas izmaiņas ir iespējams veikt salīdzinoši vienkārši, ar balsojumu Saeimā, un jācer, ka jaunais parlamenta sastāvs būs autovadītājiem un viņu līdzbraucējiem draudzīgāks.
Un vēl
Sākot no šodienas līdz pat 27. aprīlim Lielās Talkas mājas lapā talkas.lv ir atvērta talkošanas vietu reģistrācija – sadaļa "Reģistrē savu talku!”. Savu talkas vietu var rīkot un reģistrēt gan pašvaldības un izglītības iestādes, gan organizācijas un uzņēmumi, kā arī ikviens brīvprātīgais entuziasts, kurš 30.aprīlī vēlas organizēt kolektīvu talku kādas noteiktas teritorijas sakopšanai. Reģistrējoties obligāti jānorāda attiecīgās talkas atbildīgā persona, kura būs tiesīga saņemt bezmaksas atkritumu maisus saviem talciniekiem.
Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Jāzepa dienā, 19. martā, Rīgas Svētā Pētera baznīcā tika atklāta piektā izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”. Šogad balvai 195 mākslinieki bija iesnieguši 359 mākslas darbus, no tiem žūrija izraudzījusi 88 autoru 110 darbus, kas apskatāmi izstādē. Eksponētie darbi jau tradicionāli ir atspoguļoti arī izstādes katalogā. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā žūrijas komisija 2019. gada galvenajai balvai nominējusi Agru Ritiņu par darbu “Tur plūst pilsēta”, Albertu Pauliņu par darbu “L. van Bēthovens”, Krišjāni Beļavski par darbu “Alus dīķis”, Nukzaru Paksadzi par darbu “Pārmaiņu vējš”, Ilzi Mucenieci-Adamaiti par darbu “Sudrabojums”, Patrīciju Brekti par darbu “Gaujas tilts” un Uldi Zuteru par darbu “Pa ceļam, ziema”. Visi nominanti saņēma uzaicinājumu piedalīties piektajā Jāzepa Pīgožņa vārdā nosauktajā mākslas plenērā Preiļos, kas šogad notiks no 9. līdz 13. septembrim.
Izsludināts projektu konkurss Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanai. Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu veidošanos Preiļu novadā. Līdzfinansējums tiek piešķirts projektiem, kas paredz: nodarbinātības veicināšanu – jaunu darba vietu radīšanu, tūristu piesaisti no apkārtējām pilsētām un kaimiņvalstīm, esošo pakalpojumu un produktu ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, līdzfinansējuma nodrošināšanu citiem ES projektiem, infrastruktūras uzlabošanu. Projekta pieteikumus var iesniegt Preiļu novada domē līdz 1.aprīlim.
Turpinām ziņas
Aicinām pieteikties skolēnu nodarbinātības pasākumiem Preiļu novadā. Skolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem tiek organizēti nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā. Skolēnu vecāki vai aizbildņi aicināti pieteikties Preiļu novada domes Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā, vai Preiļu novada pagastu pārvaldēs līdz 15. maijam. Noteikumi un iesnieguma veidlapa pieejami www.preili.lv.
Tradicionāli šogad jau trīspadsmito reizi 13.aprīlī Preiļos notiks skrējiens, bet trešo reizi arī soļojums pa Preiļu pilsētas ielām “Cīruļputenis – 2019”! Tā būs lieliska iespēja pārbaudīt savu gatavību seriāla Skrien Latvija Daugavpils un Rēzeknes posmiem, kā arī pārliecināties par ziemā paveiktā efektivitāti pirms garās vasaras sezonas sākuma. Iepazīsties ar nolikumu var www.preili.lv.
Turpinot iesākto ideju, arī šogad deju studija “Bravo” aicina uz 2. eksotisko deju festivālu “Pavasara atdzimšana”, kas notiks 30. martā plkst. 18.00. Preiļu Kultūras namā. Festivālu īpašu un vēl krāsaināku darīs eksotisko deju grupu uzstāšanās no citām Latvijas pilsētām. Pēc koncerta – diskoballe. Biļešu iepriekšpārdošana un galdiņu rezervācija kultūras nama kasē.
Un vēl
6. aprīlī plkst. 10:00 Preiļu Kultūras namā notiks seminārs veltīts Latgales fotogrāfu darbības vēsturei. Dati par to līdz šim nav bijuši apkopoti tik tālu, lai tie būtu ērti un plaši pieejami visiem interesentiem. Ir zināmi pietiekami daudz fotogrāfu no dažādām vietām Latgales vēsturiskajā teritorijā, kuri ir autorizēti ar zīmogiem, spiedogiem vai logotipiem uz fotogrāfijām. Tajā pat laikā informācijas par pašiem fotogrāfiem ir visai maz. Ir pamats domāt, ka daudz informācijas varētu būt Latgales novadu muzejos un bibliotēkās, Iecerēts izdot enciklopēdiju par Latgales fotogrāfu darbības vēsturi.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 klausieties: Plāno palielināt Ādažu bāzē dienošo karavīru skaitu; Sākusies akcija “Meklējam labu ģimenes ārstu!” un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku brīvdienās?
Saeimā atsākušās diskusijas par “ātro kredītu” izmaksu griestiem. Ekonomikas ministrija vēlas labot iepriekšējās Saeimas apstiprinātos kredītu ierobežojumus, tāpēc ka tie esot nepārdomāti un grūti uzraugāmi. Dažus mēnešus pirms grozījumu stāšanās spēkā Ekonomikas ministrija sapratusi, ka likumā iebalsots brāķis. Ministrija norāda, ka kredīta kopējās izmaksas, ja pārrēķina gada procentu likmē, īstermiņa kredītiem būtu mazākas, savukārt ilgtermiņa – lielākas, kas pēc savas būtības matemātiski īsti nav pareizi. Ministrija rosina kredītu dārdzību ierobežot nevis ar griestiem kredītu izmaksām dienā, ko ir sarežģīti uzraudzīt, bet gan nosakot maksimālo gada procentu likmi, kas svārstītos starp 50% un 60%. Laika labojumiem vairs nav daudz, tāpēc ka kritizētie grozījumi kredītu ierobežošanai stāsies spēkā 1.jūlijā.
Ādažu militārajā bāzē dienošo Nacionālo bruņoto spēku karavīru skaitu līdz 2025.gadam plānots palielināt par 600 cilvēkiem, liecina vakar valdībā izskatītais ziņojums par profesionālā dienesta karavīru nodrošināšanu ar dienesta dzīvojamām telpām Ādažu novadā. Ādažu militārajā bāzē patlaban dien tūkstoš 754 profesionālā dienesta karavīri. Tuvākajos septiņos gados ir paredzams, ka karavīru skaits katru gadu pieaugs vidēji par 85 karavīriem gadā.
Ziemeļīrijas unionisti, no kuriem atkarīgs Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parlamentārais vairākums, paziņojuši, ka joprojām neatbalsta viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības, un pieļāvuši iespēju atlikt "Breksitu" uz gadu, lai iegūtu vairāk laika sarunām. Unionistu nostāja ir kārtējais trieciens Mejas izredzēm pārliecināt parlamentu galu galā atbalstīt jau divreiz noraidīto vienošanos, lai gan iepriekš eiroskeptiķi viņas vadītās Konservatīvās partijas rindās bija ļāvuši noprast, ka varētu vienošanos tomēr atbalstīt, lai neļautu likumdevējiem pilnībā bloķēt izstāšanās procesu.
Turpinām ziņas
Jau septīto gadu žurnāls “Veselība” rīko akciju “Meklējam labu ģimenes ārstu!”. Tās mērķis ir godināt ģimenes ārstus un māsiņas, kas profesionāli ik dienu rūpējas par pacientiem. Akcijas laikā līdz 26. aprīlim Latvijas iedzīvotāji ir aicināti balsot un iesūtīt stāstus par ģimenes ārstiem un ģimenes ārstu māsiņām, kas savu darbu dara profesionāli un ar izcilu attieksmi, ir pašaizliedzīgi, iejūtīgi un atsaucīgi. Vēstules jāsūta uz e-pasta adresi: gimenesarsts@veseliba.lv.
Jēkabpils pilsētas domes budžētā atvēlēti 15 tūkstoši eiro projekta WiFi4EU finansēšanai. Sarunā ar žurnālistiem Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis sacīja, ka pašvaldība ir startējusi šī pārrobežu projekta otrajā kārtā un, ja gūs atbalstu, tad tiks lemts, kurās publiskajās un iedzīvotāju pulcēšanās vietās pilsētā nodrošināt brīvpieejas internetu. Patlaban tāds pieejams Kena parkā jaunās estrādes apkārtnē. Guntars Gogulis, runājot par brīvpieejas internetu uzsvēra, ka šāda iespēja ir laba, bet tai ir arī negatīvs aspekts, proti, publiskais internets neveicina dzīvo komunikāciju starp cilvēkiem un ir pretrunā ar veselīgu dzīvesveidu. Viņš nereti novērojis, ka vasarā skaistā laikā pusis un meitene sēd uz soliņa pie Daugavas uz dambja un tā vietā, lai vērotu dabu un komunicētu savā starpā viņi abi ir iegrimuši katrs savā telefonā interneta pasaulē.
Un vēl
Tuvākajās dienās gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies, savukārt no svētdienas kļūs vēsāks, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. No ceturtdienas līdz sestdienai gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, bez lieliem nokrišņiem. Vietām veidosies īslaicīga migla. Ceturtdien Kurzemē un Zemgalē gaiss iesils līdz +11 grādiem, piektdien un sestdien gaisa temperatūra pakāpsies vēl par dažiem grādiem augstāk - gaidāms siltākais laiks kopš rudens. Sagaidāms, ka svētdien valsti šķērsos aukstā atmosfēras fronte, daudzviet līs un snigs. Nākamnedēļ naktīs atgriezīsies neliels sals, maksimālā gaisa temperatūra nedēļas sākumā būs zem +10 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils reģionās slimnīcas vadība iepazīstina ar 2018.gada publisko pārskatu; Saeimas komisija noraida priekšlikumu par mazturīgo atbrīvošanu no Nekustamā īpašuma nodokļa; un Ko liecina jaunākais veselības indekss par Latvijas iedzīvotāju miega kvalitāti.
Šodien preses konferencē Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadība iepazīstināja vietējo mediju žurnālistus un mediķus ar pagājušā gada publisko pārskatu un slimnīcas darbības rādītājiem. Jēkabpils reģionālā slimnīca pērn strādājusi ar 824 tūkstoši 721 eiro lieliem zaudējumiem. Finanšu darbības pārskats par 2018.gadu liecina, ka pērn slimnīcas ieņēmumi bijuši 11,57 miljoni eiro. Nacionālā veselības dienesta finansējums pērn pieaudzis par 9,9 procentiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bijis 9,64 miljoni eiro. Pārējos ieņēmumus veido 1,93 miljoni eiro.
Savukārt kopējās izmaksas ir 12,39 miljoni eiro. Lielākās izmaksas veido darba algas un sociālā apdrošināšana – 8,68 miljoni eiro. Pērn izdevumi darba samaksai medicīnas iestādes darbiniekiem pieaugusi par 1,52 miljoni eiro jeb 17,5 procentiem salīdzinājumā ar 2017.gadu. Otra lielākā izdevumu pozīcija – medikamenti, to iegādei pērn tērēti 1,65 miljoni eiro, kas ir par 15 procentiem jeb 238 tūkstrošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Jēkabpils reģionālajai slimnīcai pērn bijis vēsturiski augstākais tā dēvētais DRG koeficients jeb detalizēta, diagnozēm piesaistīta veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēma. Šis koeficients pērn bijis 0,6606. Tāpat arī Jēkabpils reģionālā slimnīca ir iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju sudraba sarakstā. Pagājušā gada darbības pārskats liecina, ka slimnīcā stacionārā līguma izpilde bijusi 97,2 procenti, ambulatorā līguma izpilde – 100 procenti. Pērn slimnīcā darbu sākuši 7 jaunie speciālisti, tajā skaitā divi Jēkabpils pilsētas pašvaldības stipendiāti.
Pērn stacionārā palīdzība sniegta 9 tūkstoši 392 pacientiem, kas ir par 2,3 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Slimnīcā pieņemtas 537 dzemdības, kas ir par 20,4 procentiem mazāk salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Dienas stacionārā pakalpojumus saņēmuši vairāk nekā 2 tūkstoši pacientu, kas ir pieaugums par 10,2 procentiem. Savukārt ambulatorā palīdzība sniegta 110 tūkstoši 803 epizodēs un 135 tūkstoši 550 vizītēs pie daždiem speciālistiem, kas salīdzot ar 2017. gadu ir pieaugums par 5,4 procentiem. Pērn par 6,5 procentiem palielinājies ķirurģisko operāciju skaits un kopā veiktas – 2 tūkstoši 395 ķirurģiskās operācijas.
Turpinām ziņas
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka veselības aprūpes budžets, sākot no 2020.gada, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai šo solījumu izdosies īstenot. Viņa sola, ka Veselības ministrija strādās, lai šo likumā noteikto mērķi sasniegtu, tomēr prognozes neesot labas, ņemot vērā, ka 2020.gadā beidzas no Eiropas komisijas pieļautās budžeta atkāpes pieejamais finansējums veselības aprūpei, kā rezultātā finansējums veselības nozarei nākamgad varētu būt pat par desmit miljoniem mazāks nekā šogad.
Skatot šā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien noraidīja virkni priekšlikumuTajā skaitā noraidīts deputātu grupas priekšlikums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvot vienu ģimenes locekli, ja ģimenē aug četri un vairāk bērni. Tāpat netika atbalstīts arī priekšlikums mazturīgos atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa.
Zviedrijas policija šodien saistībā ar izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu informācijas sniegšanu akcionāriem veic kratīšanu "Swedbank" galvenajā mītnē Stokholmā. Kratīšana tiek veikta saistībā ar izmeklēšanu, kuras nolūks ir noskaidrot, vai Zviedrijas "Swedbank" 15 lielākie akcionāri nelikumīgi saņēmuši informāciju par "Swedbank" iespējamo saistību ar Dānijas bankas "Danske Bank" naudas atmazgāšanas skandālu, pirms par to ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija.
Un vēl
Katrs septītais jeb 15% Latvijas iedzīvotājs miegā krāc, liecina jaunākais Veselības indekss. Turklāt no vīriešu vidus krāc 21% aptaujāto, bet sieviešu – 10%. Mediķi skaidro, ka krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb apnoja, kas ir pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā un var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas. Veselības indeksa dati liecina, ka, jo vecāks cilvēks, jo biežāk šāda problēma raksturīga, tomēr krākt miega laikā mēdz arī katrs desmitais (10 %) 18–24 gadu vecumā. Krākšana raksturīga arī katram piektajam (19%) iedzīvotājam 45–75 gadu vecumā.