Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 9.aprīlī
- 09 aprilis 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Diskusijas par nākamā gada valsts budžetu sāksies aprīļa beigās; No šodienas izsludina trīs mēnešus ilgušās gripas epidēmijas beigas; un Autoceļu tīklā sākusies būvdarbu sezona.
Veselības ministrija plāno medicīnas māsas profesijas reformu, atsakoties no divpakāpju izglītības sistēmas māsas kvalifikācijas un specializācijas iegūšanā. Iemesls, kāpēc nepieciešams mainīt māsu izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas praksi, ir esošās kārtības neefektivitāte. Analizējot situāciju kopīgi ar Latvijas Māsu asociāciju, ministrija secinājusi, ka šobrīd gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti profesijā nepieciešams uzlabot. Studijas pēc jaunās sistēmas varētu tikt sāktas 2022./2023.studiju gadā.
Lielbritānijas parlaments vakar pieņēma jaunu likumu, kura mērķis ir novērst bezvienošanās "Breksitu" šonedēļ, liekot valdībai lūgt Eiropas Savienības līderiem "Breksita" atlikšanu. Valdība ir pret šo jauno likumu, jo uzskata, ka tas varētu ierobežot tās iespējas sarunās ar Eiropas Savienību. Saskaņā ar šo likumu valdībai šodien būs jāiesniedz parlamentā priekšlikums par "Breksita" atlikšanu, ko tā rīt lūgs Eiropas Savienības samitā. Parlamenta deputāti varēs balsot par to un izteikt ierosinājumus par "Breksita" atlikšanas ilgumu.
Turpinām ziņas
Gripas intensitāte pēdējās divās nedēļās nevienā no monitoringā iesaistītajām pilsētām nepārsniedza epidēmijas slieksni, līdz ar to no šodienas izsludinātas gripas epidēmijas beigas. Speciālisti norāda, ka kopumā gripas epidēmijas intensitāte šajā sezonā vērtējama kā vidēja. Maksimālā saslimstība ar gripu tika novērota februāra pirmajās nedēļās. Šajā sezonā ievērojami lielāks gripas gadījumu skaits reģistrēts bērniem. Lai gan gripas epidēmija noslēgusies un vīrusu izplatība mazinās, mediķi atgādina, ka gripas un citi elpceļu vīrusi joprojām turpina cirkulēt, tāpēc arī turpmāk jāievēro profilakses pasākumi. Līdz ar gripas epidēmijas noslēgumu vairs nav spēkā valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes pie pacientiem ar gripu.
Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvojis īstu cenu eksploziju – cūkgaļas cenas sadārdzinājās aptuveni par 21,4 procentiem un tas skars arī Latviju. Tirgus eksperti norāda, ka cūkgaļas cenu celšanās galvenais iemesls ir tās deficīts Ķīnas tirgū, šī valsts ir lielākā cūkgaļas ražotājvalsts, aptuveni 50 procentu šo gaļas dzīvnieku pasaulē audzē tieši Ķīnā. Latvija jau iepriekš nespēja sevi apgādāt ar cūkgaļu, bet pagājušajā gadā nozare vēl vairāk sašaurināja darbību. Šā gada februārī Latvijā bija 286 tūkstoši cūku, kas ir par astoņiem procentiem mazāk nekā gadu iepriekš, bet sivēnmāšu skaits sarucis pat vairāk nekā par desmit procentiem. Cūku skaita samazinājums Latvijā pērn bija trešais straujākais Eiropas Savienībā.
Un vēl
Valsts autoceļu tīklā ir sākusies būvdarbu sezona un autobraucējiem jārēķinās, ka vietām jau ir ieviesti dažādi satiksmes ierobežojumi. Kopumā dažādas izmaiņas ir 7 ceļu posmos visā Latvijā. Aktuāla informācija par satiksmes ierobežojumiem autoceļu tīklā ir pieejama Latvijas Valsts ceļi mājaslapā.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
SIA "AB-Farm" Jēkabpils novada teritorijā plāno izveidot hibrīda - vēja un saules – elektrostaciju. Uzņēmums iecerējis hibrīda elektrostacijas "Domenieki" būvniecību, un tā varētu atrasties Aknīstes novada Asares pagasta īpašumos "Zītari", "Beri", "Mežmalas", "Dobkalni", "Dzilnas" un "Rozes", kā arī Jēkabpils novada Rubenes pagasta īpašumos "Beri", "Mazberi" un "Galeji". Paredzēts, ka "Domenieki" sastāvēs no desmit vēja elektrostacijām, kuru augstums būtu apmēram 200-250 metri, kā arī saules paneļiem, kas tiktu uzstādīti apmēram 500 hektāru platībā starp vēja ģeneratoriem. Uzstādāmo elektrostaciju un saules paneļu modeļi un tehniskie raksturlielumi pašlaik vēl nav noteikti. Prognozēts, ka kopējais saules un vēja saražotās enerģijas apjoms varētu sasniegt apmēram 620 gigavatstundas gadā.
Aizkraukles novada pašvaldība lūgusi neatkarīgus ekspertus izvērtēt pilsētā paredzētās plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcas ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Lai arī pērnā gada beigās dome jau atbalstījusi rūpnīcas izveidi, tagad, reaģējot uz iedzīvotāju bažām, vietvara nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts vides dienesta Madonas reģionālajai vides pārvaldei, lūdzot pagaidām atlikt "B" kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu. Tikai pēc neatkarīgu ekspertu vērtējuma saņemšanas dome spriedīs, vai atļaut Aizkrauklē atvērt SIA "DNS Processing" plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu.
Reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, Kokneses novada dome grozījusi pašvaldības saistošos noteikumus, kas paredz, ka turpmāk novadā ģimenei piešķirs līdz trim kapavietām. Līdz šim pašvaldība bez maksas piešķīrusi ģimenes kapavietu trim kapu kopiņām, taču kapavietu varēja paplašināt, par katru nākamo platuma metru maksājot 70 eiro. Ņemot vērā, ka pēc satversmes tiesas sprieduma maksa par kapavietas izmantošanu ir atceļama, dome lēmusi, ka turpmāk novadā bez maksas turpinās piešķirt ģimenes kapavietu deviņu kvadrātmetru platībā trīs kapu kopiņām, taču paplašināt šo teritoriju nevarēs.
Turpinām ziņas
Madonas novada lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Barkavas arodi" pagājušajā gadā strādāja ar 4,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa saruka divas reizes - līdz 72 tūkstoši 115 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Kooperatīva vadība norāda, ka 2017.gada pārmērīgo nokrišņu izraisītie nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmēja kooperatīva biedru ziemāju kultūru kopplatības, kā rezultātā 2018.gada pamatkultūras bija mazāk ražīgie vasarāji. Vienlaikus "Barkavas arodu" vadības ziņojumā teikts, ka kooperatīva saimnieciskā darbība ir raksturojama kā droša un stabila.
31. jūlijā slēgs Mētrienas pamatskolu, kurā šajā mācību gadā četrās apvienotajās klasēs mācās 27 skolēni un 33 pirmsskolas audzēkņi, liecina Madonas novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums. Juridiski Mētrienas pamatskolas pamatizglītības programmu (1.-9.klase) īstenošanu nodos Praulienas pamatskolai, taču tas neierobežo skolēnus un viņu vecākus brīvi izvēlēties mācību iestādi izglītības turpināšanai arī citur. Savukārt Mētrienas pamatskolas pirmsskolas izglītības programmas īstenošana tiks nodota Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādei "Pasaciņa", saglabājot pirmsskolas grupu darbību līdzšinējā vietā Mētrienā.
Un vēl
Šogad pēc Jaunjelgavas novada domes un vietējo aktīvistu iniciatīvas ar sabiedrības ziedojumu atbalstu plānots veidot pieminekli pirmajam Latvijas satiksmes ministram Teodoram Hermanovskam. Patlaban ir izveidots pieminekļa mets un makets, kura autors ir Kristaps Gulbis, kā arī kopā ar vietējiem iedzīvotājiem izvēlēta piemērotākā pieminekļa atrašanās vieta. Būvinženieris un arhitekts Teodors Hermanovskis dzimis 1883.gada 14.februārī Jaunjelgavā zemkopju ģimenē, par satiksmes un darba ministru strādājis no 1918. līdz 1920.gadam.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā samazinās bezdarba līmenis; Jēkabpili darba vizītē apmeklēs Izglītības un Zinātnes ministre; un Jēkabpils luterāņu draudze aicina uz Pūpolsvētdienas koncertu.
Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās bija Rīgas reģionā - 4,3%, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 15,1%., bet Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un bija 6,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Īslaicīgas slimības gadījumā vispateicīgākā ir Lietuvas sociālo garantiju sistēma, kas paredz, ka strādājošajam ar algu 500 eiro «uz rokas» nedēļu ilgs darba kavējums slimības dēļ ienākumus samazina par 40 eiro jeb 8%, kamēr Latvijā – par 43 eiro jeb 8,6%, bet Igaunijā par 65 eiro jeb 13%. Mazliet citādāka situācija vērojama tad, ja strādājošajam nākas kavēt darbu, lai koptu sasirgušu bērnu. Tad dāsnākās garantijas saņem Latvijā strādājošie. Savukārt, ja darba nespējas perioda sociālās garantijas aplūko no darba devēju perspektīvas, darbinieku slimošanas laikā lielāks izdevumu slogs ir darba devējiem Igaunijā un Latvijā. Tur pirmo 8 – 10 slimības dienu apmaksa gulstas uz uzņēmēju pleciem, kamēr Lietuvā darba devēji no savas kabatas sedz tikai pirmās divas slimošanas dienas.
Neskatoties uz "Breksita" atlikšanu, Lielbritānijā sāk izdot pases bez vārdiem "Eiropas Savienība" uz to vāciņiem. Jaunās bordo krāsas pases bez Eiropas Savienības pieminēšanas tika ieviestas 30.martā - dienu pēc tam, kad Lielbritānijai bija jāizstājas no bloka. Savukārt gada beigās sāks izdot pases ar ziliem vāciņiem, kas līdzināsies pasēm pirms Lielbritānijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Lēmums no pasu vāciņiem noņemt uzrakstu "Eiropas Savienība" tika pieņemts, sagaidot, ka Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību kā plānots 29.martā.
Turpinām ziņas
Rīt darba vizītē Jēkabpili apmeklēs Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Plānots, ka ministre tiksies ar Jēkabpils domes vadību- domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini un vietnieci sociālos jautājumos Līgu Kļaviņu, kā arī apkārtējo novadu pārstāvjiem. Pēc tam ministre apmeklēs Jēkabpils Agrobiznesa koledžu, Valsts ģimnāziju, kurā notiks ģimnāzijas un 2.vidusskolas prezentācija par projektu ,,Jēkabpils vispārējās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras uzlabošana”. Vēlāk iecerēts apskatīt arī būvobjektu - Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle, kā arī preses konference ar vietējiem medijiem Jēkabpils sporta centra telpās. Vizītes noslēgumā ministre apmeklēs arī Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolu.
Zemkopības ministrija un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina Latgales lauksaimniekus, uzņēmējus un iedzīvotājus apmeklēt konferenci “Stipri reģioni, stipra valsts!” Konference notiks 18. aprīlī Preiļu novada kultūras centrā. Konferences mērķis ir diskutēt ar zemniekiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem par Latvijas reģionu turpmāko attīstību pēc 2020. gada – nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Konferences “Stipri reģioni, stipra valsts!” diskusijās piedalīsies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kā arī Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti.
Un vēl
Uzsākot Kluso nedēļu, svētdien, 14. aprīlī plkst. 18.00 Sv. Miķeļa baznīca aicina uz muzikālu svētbrīdi un koncertprogrammu „Gaisma un ēnas”. Koncertā muzicēs divi izcili mūziķi – Martina Doehring (balss, Vācija) un Aivars Kalējs (ērģeles, Latvija). Martinas Doehring balss skanējusi gan Vācijā, gan ārpus tās. Viņa piedalījusies starptautiskos festivālos Gdaņskā, Venēcijā, Romā, Berlīnē, Viļņā, Rīgā, Tallinā, Helsinkos, Bāzelē u.c. Viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem un kopš 1989. gada Rīgas Jaunās Sv.Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks Aivars Kalējs koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā, kā arī piedalījies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos. Ieeja par ziedojumiem!
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Apvienotajā Karalistē pēc breksita plāno palikt lielākā daļa tur dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju; Ivars Zvīdris apstiprinārs Rēzeknes slimnīcas valdes locekļa amatā; un Latvija pievienosies Eiropas kultūras ceļu programmai;
Darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā nolēmis pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi - Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits informē, ka šodien saņēmis ziņu, ka visi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekļi pamet darbu uzņēmumā pēc pašu vēlēšanās. Ministrs vēl neesot lēmis, kad tiks meklēti jauni valdes locekļi, tomēr tas tikšot darīts, izsludinot amata konkursu.
Apvienotajā Karalistē pēc breksita plāno palikt 84% šajā valstī dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju, liecina darba platformas profesionāļiem "Your Move" un "CVMarket.lv" martā veiktā aptauja. Vienlaikus aptaujā 3% respondentu atbildējuši, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) grasās pārcelties uz citu ES valsti, bet 11% iecerējuši atgriezties dzimtenē. Arī Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji aptaujā pauduši pārliecību, ka breksits samazinās tautiešu plūsmu uz Apvienoto Karalisti, kamēr darbaspēka kustība uz Eiropu turpināsies.notajā Karalistē.
Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, Valsts ieņēmumu dienests cer no ēnu ekonomikas izcelt piecus miljonus eiro gadā, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. Pašlaik Latvijā ir aptuveni 7 tūkstoši 200 ārpakalpojumu grāmatveži. Nosacījumi licences iegūšanai vēl nav izstrādāti, bet tie varētu būtiski neatšķirties no kritērijiem pārējiem grāmatvežiem. Visticamāk, būs nepieciešama augstākā izglītība vai noteikta grāmatveža kvalifikācija, nebūs arī pieļaujama kriminālsodāmība. Licences piešķirs VID, un vienreizējas licences maksa varētu būt līdz 100 eiro.
Turpinām ziņas
SIA “Rēzeknes slimnīca” valdes locekļa ārstniecības jautājumos amatā apstiprināts Ivars Zvīdris, kurš līdz šim bija Jēkabpils reģionālās slimnīcas izpilddirektors, bet pirms tam 14 gadus vadījis Jēkabpils slimnīcu. Rēzeknes slimnīcas valdes locekļa ārstniecības jautājumos amata kandidātu vērtēšanas komisija atzinīgi novērtējusi, ka Ivars Zvīdris kā Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētājs, bet vēlāk kā izpilddirektors īstenojis sešus Eiropas Savienības atbalstītus projektus. Pašvaldības kapitālsabiedrības "Rēzeknes slimnīca" valdes locekļa ārstniecības jautājumos pienākumus Ivars Zvīdris sāks pildīt 15.aprīlī.
Lai samazinātu administratīvo slogu ģimenes ārstiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu, Veselības ministrija piedāvā atsacīties no iepriekš noteiktā pienākuma Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā sistēmā ievadīt detalizētu informāciju par pacientiem izrakstītajām kvītīm. Valdība šodien Veselības ministrijas piedāvātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos atbalstīja, tas nozīmē, ka turpmāk no mediķiem neprasīs detalizēti informēt VID par pacientiem izrakstītajām kvītīm.
Un vēl
Valdība šodien apstiprināja Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes izstrādātajai programmai Eiropas Kultūras ceļi. Kultūras ministrija uzskata, ka pievienošanās nolīgumam sniedz būtiskas iespējas tūrisma nozares attīstībai, jaunu sadarbības platformu veidošanai, kultūras matojuma vērtību izpratnei un zināšanu nodošanai, sasaistot dabas un kultūras vērtības. Vienlaikus programma veicināšot kultūras mantojuma un tūrisma nozares ciešāku sadarbību. Eiropas Kultūras ceļu programmu Eiropas Padome izveidoja 1987.gadā, lai sabiedrībai demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam.