Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 11.aprīlī
- 11 aprilis 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pašvaldību savienība pagaidām kritiska par reformas piedāvājumu; Jēkabpils policijas iecirknī būs skatāma vēsturiska izstāde; un Turpmākajās dienās no rītiem uz ceļiem var veidoties apledojums.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norādījis, ka pēc vakar notikušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prezentācijas par iecerēto administratīvi teritoriāli reformu nav gūta nekāda skaidrība.Priekšsēdis esot sagaidījis, ka tiks prezentēti skaidri kritēriji pēc kuriem pašvaldības tiks veidotas. Viņš arī nekomentēja patlaban izstrādāto pašvaldību sadalījumu, jo viņam neesot skaidrs pēc kādiem apsvērumiem tas veidots.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sacījis, ka izstrādātā karte nav "akmenī kalta" un prezentācija esot tikai pirmais ieskats, kam sekos garas un ilgas diskusijas gan ar pašvaldību savienību, gan katru pašvaldību individuāli.
Latvijas Nacionālā bibliotēka par godu augustā nogalē gaidāmajai 100 gadu jubilejai rīkos vairāk nekā 20 dažādus pasākumus, tajā skaitā izstādes, konferences un festivālus. Bibliotēkas 100.gadskārtas dienā, 29.augustā, tiks atklāta izstāde "Neredzamā bibliotēka", kas top jau kopš 2016.gada nogales. Šajā projektā tiks izcelti pamati, uz kuriem 1919.gadā tika veidotsnacionālās bibliotēkas krājums. Svētku programmā iekļauta arī konference "Valsts pirms valsts", kas norisināsies no šodienas līdz sestdienai, kā arī Latvijas Bibliotēku festivāls no 16. līdz 17.aprīlim.
Turpinām ziņas
Pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem, Valsts kontrole veiks revīziju par iespējamiem nelietderīgiem infrastruktūras objektiem 15 pašvaldībās, arī Jēkabpilī, Jaunjelgavā un Krustpils novadā. Janvārī Valsts kontrole aicināja iedzīvotājus ziņot par, viņuprāt, nejēdzīgākajiem objektiem pašvaldībās. Revīzijas objekti ir stadioni, peldbaseini, skolas un citi objekti.
Jēkabpils policijas iecirknī no 12. līdz 15.aprīlim būs skatāma vēsturiska izstāde “Latvijas Republikas policija: 1918 – 1940”. Par godu Valsts policijas simtajai gadadienai, ir tapusi ceļojošā izstāde “Latvijas Republikas policija: 1918 – 1940”. Ceļojošo izstādi, rīt 12.aprīlī, pulksten 14.00, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa zālē ēkas otrajā stāvā policijas darbiniekiem atklās vēsturnieks, Valsts policijas darbinieks Alvils Zauers un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis. Iedzīvotāji izstādi Jēkabpils iecirknī iedzīvotāji varēs apskatīt pirmdien, 15.aprīlī no pulksten 8.00 līdz 16.30.
Un vēl
Meteorologu prognozes liecina, ka turpmākajās dienās šonedēļ gaisa temperatūra nakts un rīta stundās daudzviet var noslīdēt zem 0 grādiem, bet dienā ir iespējams slapjš sniegs un autoceļi var kļūt slideni. No rītiem uz autoceļiem var veidoties apledojums, arī slapjais sniegs un lietus samazinās riepu saķeri ar ceļa virsmu. Latvijas valsts ceļi aicina autobraucējus atcerēties, ka ceļi apledo strauji un nevienmērīgi, īpaši tas attiecas uz praktiski neredzamo tā saucamo «melno ledu», kas rodas, sasalstot ūdens kondensātam. Visbiežāk tas var veidoties uz tiltiem, ceļu pārvadiem, mežos, kā arī ūdenstilpņu tuvumā.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Latgalē izmaiņas varētu skart visus novadus, izņemot Līvānu novadu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā karte. Lielākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita reģionā varētu veidoties ap Daugavpili, apvienojot pašu pilsētu, Daugavpils un Ilūkstes novadus un sasniedzot vairāk nekā 123 tūkstoši iedzīvotāju.
Balvu administratīvais centrs apvienotu tagadējos Balvu, Rugāju, Baltinavas un Viļakas novadus. Rēzekne būtu Rēzeknes un Viļānu administratīvais centrs, bet Ludzā - Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu centrs. Apvienot paredzēts arī Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadus. Šajā gadījumā jaunās administratīvās teritorijas galvenā pilsēta būtu Preiļi.
Tāpat kartē paredzēta arī Dagdas un Krāslavas novadu apvienošana, par administratīvo centru nosakot Krāslavu. Vienīgā pašvaldība, kas paliktu savās administratīvajās robežās, ir Līvānu novads. Tas gan Latgalē, gan visā Latvijā varētu būt vismazākais - ar nedaudz vairāk par 12 000 iedzīvotāju.
Turpinām ziņas
Madonas novada lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Barkavas arodi" pagājušajā gadā strādāja ar 4,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa saruka divas reizes - līdz 72 tūkstoši 115 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Vienlaikus "Barkavas arodu" vadības ziņojumā teikts, ka kooperatīva saimnieciskā darbība ir raksturojama kā droša un stabila. Pakāpeniski piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu un ar kooperatīva biedru finansējumu, kooperatīvs ir izveidojis graudu-rapšu pirmapstrādes kompleksu ar 26 tūkstoši tonnu kopējo kapacitāti.
Uzņēmums "Inos", investējot vairāk nekā trīs miljonus eiro, sadarbībā ar zinātniekiem izstrādā unikālu tehnoloģiju brikešu kokogļu ražošanai un būvē ražotni Koknesē. "Inos" plāno paplašināt darbību un būvēt ražotni Koknesē, kurā, izmantojot unikālu tehnoloģiju no kokapstrādes atkritumiem - slapjām skaidām - ražot augstas kaloritātes brikešu kokogles. Projekta īstenošanai "Altum" piešķīrusi aizdevumu 2,2 miljonu eiro apmērā, savukārt līdzfinansējums 963 tūkstoši eiro apmērā saņemts no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras programmas "Inovāciju motivācijas programma".
Preiļu novadā aptuveni 580 īpašumiem pilsētā un ciematos nav pieslēgta centralizētā kanalizācija sistēma, un tajos tiek izmantotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Kārtēja domes sēdē novada deputāti apstiprinājuši saistošos noteikumus, kas paredz decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību tiem novada iedzīvotājiem, kuri dzīvo Preiļu novadā un iekļaujas to administratīvo teritoriju pilsētas un ciemu robežās, uz kurām attieksies šie noteikumi, un kuru īpašums nav pieslēgts centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem būs jāreģistrē individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, septiķus un krājtvertnes, kas nav pievienoti centralizētai kanalizācijas sistēmai. To var izdarīt reģistra uzturētāja - SIA "Preiļu saimnieks" - izveidotā datubāzē.
Un vēl
Kokneses novada pašvaldība piešķirs līdzekļus valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei Kokneses bibliotēkā. Centra koncepcija paredz iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju pieteikt noteiktus Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Lauksaimniecības datu centra pakalpojumus, saņemt konsultācijas par deviņu valsts iestāžu pieprasītākajiem pakalpojumiem un e-pakalpojumiem, kā arī saņemt praktisku palīdzību darbā ar datoru, internetu un elektroniskās identifikācijas viedkaršu lasītāju.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima pēcpusdienā lems par uzticību valdības vadītājam Kariņam; Jēkabpils un Līvānu slimnīcas iegādāsies jaunas iekārtas; un Arheologi Filipīnās atklājuši līdz šim nezināmas cilvēku sugas eksistenci.
Saeima šodien pēcpusdienā lems par opozīcijas pieprasīto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju. Līdz ar to šodienas parlamenta sēdei pašlaik ir izsludināts pārtraukums. Jautājuma skatīšana noteikta pēcpusdienā pēc Kariņa lūguma, jo agrāk viņš nav varējis ierasties uz Saeimas sēdē. Premjers 10.aprīlī piedalījās Eiropadomes ārkārtas sēdē Briselē, kas iestiepās dziļi naktī.
"Latvijas pasts" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vairumam pasta pakalpojumu. Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums. Tāpat pieaugs maksa par sūtījumu saņemšanu, paku sūtīšanu un citiem pakalpojumiem. Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā.
Pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada, sadārdzinoties par 2,4 procentiem gada laikā. Arī nākotnē maciņi turpinās tukšoties straujāk nekā iepriekš, it īpaši, ja būs vēlme dzīvot komfortā. Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieauga par 1,1 procentu, bet gada inflācija šogad martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu bija 2,8 procentu līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viens no inflācijas dzinējiem šogad ir pārtikas sadārdzināšanās. Eksperti uzskata, ka cenu pieaugums lielā mērā ir saistīts ar pērnā gada nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un slikto ražu lauksaimniecībā. Tāpēc dārzeņu cenas Latvijā augušas par 16,2 procentiem un maizes - par 5,4 procentiem. Pēc ekonomistu aprēķiniem, tomēr vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām un patēriņu nodokļu palielinājumiem.
Turpinām ziņas
Jēkabpils un Līvānu slimnīcām šogad tiks iegādātas jaunas medicīnas iekārtas un aprīkojums. Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes locekle Inna Budopvska Radio1 informēja, ka īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu abas slimnīcas februārī un martā ir izsludinājušas iepirkumus medicīnas aprīkojuma un iekārtu iegādei. Jēkabpils reģionālā slimnīca veikusi arī izmaiņas plānoto iekārtu iegādes sarakstā. Tā kā iepriekš paredzētās iekārtas plānots iegādāties, piesaistot finansējumu sadarbībā ar Rotari klubu, projektā iekļautas citas iekārtas – laboratorijas ledusskapi asins plazmas uzglabāšanai, kā arī laparoskopisko, ķirurģisko un ginekoloģisko operāciju instrumentu komplektus un pacientu transportēšanas guļratus. Tāpat Jēkabpils slimnīcai paredzēts iegādāties trīs elektrokardiogrāfus un 20 perfuzorus dažādām slimnīcas nodaļām.
Savukārt Līvānu slimnīca projekta laikā plāno iegādāties endoskopu mazgāšanas un dezinfekcijas iekārtu un endoskopijas procedūru galdu ar elektrisku augstuma regulāciju, kardiotokogrāfu un augļa sirds toņu monitorēšanas ierīci, evakuācijas krēslus sēdošu pacientu evakuācijai, kardiogrāfu ar statīvu uz riteņiem un datora programmatūru, elektriskus pacientu pacēlājus, pacientu transporta ratus, pacientu monitoru, Kā arī virkni citu mēbeļu un iekārtu.
Un vēl
Filipīnu Lusonas salā atklāti pierādījumi par līdz šim nezināmas cilvēku sugas eksistenci. Jaunatklātajai sugai dots nosaukums "Homo luzonensis" par godu salai, kurā atrasti šīs sugas pārstāvju zobi un kauli. "Homo luzonensis" fiziskās iezīmes apvieno ļoti senu cilvēku senču un ne tik senu cilvēku sugu īpatnības. Tas varētu nozīmēt, ka primitīvie cilvēku radinieki pameta Āfriku un aizkļuva līdz pat Āzijas dienvidaustrumiem, kas līdz šim tika uzskatīts par neiespējamu. Jaunie atklājumi liecina, ka cilvēka evolūcija šajā reģionā varētu būt bijusi ļoti sarežģīta, to apdzīvojot trīs vai vairāk cilvēku sugām laikā, kad tur ieradās "Homo sapiens".
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināmas darba spēka izmaksas Latvijā; Publiskots Eiroparlamenta ietekmīgāko deputātu saraksts; un Latvijā sākušās pavasara “ragu medības”.
Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 9,3 eiro, kas ir krietni zemāks līmenis nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" šodien publiskotie dati. Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija vien Bulgārijā, Rumānijā un Lietuvā. Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 12,4 eiro. Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā - 43,5 eiro. Eiropas savienībā vidēji šis rādītājs bija 27,4 eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2017.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2017.gadu pieaugušas par 2,2%, sasniedzot 30,6 eiro stundā.
Lielbritānijas policija šodien aizturējusi vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu. Pagājušajā nedēļā Ekvadoras prezidents Lenins Moreno apsūdzēja Asanžu pastāvīgā viņam piešķirtā patvēruma nosacījumu pārkāpšanā un pavēstīja, ka Kito sākusi saskaņot ar Lielbritāniju kārtību, kādā "Wikileaks" dibinātājs varētu atstāt vēstniecību. Asanžs kopš 2012.gada jūnija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par izvarošanu, un Ekvadora viņam piešķīrusi politisko patvērumu.
Eiropā kopš pagājušā gada samazinājušās aviobiļešu cenas, bet lidojumu skaits pieaug. Par to liecina Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas jaunākais pārskats par kontinenta aviācijas nozares attīstību. Eiropā ik dienu tiek veikti tūkstošiem reisu, bet konkurence gaisa pārvadājumos ir skarba. Šā gada februārī, salīdzinot ar februāri gadu iepriekš, aviokompāniju veikto lidojumu skaits Eiropā palielinājies par 2,9%, liecina "Eurocontrol" jaunākie dati. Tikmēr pēc monitoringa secināms, ka par 3,3% ir samazinājušās biļešu cenas. Tas savukārt dod cilvēkiem iespēju biežāk un vairāk ceļot
.
Turpinām ziņas
ASV medija Politico Eiropas portālā publiskoto 40 ietekmīgāko Eiropas Parlamenta deputātu sarakstu noslēdz Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, bet Igaunijas Reformu partijas līdere Kaja Kallasa ierindota 15.vietā. Veidojot sarakstu, Politico izvērtējis Eiroparlamenta deputātu ietekmi uz nozīmīgākajām debatēm pēdējo pēdējo piecu gadu laikā, piemēram, diskusijām par likuma varu Eiropas Savienībā, caurspīdīgumu, tirgu regulēšanu un cīņu pret klimata izmaiņām. Eiropas parlamentā ievēl 626 deputātus.
Zviedrijas kokmateriālu, celulozes un papīra ražotājs SCA iegādājies 10 tūkstoši hektārus meža un zemes Latvijā no Zviedrijas biržā kotētā uzņēmuma "Latvian Forest Company". Meža īpašumu Latvijā iegādes iemesls ir nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi celulozes industrijai SCA Latvijā iegādāto meža un zemes īpašumu kopējā vērtība ir 260 miljoni Zviedrijas kronu jeb 26,2 miljoni eiro.
Un vēl
No marta sākuma līdz pat aprīļa beigām staltbrieži nomet savas greznās rotas, un ļaudis steigšus dodas tās meklēt – pavasarī sākas “ragu medības”, un zinātāji stāsta, ka veiksmīgākie meklētāji sezonā var nopelnīt pat pāris tūkstošus eiro. Ragu uzpircēju netrūkst. Cena nomestiem ragiem svārstās no 15 līdz 20 eiro par kilogramu. Lielākie ragi var svērt 3 kilogramus, šādi ragi maksātu aptuveni 100-120 eiro, ja tos nodotu uzpircējam. Šādus ragus izmanto dažnedažādu interjera priekšmetu darināšanai – top lampas, svečturi, pulksteņi, glāžu paliktņi. Mazāk kvalitatīvus ragus izmanto, lai veidotu nažu spalus, pogas, atslēgu piekariņus un citus sīkumus.