Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 25.jūnijā
- 25 junijs 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi Līgo svētki bijuši operatīvo dienestu vērtējumā? Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm; un Kādas ir sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku jūnija nogalē?
Novadu ziņas pulksten 11.00 un 17.00
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijai atjauno balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā; Svētku brīvdienās Mežārē degusi meža jaunaudze; un Līgo nakts zaļumballe Kena parkā aizritējusi bez starpgadījumiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas un Igaunijas premjeri gatavi tikties, lai runātu par akcīzes problēmu risinājumu; Gada laikā ģimenes ārstu ne reizi nav apmeklējuši 20% iedzīvotāju; un Cik brīvdienu būs nākamajos Līgo?
Radio1 ziņās klausieties: Kādi Līgo svētki bijuši operatīvo dienestu vērtējumā? Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm; un Kādas ir sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku jūnija nogalē?
Katrs operatīvais dienests šīgada Līgo nakti vērtē atšķirīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka aizvadītie svētki bijuši salīdzinoši mierīgi. Tā uzskata arī Valsts policija, kas gan šobrīd izmeklē vienu gadījumu, kurā pie Carnikavas notriekts viens cilvēks. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem bijusi saspringta nakts.
VUGD pārstāve Inta Palkavniece informē, ka aizvadīti mierīgi svētki, jo ugunsgrēkos cilvēki nav cietuši vai gājuši bojā. Dienests saņēma nedaudz vairāk nekā 150 izsaukumus, no kuriem lielākā daļa bija uz ugunsgrēku dzēšanu. Tie bija 82 izsaukumi. 13 tika saņemti uz glābšanas darbiem, un 57 izsaukumi bija maldinājumi. Olaines novadā no karjera un Rīgā no Bābelītes ezera ugunsdzēsēji izcēla noslīkušus cilvēkus. Šogad no ūdenstilpnēm izcelti jau 45 noslīkušie.
Kā nemierīgus aizvadītos svētkus vērtē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Lai arī šogad Līgo svētkos mediķi nav konstatējuši nāves gadījumus, tomēr gūtas teju 300 traumas. Lielākajā daļā gadījumu pie vainas bijusi alkohola lietošana. Visvairāk mediķi ir devušies palīdzēt cietušajiem, kas guvuši nopietnus termiskus apdegumus. Slimnīcā Līgo dienā nogādāti 11 cilvēis, kas guvuši apdegumus vai lūzumus, lecot pāri ugunskuram vai atpūšoties tuvu tiem. Slimnīcā nogādāti divi cilvēki pēc aizrīšanās ar šašlikiem.
Tikmē Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs informē, ka Līgo naktī Carnikavā notriekts kāds gājējs, kurš diemžēl gājis bojā. Policija aicina atsaukties aculieciniekus. Viens no raksturīgākajiem Līgo nakts pārkāpumiem ir autovadīšana reibumā.
Līgo svētkos Valsts policija reģistrējusi 61 avāriju, kurā cietuši 17 cilvēki, tajā skaitā četri gājēji un trīs velosipēdisti. Līgo svētkos policija noformējusi 528 administratīvā pārkāpuma protokolus par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu noformēti 212 protokoli un 17 par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā.
Turpinām ziņas
Kazahstānas dienvidu pilsētā Arisā bruņoto spēku munīcijas noliktavā vakar noticis spēcīgs sprādziens un izcēlies liels ugunsgrēks. Tādēļ no pilsētas tiek evakuēti visi 45 tūkstoši iedzīvotāji, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi. Pēc amatpersonu teiktā, sprādzienā un ugunsgrēkā cietuši apmēram 20 cilvēki, un ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti desmitiem ugunsdzēsēju. Nav ziņu, ka būtu bojāgājušie. Pagaidām nav zināms, kas izraisījis eksploziju, pēc kuras sākās ugunsgrēks. Vietējās varas iestādes izsludinājušas ārkārtas stāvokli, evakuētie iedzīvotājiizvietoti īpašās nometnēs, kas tiek veidotas pilsētas apkārtnē.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm līdz nākamā gada beigām. Putina parakstītais dekrēts noteic, ka embargo paliks spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim. Jau ziņots, ka Eiropas Savienība pagājušajā nedēļā nolēma pagarināt sankcijas, ko tā noteikusi pret Krieviju par agresiju Ukrainā.
2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē. Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.
Un vēl
Šīs nedēļas otrajā pusē, kad Rietumeiropā kritīs jūnija karstuma rekordi, Skandināvijā un Austrumeiropā ieplūdīs vēss gaiss no Arktikas, liecina sinoptiķu prognozes. 25.-26.jūnijā gaisa temperatūra Latvijā nedaudz paaugstināsies, bet sagaidāms, ka jau 27.jūnijā valsti šķērsos aukstā atmosfēras fronte un mēneša pēdējās trijās dienās gaisa temperatūra nepārsniegs +15..+20 grādus. 27.-29.jūnijā gaidāms stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Iespējams, vējš lauzīs kokus un radīs citus nelielus postījumus. Būtiskas salnas netiek prognozētas. Nokrišņi galvenokārt gaidāmi 27.jūnijā, vietām plosīsies pērkona negaiss. Sagaidāms, ka līdz jūlijam mežos vietām saglabāsies augsta ugunsbīstamība.
.
Novadu ziņas pulksten 11.00 un 17.00
Veselības ministrijas iecerētā psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošana varētu notikt ne ātrāk kā nākamā gada laikā. Pēc Veselības ministrijas pārstāvja Oskara Šneidera paustā, par slimnīcu apvienošanu laika grafikiem šobrīd runāt esot pāragri, jo risināmie jautājumi un termiņi tiks izrunāti ar slimnīcu vadītājiem. Šneiders norāda, ka patlaban psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanas ziņā soli tālāk pavirzījusies Daugavpils un Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas apvienošana. Plānots, ka apvienošanas rezultātā smagākie pacienti, kuriem nepieciešama ārstu psihiatru diennakts uzraudzība, tiktu koncentrēti Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tikmēr Aknīstes slimnīcā tiktu nodrošināta ārstniecības pacientiem, kuriem nav nepieciešama diennakts psihiatra uzraudzība.
Septembrī lietā, kurā tiek prasīta 20 tūkstoši eiro morālā kaitējuma atlīdzināšana par 2013.gadā Jaunjelgavas vidusskolā divu piektās klases skolēnu pastrādāto pirmklasnieka piekaušanu, varētu turpināt sarunas par izlīgumu. Pagājušajā nedēļā notikušajā tiesas sēdē starp pusēm izlīgums netika panākts. Zemgales apgabaltiesas konsultante Diāna Ozoliņa informē, ka nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 26.septembri. Tiesas pārstāve skaidroja, ka arī septembrī pusēm tiks piedāvāta izlīguma iespēja, jo lietas iztiesāšanas gaitā tiesa cenšas puses samierināt.
Tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,7 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta Elektroniskā pieteikšanās sistēma. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam un lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
Turpinām ziņas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojspagājušajā nedēļa veicis neatliekamās procesuālās darbības Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirknī. KNAB norādīja, ka darbību mērķis bija pārbaudīt iesniedzēja sniegto informāciju, kuru nebija iespējams pārbaudīt bez kriminālprocesuālo metožu izmantošanas. Kriminālprocess uzsākts šī gada 25.aprīlī. Birojā uzsver, ka pagaidām neviena amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu pildīšanas. KNAB norāda, ka šobrīd birojs nevar sniegt detalizētu informāciju, lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm un kriminālprocesā iesaistītajām personām.
Noslēgusies biznesa ideju konkursa “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā 2019!” pirmā kārta, informē laikraksts Staburags. Vērtēšanas komisija nolēma atbalstīt aizkrauklietes Daces Bebrišas radīto radošo, interaktīvo grāmatu īpašiem dzīves mirkļiem, kuru var dēvēt par mūsdienīgu pūralādi. Dace radījusi interaktīvu, inovatīvu, radošu grāmatu ģimenes un sabiedrības saliedēšanai. Šobrīd gatava aktivitāšu grāmata ģimenei, kas paredzēta bērnam no viena līdz 10 gadu vecumam, taču Dace jau strādā pie līnijas turpinājuma — skolas laiku grāmatas, mīlestības, ceļojumu un citām. Biznesa ideju konkursā iegūtais 3500 eiro lielais finansējums tiks izmantots izdevuma tirāžai un nākamo grāmatu maketu izveidei.
Turpmāk vairākas iedzīvotāju grupas Aglonas novadā, tajā skaitā maznodrošinātie un barikāžu dalībnieki, varēs pretendēt uz 50% atvieglojumu nekustamā īpašuma nodoklim. Līdz šim novadā nav bijis saistošo noteikumu, kas noteiktu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tanekustamā īpašuma nodokļa īpašumam, kurā iedzīvotājs ir deklarēts, varēs maksāt maznodrošinātās personas, nestrādājošās personas ar invaliditāti, vientuļie pensionāri, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieki. Noteikts, ka minētajos īpašumos nedrīkst būt veikta saimnieciskā darbība. Īpašumam arī jābūt sakoptam. Jaunie noteikumi spēkā stāsies 2020.gadā.
Un vēl
Karstuma viļņi, kad gaisa temperatūra pārsniedz 25 grādus, aktīvi negaisi un postoša krusa augiem dārzos rada stresa apstākļus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils informē, ka nesen piedzīvotā postošā krusa, kas vairākos dārzos nodarīja pamatīgu kaitējumu, Latvijas dārzkopjiem varētu likt aizdomāties par pagaidām nepielietoto pretkrusas tīklu izmantošanu, kas kā aizsardzības līdzeklis nākotnē, klimatam mainoties, kļūs aizvien aktuālāks.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijai atjauno balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā; Svētku brīvdienās Mežārē degusi meža jaunaudze; un Līgo nakts zaļumballe Kena parkā aizritējusi bez starpgadījumiem.
Pēc piecu gadu pārtraukuma atjaunotas Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas tika apturētas pēc Krimas aneksijas. Šāds lēmums pieņemts šodien balsojumā neskatoties uz Ukrainas stingriem iebildumiem. Kā atbildes soli Kijeva apsver savas darbības apturēšana asamblejā. Ukraina brīdina, ka Krievijas balsstiesību atjaunošanu var uzskatīt par pirmo plaisu starptautisko sankciju režīmā pret Maskavu.
Tiks atrasts veids, kā izveidot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rosināto ekonomisko lietu tiesu. Premjera ieskatā, tieslietu ministra piedāvājums par speciālās ekonomiskās tiesas izveidi ir pareizs virziens. Vienlaikus premjers norādīja uz nepieciešamību atslogot tieslietu sistēmu no sīkiem noziegumiem. Viņš norādīja, ka lielās zādzības finanšu pasaulē ir saistīta ar mahinācijām un tās ir grūtāk atklāt, bet Latvijā šo noziegumu apkarošanai nepieciešams novirzīt cilvēkresursus. Jau vēstīts, ka Bordāns Tieslietu padomei jūnija sākumā pavēstīja, ka atbalstāms būtu risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu pirmās instances rajona tiesu Rīgā.
Strauja ekonomiskā attīstība iedzīvotāju vērtējumā ir ievērojami svarīgāka par globālās sasilšanas novēršanu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad aprīlī iedzīvotājiem tika lūgts novērtēt, kādām, viņuprāt, būtu jābūt Latvijas valdības prioritātēm, izvēloties starp straujāku ekonomisko attīstību un globālās sasilšanas novēršanu. Vairums jeb 67% iedzīvotāju kopumā dod priekšroku straujai ekonomiskai attīstībai. Šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, palicis teju nemainīgs. Augstākais rādītājs fiksēts 2011.gadā, kad šādu viedokli pauda kopumā 74% iedzīvotāju. Globālās sasilšanas novēršanu kā valdības prioritāti vēlētos redzēt kopumā 18% iedzīvotāju, savukārt vēl 16% nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Turpinām ziņas
Jaunākā operatīvo dienestu apkopotā informācija liecina, ka svētku brīvdienas šoreiz prasījušas sešu cilvēku dzīvību. Jau ziņots, ka viens vīrietis Līgo naktī, šosejā pie Carnikavas ticis notriekts, bet Jāņu dienā mediķiem nav izdevies izglābt kādu vīrieti, kurš aizrijies ar gaļu. Tikmēr ugunsdzēsēji svētku brīvdienās no ūdens tilpnēm izvilkuši četrus noslīkušos.
Svētku brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigāde saņēma 44 izsaukumus, no kuriem 25 uz ugunsgrēku dzēšanu, vienu uz glābšanas darbiem un vēl 18 no izsaukumiem bija maldinoši. Sestdien Krustpils novada Mežāres pagastā dega meža jaunaudze un zemsedze 1,3 hektāru platībā. Dzēšanas darbos piedalījās ugunsdzēsēji un Valsts meža dienesta pārstāvji.
Un vēl
Jēkabpilī Līgo vakarā Kena parkā notika zaļumballe, kas jau kļuvusi par tradīciju. Operatīvo dienestu infomācija liecina, ka pasākums noritēja bez starpgadījumiem. Jēkabpils kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Druveniece stāsta, ka balli apmeklēja dažāda auditorija: gan jaunieši, gan vidēja vecuma, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Ja jaunākie balles apmeklētāji dejojuši, tad vecākā gada gājuma vairāk tikai klausījušies grupu un orķestra uzstāšānos kā koncertu. Atsauksmes par pasākumu esot pozitīvas - gan mūziķi, gan apmeklētāji bijuši priecīgi par Līgo balli. Ņemot vērā šo pieredzi, secināts, ka Kena estrāde ir ļoti pateicīga vieta zaļiumballēm!
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas un Igaunijas premjeri gatavi tikties, lai runātu par akcīzes problēmu risinājumu; Gada laikā ģimenes ārstu ne reizi nav apmeklējuši 20% iedzīvotāju; un Cik brīvdienu būs nākamajos Līgo?
Igaunijas un Latvijas premjerministri pauduši gatavību tikties un apspriest jautājumus par abu valstu akcīzes politikas saskaņošanu, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR. Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš pārmeta Igaunijai vienpusēju lēmumu samazināt akcīzes nodokli alkoholam, tomēr, satiekoties Eiropadomes sanāksmes Briselē laikā, Kariņš un viņa Igaunijas kolēģis Jiri Ratass pauduši vēlmi alkohola cenu atšķirības problēmu atrisināt kā labiem kaimiņiem pienākas.
Latvijā nebūtu jāveicina mazkvalificēta darbaspēka iebraukšana, bet gan jādomā par kvalificētiem darbiniekiem, kas dod pievienoto vērtību valsts ekonomikai, tā uzskata valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Premjerministrs norāda, ka Latvijā patlaban nodarbinātības rādītāji ir augsti, ekonomika aug, līdz ar to nav arī brīvi pieejams lēts darbaspēks. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka viņš vēlētos, lai vairāk nodarbināts būtu kvalificētais darbaspēks, kas nozīmē, ka Latvijā nepieciešami specializēti un izglītoti cilvēki. Pēc premjera teiktā, patlaban par darbaspēka problēmām skaļāk runā tie, kuri vēlas "atvērt slūžas" lētajam darbaspēkam, tomēr, Kariņa ieskatā, tas rada risku, ka Latvija kļūs nabadzīgāka, latvieši emigrēs un viņu vietā nāks citu valstu pilsoņi, kas turpinās darīt tos pašus mazkvalificētos un slikti apmaksātos darbus.
Eiropas Komisija vakar publicēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veiktas pārtikas produktu testēšanas kampaņas rezultātus, kuri neapstiprina pieņēmumu, ka viena zīmola produktiem, kuri tiek pārdoti Austrumeiropā, būtu zemāka kvalitāte nekā tāda paša zīmola produktiem, kuri tiek piedāvāti pircējiem Rietumeiropā. Pētījumā konstatēts, ka dažiem produktiem ir vienāds vai līdzīgs zīmols un iepakojums, bet atšķirīgs sastāvs, taču šīs atšķirības nevar sagrupēt pēc ģeogrāfiskā principa, norādīts Eiropas komisijas paziņojumā.
Turpinām ziņas
Saeima šī gada pavasara sesijā galīgajā lasījumā pieņēmusi 80 likumus - piecus jaunus un grozījumus 75 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz deviņām kārtējām, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās tika nodoti 55 likumprojekti, no kuriem 31 iesniedza Ministru kabinets, 12 - deputāti, bet 13 likumprojektus - Saeimas komisijas. Vienu likumu Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimai atgrieza atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā -, Saeimā kopumā vērtēti 1264 priekšlikumi.
Pēdējā gada laikā ģimenes ārstu nevienu reizi nav apmeklējuši 19,9% iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu. Vienu vai divas reizes gada laikā ģimenes ārstu apmeklējuši 40,3% iedzīvotāju, trīs līdz četras reizes - 22,8% iedzīvotāju, piecas līdz sešas reizes - 8,6%, septiņas līdz astoņas reizes - 2,9%, deviņas līdz desmit reizes - 2,4%, bet 11 un vairāk reizes pēdējā gada laikā ģimenes ārstu apmeklējuši 3,2% iedzīvotāju.
Normāls ķermeņa masas indekss ir 39,5% iedzīvotāju, bet pārējo iedzīvotāju – aptuveni 60 procentu - masas indekss neatbilst normai, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu. Lieka ķermeņa masa ir 34,6% iedzīvotāju, aptaukošanās - 24,1%, bet nepietiekams svars ir 1,8% iedzīvotāju. Dati liecina, ka aptaukošanās vairāk raksturīga sievietēm, bet liekais svars – vīriešiem. Savukārt normāls ķermeņa masas indekss visbiežāk raksturīgs jauniem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 34 gadiem.
Un vēl
Nākamgad - 2020. gadā - 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu 21. jūniju un svētku dienu 23. jūniju no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir pārcelta uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to Jāņos valstī būs piecas brīvdienas. Rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā” šodien pieņemts valdības sēdē. 2020. gada 22. jūnijs ir vienīgā darba diena, kura tiks pārcelta nākamajā gadā.