Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 5.novembrī
- 05 novembris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Valsts vides dienests aicina HES sekot līdzi ūdens līmeņa izmaiņām un nepieļaut plūdu rašanos; Aicina pieteikties vecāko klašu audzēkņus skolu programmai Iepazīsti Saeimu; un Kāds pētījums saistībā ar darbinieku produktivitāti veikts Japānā?
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība mediķu algām sola vēl 18 miljonus eiro, tomēr nozarē strādājošos tas neapmierina; Izsludina likumu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem; un No šodienas sākas solārā ziema.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Mājokļu atbalsta programmai iedala papildu 3,7 miljonus eiro; Darbu sāk jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs Egils Siliņš; un Izdota pastmarka par godu Bermontiādes simtgadei.
Radio1 ziņās klausieties:Valsts vides dienests aicina HES sekot līdzi ūdens līmeņa izmaiņām un nepieļaut plūdu rašanos; Aicina pieteikties vecāko klašu audzēkņus skolu programmai Iepazīsti Saeimu; un Kāds pētījums saistībā ar darbinieku produktivitāti veikts Japānā?
Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 tūkstoši eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī. Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 tūkstoši eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.
Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 tūkstoši eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9 tūkstoši eiro. Lielākais atalgojums reģionālajā daudzprofila slimnīcā šogad mēnesī kādam ārstam sasniedzis aptuveni 11 tūkstoši eiro, vairākiem citiem ārstiem šādās slimnīcās mēnesī vidēji pelnot pieci līdz desmit tūkstoši eiro. Neatliekamās palīdzības slimnīcās lielākā alga šī gada deviņos mēnešos kādam ārstam sasniegusi aptuveni 8 tūkstoši eiro par apmēram vienas pilnas slodzes darbu.
Asas un kritikas piesātinātas diskusijas vakar izvērtās Latvijas Zinātņu akadēmijas konsīlijā par novadu reformas ieguvumiem, novēroja portāls “Delfi”. Asākās diskusijas izraisīja jautājums par pašvaldību pakalpojumu kvalitātes mērīšanu. Kritika no pašvaldību pārstāvju puses un akadēmijas pārstāves Raitas Karnītes izskanēja saistībā ar instrumentu neesamību, ar kuru palīdzību būtu iespējams mērīt pašvaldību sniegtā pakalpojuma kvalitāti – mērīšanas instrumenti tiks izstrādāti vēlāk. Diskusijas noslēgumā pētnieks Andris Miglavs norādīja, ka pēc pašreizējās reformas sagataves nav sagaidāma ieņēmumu palielināšanās uz vienu iedzīvotāju un samazināsies pašvaldību īstenoto projektu skaits.
Valsts vides dienests aicina hidroelektrostaciju apsaimniekotājus un īpašniekus sekot līdzi ūdens līmeņa izmaiņām un nepieļaut avārijas situāciju rašanos saistībā ar plūdiem. HES apsaimniekotājiem un īpašniekiem izsūtītās vēstulēs dienests atgādina, ka situācijās, kad ir augsts plūdu risks, precīzi jāievēro HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumi un drošuma programma un jārīkojas atbilstoši tajā paredzētajai kārtībai. Novērtējot iespējamo plūdu apmērus, savlaicīgi jāatbrīvo aizsprosta ailas, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes.
Kā ziņots, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izplatītā aktuālā prognoze liecina, ka šīs nedēļas sākumā daļā valsts teritorijas nolīs visa mēneša norma un pastāv plūdu risks.
Turpinām ziņas
Latvijas parlaments aicina pieteikties vidusskolu un pamatskolu vecāko klašu audzēkņus skolu programmai Iepazīsti Saeimu. Programmas saturs ļauj jauniešiem interaktīvā veidā nostiprināt un papildināt mācību stundās gūtās zināšanas par valsts pārvaldi un parlamenta darbu, diskutēt par dažādiem jautājumiem un piedalīties erudīcijas konkursā. Skola programmai Iepazīsti Saeimu var pieteikties sūtot e-pastu uz info@saeima.lv.
Saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu no 2020.gada 1.janvāra daļā Latvijas pilsētu un novadu vairs nebūs spēkā aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola taru. Tieslietu ministrija arī uzsver, ka sabiedriskās kārtības jomā pašvaldības saistošajos noteikumos var tikt paredzēti tādi administratīvie pārkāpumi, kas nav paredzēti likumā. Latvijā ir deviņas republikas nozīmes pilsētas un četrām no tām sabiedriskās kārtības noteikumos nav noteikts aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola iepakojumu - Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. Savukārt pārējās piecās pilsētās, arī Jēkabpilī, ir noteikti dažādi administratīvie sodi par šo pārkāpumu.
Un vēl
Eksperimentā, kurā darba nedēļa tehnoloģiju milža "Microsoft" apakšuzņēmumā Japānā tika saīsināta par vienu dienu, produktivitāte pieaugusi par 40%, vēsta "Business Insider".Eksperiments bija daļa no "Microsoft" projekta, kurā pētīts, kā veiksmīgi panākt līdzsvaru darbā un ikdienā un kā paaugstināt darbinieku kreativitāti un produktivitāti, nodrošinot viņiem elastīgāku darba laiku. "Microsoft Japan" biroji visa augusta garumā bija slēgti piektdienās, un atklājās, ka darbinieku produktivitāte pieaug par 39,9%, salīdzinot ar 2018. gada augustu. Darbiniekiem, kas strādāja pilnu slodzi, tika maksāts arī par brīvajām dienām.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Preiļos pēc pašvaldību reformas izteiktus ieguvējus nav ko meklēt – ja balstās uz iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datiem, iegūst saskaldītu pašvaldības domi un daudzus jo daudzus politiskos spēkus, kas paliek aiz borta, liecina sabiedrisko mediju portāla lsm.lv veiktais pētījums.
Visvairāk mandātu – trešo daļu vai piecus no 15 – iegūtu apvienotais Nacionālās apvienības, Latvijas Zemnieku savienības un Latgales partijas saraksts. Pie četriem mandātiem pēcreformas pašvaldībā tiktu Latvijas Zaļā partija, kas zaudētu vairākumu Riebiņu novadā. Vietējais politiskais spēks “Mūsu laiks” - zaudētu vairākumu Vārkavā, iegūstot tikai divus mandātus jaunajā pašvaldībā. Latvijas Zemnieku savienība - zaudē trīs deputātu vietas Riebiņos un neiegūst politisko pārstāvniecību jaunajos Preiļos.
Tikmēr vairāki vietējie politiskie spēki – apvienotajā pašvaldībā nepārvarētu 5% barjeru. Latvijas Reģonu apvienība, LSDSP un “Vienoti Latvijai” - zaudētu politisko pārstāvniecību vispār. Vēlēšanām notiekot jauno pašvaldību ietvaros, to, kā veiksies katram politiskajam spēkam noteiks tas, kā izdosies savos sarakstos piesaistīt tos cilvēkus, kuri bauda vietējo uzticību. Jo, kā norāda eksperti, vietējās pašvaldību vēlēšanās pamatā balsots tiek par cilvēkiem, nevis partijām. Vērtējot vēlētāju samēru pēc apvienošanās, vismazākais īpatsvars – tikai 11,2 % - ir vēlētājiem no Vārkavas novada, bet visvairāk - vēlētājiem no Preiļu novada – 45,6%.
Turpinām ziņas
Spēcīgo lietavu dēļ vakar nobrucis stāvkrasts Labraga ciemā pie Jūrkalnes, Ventspils novadā. Nobrukums ir aptuveni 13 metru garumā un divus līdz trīs metrus uz iekšzemi. Pašvaldība stāvkrasta nobrukuma vietā ir izvietojusi brīdinājuma zīmes, lai tūristi un vietējie iedzīvotāji būtu informēti par stāvkrasta iespējamu turpmāku nobrukumu.
Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprinājusi divus Salas novada pašvaldības projektus, kas iesniegti Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības programmā 2014.-2020. gadam. Apstiprināti projekti - “Vienota aprīkojuma iegāde sabiedrisko pasākumu nodrošināšanai lauku partnerības Sēlija pašvaldībām” un “Salas ciema drošumam - reljefa atbalstošo sienu un gājēju celiņa pārbūve “.
Un vēl
Līvānos botiks tradicionālais pasākums - Lāčplēša dienai veltīta uguns plostu palaišana Daugavā. Pirmdien, 11. novembrī, pulksten 18.30 Lāčplēša dienai veltītais uguns plostu palaišanas pasākums Daugavā norisināsiespie Turku pagasta mājām “Kļavas”. Vieta – ceturtais kilometrs no Līvāniem Rīgas virzienā. Pasākums ir bezmaksas. Aicināti visi interesenti.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība mediķu algām sola vēl 18 miljonus eiro, tomēr nozarē strādājošos tas neapmierina; Izsludina likumu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem; un No šodienas sākas solārā ziema.
Valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad sola rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro. Tomēr veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu un ceturtdien gaidāmo protestu neatcels. 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.
Ceturtdien teju vienlaikus ar veselības nozares darbinieku protesta akciju plānota arī "tautas sapulce", kurā dažādu reģionu iedzīvotāji paudīs neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu. Kamēr veselības aprūpes jomas darbinieki iestāsies pret mediķu atalgojuma palielināšanu mazāk apmērā nekā iepriekš solīts, otra protestētāju daļa apņēmusies rīkot tautas sapulci "pret vardarbīgu un neloģisku reformu, kas pilnībā iztukšos laukus". Mediķu akcija plānota no plkst.8.30 līdz 9.30. Savukārt piedāvātās administratīvi teritoriālās reformas pretinieki savu pasākumu plāno plkst.9.30, bet pie Saeimas gatavojas pulcēties jau plkst.9, tādējādi izrādot solidaritāti mediķiem.
ASV oficiāli informējusi ANO par savu izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās. Pēc ANO oficiālās informēšanas ASV gada laikā - līdz 2020.gada 4.novembrim - izstāsies no šīs vienošanās, kas tika noslēgta iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikā. Par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās Tramps paziņoja jau 2017.gadā, norādot, ka tā uzkrauj ASV uzņēmumiem un valdībai netaisnu vides standartu ievērošanu un apdraud Savienoto Valstu ekonomiku.
Turpinām ziņas
Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis likumu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu jaundzimušiem bērniem no 2020.gada 1.janvāra, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Parlaments šo likumu galīgajā lasījumā pieņēma 17.oktobrī. Priekšlikumu izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem parlamentā iesniedza iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Likums paredz, ka no 2020.gada 1.janvāra jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis.
Lai arī veikaliem kopš vasaras ir iespēja ziedot pārtikas produktus, kuriem beidzies ieteicamais izlietošanas termiņš, praksē šādu iespēju izmanto maz. Veikali plāno pieprasījumu un noceno preces, kurām tuvojas termiņš, lai nebūtu pārpalikumu. Tīklam "Maxima" kopumā ir septiņi šādi veikali un šonedēļ pievienojas vēl 8 dažādās Latvijas pilsētās. "Rimi" preces ar ieteicamo izlietošanas termiņu varēs ziedot atsevišķos gadījumos un nelielos apmēros. Līdzīgi norāda arī veikalu tīklā "Elvi", kam nav sadarbības līguma ar labdarības organizācijām. Saskaņā ar Pārtikas veterinārā dienesta datiem šobrīd reģistrētas 24 pārtikas izdales vietas labdarībai. Pēc produktiem, kam beidzies ieteicamais derīguma termiņš, labdarības organizācija uz veikaliem brauc reizi nedēļā.
Un vēl
Šodien Ziemeļu puslodē sākas solārā ziema jeb trīs tumšākie mēneši gadā.Laika posmā no 5. novembra līdz 5. februārim dienas ir visīsākās. Šodien Rīgā dienas garums būs 8 stundas un 50 minūtes, turpmākās septiņas nedēļas dienu garums turpinās sarukt, līdz 22. decembrī būs gada īsākā diena, kas ilgs 6 stundas un nepilnas 45 minūtes. Pēc tam dienu garums atkal pakāpenidski pieaugs, līdz 5. februārī sasniegs 8 stundas un 47 minūtes, tad solārā ziema būs beigusies.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Mājokļu atbalsta programmai iedala papildu 3,7 miljonus eiro; Darbu sāk jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs Egils Siliņš; un Izdota pastmarka par godu Bermontiādes simtgadei.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu mājokļu atbalsta programmai papildus piešķirt 3,7 miljonus eiro. Minētā summa tiks piešķirta no ietaupītajiem līdzekļiem Ekonomikas ministrijas 2019.gada budžeta programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts". Atbilstoši līdzšinējai programmas darbībai līdz 25.oktobrim, ģimenēm ar bērniem mājokļu būvniecībai vai iegādei kopā piešķirtas 12 tūkstoši 727 mājokļu garantijas par kopējo summu 92,26 miljoni eiro. Pārdalot 3,7 miljonus eiro mājokļu iegādes programmai, tiks nodrošināta mājokļu atbalsta programmas darbība līdz 2020.gada oktobrim.
Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas ieceri izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kurai darbību paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī. Pret likuma grozījumiem iestājās iekšlietu ministrs, kura ieskatā, regulējuma izstrādē nav ņemtas vērā Tieslietu padomes iebildes, kā arī grozījumi nerisinās tos jautājumus, pret kuriem koalīcija apņēmās cīnīties. Iekšlietu ministrs aicināja pirms jaunu likumu grozījumu izstrādes veikt tieslietu nozares auditu. Turpretim tieslietu ministrs norādīja, ka katrai reformai ir atbalstītāji un pretinieki, piebilstot, ka likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā audita rezultātus.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas Rīgas lidostā būvniecība varētu izmaksāt 250-280 miljonus eiro, tomēr konkrēta summa tiks precizēta, izsludinot būvniecības iepirkuma otro kārtu. ""Rail Baltica" lidostas "Rīga" projekts ir unikāls, jo ir pirmais pasažieru stacijas būvprojekts kopš 1937.gada, kā arī pirmais dzelzceļa estakādes un tūkstoš 435 milimetru standarta dzelzceļa līnijas projekts. Pirmajā līmenī būs piebrauktuve stacijas ēkai, otrajā līmenī būs uzgaidāmās telpas un kases, kā arī savienojums ar topošo lidostas paplašinājumu. Savukārt trešajā līmenī būs pasažieru vilciena platforma. Tāpat paredzēts dzelzceļa pievads lidostas kravu terminālim.
Turpinām ziņas
Šodien darbu sāka jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs Egils Siliņš. Viņš amatā nomainīja Zigmaru Liepiņu, kurš vadīja nacionālo operu no 2013.gada līdz 2019.gadam. Liepiņš vadītāja amatā aizvadīja divus pilnvaru termiņus. Pagājušā gada jūnijā Liepiņš paziņoja, ka nolēmis 2019.gadā nekandidēt uz operas valdes priekšsēdētāja trešo pilnvaru termiņu. Kā ziņots, operdziedātājs Siliņš ir viens no starptautiski pieprasītākajiem basbaritoniem - "vāgneristiem". Viņš ir starptautisku konkursu laureāts ar 30 gadu koncertdarbības pieredzi nozīmīgākajos pasaules opernamos un festivālos. Siliņš ir arī Trīs Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir piekritusi kļūt par biedrības Bezvests.lv patronesi. Biedrības brīvprātīgie izsaka pateicību Vairai Vīķei-Freibergai par ieinteresētību un atbalstu Bezvests.lv mērķu īstenošanā, teikts Bezvests.lv paziņojumā. Šī gada 8. oktobrī apritēja tieši desmit gadi kopš biedrības Bezvests.lv dibināšanas. Desmit gadu laikā organizācija ir ieguvusi uzticamu brīvprātīgo komandu, kas ir gatava palīdzēt bezvēsts pazudušajiem cilvēkiem, viņu tuviniekiem un draugiem. Organizācijas pastāvēšanas laikā aptuveni 1000 meklēšanas misiju rezultātā Bezvests.lv brīvprātīgie ir atraduši 121 cilvēku.
Un vēl
Atzīmējot Bermontiādes simtgadi, Latvijas Pasts izdod jaunu pastmarku un aploksni. Jaunā pastmarka izdota 100 tūkstoši eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir 50 eirocenti, kas atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Bermontiāde bija viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem Latvijas brīvības cīņās, kas ilga no 1919. gada oktobra līdz decembrim, un ir uzskatāma gan par vienu no asiņainākajām lappusēm neatkarības iegūšanā, gan arī jaunizveidotās Latvijas valsts iedzīvotāju valstsgribas apliecinājumu.