Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 24.februārī
- 24 februaris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim; Sākoties mācībām klātienē, jau pirmajā dienā Krustpils novada divās skolās konstatē Covid-19; un No marta varēs organizēt individuālās fotosesijas ārtelpās.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Valsts prezidents norāda, ja pēc ierobežojumu atcelšanas augs Covid-19 saslimstība, jāprasa atbildīgo ministru demisija; Jēkabpilī, Rīgas ielā nozog padomju laiku lielgabalu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdībai būs jāmeklē jauni risinājumi Covid-19 ierobežošanai; Ģimenes valsts pabalsta saņēmēja maiņu var veikt līdz 1. martam; un Kāpēc trīs Marsa krāteriem ir Latvijas vietvārdi?
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim; Sākoties mācībām klātienē, jau pirmajā dienā Krustpils novada divās skolās konstatē Covid-19; un No marta varēs organizēt individuālās fotosesijas ārtelpās.
Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim. Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par situāciju budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un makroekonomisko situāciju. Pēc ministrijas prognozēm, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no iekšzemeskopprodukta. Vērtējot Finanšu ministrijas sniegto informāciju, Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners atzina, ka prognozētais valsts parāda līmenis 50% no IKP ir pieņemams, tomēr prognozētais budžeta deficīts laikā, kad ekonomika aug, ir pārāk liels.
Šonedēļ iecerēts pret Covid-19 vakcinēt vidēji 2 tūkstoši cilvēkus dienā. To attālinātā preses konferencē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ministrs norādīja, ka aizvadītajā nedēļa Veselības ministrijas izvirzītais mērķis vakcinēt vidēji tūkstoš cilvēku dienā tika izpildīts. Tādēļ, lai kāpinātu vakcinācijas tempu valstī, izvirzīts jauns mērķis šai nedēļai.
Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka pašlaik Latvijā iztērēts vairāk "Pfizer/BioNTech" vakcīnu, nekā piegādāts. Proti, Latvijai piegādātas 30 tūkstoši 255 ražotāja vakcīnas, bet jau šobrīd, pat neskaitot tos, kuriem rezervēta vakcīnas otrā deva – izpotētas 32 tūkstoši 126 vakcīnas devas. Kā tā var būt? Izrādās, ka sākotnēji no viena flakona bija atļauts iegūt piecas vakcīnu devas, bet pēc tam saprata, ka pietiek arī sestajai un dažkārt pat septītajai devai.
No 1. marta varēs organizēt bēru ceremonijas arī iekštelpās. Ministru kabinets vienojās atļaut bēru ceremonijas iekštelpās, sākot no nākamās nedēļas. Ceremonijā iekštelpās būs atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus, taču ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām. Vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk par 15 kvadrātmetriem no telpas platības. Tāpat noteikts, ka bēru ceremonijas apmeklētājiem jālieto mutes un deguna aizsegi.
Turpinām ziņas
Pēc iestāžu darbiniekiem konstatētiem pozitīviem Covid-19 testiem jau pirmajās dienās pēc klātienes mācību atsākšanas tās atkal ir pārtrauktas divās Krustpils novada skolās. Šajā novadā pirmdien mācības klātienē atsākuši 1.-4.klašu izglītojamie Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolā, Mežāres pamatskolā, Sūnu pamatskolā, Variešu sākumskolā un Vīpes pamatskolā. Attālināti turpināja mācīties tikai Krustpils pamatskolas skolēni, jo pilsēta atrodas Jēkabpilī, kur epidemioloģiskā situācija ir sliktāka nekā pagastos. Pirmdien skolu personālam veikti Covid-19 testi, un rezultāti uzrādījuši saslimšanu personālam Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolā un Mežāres pamatskolas direktorei. Ņemot vērā testu rezultātus, abas izglītības iestādes atkal pārgājušas uz mācībām attālināti arī mazākajās klasēs.
Pedagogi sūdzas par nogurumu, izdegšanu, kā arī pauž vēlmi pēc normēta darba laika, izriet no vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paustajiem pedagogu viedokļiem. Piemēram Jēkabpils novada Ābeļu pamatskolas skolotāja Inese Pūcīte stāstīja, ka darba dienu ar pirmo klašu skolēniem viņa sāk deviņos no rīta un beidz ap pulksten 12. Pēc plkst.12 sākumskolēniem ir angļu valoda vai mūzika un tad konsultācijas. No pulksten astoņiem vakarā viņai sākas "otrā daļa", kurā skolotāja gatavo materiālus kompetenču pieejā balstītajām mācībām, jo "Skola2030" materiāli nav pietiekami. Viņa norāda, ka skolotāji vēlas saņemt atbalstu no valsts, arī par to, ko mācību labā dara savā brīvajā laikā.
Un vēl
No 1. marta varēs organizēt individuālas fotosesijas ārtelpās. Tā otrdien lēma valdība. Kopš pagājušā gada 6. novembra ir aizliegta fotopakalpojumu sniegšana klātienē, izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem. Valdība lēma, ka no 1. marta būs atļauta individuālo fotopakalpojumu sniegšana fiziskām personām brīvā dabā, ievērojot valstī spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības attiecībā uz distances ievērošanu un cilvēku skaitu. Apstiprinātie notikumi paredz, ka fotosesija varēs notikt, ja pakalpojumu sniedz viens fotogrāfs vinai perdonai. Pakalpojuma sniedzējam un saņēmējam jāievēro 2 metru distance.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Valsts prezidents norāda, ja pēc ierobežojumu atcelšanas augs Covid-19 saslimstība, jāprasa atbildīgo ministru demisija; Jēkabpilī, Rīgas ielā nozog padomju laiku lielgabalu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 983 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 17 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pēdējo 24 stundu laikā veikts kopumā 12 tūkstoši 591 izmeklējums. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 7,8%. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – 502,5.
Vakar pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmuši 2 tūkstoši 85 cilvēki, bet otro - 31. Līdz ar to otrdien pret Covid-19 vienā diennaktī potēto personu skaits pirmo reizi pārsniedzis 2 tūkstoši 100. Kopumā līdz šim pirmo vakcīnas devu saņēmuši 32 tūkstoši 990 cilvēki, no tiem abas devas saņēmuši – 16 tūkstoši 844 cilvēki.
Tā kā Covid-19 izplatība Latvijā arvien ir augstā līmenī, turklāt epidemiologi brīdina par jauna, lipīgāka Covid-19 paveida izplatību, nav izslēgts, ka valdībai pēc mazo veikalu atvēršanas vēlāk nāksies "ieslēgt atpakaļgaitu" un veikalus, kā arī dažādus citus pakalpojumu sniedzējus atkal slēgt. To intervijā Latvijas Televīzijas šorīt sacīja premjers Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents atzina, ka epidemiologi ieteikuši pagaidām nesteigties ar jauniem atvieglojumiem, ņemot vērā arī to, ka no 1. marta ļauts darbu atsākt frizieriem, kā arī manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr valdības vairākums sliecas atbalstīt mazo veikalu atvēršanu nekavējoties – jau no 1.marta.
Ja kāda ministra piedāvātās ierobežojumu atcelšanas dēļ ievērojami augs saslimstība ar Covid-19, ministram par to ir jāuzņemas personīga atbildība un premjeram ir jāprasa viņa demisija, uzskata Valsts prezidents Egils Levits. Viņš šodien pēc sarunas ar premjeru Krišjāni Kariņu medijiem uzsvēra, ka “nav pieļaujami, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobijs, lobējot savas nozares”. Levits norādīja, ka katra nozare “spiež savu jautājumu par ierobežojumu atcelšanu”, neskatoties uz to, kādas būs sekas valstij. Šādas prasības, neraugoties uz epidemioloģisku situāciju, kad eksperti skaidri brīdina, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi un krīzi slimnīcās, nav pieļaujamas, pauda prezidents.
Turpinām ziņas
Aculiecinieki Radio1 informēja, ka trešdienas rītā ievērojuši, ka Jēkabpilī, Rīgas ielā pie Krustpils parka pazudis lielgabals, kas atradās pie Krievijas virsnieku apbedījumu vietām. Tāpat novērots, ka notikuma vietā šorīt strādāja policija. Radio1 sazinājās ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecāko speciālisti Daci Kalniņu, lūdzot komentēt, kas noticis.
Viņa apstiprināja, ka šorīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī tika saņemta informācija, ka Jēkabpilī, Rīgas ielā 205, no piemiņas vietas ir nozagts piemineklis – lielgabals. Policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Valsts policija aicina atsaukties aculieciniekus, kuri laika posmā no 23. līdz 24. februārim minētajā adresē ir manījuši kādas personas vai transportlīdzekļus, kas liecinātu par artefakta – lielgabala zādzību. Ikvienu, kurš var sniegt jebkādu izmeklēšanai noderīgu informāciju, lūdzam zvanīt pa tālruņa numuru 110.
Radio1 sazinājās arī ar Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci Kristīni Ozolu, lūdzot komentāru par notikušo. Viņa sacīja, ka ir informēta, ka lielgabals pazudis un, ka policija veic izmeklēšanas darbības. Ozola norādīja, ka pašvaldība ar iesniegumu par notikušo ir vērsusies policijā, kā arī informēs Aizsardzības un Ārlietu ministrijas, kā arī Brāļu kapu komiteju par lielgabala zādzību. Lielgabals nav pašvaldības bilancē un nav pašvaldības īpašums, līdz ar to pašvaldībai mantisks kaitējums nav nodarīts. Tas ir nodarījums pret valsts pārvaldi.
Jautāta vai lielgabala zādzība var kaut kādā veidā ietekmēt plānoto šeit apbedīto Krievijas virsnieku pārapbedīšanu, viņa sacīja, ka nē, piebilstot, ka tas var sarežģīt starpvalstu attiecības ar Krieviju. Ozola norādīja, ja cilvēki kaut ko dara, tas jādara noteiktajā kārtībā, ievērojot starpvalstu līgumus, šāda patvaļīga rīcība nav atbalstāma. Jāpiebilst, ka lielgabals nozagts 23.februāra vakarā, kas vēsturiski ir armijas diena diena, ko ieviesa padomju vara, agrāk šajā dienā svētkus svinēja Sarkanā jeb Padomju armija un Jūras kara flote.
Un vēl
Pēc ļoti silta laika nedēļas vidū no piektdienas gaisa temperatūra Latvijā nedaudz pazemināsies un pūtīs brāzmains vējš, prognozē sinoptiķi. Nakts uz ceturtdienu un nakts uz piektdienu būs siltākās kopš rudens - gaisa temperatūra daudzviet gaidāma virs +5 grādiem. Ceturtdienas pēcpusdienā termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz pat +13 grādiem, pārspējot 25.februāra siltuma rekordus. Piektdien sāks ieplūst vēsāks gaiss no ziemeļrietumiem, temperatūra vairs nav gaidāma augstāka par +3..+8 grādiem, sestdien kļūs vēl par kādu grādu vēsāks, bet, sākot ar svētdienu, gaisa temperatūra atkal nedaudz paaugstināsies, taču naktīs piesals.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdībai būs jāmeklē jauni risinājumi Covid-19 ierobežošanai; Ģimenes valsts pabalsta saņēmēja maiņu var veikt līdz 1. martam; un Kāpēc trīs Marsa krāteriem ir Latvijas vietvārdi?
Valdībai būs jāmeklē iespējas, kā salāgot sabiedrības nogurumu un mērķi samazināt saslimstību ar Covid-19, un, ja pašreizējie ierobežojumi nedarbojas, tad prasībām ir jāmainās un pastāv iespēja apsvērt arī stingrākus soļus, šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ministrs atzina, ka saprot daudzu nozaru izmisumu un dusmas, un viņš arī aicina Ekonomikas un Finanšu ministrijas atrast iespējas, lai nozares, kuras nevar strādāt, saņem naudu, bet, situācijai neuzlabojoties, ierobežojumus mīkstināt nevar.
Eiropas Savienība vēlas, lai līdz vasaras beigām pret koronavīrusu Covid-19 būtu vakcinēti vismaz 70% iedzīvotāju. Tomēr pagaidām vakcinācija ES noritējusi ļoti gausi, jo trūkst vakcīnu. Optimismu nevairo arī ziņas, ka farmācijas uzņēmums “AstraZeneca” tuvākajos mēnešos nespēs piegādāt Eiropai solīto vakcīnas devu daudzumu. Līdz gada vidum tā varētu piegādāt tikai pusi solīto vakcīnu. Ražošanas jaudas trūkst arī citiem vakcīnu ražotājiem.
Pieteikšanās Covid-19 vakcīnai tālruņa līnijas 8989 jaudas tiek būtiski palielinātas, jo no šodienas līdzšinējo 10 cilvēku vietā iedzīvotājus apkalpo 30 cilvēki vienlaicīgi. No 1.marta plānots šo skaitu vēl palielināt, kad vienlaikus iedzīvotājus apkalpos 60 cilvēki. Tālruņa līnijai 8989 ir mainīts arī darba laiks. Turpmāk tālruņa līnijas darba laiks būs katru darba dienu no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, kā arī reģistrēt sevi vakcinācijai varēs arī brīvdienās no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā.
Jau ziņots, ka pieteikšanās Covid-19 vakcīnai bezmaksas tālruņa līnija 8989 darbu uzsāka 10.februārī.
Turpinām ziņas
Pēc valdības iniciatīvas Saeima lēmusi izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu ģimenēm par katru bērnu. To līdz šī gada 31. martam veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Šāds atbalsts par katru bērnu pienākas tam vecākam, kurš saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu, vai arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Ja vecākiem pastāv domstarpības par minēto pabalstu izmaksu otram vecākam, aicina personas līdz 1.martam vērsties savas administratīvās teritorijas bāriņtiesā ar iesniegumu par pabalsta izmaksu viņam. Pēc minētā iesnieguma saņemšanas, bāriņtiesa uzsāks administratīvo lietu un atbilstoši bērna labākajām interesēm, izvērtēs, kuram no vecākiem būs turpmāk tiesības saņemt kādu no iepriekš minētajiem pabalstiem, tajā skaitā vienreizējo atbalstu 500 eiro par bērnu.
Gaidot pasaulē vērienīgāko vides akciju, Zemes stundu, jau tradicionāli ikviens Latvijas iedzīvotājs var pieteikties konkursam “Klimata vēstnieks 2021”. Konkursu organizē Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar uzņēmumu Tetra Pak. Šogad izsludinātajam konkursam ir divas nominācijas: videi draudzīga dzīvesveida vēstnieks un videi draudzīga dzīvesveida vēstnieks sabiedrībā. Konkursā līdz 11.martam var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens Latvijas valsts iedzīvotājs, kurš pats piekopj videi draudzīgu dzīvesveidu vai kurš ir guvis būtiskus panākumus ietekmes uz vidi mazināšanas iniciatīvu īstenošanā, iesaistot līdzcilvēkus visā valstī, pašvaldībā, darbavietā, skolā vai citviet.
Un vēl
Līdz ar pieaugošo interesi par Marsa izpēti, no jauna ievērību guvis fakts, ka trīs planētas krāteri nes ar Latviju saistītus vārdus: Talsi, Auce un Rauna. Krātera Talsi diametrs ir 9,56 kilometri, un tā nosaukumu Starptautiskā Astronomijas savienība apstiprināja 1976. gadā. Krātera nosaukumu iedeva pēc PSRS zondes kartēšanas datiem. Šajā procesā piedalījusies kāda armijas struktūra, un pie šīs kartēšanas bijis klāt kāds no Latvijas dienošs karavīrs. Pēc viņa iniciatīvas Talsi tad arī esot nonākuši uz Marsa. Auce no visiem trim ir vislielākais krāteris – tā diametrs ir 37,01 kilometrs. Krātera nosaukums apstiprināts 2014. gada 12. oktobrī. Savukārt krāteris Rauna ir vismazākais – vien 2,5 kilometri diametrā. Krātera nosaukums apstiprināts salīdzinoši nesen, 2015. gada 24. aprīlī. Nosaukumus kosmosā sastopamajiem objektiem dod to atklājēji.