Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 4.martā
- 04 marts 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ogrē vakar vakarā izsludināts oranžais brīdinājums plūdu draudu dēļ, Noslēgusies izmeklēšana par iespējamo vardarbību pret bērniem Bruknas muižā; un Rundāles pils ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 646 cilvēki; Jēkabpils parkiem un skvēriem plāno dot nosaukumus; un Kādā ekoloģiskā stāvoklī ir latvijas upes un ezeri?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Piešķir 23,5 miljonus eiro mediķu piemaksām, Kāda situācija Daugavā posmā no Līvāniem līdz Zeļķu tiltam; un Latvija izslēgta no ceļojumu brīdinājuma kartes tumši sarkanās zonas.
Radio1 ziņās klausieties: Ogrē vakar vakarā izsludināts oranžais brīdinājums plūdu draudu dēļ, Noslēgusies izmeklēšana par iespējamo vardarbību pret bērniem Bruknas muižā; un Rundāles pils ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs trešdienas vakarā Ogrē izsludinājis oranžo brīdinājumu saistībā ar ūdens līmeņa celšanos. Vakar ap pusastoņiem vakarā novērojumu stacijā Ogre ūdens līmenis bija sasniedzis 137 centimetrus virs novērojumu stacijas "0" atzīmes. Savukārt īsi pirms pulksten 20 ūdens līmenis sāka strauji paaugstināties. Ūdens līmeņa celšanās turpinājās arī naktsstundās. Oranžā brīdinājuma lakā iedzīvotājiem pastāv arī evakuācijas risks. Cilvēki tiek aicināti neapmeklēt plūdu apdraudētās teritorijas un nepārvietoties tajās.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ir nolēmis sākt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens. Ministrs skaidro, ka pārbaude aptvers visus vakcīnu iepirkumus, kas ir saistīti ar vakcīnu portfeļa veidošanu pagājušā gada rudenī un ziemā. Vaicāts, vai šādas pārbaudes rosināšanai ir kādi konkrēti iemesli, Pavļuts atbildēja, ka pirmajā dienesta pārbaudē netika vērtēti pieņemtie lēmumi attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnu papildu iepirkumu.
Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām saskaras ar grūtībām Covid-19 vakcīnu nodrošināšanā, tādēļ arvien vairāk valstu velta kritiku Briselei un gatavojas iegādāties vakcīnas, kas ražotas ārpus Eiropas. Vakcīnu deficītu gan varētu mazināt tas, ka drīzumā Eiropā gaidāma “Johnson&Johnson” vakcīnas apstiprināšana. Ungārija jau izmanto Krievijā un Ķīnā ražotās vakcīnas. To grasās darīt arī Čehija un Slovākija. Tikmēr Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels solījuši, ka Eiropas Savienībā ražoto vakcīnu piegādes nemitīgi palielināsies visu pavasari.
40 koka paletēs, kas ievestas no Ķīnas, atklāts bīstams augu kaitēklis – priežu koksnes nematode. Šāds kaitēklis Latvijā nav sastopams un ir īpaši bīstams, skaidroja Pārtikas un veterinārais dienests. Šādi gadījumi nav bieži, taču, šādiem kaitēkļiem izplatoties, postījumi var būt ļoti lieli.
PVD speciālisti skaidro, ka nematode ir tāds mazs, mikroskopisks tārpiņš, kurš dzīvo un vairojās koksnes vadaudos, tos nosprostojot. Koks nesaņem barības vielas no zemes un ļoti ātri aiziet bojā. Portugāle ir spilgts piemērs, kur šis kaitēklis tika ievazāts tieši ar koksnes iepakojamo materiālu, un vēl joprojām tur notiek cīņa ar šo kaitēkli un diemžēl diezgan neveiksmīgi.
Turpinām ziņas
Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu par iespējamajiem likumpārkāpumiem biedrībā "Kalna svētību kopiena" par fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem Bruknas muižā. Biedrībai “Kalna svētību kopiena” un nodibinājumam “Saknes un spārni” par informācijas nesniegšanu policijai piemērots naudas sods. Pabeigta arī izmeklēšana administratīvo pārkāpumu procesā par iespējamo fizisko un emocionālo vardarbību pret vairākiem bērniem biedrībā "Kalna svētību kopiena”, un 2. martā administratīvo pārkāpumu lietas ir nosūtītas izskatīšanai Bauskas novada domes Administratīvajai komisijai un Vecumnieku novada domes Administratīvajai komisijai. Savukārt resoriskās pārbaudes materiāli par iespējamajiem tiesību normu pārkāpumiem saistībā ar noslēgto līgumu un pakalpojuma sniegšanu vienam bērnam ir pārsūtīti lēmuma pieņemšanai Labklājības ministrijai.
Uzdodoties par bankas darbiniekiem, krāpniekiem ik dienu izdodas izkrāpt tūkstošiem eiro no cilvēku banku kontiem. Lai zaudētu savus mūža iekrājumus, pietiek izpaust bankas pieejas datus un pēc viltus darbinieka aicinājuma ievadīt “Smart-ID” kodu. Tikai otrdien vien krāpniekam, uzdodoties par bankas darbinieku, no kādas Rīgas Purvciema mikrorajona iedzīvotājas, iespējams, izkrāpti visi iekrājumi. No viņas konta pazuduši 12 tūkstoši eiro. Tagad Valsts policijā sākts kriminālprocess. Policija atgādina, ka bankas darbinieki nepieprasa internetbankas pieejas un/vai apstiprināt kodu. Ja ir aizdomas, ka esat kļuvis par krāpnieka upuri, svarīgi ir nekavējoties zvanīt savai bankai. Jo ilgāk nogaidīts, jo grūtāk naudu būs atgūt.
Un vēl
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja, pamatojoties uz ekspertu izvērtējumu, pieņēmusi lēmumu iekļaut Rundāles pils apbūves ansambli ar dārzu un meža parku UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā. Rundāles pils ir vienīgais Krievijas galma arhitekta Frančesko Rastrelli būvniecības projekts, kas tapis viņa agrīnajā 20 gadu darbības posmā, nav piedzīvojis pārbūves 19. gadsimta gaitā un nav ticis postīts 20. gadsimta revolūcijās un karos. Rundāles pils apbūves kompleksā ar dārzu un meža parku ir izdevies saglabāt tā būvniecības laikam atbilstošo vēsturisko, sociālo un māksliniecisko raksturu, kas piešķir objektam autentisku baroka laikmeta gara izjūtu un nosaka vietas īpašās nozīmes universālo vērtību.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 646 cilvēki; Jēkabpils parkiem un skvēriem plāno dot nosaukumus; un Kādā ekoloģiskā stāvoklī ir latvijas upes un ezeri?
Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti 646 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 12 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pēdējo 24 stundu laikā veikti 15 tūkstoši 156 izmeklējumi. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 4,3%. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 88 tūkstoši 668 cilvēki, bet mirušo skaits kopš pandēmijas sākuma – tūkstoš 666. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju patlaban Latvijā ir – 488,4.
Vakar pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmuši 3 tūkstoši 550 cilvēki, otro – 152 cilvēki. Kopumā līdz šim pirmo vakcīnas devu saņēmuši 52 tūkstoši 501 cilvēks, no tiem abas devas saņēmuši 17 tūkstoši 690 cilvēki.
Latvijā visu marta mēnesi gaidāms akūts vakcīnu pret Covid-19 trūkums. To intervijā Latvijas Televīzijasi atzinusi Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča, komentējot vakcinācijas tempa samazināšanos pirmajās nedēļas dienās, salīdzinot ar situāciju nedēļu iepriekš. Juhņēviča atzina, ka Vakcinācijas birojs cenšas pieturēties pie nospraustā mērķa – 2 tūkstoši vakcinēti cilvēki dienā. Šis mērķis ir sasniegts pagājušajā nedēļā, un plāns ir to izpildīt arī šajā nedēļā. Vakcinācijas temps un jauda Latvijā palielinās, bet to ļoti ietekmē vakcīnu trūkums.
Vācija drīz apstiprinās Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas pielietošanu arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Šīs vakcīnas pielietošanu senioriem trešdien apstiprināja arī Beļģija. Abas valstis, kas ir kritizētas par vakcinācijas lēnu tempu, iepriekš bija paziņojušas, ka nav pietiekamu datu par šīs vakcīnas efektivitāti vecākiem cilvēkiem. Merkele un Beļģijas veselības ministrs Franks Vandenbruke trešdien atzina, ka jaunākos pētījumos šie dati ir iegūti, kas arī nosaka politikas maiņu.
Zviedrijas policija trešdien sašāvusi un aizturējusi kādu jaunu vīrieti, kurš sadūris astoņus cilvēkus, no kuriem divi guvuši smagus ievainojumus. Uzbrukums noticis Vietlandā, Zviedrijas dienvidos, un policija uzskata, ka tas varētu būt terorakts.
Uzbrucējs, kurš, kā uzskata policija, rīkojies viens, ticis sašauts kājā un nogādāts slimnīcā. Policija aģentūrai AFP pavēstījusi, ka aizturētais ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pašvaldības attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēdē deputāti vienojās, ka divu mēnešu laikā juridiskajam dienestam jāsagatavo priekšlikumi, kā varētu oficiāli apstiprināt pilsētas skvēru un parku nosaukums. Komisijā atzīmēja, ka visiem zināmie nosaukumi, piemēram, Kena, Strūves vai Krustpils parks, tiek jau gadiem lietoti, taču oficiāli visas šis teritorijas sastāv no viena vai vairākiem zemes gabaliem bez nosaukuma. Problēma tika piefiksēta, kad pašvaldībai pēc Nacionālas apvienības kritikas par 20 tūkstoši eiro piešķiršanu Otrā pasaules kara memoriāla labiekārtošanai nācās skaidrot, ka izvēlēts neveiksmīgs formulējums, kas neatbilst faktiski veicamajiem darbiem. Tagad secināts, ka oficiāli tas nav reģistrēts arī citiem parkiem, izņemot Krustpils pils parku. Tika rosināti divi varianti parku un skvēru nosaukumu došanai – iesaistot iedzīvotājus vai apvienojot zemesgabalus, Zemesgrāmatā tos ierakstīt ar nosaukumu kāds tagad tiek lietots.
Jēkabpilietis Vladimirs Ždanoks, kas aktīvi gādā par Atmodas laika sabiedriskās darbinieces un politiķes Itas Kozakevičas piemiņu, Jēkabpils domē iesniedzis priekšlikumu Vecpilsētas laukumā teritorijai iepretim tautas namam piešķirt Itas Kozakevičas skvēra nosaukumu. Tas esot aktuāli gan saistībā ar viņas darbību kādreizējā Jēkabpils rajonā, gan ar Atmodas procesiem saistītām apaļajām gadskārtām. No pašvaldības puses pagaidām konkrēta atbilde par šo ierosinājumu netika sniegta, jo vispirms esot jāatrisina jautājums par esošo parku un skvēru nosaukumiem, kas gan tiek lietoti, bet nav oficiāli apstiprināti, pēc tam varēšot domāt par jauniem.
Un vēl
Tikai 33% Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra projektu vadītāja Anita Dzelme norāda, ka šīs ir zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā, kur tas ir 40%. Dzelme skaidroja, ka vidēji labā ekoloģiskā kvalitātē ir 56% Latvijas ūdenskrātuves, bet sliktā 11% virszemes ūdeņu. To var mainīt kopīgās aktivitātēs, kas ir ilgtspējīgākas nekā darbības, ko īsteno vienīgi pašvaldība vai valdība. Tādēļ paredzēta grantu piešķiršana iniciatīvas grupām, kuras vēlas uzlabot vietējo ūdenstilpju stāvokli.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Piešķir 23,5 miljonus eiro mediķu piemaksām, Kāda situācija Daugavā posmā no Līvāniem līdz Zeļķu tiltam; un Latvija izslēgta no ceļojumu brīdinājuma kartes tumši sarkanās zonas.
Valdība šodien atbalstīja 23,5 miljoni eiro izmaksāšanu mediķu piemaksām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā no tiem 21,7 miljoni eiro paredzēti piemaksu izmaksas kompensēšanai laika periodā līdz 2020. gada 31. decembrim. Atlikušie 1,7 miljoni eiro, paredzēti, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājumu. Piemaksas mediķiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, tiek piešķirtas 100% apmērā no mēnešalgas.
Valdība atbalstīja vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti. Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, kā arī izdienas pensijas saņēmēji, kas sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanas gadus. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kā arī bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti saņēmēji.
Šodien valdība pieņēma kārtību, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus. Dotācijas piešķiršanu un izmaksāšanu nodrošinās Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Noteikts finansējuma apjoms katram jaunajam novadam, atkarībā no tajā apvienoto pašvaldību skaita. Jaunajā Jēkabpils novadā apvienosies sešas pašvaldības Jēkabpils pilsēta un Jēkabpils, Krustpils, salas, Viesītes un Aknīstes novai un apvienojoties sešām administratīvajām teritorijām finansējuma apjoms noteikts 395 tūkstoši 466 eiro. Novada pašvaldībai dotācija jāizlieto līdz šī gada 31.decembrim.
Turpinām ziņas
Posmā no Līvāniem līdz Zeļķu tiltam Daugava ir brīva no ledus, vietām notiek nenozīmīga vižņu kustība. Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts radio1.lv informēja, ka vakar, no Trepmuižas, izgājušais ledus posms ir ticis līdz Zeļķu tiltam, bet ir smalkā frakcijā un nerada nekādus draudus. Vižņu "aste" atrodas pie vasarnīcu kooperatīva Meždārzi, Krustpils pagastā. Vižņu sablīvējuma kustība starp Zeļķu tiltu un Pļaviņām nav notikusi. Ledus Līvānos joprojām nav izgājis. Ūdens līmenis pie Zeļķu tilta vakar vakarā sasniedza atzīmi 6.1 m un šādā līmenī ir joprojām. Jēkabpilī ūdens līmenis nedaudz samazinājies, Līvānos - Jersikā ir neliels līmeņa pieaugums. Kilmārs Luksts uzsvēra, ka kpumā situācija vērtējama kā stabila.
Viesītes novada dome rīt ārkārtas sēdē lems par klātienes mācību atsākšanu 1.-4.klasēs. Otrajā nedēļā "drošās skolas" principam vairs neatbilst virkne iepriekš drošo pašvaldību. Turpretim epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojas Pārgaujas, Rundāles un Viesītes novadi. Kopumā nākamnedēļ klātienes mācības 1.-4.klasei varēs rīkot 19 novadi, to vidū arī Neretas, Pļaviņu un Skrīveru.
Kā ziņots, ministri konceptuāli vienojās, ka SPKC būs tiesīgs lemt par klātienes mācības atļaušanu 1.-4.klasei, ja pašvaldībā divu nedēļu saslimstības rādītājs nepārsniegs 220 slieksni uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem un nebūs novērots straujš Covid-19 saslimstības pieaugums.
Un vēl
Eiropas Slimību un profilakses centrs ir Latviju izslēdzis no ceļojumu brīdinājuma kartes tumši sarkanās zonas, kura apzīmē Eiropas valstis ar visaugstāko inficēšanās līmeni ar Covid-19, liecina centra šodien atjauninātā karte. Latvija tumši sarkanajā zonā, kura liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pārsniedz 500 gadījumus, atradās kopš tās ieviešanas ceļojumu brīdinājuma kartē janvāra beigās. No Baltijas valstīm brīdinājuma kartes tumši sarkanajā zonā ir palikusi Igaunija, bet Lietuva tāpat kā Latvija ir sarkanajā zonā.