Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 12.martā
- 12 marts 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība šodien lems par detalizētu Covid-19 izplatības samazināšanas plānu; Zināms, Cik jēkabpiliešiem jāmaksā SIA "Jēkabpils siltums" par apkures kvadrātmetru februārī, un Ziņu noslēgumā kāda svarīga informācija Jēkabpils poliklīnikas apmeklētājiem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē, ka pēc Lieldienām varētu samazināt ierobežojumus; Jēkabpilī nozagtais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis; un Kāda sinoptiķu skatījumā bijusi marta pirmā dekāde?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Uzņēmumos būs jāstrādā attālināti; pašvaldībām jāmazina sabiedriskā transporta pasažieru skaits; Par SIA "JK Namu pārvalde" valdes locekli apstiprināta Elita Freija; un Rumānijā lācis iepazīst slēpošanas trasi
Radio1 ziņās klausieties: Valdība šodien lems par detalizētu Covid-19 izplatības samazināšanas plānu; Zināms, cik jēkabpiliešiem jāmaksā SIA "Jēkabpils siltums" par apkures kvadrātmetru janvārī, un Ziņu noslēgumā kāda svarīga informācija Jēkabpils poliklīnikas apmeklētājiem.
Valdība šodien lems par detalizētu Covid-19 izplatības samazināšanas plānu. Jau ziņots, ka to bija paredzēts darīt vakar. Taču premjers Krišjānis Kariņš bija pamanījis, ka Ekonomikas ministrija nebija iesniegusi priekšlikumu, kā kontrolēt ieceļotājus no trešajām valstīm. Kariņš uzsvēra, ka visas izmaiņas ierobežojumos vēlas skatīt kopā, tāpēc vakar šie jautājumi tika atlikti.
Saeima par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprinājusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu. Vēl dienu pirms Saeimas balsojuma bija neskaidras Rodiņas izredzes tikt ievēlētai Satversmes tiesneša amatā tomēr vakar pēc pusotras stundas spraigām debatēm par Rodiņas iecelšanu balsoja 56 Saeimas deputāti, bet pret bija 35. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.
Valdība atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz nodrošināt piemaksas pašvaldības policijai par darbu Covid-19 izplatības ierobežošanā. Paredzēts, ka pašvaldību institūcijām no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kompensēs izdevumus, kas tām radušies no 1.janvāra līdz 7.februārim, iesaistot pašvaldību policijas darbiniekus komandantstundas kontroles pasākumos. Piemaksas paredzētas 75% apmērā no aprēķinātās atlīdzības summas. Samaksai par darbu novirzīs 139 tūkstoši 731 eiro.
Eiropas Zāļu aģentūra vakar ir ieteikusi "ar nosacījumiem" reģistrēt uzņēmuma "Janssen" izstrādāto vakcīnu pret Covid-19. Šī vakcīna ir paredzēta koronavīrusa infekcijas novēršanai cilvēkiem no 18 gadu vecuma. Lai vakcīna būtu reģistrēta lietošanai visā Eiropas Savienībā, šai vakcīnai vēl ir nepieciešams saņemt arī Eiropas Komisijas izsniegtu reģistrācijas apliecību. Šī ir ceturtā vakcīna pret Covid-19, ko reģistrācijai ir ieteikusi Eiropas zāļu aģentūra. Pašlaik Eiropā jau tiek izmantotas "Pfizer", "Moderna" un "AstraZeneca" vakcīnas pret Covid-19. Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām cilvēkam ir nepieciešama viena "Janssen" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 deva.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par izmaksām februārī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 54.22 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,51 eiro. Februārī apkures izmaksassamazinājušās vidēji par 4 eirocentiem kvadrātmetrā, salīdzinot ar janvārii, kad vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksāja 1,56 eiro.
Visdārgāk apkure februārī izmaksājusi mājas Brīvības ielā 2g/1 iemītniekiem, - 2,50 eiro kvadrātmetrā. Tāpat arī dārgāk nekā vidēji pilsētā par apkuri maksā Rīgas 175 iemītnieki – 2,31 eiro kvadrātmetrā, kā arī Liepu ielas 22 – 2,08 eiro kvadrātmetrā. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši siltināto māju iemītniekiem, kā arī mājas Ziemeļu ielā 6 iemītniekiem – 1,03 eiro, Nameja ielā 32, kur kvadrātmetrs apkures izmaksājis – 1,09 eiro un Ziemaļu ielā 22, kur apkures kvadrātmetra izmaksas ir – 1,07 eiro.
Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs februārī, lasiet portālā Radio1.lv SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā.
Jēkabpils pilsētas pašvaldībai no valsts budžeta piešķirti vairāk nekā 139,6 tūkstoši eiro, kas paredzēti samaksai skolotājiem un atbalsta personālam, kas sagatavo izglītojamos valsts pārbaudes darbiem Covid-19 pandēmijas laikā. Līdzekļi paredzēti samaksai par individuālajām klātienes konsultācijām. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķinu veica, izmantojot informāciju par pedagogu skaitu pašvaldībā un katram pedagogam noteikto slodzi, kas pieejama Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Un vēl
Saistībā ar būvniecības darbiem Jēkabpils reģionālās slimnīcas ambulatorajā daļā – poliklīnikā šobrīd apmeklētājiem ir slēgtas centrālās kāpnes, kas atrodas pretī liftiem. Informācija Jēkabpils slimnīcas mājaslapā vēsta, lai nokļūtu 2., 3. vai 4.stāvā uz pieņemšanu pie speciālistiem, jāizmanto vai nu lifti, vai kāpnes, kas atrodas pa labi no reģistratūras. Poliklīnikas apmeklētāji aicināti sekot līdzi norādēm uz sienām un grīdas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē, ka pēc Lieldienām varētu samazināt ierobežojumus; Jēkabpilī nozagtais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis; un Kāda sinoptiķu skatījumā bijusi marta pirmā dekāde?
Premjers Krišjānis Kariņš cer, ka pēc Lieldienām Latvijā varētu virzīties uz pakāpenisku Covid-19 ierobežojumu samazināšanu. Taujāts, vai pēc šiem svētkiem Latvijā varētu pārtraukt ārkārtas situāciju, Kariņš sacīja, ka viņš gribētu, lai tā notiek, taču solīt to nevarot. Pašlaik valdībā skatāmo ierobežojumu mērķis esot nostiprinošs - lai pakāpeniskais slimības samazinājums turpinās, neskatoties uz Covid-19 jaunā celma izplatību.
Pagājušajā diennaktī Latvijā trešo dienu pēc kārtas veikts rekordliels Covid-19 testu skaits, reģistrēti 632 jauni saslimšanas gadījumi un saņemta informācija par deviņu ar Covid-19 sasirgušu personu nāvi. Diennakts laikā veikti 18 tūkstoši 26 Covid-19 testi, kas ir līdz šim lielākais Latvijā vienā diennaktī testēto cilvēku skaits. Salīdzinoši 11.martā tika veikti 17 tūkstoši 483 testi, bet 10.martā - 16 tūkstoši 705 testi. Ceturtdien Latvijā pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 3,5%. Jau ziņots, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 415,3, kopš nedēļas sākuma šis rādītājs ir samazinājies no 457,7. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 7923 personām, un pirmo reizi kopš pagājušā gada decembra sākuma šis rādītājs ir noslīdējis zem 8000 robežas. Atbilstoši pieņemtajai metodikai, pēdējo divu nedēļu laikā fiksētie inficētie tiek uzskatīti par aktīviem saslimšanas gadījumiem, savukārt pārējos uzskaita kā slimību pārslimojušus.
Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" iedzīvotāji sāk parakstu vākšanu par vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu. Kā iniciatīvas autore norādīta Ilze Zeltkalne, kura skaidro, ka lai mazinātu birokrātiju un nepārdomātu finansiālo līdzekļu izšķērdēšanu, atsevišķa Vakcinācijas biroja izveide nav nepieciešama. Īpaši jau ņemot vērā to, kāda ir šā brīža vakcinēšanas bēdīgā situācija. Tāpēc, viņasprāt, ir nepieciešams atzīt kļūdu un likvidēt Vakcinācijas projekta biroju. Vienlaikus tas samazināšot arī "mākslīgi radīto birokrātisko aparātu, kas turklāt sevi nav attaisnojis".
Turpinām ziņas
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde norāda, ka no padomju memoriāla Jēkabpilī pazudušais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis. Līdz ar to uzsāktā kriminālprocesa sasaiste ar Krimināllikuma 229. panta pirmo daļu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu nav pamatota. Tomēr tas atrodas Jēkabpils vēsturiskā centra pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā, tādēļ patvaļīgas darbības nav pieļaujamas ne tikai no morāles, bet arī no kultūras mantojuma aizsardzības viedokļa, norāda Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Vācijas policija paziņojusi, ka DNS uz aizkosta desas gabala palīdzējis atklāt deviņus gadus neatrisinātu laupīšanas lietu. Vainīgo beidzot izdevās identificēt, kad tas Francijā tika aizturēts par nesaistītu noziegumu. Švelmes policija norādīja, ka 2012.gada martā laupīšanas laikā laupītājs esot pacienājies ar sava upura ledusskapja saturu. Izmeklētāji no desas gabala paņēma DNS paraugu, taču toreiz datubāzes nepalīdzēja atrast noziedznieku. Tas notika tikai vēlāk, kad automātiskā meklēšana starptautiskajās datubāzēs uzrādīja DNS sakritību ar vīrieti, kurš Francijā bija aizturēts par vardarbīga nozieguma pastrādāšanu. Tas bija 30 gadus vecs Albānijas pilsonis. Tomēr laupīšanas lietā ir iestājies noilgums, tāpēc laupītājs, visticamāk, netiks tiesāts Vācijā.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijā mazināsies ciklonu ietekme, tādēļ būs mazāk nokrišņu un vējš kļūs lēns, bet naktīs atgriezīsies sals, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas nogalē gaiss iesils līdz +3..+7 grādiem, arī naktīs gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs nulles. Palaikam līs un snigs slapjš sniegs, nokrišņu būs daudz. Vējš galvenokārt mēreni pūtīs no dienvidu puses. Lietus un kūstošā sniega dēļ upēs paaugstināsies ūdens līmenis. Valsts lielākajā daļā sniegs nokusīs.
Nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra vēl sasniegs +1..+6 grādus, pēc tam kļūs nedaudz vēsāks. Dažās naktīs sals var pastiprināties līdz -10 grādiem. Debesis palaikam skaidrosies, vietām īslaicīgi snigs, vējš galvenokārt pūtīs lēni.
Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotajai informācijai marta pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,1 grāds, kas ir 0,7 grādi virs normas. 1.martā 15 novērojumu stacijās tika pārspēts siltuma rekords, Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz +13 grādiem, savukārt zemākā gaisa temperatūra bija -21,8 grādi 9.marta saullēktā Zosēnos.Vidējais nokrišņu daudzums mēneša pirmajā dekādē bija deviņi milimetri jeb 67% no normas. Biezākā sniega sega novērojumu stacijās bija 23 centimetri Alūksnē un Priekuļos 10.martā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Uzņēmumos būs jāstrādā attālināti; pašvaldībām jāmazina sabiedriskā transporta pasažieru skaits; Par SIA "JK Namu pārvalde" valdes locekli apstiprināta Elita Freija; un Rumānijā lācis iepazīst slēpošanas trasi
Valdība šodien pieņēma vairākus jaunus ierobežojumus saistībā ar plānu ierobežot Covid-19 izplatību saistībā ar attālinātā darba veicināšanu. Valdība turpina izskatīt citus jaunos ierobežojumus. No otrdienas strādāt klātienē varēs tikai tie darbinieki, bez kuriem iztikt nevar. Darba devējs noteiks tos darbiniekus, kam ir tiesības veikt darbu klātienē. Ja darbs iestādē notiek klātienē, kabinetā drīkstēs atrasties tikai viens darbinieks vai arī uz katru darbinieku jāparedz 15 kvadrātmetru platība. Ja tas nav iespējams, jāstrādā maiņās. Noteikumi paredzēti gan privātajam, gan publiskajam sektoram. Tie neskars ražojošos uzņēmumus.
Saistībā ar sabiedrisko transportu paredzēts uzdot pakalpojumu pasūtītājiem un pārvadātājiem nodrošināt epidemioloģisko prasību izpildi. Valsts policijai un pašvaldības policijai ir pienākums nodrošināt izpildes kontroli. Sabiedriskā transporta pārvadātājam arī jānozīmē par epidemioloģiskās drošības protokolu izstrādi, saskaņošanu un izpildi atbildīgo personu. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina, ka nav iespējams mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības. Tāpēc pašvaldības aicinātas pārskatīt savu transporta biļešu atlaižu programmas īpaši no rītiem un vakarā, kad sabiedrisko transportu izmanto vairāk cilvēku, piemēram, ar atlaidēm ļaujot braukt stundās, kadi r mazāka pasažieru plūsma.
Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. To atzīst šodien pasludinātais Satversmes tiesas spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Vienlaikus Satversmes tiesa nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei. Satversmes tiesas lēmums nav pārsūdzams. Satversmes tiesas nolēmums par šo divu un vēl 19 pašvaldību iesniegtajiem pieteikumiem var ieviest kādas izmaiņas paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisē.
Turpinām ziņas
Šodien dalībnieku sapulcē par SIA "JK Namu pārvalde" valdes locekli apstiprināta Elita Freija. Viņa beigusi Daugavpils Universitāti un ieguvusi maģistra grādu sabiedrības pārvaldē, kā arī Rēzeknes augstskolā ieguvusi ekonomista kvalifikāciju. Līdz stāšanās amatā Freija pildīja izpilddirektores pienākumus uzņēmumā SIA “Ceturtais stils”. Stājoties amatā Elita Freija norāda, ka viņas mērķis ir izmantot visas savas zināšanas un pieredzi, lai veicinātu mājokļu energoefektivitātes jautājumu risināšanu. Tas būs ieguvums ne tikai iedzīvotājiem, bet arī ieguldījums Jēkabpils pilsētvides sakārtošanā.
Jau ziņots, ka amata konkursa kārtībā Nominācijas komisijas izvērtēja sešus kandidātus, savukārt šodien, dalībnieku sapulcē kapitāla daļu turētāja pārstāvis amatam apstiprināja Freijas kandidatūru. Kandidāti uz valdes locekļa amatu tika vērtēti divās kārtās, nominācijas process notika attālināti.
Jēkabpilī demontēto lielgabalu no Daugavas varēs izcelt vien tad, kad to darīt būs droši, norāda gan Valsts policijā, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Vietu Daugavā, kur lielgabalu meklēs, norādījusi iespējamā vainīgā persona, kura atzinās veiktajās darbībās: piemiņas zīmes demontāžā un nogremdēšanā Daugavā. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa norāda, ka pavasara straume gan var mainīt lielgabala atrašanās vietu Daugavā, bet to varēs pārbaudīt tad, kad niršana veselībai un dzīvībai nebūs bīstama. Visticamāk, šos darbus nevarēs veikt ātrāk par maiju.
Neskaidrību šobrīd rada arī tas, kas notiks, kad lielgabals tiks no ūdens izcelts. Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis uzsver, ka pašvaldībai piemiņas zīme nepieder un tas nav pašvaldības jautājums izlemt, ko ar to darīt. Savukārt Ārlietu ministrijā norāda, ka ministrija neatbild par pieminekļu, piemiņas vietu, apbedījumu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Tikmēr Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš uzskata, ka šeit tomēr ir jāiesaistās vietējai pašvaldībai, viņš kā risinājumu redz, ka pieminekli un karavīrus pārapbedī uz Brāļu kapiem Jēkabpilī.
Un vēl
Kāds lācis Rumānijā devies iepazīties ar slēpošanas trasi. Par laimi, konflikti ar ziemas sporta cienītājiem neradās, un pēc brīža dzīvnieks devās uz savu ierasto dzīvesvietu – mežu. Slēpotāju uzņemtajā video materiālā redzams, kā lācis uzrāpjas uz trases, to iepazīst un pēc tam tuvojas arī cilvēkiem. Savādā notikuma aculiecinieki neapjuka, nemēģināja bēgt un lēnām, mierīgi atkāpās. Dzīvnieks kādu brīdi sekoja, līdz nolēma doties atpakaļ mežā. Zoologi norāda, ka cilvēki rīkojušies pareizi, un tikai šādi iespējams izvairīties no konfliktiem ar lielajiem meža iemītniekiem. Lāči parasti neuzbrūk, bet bēgšana vai agresīva un aktīva rīcība var izprovocēt dzīvnieku.
Attēlā: Elita Freija