2021.gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 7.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 7.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Starptautiskais valūtas fonds šogad Latvijai prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs;  Uz vienu deputāta vietu jaunajā Jēkabpils novada domē pretendē 12 deputātu kandidāti; un Kad kļūs zināmi skolēnu Dziesmu svētku dalībnieki?

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: latvijā beigusies Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija; Cik lielu summu soda naudā kopumā policija piemērojusi ārkārtas situācijas laikā par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu? un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai Latvijas iedzīvotājiem ir ieradums veidot uzkrājumus? Lai samazinātu pasažieru plūsmu maršruta autobusos, Jēkabpilī ierobežo iespējas izmantot braukšanas atlaides; un Videotiešraidē aicina vērot dzīvi lielo gauru ligzdvietā Ikšķilē.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Starptautiskais valūtas fonds šogad Latvijai prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs;  Uz vienu deputāta vietu jaunajā Jēkabpils novada domē pretendē 12 deputātu kandidāti; un Kad kļūs zināmi skolēnu Dziesmu svētku dalībnieki?

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda vakar publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes. Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām valūtas fonds prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2 procentu izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā starptautiskais valūtas fonds prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5,2% apmērā.

Veselības ministrijai jāsāk plānot iedzīvotāju revakcinācija, vakar pēc Sadarbības sanāksmes sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Partijas otrdien apsprieda vakcinācijas procesu un masu vakcinācijas centru atvēršanu. Premjers teica, ka tempam jābūt raitākam un nedrīkst pieļaut, ka bez potes paliek cilvēki, kas gribētu vakcinēties. Premjers norādīja, ka galvenais ir iegūt valstī kopīgo imunitāti pret Covid-19. 

Latvijas robežsargi kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas pirmo reizi ārvalstniekiem konstatējuši viltotus Covid-19 testa rezultātus. 2. aprīlī robežsargi Valkā apturēja kādu "Volkswagen Transporter" markas mikroautobusu, kurā konstatēja astoņus Ukrainas pilsoņus ar viltotiem Covid-19 testiem. Katrai personai piemērots 650 eiro sods. Savukārt 5. aprīlī turpat Valkā robežsargi apturēja kādu "Mercedes Benz Sprinter" markas mikroautobusu, kurā konstatēja piecus Ukrainas pilsoņus ar viltotiem Covid-19 testiem. Četrām personām katrai piemērots 500 eiro sods, savukārt automašīnas vadītājam piemērots 600 eiro sods.

Latvijā militāro draudu līmenis pašlaik ir zems, taču aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastiprināti novērot Latvijas-Krievijas pierobežu. Tāpat Pabriks akar telefonsarunā ar Ukrainas aizsardzības ministru Andriju Taranu apliecināja Latvijas atbalstu partnervalsts teritoriālajai nedalāmībai un eiroatlantiskajai integrācijai.

Jau ziņots, ka Kremlis 31.martā piedraudēja Ukrainai ar karu, pie kā varot novest Kijevas "provokatīvās darbības", nolūkā atsākt karadarbību ar Krievijas uzturētajām un apbruņotajām kaujinieku bandām, kuru kontrolē atrodas daļa Ukrainas teritorijas. Savukārt pirmdien, 5.aprīlī, Maskava kārtējo reizi apsūdzēja Ukrainu Minskas vienošanās neievērošanā un brīdinājusi par pieaugošo spriedzi Austrumukrainā.

Turpinām ziņas

Vakar pulksten sešos vakarā beidzās termiņš, līdz kuram bija iespējams iesniegt kandidātu sarakstus jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, iesniegto sarakstu skaits liecina, ka konkurence uz vienu deputāta vietu būs krietni sīvāka nekā pirms četriem gadiem. 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām iesniegti 323 kandidātu saraksti, kuros uz iekļūšanu 41 pašvaldības domē kopumā pretendē 5 tūkstoši 590 kandidāti. Šogad konkurence ir aptuveni astoņi kandidāti uz vienu deputāta vietu, bet pirms četriem gadiem šī pati statistika liecina, ka bija pieci kandidāti uz vienu vietu.

Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka visvairāk deputātu kandidātu sarakstu – 14 – iesniegti Ropažu novada domes vēlēšanām. Otrs lielākais kandidātu sarakstu skaits pieteikts Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām – 13. Savukārt vismazāk – trīs – deputātu kandidātu sarakstu šajās vēlēšanās būs Valkas un Ventspils novados. Pieteikto deputātu kandidātu vidū 61,4% ir vīrieši un 38,6% ir sievietes. Jaunākajam deputātu kandidātam ir 18 gadi, bet vecākajam  - 91 gads. Vidējais kandidātu vecums ir 46,1 gads. Lielākajai daļai jeb 68,8% pieteiktajiem kandidātu ir augstākā izglītība.

Jēkabpils novada vēlēšanu komisijai iesniegti 12 deputātu kandidātu saraksti. Uz 19 deputātu vietām Jēkabpils novada domē pretendē 227 deputātu kandidāti jeb noapaļojot uz vienu deputāta vietu konkurē 12 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar pašvaldību vēlēšanām 2017.gadā, konkurence ir pieaugusi. Pirms četriem gadiem tika iesniegti desmit partiju saraksti un uz 13 deputātu vietām Jēkabpils domē konkurēja 151 deputāta kandidāts jeb noapaļojot 11 deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.

Pieteikto deputātu kandidātu vidū 60,8% ir vīrieši un 39,2% ir sievietes. Jaunākajam deputātu kandidātam ir 18 gadi, bet vecākajam  - 79 gadi. Vidējais kandidātu vecums ir 46,2 gadi. Lielākajai daļai jeb 78,4% pieteiktajiem kandidātu ir augstākā izglītība.

Tā kā neviens no politiskajiem spēkiem neizmantoja iespēju iesniegt deputātu kandidātu sarakstu, lai pašvaldību vēlēšanās startētu ar pirmo kārtas numuru, Jēkabpils novada vēlēšanu komisija rīkos izlozi, kur katra partija sarakstu iesniegšanas secībā izlozēs sarakstam kārtas numuru vēlēšanās. Izloze notiks 10.aprīlī.

Un vēl

Maija pirmajā pusē plānots apzināt 12to Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus, savukārt maija beigās varētu izziņot norišu kalendāru.Skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek 2020. gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tie tika pārcelti par gadu. Kaut arī epidemioloģiskā situācija šobrīd ir daudz sliktāka nekā pērn šajā laikā, tomēr svētku rīkotāji turpina izstrādāt plānus, kā tos organizēt citādā formātā. Dziesmu svētku organizatori norāda, ka ir būtiski, lai norises plāns būtu izstrādāts, jo svētkus atcelt varēšot arī pēdējā brīdī, bet ne sarīkot.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: latvijā beigusies Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija; Cik lielu summu soda naudā kopumā policija piemērojusi ārkārtas situācijas laikā par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu? un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Sākot ar 7. aprīli, Latvijā beigusies Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, kas tika ieviesta pērnā gada 9. novembrī. Līdz ar valdības lēmumu nepagarināt ārkārtējo situāciju pieņemti vairāki drošības pasākumi ilgstošai sadzīvošanai ar Covid-19. Mainīta klātienes tirdzniecības norise, atļaujot strādāt visiem veikaliem. Jaunā kārtība arī paredz, ka mācībās klātienē varēs piedalīties vairāku klašu skolēni un ārtelpā tikties varēs divas mājsaimniecības. Tāpat kultūras, sporta un reliģiskās darbības veikšanas vietas varēs strādāt ilgāk. Plašāk par to, kas atļauts, beidzoties ārkārtas situācijai un kādi ierobežojumi saistībā ar Covid-19 joprojām ir spēkā lasiet portālā Radio1.lv.

Šobrīd vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, taču pagaidām izvēlēties sev vēlamu vakcīnu tās vietā nevarēs, tā šodien Latvijas televīzijā sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Vaicāts par "AstraZeneca" vakcīnas drošumu, Kariņš atzina, ka politiķi nevar lemt par vakcīnas efektivitāti, un speciālisti vakcīnu atzīst par efektīvu. Tāpat viņš aicināja ieklausīties ārstos, kas atzīst, ka daudz drošāk ir vakcinēties ar jebkuru poti, nekā saslimt ar Covid-19. Valdības vadītājs piebilda, ka pats vakcinējies ar "AstraZeneca" un aicina to darīt arī citus.

Nav apstiprinājušās bažas par to, ka pašvaldību vēlēšanās, kurās vairs nevar startēt vēlētāju apvienības, pieteiks mazāk kandidātu, norāda Latvijas Universitātes Politikas zinātņu nodaļas vadītāja Iveta Reinholde. Pašvaldību vēlēšanas arvien ir populāras kandidātiem. Lai gan ir mazāk vēlēšanu apgabalu, kopējais kandidātu skaits ir iespaidīgs – 5 tūkstoši 599. Tie ir vidēji 136 kandidāti uz vienu pašvaldību. Pēc reformas gan vietu pašvaldību domēs būs mazāk – lielākoties 15 vietas novada domē, 19 vairākos lielākos novados un 23 vietas – lielo pilsētu domēs. Politoloģe norāda, ka konkurence ir diezgan sīva. 

Turpinām ziņas

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts policija par dažādu Covid-19 ierobežojumu neievērošanu soda naudās kopumā piemērojusi 1 miljonu 550 tūkstoši 220 eiro, bet samaksāti 257 tūkstoši 613 eiro. Laikā no pagājušā gada 9.novembra līdz šī gada 31.martam reģistrēti 27 tūkstoši 339 administratīvā pārkāpuma procesi par Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem. Šajā laikā Valsts policija arī devusi 55 tūkstoši 367 preventīvus norādījumus.

2020. gads mājsaimniecībām noslēdzās ar 1,1% elektrības cenas samazinājumu, bet juridiskajiem lietotājiem – 1,7% pieaugumu, salīdzinot ar 2019. gadu, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Elektrības cenas pieaugumu būtiski ietekmēja augstais patēriņš Skandināvijā un Baltijas valstīs. Šogad pirmajos divos mēnešos patēriņš bija par 9,8% lielāks nekā pērn, ņemot vērā aukstos laikapstākļus. Šo situāciju pastiprināja arī jaudu sastrēgums Skandināvijā un CO2 emisijas kvotu cenas kāpums.

Un vēl

Vēl tuvākajās dienās laiks Latvijā saglabāsies vēss un brīžiem snigs, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks, liecina prognozes. Ceturtdien un piektdien gaisa temperatūra pēcpusdienās sasniegs +5..+9 grādus, bet naktīs tā pazemināsies līdz +2..-4 grādiem. Brīžiem gaidāmi nokrišņi – pārsvarā slapjš sniegs. Vietām īslaicīgi veidosies sniega kārtiņa. Sestdien kļūs par 1–3 grādiem siltāks, bet svētdien Latviju no dienvidiem sasniegs krietni siltāka gaisa masa. Latgalē un Zemgalē gaisa temperatūra būs ap +15 grādiem, bet pirmdien jau visā Latvijā būs aptuveni tikpat silts. Visticamāk, drīz pēc tam atkal sekos vēsāks laiks, iespējamas salnas un slapjš sniegs.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai Latvijas iedzīvotājiem ir ieradums veidot uzkrājumus? Lai samazinātu pasažieru plūsmu maršruta autobusos, Jēkabpilī ierobežo iespējas izmantot braukšanas atlaides; un Videotiešraidē aicina vērot dzīvi lielo gauru ligzdvietā Ikšķilē.

Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti 643 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par deviņiem mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pēdējās 24 stundās veikti 23  tūkstoši 143 izmeklējumi, kas ir diennaktī veikto testu rekords Latvijā. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 2,8%. Savukārt 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem – 330,6. Pagājušajā diennaktī stacionāros nonākuši vēl 73 pacienti. Kopumā stacionāros ārstējas 726 pacienti, no kuriem 88 ar smagu slimības gaitu.

Pēdējo trīs nedēļu laikā visvairāk Covid-19 gadījumu Latvijā ievests no Vācijas, Zviedrijas un Ukrainas, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sēdē sacīja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Šo valstu "topā" iekļuvusi arī Ēģipte, uz kuru pēdējā laikā atsākas tūrisma braucieni. Kopumā trīs nedēļu laikā ir konstatēti 75 ievesti Covid-19 gadījumi, no tiem 12 cilvēki ieradās no Vācijas, 11 - no Zviedrijas, bet 10 inficētie atgriezušies no Ukrainas.

Vairāk nekā trešdaļai jeb 35,2% Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gandrīz tikpat lielai daļai - 35,7% - mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, bet 29,2% – 3 mēnešus vai ilgāk. Tikmēr vairāk nekā pusei trūcīgāko mājsaimniecību nav nekādu uzkrājumu. Trīs mēnešus vai ilgāk esošo dzīves līmeni tikai no uzkrājumiem varētu saglabāt vien 15,5% trūcīgāko mājsaimniecību un 52,9% turīgāko mājsaimniecību.

Eiropas Savienībā pagājušajā gadā samazinājies paredzamais dzīves ilgums, šodien paziņojis ES statistikas birojs "Eurostat". Pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma paredzamais dzīves ilgums vairumā ES dalībvalstu ir samazinājies. Tikmēr Latvijā tas nav mainījies.  Vislielākais kritums konstatēts Spānijā, kur paredzamais dzīves ilgums samazinājies par 1,6 gadiem salīdzinot ar 2019.gadu. Dānija un Somija ir vienīgās valstis, kur paredzamais dzīves ilgums pieaudzis. 

Turpinām ziņas

Līdz vasarai Jēkabpilī noteikti ierobežojumi skolēniem un pensionāriem konkrētās stundās izmantot braukšanas maksas atvieglojumus pilsētas autobusos, vakar ārkārtas sēdē nolēma Jēkabpils domes deputāti.  Atlaides autobusos pensionāri nevarēs izmantot darba dienās laikā no plkst.7 līdz 9 un no plkst.15 līdz 18. Ierobežojumi būs spēkā līdz 31.maijam. Tāpat noteikti ierobežojumi izmantot noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus no Jēkabpils pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu 1.-12.klašu, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un Krustpils pamatskolas izglītojamajiem, kuriem nav noteiktas klātienes mācības. Arī viņi līdz mācību gada beigām nevarēs izmantot atvieglojumus darba dienās no plkst.7 līdz 9 un no plkst.15 līdz 18.

Šāds lēmums domē pieņemts, lai organizētu pasažieru plūsmu un ievērotu Ministru kabineta noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Jau ziņots, ka Latvijā no pagājušā gada 7.decembra sabiedriskā transporta pārvadātājiem jāorganizē iekāpšana un izkāpšana tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības.

No nākamās pirmdienas 1.-6.klases un 12.klases, kā arī 7.-9.klases un 10.-11.klases pēc rotācijas principa klātienē varēs mācīties 50 epidemioloģiski drošajās pašvaldībās. Tajā skaitā arī Jēkabpilī

Jau ziņots, ka Jēkabpilī no šodienas mācību procesu klātienē atsāka 1.-4.klases Jēkabpils 2.vidusskolā un Jēkabpils 3.vidusskolā. Savukārt no 12.aprīļa mācību procesu klātienē turpinās 1-4.klasēs un atsāks 12.klasēs Jēkabpils 2.vidusskolā, Jēkabpils 3.vidusskolā un Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. Mācības tiks atsāktas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz mācību procesa organizēšanu, uzsvēra domē.

Un vēl

Rūpējoties par lielo gauru ligzdošanas drošību, Ikšķilē uzstādītas šiem ūdensputniem paradzētas mākslīgās ligzdvietas. Savukārt, lai ļautu ikvienam iepazīt lielās gauras ligzdošanu tuvplānā, vienā no ligzdvietām ir uzstādīta tiešraides kamera.  Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina bērnus un jauniešus dokumentēt dzīvi ligzdā, veidojot savu vērotāja dienasgrāmatu. Par novēroto līdz 30. aprīlim jāpastāsta citiem sociālo tīklu ierakstā ar tēmturi #PutnaStunda vai kā citādi. Kad darbs veikts, jāziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, pastāstot par paveikto un norādot uzdevuma veicējus un to vecumu, kā arī kontaktinformāciju.

Atstājiet komentāru