Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 10.maijā
- 10 maijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Mediķi aicina Saeimu un valdību rīkoties, lai novērstu strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu; Kā aukstais pavasaris ietekmēs ražu? Un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Nekvalitatīva ceļa seguma dēļ cietušo auto šoferi var saņemt kompensāciju; Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs ir devis kukuli; un Šodien latvijas delegācija dodas uz Eirovīziju.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Patēriņa cenas aprīlī Latvijā gada laikā palielinājušās par 1,7%; 'Muzeju nakts' pasākumi šogad notiks virtuālajā vidē un āra ekspozīcijās; un Saules ultravioletais starojums sasniedzis augstu līmeni.
Radio1 ziņās klausieties:Mediķi aicina Saeimu un valdību rīkoties, lai novērstu strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu; Kā aukstais pavasaris ietekmēs ražu? Un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, un izsakot bažas par epidemioloģisko situāciju Latvijā, mediķi vērsušies pie Saeimas un valdības ar aicinājumu rīkoties, lai tiktu novērsts straujš saslimstības palielinājums. Medicīnas iestāžu speciālisti brīdina, ka pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū. Tiek ziņots, ka Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19 daudz lipīgākais vīrusa Lielbritānijas variants.
Iekšlietu ministrija strādā pie vērienīga projekta. Ir iecere izveidot kopēju slepenās informācijas datubāzi, ko dažādu dienestu likumsargi izmantotu, cīnoties pret noziedzību. Par jauno sistēmu gan daudz jautājumu Tiesībsarga birojam. Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju, birojā ir bažas, vai netiks vākti arī dati par cilvēkiem, kuriem ar kriminālo pasauli nav nekāda sakara. Iecerēts, ka sistēmā apstrādās informāciju par personas identitāti, tajā skaitā iesauku, personas foto, video un audio materiālus, personas ārējo izskatu, balss tipu un pat ierasto ģērbšanas stilu un apģērbu aprakstu. Tāpat sistēmā iekļaus informāciju par ģimenes stāvokli, tautību, darbavietu, valodu zināšanām un ziņas par personu apliecinošiem dokumentiem. Līdzīgu informāciju dienesti jau vāc arī patlaban, bet katrs pa savam – tagad tos apvienos vienā sistēmā.
Eiropas Komisija panākusi vienošanos ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem "BioNTech" un "Pfizer" par papildu 1,8 miljardu vakcīnas devu iegādi revakcinācijai 2022. un 2023. gadā, mikroblogošanas vietnē paziņojis premjers Krišjānis Kariņš. Tas nozīmē, ka Eiropa gatavojas revakcinācijai.
Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs aicinājis Eiropas Savienības valstis izskatīt iespēju katrai izraidīt "vismaz vienu Krievijas diplomātu", šādi apliecinot solidaritāti ar Prāgu laikā, kad pieaugusi spriedze tās attiecībās ar Maskavu, vēsta Čehijas izdevums "Česke noviny". Savukārt raidorganizācija "Radio Praha" ziņo, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līderi piektdien neformālajā samitā Portu, Portugālē, apsprieduši situāciju ap 2014.gadā Čehijā Vrbeticē notikušo sprādzienu munīcijas noliktavā. Čehija sprādziena sarīkošanā apsūdz Krievijas militārā izlūkdienesta aģentus.
Turpinām ziņas
Šogad pavasaris ir aukstāks un dārzos augi vēl nav modušies, to apstiprina arī dārzkopības speciālisti. Kādas sekas vēlais pavasaris var atstāt uz gaidāmo ražu, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils. Viņš norāda, ka vēsais laiks ietekmējis visa iesētā sadīgšanas ātrumu un aizkavējis arī stādu izstādīšanu siltumnīcās. Sēšana un stādīšana dārzos pilnā apjomā varēs sākties tikai šonedēļ, kas ir vēlāk kā citus gadus. Savukārt to, ko sals un sniegs nodarījis ogu un augļu dārzos, redzēs tikai ziedēšanas laikā. Ziedēšana kavējas visiem augiem. Neraugoties uz vēso un vēlo pavasari, ražas prognozes vēl ir pāragras, agronoms norāda, ka aizkavēta auga attīstība nenozīmē, ka gaidāma slikta raža.
Pēdējos divos gados pieaug sanitāro atzinumu skaits egļu astoņzobu mizgraužu skartajām platībām, tajā skaitā, ja iepriekšējos gados egles mizgrauži nopostīja aptuveni 30-50 hektārus gadā, tad 2019.gadā nopostītās platības sasniedza 675 hektārus, savukārt 2020.gadā 576 hektārus. Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs informē, ka šogad pirmās egļu astoņzobu mizgrauža vaboles tika konstatētas 22.aprīlī. Viņš norāda, ka vēsie pavasara laikapstākļi mizgraužu aktivitāti pašlaik gan ir ierobežojuši, tomēr vēl ir pāragri spriest, kā situācija attīstīsies turpmākajās dienās.
Spiningošanas sezona sākusies. Tāpēc uzņēmums “Sadales tīkls” atgādina makšķerniekiem neķert zivis tajās ūdenstilpēs, kuras šķērso gaisvada elektrolīnijas. Makšķerkāti vai metiena laikā makšķeraukla var saskarties ap elektrības vadiem un tajā brīdī makšķernieki gūst elektrotriecienu. Nupat ļoti smagas elektrotraumas guvis kādam makšķernieks Latgalē. “Sadales tīklā” uzsver – nepareizs ir priekšstats, ka makšķerkāts un tā aukla ir elektrodroši. Gluži pretēji. Tajos ir elektrisko strāvu vadoši elementi. Tāpat arī no trieciena neglābs gumijas zābaki. Šādas īpašības piemīt tikai specializētajam elektromontieru ekipējumam. Tāpēc makšķernieki aicināti izvēlēties vietas zvejai, kas nav tuvu elektrolīnijām.
Un vēl
Nedēļas pirmajā pusē Latvijā būs saulains, vējains un vasarīgi silts laiks, bet no ceturtdienas gaidāms lietus, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Maksimālā gaisa temperatūra nedēļas pirmajā pusē būs +20..+27 grādi, visaugstāk termometra stabiņš pakāpsies otrdien un trešdien. Sākot ar ceturtdienu, gaisa temperatūra galvenokārt būs +17-+18 grādi, dažās dienās vietām zem lietus mākoņiem un piekrastē noslīdot līdz +13.. +12 grādiem. Dažviet gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss. Naktīs gaisa temperatūra visas nedēļas garumā gaidāma +4..+13 grādu robežās.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Nekvalitatīva ceļa seguma dēļ cietušo auto šoferi var saņemt kompensāciju; Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs ir devis kukuli; un Šodien latvijas delegācija dodas uz Eirovīziju.
Ražotāja “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas pret Covid-19 izmantošana 12 līdz 15 gadus vecu bērnu vakcinācijā, ja to atļaus Eiropas Zāļu aģentūra, Latvijā būs vairāku iestāžu koplēmums. Šobrīd, saskaņā ar Latvijas Vakcinācijas rokasgrāmatu un Eiropas zāļu aģentūras vadlīnijām, “Pfizer”/”BioNTech” var lietot personu vecumā no 16 gadiem vakcinācijai. Tomēr nesen Kanāda apstiprināja šīs vakcīnas lietošanu bērniem vecumā no 12 gadiem, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas spērusi šādu soli.
Autovadītāji, kuru transportlīdzekļi cietuši nekvalitatīvi atjaunota ceļa dēļ, var saņemt kompensāciju, informē "Latvijas Valsts ceļi". Pagājušajā gadā veiktā seguma atjaunošana, izmantojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, nekvalitatīva izrādījusies trešdaļā objektu. Lai gan ceļam būtu jākalpo vismaz trīs gadus, šķembas no bitumena emulsijas daudzviet atdalījušās jau pēc dažiem mēnešiem. Cilvēkiem, kuru auto cietuši sliktā seguma dēļ, iespējams saņemt kompensāciju. Lai to saņemtu jābūt policijas aktam par to, ka šie zaudējumi ir gūti tieši konkrētajā ceļa posmā, proti, policija ir jāsauc, vai vismaz jāpiezvana policijai, ja nekvalitatīva ceļa dēļ cietis auto. Zaudējumus atlīdzina Latvijas valsts ceļi, un tālāk tos piedzen no būvnieka.
Skotijas neatkarības atbalstītāji ir ieguvuši pārliecinošu balsu vairākumu šonedēļ notikušajās vēlēšanās. Skotijas Nacionālā Partija nav ieguvusi absolūto vairākumu Skotijas parlamentā. Tomēr kopā ar Zaļo partiju parlamentā būs pārliecinošs deputātu vairākums, kas atbalsta jauna neatkarības referenduma rīkošanu dažu tuvāko gadu laikā. Uzrunā vēlētājiem Stērdžena brīdināja Borisa Džonsona vadīto valdību nemēģināt likt šķēršļus jaunas tautas nobalsošanas sarīkošanai. Tikmēr Džonsons ir vairākkārt sacījis, ka Skotijas nākotne jau tika izlemta 2014. gada referendumā. Turpretī Stērdžena un viņas atbalstītāji uzstāj, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības situācija ir krasi mainījusies. Vairums skotu būtu gribējuši palikt Eiropas Savienības sastāvā un uzskata, ka viņi ar varu ir tikuši izrauti no šī bloka.
Liels Ķīnas kosmosa raķetes fragments svētdien, 9. maijā, ieejot Zemes atmosfērā, sadalījies, un tā atlūzas iekritušas Indijas okeānā uz rietumiem no Maldivu salām, paziņojušas Ķīnas amatpersonas. Jau ziņots, ka ar šo nesējraķeti pagājušajā nedēļā tika nogādāts orbītā Ķīnas jaunās kosmosa stacijas galvenais modulis.
Turpinām ziņas
Profesionālu vai sadzīvisku situāciju risināšanai pēdējo divu gadu laikā katrs piektais iedzīvotājs un uzņēmējs devis kukuli jeb veicis neoficiālus maksājumus, devis dāvanas vai izmantojis personiskos kontaktus, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pasūtītā sabiedriskās domas aptauja. Lai arī sabiedrības attieksme pret kukuļošanu kopumā ir noraidoša, aptauja liecina, ka 21% iedzīvotāju un 19% uzņēmēju pieļauj iespēju dot kukuli valsts vai pašvaldības amatpersonām. Šādu rīcību abas aptaujātās grupas visbiežāk pamato ar drošības sajūtu, ka problēma tiks risināta. Lai mazinātu korupcijas izplatību Latvijā, 92% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešams nodrošināt lielāku informācijas atklātību lobēšanas procesā, un 89% - ka nepieciešama stingrāka publisko iepirkumu kontrole. Tikmēr 52% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka jāpiespriež bargāki sodi kukuļņēmējiem un kukuļdevējiem.
80% Lietuvas, 56% Latvijas un 55% Igaunijas vecāku savus bērnus finansiāli atbalsta arī pēc pilngadības sasniegšanas, visbiežāk palīdzot segt ikdienas izdevumus, savukārt pieaugušie bērni saviem vecākiem bieži sniedz nefinansiālu atbalstu, liecina bankas " Citadele un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas vecāki visbiežāk izvēlējušies palīdzēt ikdienas izdevumu segšanā, bet retāk palīdzējuši ar auto iegādi, dzīvokļa pirmo iemaksu vai studiju maksas segšanu.
Un vēl
Šodien Latvijas Televīzijas Eirovīzijas delegācija ar dziedātāju Samantu Tīnu priekšgalā dosies uz starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu. Pirmais iznāciens uz konkursa skatuves Roterdamā paredzēts jau rīt, 11. Maijā, kad būs pirmais mēģinājums. 14. maijā - otrais mēģinājums, bet 16. maijā notiks Eirovīzijas konkursa atklāšanas pasākums, par kuru vēl šīs nedēļas vidū bija zināms gandrīz vienīgi tas, ka sarkanā paklāja vietā konkursanti šoreiz soļos pa tirkīzkrāsas grīdas segumu…Pirmais pusfināls - 18. Maijā, kurā piedalīsies arī lietuviešu “The Roop”, otrais pusfināls ar Samantu un arī igauni Uku Suvisti - 20. maijā, fināls - 22. maijā. Jau ziņots, ka Samanta Tīna izpildīs dziesmu “Still Breathing”.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Patēriņa cenas aprīlī Latvijā gada laikā palielinājušās par 1,7%; 'Muzeju nakts' pasākumi šogad notiks virtuālajā vidē un āra ekspozīcijās; un Saules ultravioletais starojums sasniedzis augstu līmeni.
Šī gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājušās par 0,5%. Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bijis svaigiem dārzeņiem - +9,1%.
Valdība rīt lems vai atļaut iesaistīt karavīrus Rīgā paredzētā Pasaules čempionāta hokejā organizēšanā. Pēc Latvijas Hokeja federācijas paustās informācijas, lai čempionāts sekmīgi norisinātos, īsā laika posmā ir jāveic liels darba apjoms, turklāt esošo situāciju apgrūtina arī pašreizējie ceļošanas ierobežojumi un noteiktās epidemioloģiskās prasības saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu. Līdz ar to hokeja federācija lūgusi iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus kā papildspēkus čempionāta organizēšanas procesā, veicot autovadītāju pienākumus.
Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā piektdien, 14. maijā, no plkst. 12 līdz 17 aicina pievienoties pirmajam “AmCham” Baltijas līmeņa forumam par Covid-19 seku novēršanu un ekonomikas atveseļošanu. Forumā piedalīsies visu trīs Baltijas valstu amatpersonas, ieskaitot veselības ministrus, ekonomikas ministrus un biznesa līderus. Foruma mērķis ir veicināt sadarbību starp Baltijas reģiona valdībām, publiskā un privātā sektora pārstāvjiem Covid-19 krīzes seku novēršanā un atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, daloties ar praktiskiem piemēriem, plāniem un stratēģijām.
Somijā strādājošais latviešu hidrobiologs Andris Andrušaitis saņēmis Ālandu salās bāzētā Baltijas Jūras fonda apbalvojumu, kā arī 10 tūkstošu eiro prēmiju par ieguldījumu Baltijas Jūras pētniecībā. Šādu apbalvojumu ieguvusi arī Somijas zinātniece Kaisa Kononena, ar kuru kopā strādājis Andrušaitis. Abi zinātnieki apbalvojumu saņēmuši par plaša, starptautiska projekta – Baltijas jūras izpētes programmas izveidošanu un uzturēšanu jau vairāk nekā 15 gadus. Šī projekta mērķis ir apvienot, atbalstīt un koordinēt Baltijas jūras valstu jūras pētniecības darbu.
Turpinām ziņas
Piedāvājot dažādas norises virtuālajā vidē, kā arī muzeju āra ekspozīcijās un pilsētvidē, 60 Latvijas muzeji šogad 15. maijā piedalīsies starptautiskajā akcijā „Muzeju nakts“. Šogad "Muzeju nakts tēma ir "robežas," aicinot izcelt robežas kā kultūras mantojuma un robežu radīta kultūras mantojuma aspektus, robežvietas un robežu sadalīto mantojumu, kā arī pārrobežu mantojumu un robežu šķērsošanu kā mantojumu. Muzeju nakts programmas piedāvājums izstrādāts tā, lai būtu baudāms individuāli, cilvēkiem nedrūzmējoties. Ar "Muzeju nakts" programmu iespējams iepazīties Kultūras ministrijas mājaslapā.
Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" ir sākta parakstu vākšanu par to, lai privāto pirmsskolas izglītības iestāžu maksu iekļautu attaisnotajos izdevumos. Kā iniciatīvas autore norādīta Ksenija Puriņa, kura norāda, ka Izglītības likums nosaka, ka maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē sedz no valsts un pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tikmēr privātas iestādes var pieprasīt maksu. Pēc viņas aplēsēm, summas var svārstīties aptuveni no 600 līdz tūkstoš 500 eiro diapazonā par vienu izglītojamo gadā, gandrīz sasniedzot apmērus, kādus pieprasa augstskolas. Purviņa atzīmē, ka VID neatmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no šīs summas, jo pirmsskolas izglītība neatrodas attaisnojamo izdevumu sarakstā, bet, viņasprāt, tie pēc būtības ir attaisnojami izdevumi.
Un vēl
Šodien ultravioletās radiācijas indekss pakāpies līdz 5,6 punktiem, kas uzskatāms par augstu līmeni, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Tuvākajos divos mēnešos gaidāms gada intensīvākais saules ultravioletais starojums. Tā intensitāti ietekmē ne tikai saules staru krišanas leņķis, kas vislielākais ir vasaras saulgriežos, bet arī ozona daudzums stratosfērā. Līdz ar siltuma atnākšanu ozona slānis kļuvis plānāks, tādēļ šonedēļ zemi sasniedz lielāka ultravioletā radiācija. No saules visvairāk jāsargājas laika periodā no pulksten 12 līdz 15. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē. Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir galvenais riska faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībā, uzsākot sauļošanās sezonu, sākumā saulē drīkst atrasties tikai pavisam neilgu laiku, vēlāk sauļošanās ilgumu var palielināt.