Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 12.novembrī

Lāčplēša diena ir laiks gan pieminēt tos, kas cīnījušies par valsts neatkarību, gan raudzīties nākotnē ar pārliecību par Latvijas drošību, piedaloties Lāčplēša dienas svinīgajā godasardzes maiņas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa, sacījaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents pateicās Latvijas bruņoto spēku karavīriem un viņu ģimenēm, kā arī sabiedrotajiem par atbalstu valsts aizsardzībā. Rinkēvičs atgādināja, ka šogad aprit 90 gadi kopš Brīvības pieminekļa iesvētīšanas un pirmās godasardzes nostāšanās pie tā. Tradīcija tika pārtraukta 1940. gadā, bet atjaunota pirms 33 gadiem. Viņš citēja kādreizējo Valsts prezidentu Albertu Kviesi, kurš, atklājot pieminekli, sacīja, ka "piemineklis runā uz mums no pagātnes caur tagadni uz nākotni", uzsverot tā nozīmi kā Latvijas spēka un apņēmības simbolu. Noslēgumā Valsts prezidents aicināja saglabāt apņēmību sargāt valsti ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.

Valsts svētkos Latvijas augstākajos sakaru torņos pacels Latvijas karogus. Vakar Lāčplēša dienā, karogus pacēla Valmierā, Siguldā un Stalbē. Šodien Latvijas karogs pacels tornī Jelgavā, rīt - torņos Tukumā, Ērgļu ielā, Rīgā, Viesītē, Viļānos, Līvānos un Preiļos, bet piektdien, 14. novembrī, karogi sāks plīvot torņos Cesvainē, Daugavpilī un Rēzeknē. Savukārt 18. novembrī karogu pacels Rīgas radio un televīzijas tornī Zaķusalā.

Patriotisma nedēļā portālā "filmas.lv" līdz 19. novembra vakaram būs skatāma dokumentālistam Jurim Podniekam veltīta filmu izlase. Piedāvājumā ietilpst gan paša Podnieka darbi, ko viņš veidojis kā operators un režisors, gan arī divas jaunāko laiku filmas, kurās Podnieka personība ir iedvesmas avots vai simbolisks tēls. Filmas tiešsaistē visā pasaulē pieejamas no 11. novembra pusnakts līdz 19. novembra pusnaktij atbilstoši katras valsts laika joslai. Patriotu nedēļas programmā filmas tiek demonstrētas latviešu valodā.

Krievijai naktī uz otrdienu veicot masīvu dronu triecienu Ukrainai, arī Odesas apgabalam un Ukrainas Donavas ostām, viens drons ielidojis Rumānijas teritorijā un tur nogāzies. Rumānijas Aizsardzības ministrija  norādīja, ka tā informēta par lidaparāta nogāšanos Grindu rajonā, aptuveni piecus kilometrus uz dienvidiem no robežas. Armijas komandas devās uz notikuma vietu un ziņoja par iespējamu drona fragmentu klātbūtni.Notiek izmeklēšana.  Jau ziņots, ka septembrī Rumānija izsauca Krievijas vēstnieku pēc tam, kad tās gaisa telpā bija ielidojis krievu drons.  Savu

ASV Senāts beidzot pieņēmis likumprojektu par valdības darba atsākšanu, kas vēl jāapstiprina Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā. Senāts pietuvojās līdz šim ilgākās valdības darba apturēšanas izbeigšanai, kad vairāki demokrātu senatori pievienojās republikāņiem balsojumā par kompromisa darījumu, kas tika pieņemts ar 60 balsīm par un 40 pret. Likumprojekts tagad tiek nodots Pārstāvju palātai, kur balsojums par to var tikt sarīkots trešdien. Pēc likumprojekta pieņemšanas abās Kongresa palātās to parakstīs ASV prezidents Donalds Tramps, lai tas kļūtu par likumu.

Turpinām ziņas

Aizkrauklē, Dārza ielā, notiek aktīvi remontdarbi, lai jau drīzumā ielu varētu atvērt satiksmei. Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis informē, ka darbu gaita atkarīga no laikapstākļiem, tādēļ precīzu ielas atvēršanas datumu noteikt vēl nevar. Lai atvērtu Dārza ielu satiksmei, vēl nepieciešams veikt virskārtas izlīdzinošo asfalta seguma frēzēšanu, pēc kuras būs iespējams ieklāt jaunā asfalta pirmo kārtu. Satiksmei ielu atvērt varēs vien pēc asfalta ieklāšanas. Šobrīd Dārza ielā ir uzstādīti apgaismes stabi un brauktuvi norobežojošās apmales. Tāpat ir atjaunoti ūdens novadgrāvji, caurtekas un lietus kanalizācijas sistēma, kā arī izbūvēts pamats velosipēdiem paredzētai joslai un gājēju ietvei. Darbus plānots turpināt arī ziemas periodā, kad tiks pabeigta velojoslu un trotuāra izbūve.

Tikmēr Aizkkrauklē Rūpniecības ielā norisinās darbi, kas saistīti ar apakšzemes komunikāciju izbūvi. Tuvākajā laikā iespējama satiksmes slēgšana arī šajā ielā. Tomēr tiks nodrošināta piekļūšana tur esošajiem objektiem gan no Dārza, gan Mednieku ielas puses. Arī Rūpniecības ielā darbus plānots turpināt ziemā, pielāgojoties laikapstākļiem. Ielu pārbūve notiek projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta veicināšana Aizkraukles novada funkcionālajā teritorijā”. Šajā projektā pārbūvē arī Vērenes ielu Koknesē un Skrīveru Stacijas laukumu. Kopējā projektu līgumcena ir 5,2 miljoni eiro.

Un vēl

Novembra pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +7,7 grādus, par četriem grādiem pārsniedzot normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Zemākā gaisa temperatūra bija +1,8 grādi 8. novembrī Zīlānu novērojumu stacijā, Jēkabpilī, savukārt visaugstāk - līdz +15,4 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 7. novembrī Mērsragā. Iepriekšējais 7. novembra Latvijas siltuma rekords tika pārspēts par 2,4 grādiem. 6. un 7. novembrī kopumā tika laboti 13 siltuma rekordi. Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 10,6 milimetri jeb 49% no normas. Visvairāk lija Līvānu novada Rožupē, kur nokrišņu daudzums sasniedza 25,9 milimetrus, turpretī mazākais lietus daudzums bija 2,9 milimetri Kuldīgā un Saldū. Sausuma un mitruma rādītājs viszemākais viena mēneša periodā bija Kuldīgas novadā, trīs mēnešu periodā - Jēkabpils novadā. Savukārt lielākais mitrums gan viena, gan trīs mēnešu periodā bija Rīgā.

Valdība vakar atbalstīja ģenerāļa pakāpes piešķiršanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Mārtiņam Baltmanim. Viņš par ģenerāļi kļūs 18. novembrī. Patlaban VUGD nav neviena ģenerāļa, taču pirms pāris gadiem vienlaikus dienestā bija pat vairāki šīs pakāpes nēsātāji. Pēdējais ģenerālis izdienas pensijā devās šogad jūnijā, un tas bija VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.Baltmanis pulkveža pakāpē nodienējis ģenerāļa pakāpes piešķiršanai noteikto laiku - piecus gadus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests arvien biežāk saņem izsaukumus uz narkotiku pārdozēšanas gadījumiem. Dienesta vadītāja Liene Cipule norāda, ka pārdozēšanas gadījumu skaits jau ilgstoši uzrāda nepārtraukti pieaugošu tendenci. Turklāt narkotikas pārdozējušie cilvēki kļūst arvien jaunāki, tāpēc esot nepieciešami speciāli pasākumi, lai šo tendenci mazinātu. Cipule skaidroja, ka viens no iemesliem šādai tendencei varētu būt arī izmaiņas narkotiku tirdzniecībā. Ja agrāk pircējs un pārdevējs lielākoties viens otru zināja un nelegālo vielu kvalitāte bija būtiskāks aspekts, lai šīs attiecības turpinātu, šobrīd narkotiku tirdzniecība kļuvusi krietni bezpersoniskāka, tā notiek attālināti. Līdz ar to bieži vien no jauna iegādātas tabletes  vairs neatbilst tam, kādas pirktas iepriekš, un pieaug iespēja pārdozēt. 

Latvijā šogad septembrī strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums, kas arī gadā kopumā iezīmē stabilu eksporta izaugsmi. Eksporta attīstību joprojām nosaka stabili augošs ārējais pieprasījums, kā arī uzņēmēju spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Šie faktori ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā globālās ekonomikas svārstības, ģeopolitiskos riskus un piegādes ķēžu izaicinājumus. Septembrī preču eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 8,8% lielāka nekā pirms gada, savukārt imports pieauga par 13,5%. Tas apliecina izaugsmi, kas balstās uz ārējā pieprasījuma noturību un uzņēmumu spēju dažādot tirgu.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija esot izvirzījusi priekšlikumu svītrot no ANO rezolūcijas formulējumus, kas apliecina Ukrainas teritoriālo nedalāmību un nosoda Krievijas okupāciju Krimā un citos Ukrainas reģionos. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta ukraiņu laikraksts "Kyiv Post". Runa ir par rezolūciju ar nosaukumu "Cilvēktiesību situācija Ukrainas pagaidu okupētajās teritorijās, arī Autonomajā Republikā Krimā un Sevastopolē", un ko Ukraina ik gadu iesniedz ANO Ģenerālās asamblejas Trešajai komitejai. Kā norāda laikraksts, rezolūcija jau vairākus gadus kalpo kā būtisks diplomātiskais instruments Kijivai, lai pievērstu starptautisko uzmanību Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām. Savukārt avoti laikrakstam pavēstīja, ka ASV ierosina rezolūciju iesniegt ar vājāku formulējumu un bez atsaucēm uz Ukrainas "teritoriālo integritāti" vai Krievijas "agresiju". 

Vakar, 11. novembrī aptuveni piecus kilometrus no Gruzijas valsts robežas avarēja Turcijas militārā lidmašīna. Gruzijas Iekšlietu ministrija, atsaucoties uz provizorisku informāciju, ziņo, ka lidmašīna veica reisu no Azerbaidžānas uz Turciju. Balstoties uz Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, par notikušo notiek izmeklēšana saskaņā ar Kriminālkodeksa pantu, kas attiecas uz gaisa satiksmes drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem, kuru rezultātā ir zaudēta cilvēka dzīvība. Turcijas Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka Gruzijā avarējusi Turcijas lidmašīna C-130. 

Turpinām ziņas

Vakar notika Jēkabpils aizsargdambja svinīga atklāšana un projekta “Plūdu risku novēršana Jēkabpilī” noslēguma pasākums. Pasākuma dalībniekus uzrunāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs raivis Ragainis, priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Stars, Centrālās finanšu un līguma aģentūras Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Liene Rulle, vadošais būvnieks - SIA  « Jēkabpils PMK » valdes priekšsēdētājs Māris Dimants un arhitekte Laura Lāce.

Jēkabpils novada mērs uzsvēra, ka 2023. gada notikumi pierādīja, ka krīzes brīžos Jēkabpils cilvēki spēj vienoties un rīkoties plecu pie pleca. Šī pieredze visus satuvināja un parādīja, cik stipra ir kopības sajūta, kad mērķis ir viens — pasargāt savu pilsētu, mājas un tuviniekus. Viņš vēlēja, lai dambis kalpo ne tikai kā aizsardzība pret plūdiem, bet arī kā simbols jēkabpiliešu spēkam, vienotībai un pašaizliedzībai. 

Aizsargdambim svētību deva četri tradicionālo konfesiju garīdznieki - Jēkabpils Romas Katoļu draudzes prāvests Arnis Vizbelis, Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskās baznīcas luterāņu priesteris Aigists Pinka, Jēkabpils Svētā gara klostera garīdznieks Maksims Kirilovs un Vecticībnieku draudzes priesteris Vladimirs Ivanovs. Pasākumu papildināja dziedātāja Dināra Rudāne. Tika griezta svinīgā lente. Pēc svinīgās atklāšanas klātesošajiem bija iespēja doties pastaigā pa dambi kopā ar būvnieku un pašvaldības pārstāvjiem, lai apskatītu paveikto dambja pārbūves projektā.

Un vēl

Valdība atbalstījusi Latvijas Nacionālā botāniskā dārza pievienošanu Dabas aizsardzības pārvaldei no nākamā gada. Šis lēmums pamatots ar iespēju kāpināt darbības efektivitāti un samazināt birokrātiju. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija iepriekš skaidroja, ka abām iestādēm ir vairākas līdzīgas funkcijas, kas savstarpēji papildina viena otru dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. Abu iestāžu pārziņā ir dabas centri, kas nodrošina neformālo izglītību dažādām mērķauditorijām. 

Pārtikas cenu inflācijas tendences Latvijā apliecina, ka Ekonomikas ministrijas izlolotais memorands pārtikas cenu mazināšanai ietekmi pašlaik nav atstājis. Intervijā Latvijas Televīzijai atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens un uzsvēra, ka pārtikas cenu pieaugums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā. Viņš atzina, ka pārtikas cenu inflācija ir ļoti nepatīkama problēma. To izjūt visi, bet visvairāk tas skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem.  Ekonomisti savukārt uzsvēruši, ka pagājis pārāk maz laika, lai spriestu par memoranda ietekmi un tendencēm. 

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80% Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas "Citadeles" un Norstat" aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki. Mazāk nekā piektdaļa nejūt izmaiņas savos ikdienas izdevumos pārtikas produktiem. Pārtikas cenu kāpums Latvijā joprojām ir jūtams – lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar nepieciešamību pielāgot savus patēriņa paradumus un rūpīgāk plānot iepirkumus. Kopumā 25% aptaujāto atzina, ka pārtikas izdevumi būtiski pieauguši, bet vēl 30% tos raksturo kā "nedaudz pieaugušus". Vēl 23% norādījuši, ka izdevumi ir auguši, taču viņi joprojām var atļauties iegādāties visu kā iepriekš. Tikmēr 18% iedzīvotāju nav novērojuši būtiskas izmaiņas, bet 3% sacīja, ka pārtikas tēriņi pat samazinājušies.  

Latvija vērsīsies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu atbrīvot no solidaritātes rezerves, kas paredz uzņemt patvēruma meklētājus savā teritorijā. Eiropas Savienība paredz iedalīt skartās dalībvalstis trīs kategorijās - dalībvalstis, kuras skar migrācijas spiediens, kurās ir migrācijas spiediena risks, un kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju. Patlaban Eiropas Komisija Latviju ir iekļāvusi to dalībvalstu grupā, kurās ir migrācijas spiediena risks. Tas paredz dalībvalstīm, ka jāizvērtē ieguldījums ES solidaritātes rezervē ar kādu no piedāvātajiem atbalsta veidiem - uzņemot patvēruma meklētājus savā teritorijā, nodrošinot finansiālu ieguldījumu vai sniedzot operatīvu un tehnisku atbalstu citām ES dalībvalstīm. 

Pēc ugunsgrēka Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcā Daugavā piesārņojums nav konstatēts. Atkārtotā Daugavas monitoringā piesārņojums netika konstatēts. Visā apsekotajā upes garumā varavīksnes plēvīte, kura ir raksturīga naftas produktu piesārņojumam, netika konstatēta. Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Vides dienests organizēja ūdens monitoringu Daugavā Latvijas pierobežā, lai kontrolētu, vai upē nenonāk piesārņojums saistībā ar ugunsgrēku naftas pārstrādes rūpnīcā Novopolockā, Baltkrievijā.

Ukrainas izmeklētāji vakar apsūdzēja prezidenta Volodimira Zelenska tuvu sabiedroto Timuru Mindiču 100 miljonu ASV dolāru vērtas korupcijas shēmas vadīšanā. Mindičs ir līdzīpašnieks mediju producēšanas studijā "Kvartal 95", kuras līdzdibinātājs Zelenskis pirms kandidēšanas prezidenta vēlēšanās bija aktieris un komiķis. Apsūdzības Mindičam ir jaunākā epizode korupcijas skandālā, kas saistīts ar plašu līdzekļu piesavināšanos no enerģētikas nozares. Ukrainas enerģētikas nozarē ieplūst lieli Ukrainas un ārvalstu līdzekļi, jo pēc Krievijas nemitīgajiem gaisa uzbrukumiem atkārtoti tiek atjaunota infrastruktūra. Prokurors norāda, ka aizdomās turētais izmantoja "draudzīgas attiecības ar Ukrainas prezidentu" savā noziedzīgajā darbībā. Sistēmiskas korupcijas izskaušana ir viena no galvenajām prasībām, kas Ukrainai jāizpilda pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Brazīlijā vairāki desmiti aktīvistu, kas pārstāv Brazīlijas pamatiedzīvotājus, otrdien ielauzās ANO klimata konferences norises vietā.  Otrdienas vakarā aktīvisti izlauzās caur drošības barjerām pie galvenās ieejas konferenču zālē Belenā, kur norisinās klimata konference, un iesaistījās sadursmē ar apsargiem. Brazīlijas un ANO iestādes izmeklē šo incidentu. Miers tika ātri atjaunots, un drošības dienesta darbinieki ar galdiem un krēsliem aizbarikādēja ieeju tā dēvētajā zilajā zonā konferences norises vietas centrā. Jau ziņots, ka Brazīlijas pamatiedzīvotāji vēlas pievērst plašākas sabiedrības uzmanību problēmām, ar ko saskaras viņu kopienas, un bažījas, ka klimata konference beigsies, bet lietusmežu izciršana turpināsies. 

Turpinām ziņas

Madonas novada Cesvainē, Augusta Saulieša ielā 16 par 4,65 miljoniem eiro plānots uzbūvēt divas dzīvojamās mājas senioriem. Darbus īsteno ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu projektā "Jauna ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma izveide pensijas vecuma personām Madonas novadā". Projektā uzbūvēs divas vienstāva ēkas, vienā ēkā paredzot 16 pakalpojuma vietas. Katrā ēkā paredzētas individuālas guļamistabas ar sanitāro mezglu, kas atrodas blakus koplietošanas dzīvojamai istabai un virtuvei. Visiem iemītniekiem plānota kopīga pieeja terasei un labiekārtotai teritorijai ap ēkām. Projektu plānots īstenot līdz nākamā gada 30. jūnijam.

18. novembrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās literatūrzinātnieces, folkloras pētnieces un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesores Janīnas Kursītes grāmatu "Latvijas kultūrvienības jeb mazie novadi". Janīnas Kursītes kultūrvēsturiskā apcere pievēršas Latvijas vēsturisko zemju mazo novadu ģenēzei, etnogrāfijai un kultūrvēsturei. Grāmatā aplūkoti suiti un Suitija, Zemgales krieviņi, Ludzas igauņi, Abrene, Augšzeme, kuršu ķoniņi, Kurzemes lībieši, Leišmale, Lejaskurzeme, Malēnija, Piebalga, Vidzemes lībieši un vendi. Kā norāda izdevēji, grāmata dod iespēju ar mazo novadu fenomenu iepazīties plašam lasītāju lokam, vairojot sabiedrības zināšanas par vēsturisko zemju identitātēm un bagātīgo kultūrvēstures mantojumu.

Un vēl

Piektdien Latviju sasniegs aukstāks gaiss no ziemeļiem, un svētku brīvdienās Latvijā brīžiem spīdēs saule un brīžiem gaidāmi nokrišņi, vietām veidosies sniega sega, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien pūtīs brāzmains dienvidu, dienvidrietumu vējš, piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 20 metriem sekundē. Naktī uz piektdienu lietus gaidāms arī citviet Latvijā. Gaisa temperatūra ceturtdien un naktī uz piektdienu pakāpsies līdz +7..+12 grādiem, piektdien kļūs vēsāks, naktī uz sestdienu temperatūra noslīdēs līdz 0..-5 grādiem.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm sestdiena būs visai saulaina, vietām gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, bet brīvdienu turpinājumā brīžiem būs plašāki un stiprāki nokrišņi, daļā valsts veidosies sniega sega, uz ceļiem palaikam gaidāms apledojums. Arī 18. novembrī Latvijā tiek prognozēta gan saule, gan dažādi nokrišņi, no jūras nākoši mākoņi vietām var sagādāt stipru snigšanu. Gaisa temperatūra brīvdienās galvenokārt svārstīsies starp -5 un +5 grādiem. Pūtīs lēns līdz mēreni stiprs mainīga virziena vējš. Sniegs un neliels sals Latvijā iespējams arī pēc svētkiem.