Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 12.maijā
- 12 maijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir partiju jaunākie reitingi? Jēkabpils dome atbalsta kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu; un Kas bija svarīgākais medijs viduslaikos?
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīļa beigās sarucis līdz 7,9%; Jēkabpilī zem Daugavas tilta Jēkabpilī veido aizsargdambju savienojumu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija šogad Latvijai prognozē ekonomikas pieaugumu par 3,5%; Jēkabpils joprojām noturas drošo pašvaldību sarakstā; un Kāds sinoptiķu vērtējumā bijis laiks maija sākumā.
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir partiju jaunākie reitingi? Jēkabpils dome atbalsta kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu; un Kas bija svarīgākais medijs viduslaikos?
Jaunākie partiju reitingi par aprīli rāda, ka aug Nacionālās apvienības popularitāte, kurai uz papēžiem min Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī “Jaunā Vienotība”. Partija “KPV LV” pašlaik nav populārāko partiju skaitā, liecina iedzīvotāju aptaujas. Toties labus rezultātus turpina rādīt ārpus parlamenta esošā partija "Progresīvie". Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma SKDS aprīlī veica iedzīvotāju aptauju, un tā liecina, ka augstākais reitings, kā ierasts, ir “Saskaņai” – 12%. Otrajā vietā – Nacionālā apvienība, par kuru gadījumā, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas balsotu 8%. Trešajā – Zaļo un zemnieku savienība – 7,7%, kurai uz pēdām min valdības vadītāja pārstāvētā “Jaunā Vienotība” – 7%. Piektajā un sestajā pozīcijā ir “Attīstībai/Par!” (5,6%) un “Progresīvie” (4,5%).
Šogad diagnosticējošajos darbos skolēni atklājuši, ka attālināto mācību dēļ tiem trūkst zināšanu, lai izpildītu visus pārbaudes darbu uzdevumus. Lielākoties diagnosticējošie darbi tika pildīti attālināti un daži - klātienē. Pēc diagnosticējošo darbu pildīšanas skolēni secināja, ka ir tēmas, ko viņi nav paguvuši iemācīties šajā mācību gadā. Šāda tendence vairāk novērota 3. un 6.klašu grupās. Taču arī 9.klases skolēnu diagnosticējošo darbu sniegumos bija novērojams, ka mācību gadā visu iemācīties nav pagūts.
Banku ekonomisti ir vienisprātis, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās kāpt, un lielākais inflācijas lēciens vēl ir priekšā. Visstraujāk cenas varētu pieaugt pakalpojumiem, kas pandēmijas dēļ kādu laiku bija aizliegti vai ierobežoti, piemēram, maltītes kafejnīcās vai restorānos, ceļojumi ārpus Latvijas. Ekonomisti prognozē, ka turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā varētu pārsniegt 2%. Un virs 2% tā varētu būt arī 2021. gadā kopumā, savukārt 2022. gadā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 3%. Tiek norādīts, ka šobrīd nav pamata domāt, ka patēriņa cenu kāpums tuvākajā laikā varētu mazināties. Pēdējos mēnešos pasaulē ir strauji augušas pārtikas, koka, metālu un citu resursu, kā arī transporta cenas.
No šodienas atkal tiks atļauti sociālie braucieni pāri Vācijas un Austrijas robežai, lai varētu tikties draugi un radinieki, Vācijas dienvidos un Austrijā turpinot mazināties koronavīrusa inficēšanās līmenim. Bavārijas premjers Markuss Zēders par to pavēstīja pēc tikšanās ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu. Atkal tiks atļauta iepirkšanās kaimiņvalstī. Inficēšanās līmenis samazinājies gan Bavārijā, gan Austrijā, un Bavārijā tas pēdējās septiņās dienās ir 116 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, bet Austrijā - zem 100.
Turpinām ziņas
Jēkabpils domes deputāti atbalstījuši divus iesniegtos pieteikumus konkursā “Kultūrvēsturisko objektu saglabāšana”. Dome piešķīrusi 10 tūkstoši eiro Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzei baznīcas centrālo ārdurvju bloka nomaiņai un lieveņa atjaunošanai, svētdienas skolas durvju bloka un mazā lieveņa atjaunošanai. Tāpat arī Jēkabpils dome piešķīrusi 10 tūkstoši eiro Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskās draudzes kancelejas ēkas ieejas pārbūvei.
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka vakar pilsētas kapu teritorijā ir atvesta smilts, kas paredzēta kapa vietu sakopšanai. Tuvākajā laikā plānots piegādāt vēl, kopumā nodrošinot 150 kubikmetrus smilti, kas atradīsies vairākās vietās pilsētas kapu teritorijā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu lielo pieprasījumu pēc smilts pieejamības kapu teritorijā, šogad atvestais daudzums krietni vien pārsniedz iepriekšējos gados piegādāto, un plānots, ka šis apjoms būs pietiekošs, lai ikviens varētu labiekārtot savu tuvinieku kapa vietas.
Un vēl
Baumas ir ātrākas par vēju... Vismaz cilvēki viduslaikos tā uzskatīja. Baumas viduslaikos bija līdzvērtīgsa medijam pēc uzticamības, pēc nopietnības, pēc lietojamības, līdzīgi kā, piemēram, dokuments vai hronika. Viduslaiku sabiedrība bija orāla, mutvārdu kultūrā sakņota un cilvēki paļāvās uz to, ko runāja. Cilvēki uzticējās tam, ko dzirdēja. Citiem vārdiem sakot, tā bija viduslaiku komunikāciju kultūra, kurā baumas ieņēma ļoti nopietnu lomu. No baumām baidījās tirgotāji, jo tās varēja preces cenu gan nosist, gan pacelt. Baumas varēja likt cilvēkiem arī atstāt savas mājas un doties tālos ceļojumos. Baumām ir milzīgs spēks – to šodien zinām arī mēs.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīļa beigās sarucis līdz 7,9%; Jēkabpilī zem Daugavas tilta Jēkabpilī veido aizsargdambju savienojumu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē.
Latvijā šogad aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,9% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras informācija. Aprīlī visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies Kurzemē – par 0,6 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kā arī Zemgalē – par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,5%. Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās joprojām bija Latgales reģionā – 16,2%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš.
Rīgā ir augstākā dzīves dārdzība starp Baltijas valstu galvaspilsētām, jo izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu prasa procentuāli lielāko vidējai ģimenei pieejamo ienākumu daļu, šodien pētījuma par dzīves dārdzību Baltijas valstu galvaspilsētās prezentācijā informēja Swedbank. Pētījumā noskaidrots, ka vidējai četru cilvēku ģimenei Tallinā mēneša ienākumi ir 2 tūkstoši 897 eiro apmērā, Viļņā – 2 tūkstoši 207 eiro, bet Rīgā – 2 tūkstoši 20 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018.gadā veikto pētījumu ģimenes ienākumi Tallinā auguši par 464 eiro, Viļņā - par 648 eiro, bet Rīgā - par 419 eiro. Savukārt kopējie ģimenes izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā veido 764 eiro jeb 38% no ģimenei pieejamā mēneša ienākuma, Tallinā - 709 eiro jeb 24%, bet Viļņā - 630 eiro jeb 29% no pieejamā ienākuma.
Finanšu ministrija aicinās valdību lemt par papildus 180,9 miljonu eiro novirzīšanu atbalsta pasākumiem nodokļu maksātājiem. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam piešķirti 446,5 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu piešķirt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem. No šā gada sākuma līdz 27.aprīlim nodokļu maksātājiem izmaksāts atbalsts 336 miljoni 574 tūkstoši 207 eiro apmērā. Atbalsta turpmākai izmaksai VID pieejami 109,9 miljoni eiro.
Turpinām ziņas
Zem tilta pār Daugavu Jēkabpilī ir uzsākti būvdarbi, kuru laikā tiks izveidots Daugavas aizsargdambju savienojums. Šobrīd gājējiem, velobraucējiem un citiem, kas izmanto promenādi, nākas pie tilta kāpt lejā, pa tuneli doties uz otru pusi un tad atkal kāpt augšā, lai turpinātu ceļu pa aizsargdambi. Tas rada neērtības, tādēļ pašvaldība jau pagājušajā gadā izstrādāja projektu, kas paredz savienot abas aizsargdambja puses zem tilta, izveidojot nepārtrauktu trasi bez šķēršļiem gājēju un velobraucēju kustībai. Saskaņā ar pašvaldības iepirkumu darbus veic SIA “Riga rent” par līgumcenu – vairāk nekā 103,1 tūkstotis eiro.
Daudzus jēkabpiliešus vakar ieinteresēja rosība uz Daugavas kreisā krasta aizsargdambja. Tur tika uzstādīts telpisks vides objekts – liela izmēra burti, kas veido uzrakstu “Jēkabpils”. Burtu izgatavošanu un uzstādīšanu veica uzņēmums no Jēkabpils – SIA “Jēkabpils LT”. Burti ir no cinkota 3 milimetru tērauda, vieglākā konstrukcija sver aptuveni 130-140 kilogramus, smagākās - ap 300 kilogramiem.
Burtu biezums ir 40 centimetri, bet augstums – četri metri, tādēļ pilsētas nosaukumu labi var redzēt gan no tilta, gan Daugavas pretējā krasta. Vides objekta izgatavošanas, piegādes un uzstādīšanas izmaksas ir vairāk nekā 14,4 tūkstoši eiro, ko finansēja pašvaldība.
Jēkabpilī vakar vakarā izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā angāra tipa ēkā Pils rajonā, Kazarmu ielā. Dega ēkas jumts. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtināja iedzīvotāji, kas ar saviem transportlīdzekļiem bija ieradušies skatīties ugunsgrēka dzēšanu. Tas traucēja ugunsdzēsības tehnikas pārvietošanos un kavēja veikt nepieciešamos darbus. Objektā strādāja ugunsdzēsēji no Jēkabpils, Pļaviņām un Līvāniem. Ugunsgrēks tika likvidēts aptuveni trīs stundu laikā. Jāpiebilst, ka gada laikā ugunsdzēsēji šajā ēkā jau trīs reizes dzēsuši ugunsgrēkus.
Otrdien pulksten 22.52 ugunsdzēsēji glābēji devās uz Brīvības ielu Jēkabpilī, kur vienstāva neapsaimniekotai ēkai dega siena 2 m2 platībā. Vakar dzēsti arī kūlas ugunsgrēki. Auseklīša ielā Jēkabpilī kūla dega 200 m2 platībā; Krustpils novada Kūku pagastā dega kūla un zaru kaudze 2 tūkstoši 550 m2 platībā; un Salas novada Sēlpils pagastā dega kūla, siena ruļļi un kūdra tūkstoš 50 m2 platībā.
Un vēl
Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs vēsāks un brīžiem līs, liecina prognozes. Ceturtdien un piektdien gaisa temperatūra sasniegs +14..+19 grādus, ceturtdien Kurzemē līdz +20..22 grādiem. Brīžiem līs visos reģionos – vairāk Vidzemē un Latgalē, mazāk – Kurzemē, vietām gaidāms arī pērkona negaiss. Pūtīs brāzmains dienvidaustrumu, austrumu vējš. Brīvdienās vēji kļūs lēnāki un iegriezīsies vairāk no rietumu puses. Sestdien vietām Vidzemē un Latgalē uzlīs, bet svētdiena jau visā valstī būs saulaina un bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra brīvdienās paaugstināsies un svētdien sasniegs +17..+22 grādus, vietām jūras piekrastē Kurzemē vēsāks.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija šogad Latvijai prognozē ekonomikas pieaugumu par 3,5%; Jēkabpils joprojām noturas drošo pašvaldību sarakstā; un Kāds sinoptiķu vērtējumā bijis laiks maija sākumā.
Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, gada otrajā pusē ir sagaidāma straujāka ekonomikas izaugsme un prognozēts, ka Latvijas ekonomika 2021. gadā pieaugs par 3,5%, komentējot Eiropas Komisijas (EK) 2020.gada pavasara ekonomikas prognozi, norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Viņš uzsver, ka pandēmijas ietekmē Latvijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 3,6%. Visvairāk tika skartas pakalpojumu nozares, kas saistītas ar cilvēku apkalpošanu klātienē. 2021. gada sākumā joprojām augstie Covid-19 saslimstības rādītāji un ierobežojošie pasākumi bremzēja ekonomikas atgūšanos gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tajā skaitā kosmētiķiem un kosmetologiem. Politiķa piedāvātās izmaiņas arī paredz noteikt, ka gadījumā, ja pakalpojuma sniegšanas vietai atbilstoši Ārstniecības likumam nav jābūt ārstniecības iestādeitad pakalpojumus drīkst sniegt vietā, kas nav ārstniecības iestāde.
Ņemot vērā saspringto politisko situāciju, notiekošos palestīniešu nemierus un Izraēlas armijas sākto kaujas operāciju "Šomer Ha-Homot", Ārlietu ministrija stingri iesaka ceļotājiem nedoties uz Jeruzalemi, Gazas sektoru, tajā skaitā 40 kilometru rādiusā ap to, Palestīnas Pašpārvaldes teritorijām un citiem "karstajiem" punktiem. Ikvienu Latvijas valstspiederīgo, kurš atrodas Jeruzalemē un citos "karstajos punktos", Ārlietu ministrija stingri aicina ievērot piesardzību, izvairīties no demonstrācijām un vietām, kurās pulcējas liels cilvēku skaits un kurās iespējamas masu nekārtības. Tāpat ceļotāji aicināti atrasties vietā, no kuras ātri sasniedzamas bumbu patversmes.
Kā ziņots, Izraēlas un Gazas joslas konfliktā nerimstot raķešu apšaudēm un kara aviācijas triecieniem, bet Izraēlas pilsētas ar lielu arābu iedzīvotāju skaitu pārņemot nekārtībām, šodien vairojās bažas, ka izraēliešu un palestīniešu konflikts var pāraugt visaptverošā karā. Palestīniešu kaujinieki kopš pirmdienas no Gazas joslas Izraēlas virzienā izšāvuši vairāk nekā tūkstoš raķešu, savukārt Izraēla Gazas joslā veikusi vairākus simtus uzlidojumu.
Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka varētu rosināt likumprojektu, kas liegtu iespēju anonīmi paust savu viedokli internetā. Kā iegansts šāda likuma rosināšanai tiek minēts otrdien notikušais slaktiņš Kazaņas pilsētā, kur 19 gadu vecs jaunietis skolā ar šaujamieroci, kā liecina precizētā nformācija, nogalināja deviņus cilvēkus. Pirms tam viņš internetā dižojies, ka ir “Dievs”, un draudēja izrēķināties ar “bioatkritumiem”. Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins uzskata, ka notikusī traģēdija liecina par nepieciešamību pilnveidot Krievijas likumus.
Turpinām ziņas
Covid-19 izplatības rādītāji 31 pašvaldībā pieļauj mācību procesa īstenošanu klātienē izglītības iestāžu 1.–6. un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.–9. un 10.–11. klasē, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Jaunais pašvaldību saraksts stāsies spēkā pirmdien, 17. maijā. Saskaņā ar SPKC datiem tajā būs 31 pašvaldība. Jēkabpils joprojām ir drošo pašvaldību sarakstā, kur mācības drīkst notikt klātienē. Atšķirībā no šīs nedēļas klātienes mācības vairs nevarēs rīkot Krustpils un Viesītes novados. Savukārt sarakstu papildināja un klātienes mācības varēs rīkot Līvānu un Salas novados.
No rītdienas, 13.maija līdz 21.maijam uz remonta laiku tiek slēgts Jēkabpilī, Pormaļa ielas posms no Blaumaņa līdz Kapu ielai. Pilsētas autobusi virzienā uz poliklīniku un ārpilsētas autobusi virzienā uz Salu kursēs pa Blaumaņa, Zvanītāju un Celtnieku ielām. Slēgta pietura Pormaļa ielā. Pietura „Celtnieku iela” pārcelta pie veikala “Sprīdītis” Celtnieku ielā.
Un vēl
Maija pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 grāds jeb 2,7 grādi zem dekādes normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoti dati. Augstākā gaisa temperatūra bija +26,1 grāds 10.maijā Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra reģistrēta 2.maija saullēktā Mērsragā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz -4,5 grādiem, pārspējot šā datuma aukstuma rekordu. Vidējais nokrišņu daudzums maija pirmajā dekādē bija 30 milimetri - 220% no normas. Visvairāk nokrišņu - 63 milimetri - bija Skrīveros, bet vismazāk lija un sniga Kuldīgā, kur nokrišņu summa nepārsniedza deviņus milimetrus.