Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 20.maijā
- 20 maijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņas klausieties: Jaunajā skolotāju algu modelī LIZDA nepiekrīt izmaiņām darba slodzē; Brīdina par uzņēmuma VIA vārdā izsūtītiem kaitnieciskiem e-pastiem; un Mūžībā devies Atmodas laika pirmais Jēkabpils pilsētas mērs Vilis Dābols.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas spēkā stājas vairāki Covid-19 ierobežojumu atvieglojumi; Zinātnieki pēta mazo HES un citu aizsprostu ietekmi uz zivju sugām; un Vai Covid-19 kļūs par sezonālu slimību?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties; Valdībā virzīs jautājumu par atbalstu valsts teātriem, koncertorganizācijām un muzejiem; Eiropas komisija paraksta trešo līgumu par papildu "Pfizer/Biontech" vakcīnu iegādi; un Šodien svin pasaules bišu dienu.
Radio1 ziņas klausieties: Jaunajā skolotāju algu modelī LIZDA nepiekrīt izmaiņām darba slodzē; Brīdina par uzņēmuma VIA vārdā izsūtītiem kaitnieciskiem e-pastiem; un Mūžībā devies Atmodas laika pirmais Jēkabpils pilsētas mērs Vilis Dābols.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto jauno darba samaksas modeli, kas paredz celt skolotāju zemāko algas likmi līdz tūkstoš 200 eiro mēnesī no 2022. gada septembra. Arodbiedrība aicina reformu apturēt, jo nepiekrīt izmaiņām pedagogu darba slodzē. Tas saistīts ar ieceri būtiski palielināt stundu skaitu klases priekšā un nepietiekami laika paredzot tādiem pienākumiem kā mācību satura veidošanai, skolēnu novērtēšanai un citiem darbiem. Turklāt par desmit stundām pieaugtu arī darba nedēļa, no kā secināms, ka vienas darba stundas apmaksa būtiski nemainītos.
Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norāda, ka konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi. Tomēr darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams vēl vairāk mazināt. Tāpēc tiek vērtēta iespēja pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes.
Latvija pēc septiņu dienu vidējā vakcinācijas pret Covid-19 tempa uz 100 iedzīvotājiem apsteigusi Eiropas Savienības vidējo rādītāju, liecina pētniecības un datu apstrādes kompānijas "Our World in Data" apkopotā informācija par laika periodu līdz 18.maijam. Lai gan Latvija aizvien ievērojami atpaliek kopējā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvarā iepretim ES rādītājiem, raugoties uz to, cik vidēji vienā dienā vakcinēts pēdējo septiņu dienu laikā, šis rādītājs ir 0,73, kas ir par 0,02 vairāk nekā ES attiecīgais rādītājs. Vadoties pēc šī rādītāja, Latvija arī apsteigusi Baltijas kaimiņvalstis - Igaunijā septiņu dienu vidējais izlietoto devu īpatsvars uz 100 iedzīvotājiem ir 0,55, bet Lietuvā - 0,72.
Dažādi atvieglojumi vakcinētajiem, piemēram, nelietot sejas maskas darbā un trenēties telpās, nav uzskatāma par nevakcinēto diskrimināciju. Par to vienisprātis ir eksperti - gan Satversmes zinātājs, gan tiesībsargs, gan medicīnas ētikas eksperte. Ar šiem atvieglojumiem notiek lēna atgriešanās pie ierastās dzīves, un tās nav privilēģijas. Savukārt ikviena cilvēka tiesības nesaslimt un nenomirt no vīrusa, pret kuru ir vakcīna, dominē pār indivīda tiesībām nevakcinēties.
Turpinām ziņas
Iedzīvotāji tiek brīdināti par ļaunprātīgiem e-pastiem, kuru pielikumi var sastāvēt no vīrusiem, kas zog paroles. Krāpnieki izliekas par uzņēmuma SIA “VIA” pārstāvjiem, un salīdzinoši labā latviešu valodā aicina e-pasta saņēmēju atsūtīt cenu piedāvājumu pielikumā pievienotajiem produktiem. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" brīdina, ka e-pasta pielikumā patiesībā ir Lokibot ļaunatūra, kas zog paroles un citus datus no interneta pārlūkiem un citām programmām. Aicina būt modriem un šādus e-pastus vaļā nevērt.
No nākamās nedēļas pirmdienas, 24.maija līdz 30.jūnijam uz remonta laiku Jēkabpilī tiek slēgts Brīvības ielas posms no Zvanītāju ielas līdz Celtnieku ielai. Pilsētas autobusi virzienā uz poliklīniku un ārpilsētas autobusi virzienā uz Salu kursēs pa Zaļo un Andreja Pormaļa ielām. Slēgtas pieturas Robežu iela un Celtnieku iela. Pietura Celtnieku iela Salas virzienam pārcelta pie stadiona uz Andreja Pormaļa ielas.
Un vēl
Pagājušās nedēļas nogalē, 14.maijā, mūžības ceļā devies Atmodas laika pirmais Jēkabpils pilsētas mērs Vilis Dābols. 1990.gadā, sākoties Tautas atmodai, vēsturiskajā, bet vienlaikus ļoti sarežģītajā laikā, Vilis Dābols tika ievēlēts par Jēkabpils pilsētas mēru vai kā toreiz sauca- Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju un strādāja šajā amatā līdz 1994. gadam. Cilvēku cienīts un atbalstīts, viņš visos laikos saglabāja neatkarīgas Latvijas un Jēkabpils patriota nostāju. Pēdējā gaitā Vilis Dābols tiks pavadīts šodien, 20.maijā uz Krustpils novada Kūka pagasta Smanu kapiem. Jēkabpils pilsētas pašvaldības sagatavotais nekrologs Vilim Dābolam publicēts portālā Radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas spēkā stājas vairāki Covid-19 ierobežojumu atvieglojumi; Zinātnieki pēta mazo HES un citu aizsprostu ietekmi uz zivju sugām; un Vai Covid-19 kļūs par sezonālu slimību?
No šodienas spēkā stājas vairāki Covid-19 ierobežojumu atvieglojumi. Vakcinētie un Covid-19 pārslimojušie darba vietās var nelietot sejas maskas, Nodarbības svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā, bet raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījumos varēs nelietot sejas maskas. No šodienas vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas var brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi un sporta komandas. Visas epidemioloģiskās prasības jāievēro, ja telpā ir kaut viena persona, kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas statuss nav zināms. Prasības jāievēro arī ārpus noteiktās telpas jeb koplietošanas telpās.
Saeima šodien atjaunoja pilnvaras bijušajam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam. Šodien viņš iecelts par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru. Vintenbergs tika ievēlēts 13. Saeimā, un deputāta mandātu viņš lūdzis atjaunot, jo 14. maijā beidzis pildīt ekonomikas ministra amata pienākumus. Tādējādi darbu parlamentā noslēdz Aivars Geidāns, kurš Saeimas sastāvā iestājās pagājušā gada aprīlī uz laiku, kamēr no partijas “KPV LV” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Atalgojumu Vitenbergs saņems tikai kā Saeimas deputāts.
Miris vēl viens Merķeļa ielas nelegālā hosteļa ugunsgrēkā cietušais, līdz ar to šīs nelaimes upuru skaits sasniedzis deviņus, turklāt trīs no bojāgājušajiem vēl nav pilnībā atpazīti. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruksintervijā TV3 informēja, ka devītais cilvēks miris pēdējo dienu laikā - ugunsgrēkā gūtās traumas bijušas tik nopietnas, ka cietušajam nav izdevies atlabt. Vaicāts par trim vēl neatpazītajiem bojāgājušajiem, Ruks atbildēja, ka policijai ir aptuvena nojausma, kas šie cilvēki varētu būt, taču apstiprinājuma vēl neesot. Visticamāk, tie esot vietējie iedzīvotāji, ne ārzemnieki. Jautāts, kā sokas ar hosteļa patiesā saimnieka Ernesta Rieksta meklēšanu, policijas priekšnieks atbildēja, ka dienestam ir zināma valsts, kurā viņš uzturas, taču neatklāja to.
Eiropas Parlaments pieņēmis programmu “Radošā Eiropa” kultūras un audiovizuālās nozares atbalstam 2021. - 2027. gadā. Piešķirtie 2,5 miljardi eiro ir visu laiku lielākais atbalsts, kas Eiropas Savienībā piešķirts šai nozarei. 1,4 miljardi eiro novirzīti Eiropas filmu un audiovizuālo darbu izstrādei, popularizēšanai un izplatīšanai. Atbalsts paredzēts arī pārrobežu kultūras un radošās sadarbības projektiem, Eiropas literatūras popularizēšanai, arhitektūrai, kā arī dažādām ES kultūras balvām un ierosmēm. Pirmo reizi atbalsts piešķirts plašsaziņas līdzekļiem un medijpratības, plurālisma, preses brīvības un kvalitatīvas žurnālistikas veicināšanai.
Turpinām ziņas
Saeima šodien konceptuāli atbalstījusi grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.
Šogad Latvijas upēs un ezeros plānots ielaist ap 14 miljoniem dažādu zivju sugu mazuļus un kāpurus. Zivis izlaišanai publiskajos ūdeņos audzē piecās valstij piederošās audzētavās, jo upē teju nav saglabājusies dabīgā populācija. Savukārt uz Latvijas nelielajām upēm vēl patlaban ir ap 130 mazās hidroelektrostacijas un zinātnieki veic pētījumu, lai aprēķinātu šo un citu aizsprostu ietekmi uz zivju sugām un upju faunu kopumā. Minētā pētījuma rezultātus zinātnieki sola rudenī, kas ļaušot novērtēt un diskutēt par dažādu mazo HES, aizsprostu un dambju ietekmi uz upēm.
Un vēl
Elpošanas ceļu infekcijas slimībām, piemēram, gripai, ir sezonāls raksturs, tādēļ ziemā tās ir daudz vairāk izplatītas nekā vasarā. Zinātnieki pašlaik pēta, vai tā varētu notikt arī ar Covid-19, un pirmie secinājumi ir cerīgi. Pētījumi rāda, ka siltākā laikā Covid-19 izplatības līmenis ir zemāks nekā aukstā laikā. Taču koronavīruss, atšķirībā no gripas, ir pārāk lipīgs, lai tas izzustu tikai uz siltās sezonas rēķina. Zinātnieki norāda, ka vasara nodrošina atelpas brīdi, kad nepieciešams sagatavoties jaunai cīņai rudens un ziemas sezonā. Tikmēr pēdējā laikā par Covid-19 izplatības centriem pasaulē kļuvušas tādas salīdzinoši karstas valstis kā Indija un Brazīlija, tomēr kopējās tendences rāda, ka jaunais koronavīruss labāk izplatās vēsā klimatā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties; Valdībā virzīs jautājumu par atbalstu valsts teātriem, koncertorganizācijām un muzejiem;
Eiropas komisija paraksta trešo līgumu par papildu "Pfizer/Biontech" vakcīnu iegādi; un Šodien svin pasaules bišu dienu.
Trešdien Latvijā atklāti 497 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi un ziņots par trīs saslimušo nāvi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju kopš aizvakardienas ir sarucis no 448,8 gadījumiem līdz 434,3. Diennakts laikā Latvijā veikti 16 tūkstoši 546 Covid-19 testi, un pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3%.
Jēkabpilī no 1. līdz 19.maijam reģistrēti 66 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Savukārt divu nedēļu laikā pilsētā reģistrēti 58 saslimušie. Savukārt kopumā, kopš 2020.gada marta Jēkabpilī reģistrēti tūkstoš 804 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Jēkabpilī ir 265 saslimušie.
Viesītes novadā 14 dienu laikā reģistrēti 20 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, savukārt kopumā - 161 saslimšanas gadījums. Krustpils novadā patlaban reģistrēti 11 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, bet kopumā - 479 gadījumi. Jēkabpils novadā pēdējo divu nedēļu laikā ar Covid 19 saslimuši 17 cilvēki, bet kopumā reģistrēto saslimušo skaits ir 307. Savukārt Aknīstes un Salas novados šobrīd saslimušo skaits ir līdz pieci cilvēki, savukārt kopumā šeit attiecīgi reģistrēti – 457 un 190 saslimušie ar Covid-19.
Kultūras ministrija iecerējusi valdībā virzīt jautājumu par atbalsta sniegšanu Covid-19 krīzes skartajiem valsts teātriem un koncertorganizācijām, kā arī mantojuma iestādēm – valsts muzejiem un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Šim mērķim teātriem un koncertorganizācijām nepieciešami nepilni 2,1 miljons eiro, savukārt valsts muzejiem un nacionālajai bibliotēkai – 3,5 miljoni eiro.
Turpinām ar ārvalstu vēstīm
Eiropas Komisija ar farmācijas uzņēmumiem "BioNTech" un "Pfizer" parakstījusi trešo līgumu, visu Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā no 2021.gada beigām līdz 2023.gadam rezervējot papildu 1,8 miljardus vakcīnas pret Covid-19 devu. Līgums paredz iegādāties vēl 900 miljonus pašreizējās vakcīnas un vīrusa variantiem pielāgotu vakcīnu devu, kā arī iespēju vēl 900 miljonus devu iepirkt papildus. Līgums izvirza prasību, lai vakcīnas tiktu ražotas ES un turpat atrastos arī tām būtiski nepieciešamo sastāvdaļu avoti. Tajā arī noteikts, ka no piegāžu sākuma brīža - 2022.gada - ES tās ir garantētas.
Šī nedēļa Francijā nesusi daudz prieka, jo durvis atkal vēruši muzeji, kafejnīcas, restorānu terases, kā arī kinoteātri un citas kultūras iestādes, un uzņēmumi, kas bija spiesti darbību apturēt Covid-19 pandēmijas dēļ. Mākslas un kultūras izslāpušie tagad var apmeklēt kinoteātrus un muzejus. Uz tiem gan, tāpat kā uz citām iestādēm, attiecas dažādi ierobežojumi. Piemēram, jāvalkā maskas un uz vienu cilvēku jānodrošina vismaz astoņi kvadrātmetri. Iespējams arī malkot kafiju vai paēst pusdienas āra terasēs, kas Francijā ir īpaši populāras.
Kaspersky pētnieki ir atraduši jaunu banku ļaunprogrammatūru no Brazīlijas ar nosaukumu "Bizarro". Tā ir vērsta pret septiņdesmit bankām no dažādām Eiropas un Dienvidamerikas valstīm. "Bizarro” ir jauna banku Trojas zirgu saime, kas radusies Brazīlijā un tagad ir arī konstatēta citās valstīs, piemēram, Argentīnā, Čīlē, Vācijā, Spānijā, Portugālē, Francijā un Itālijā. "Bizarro” uzbrukumu izpildē izmanto sadarbības partnerus vai vervē naudas mūļus, kas veic naudas izņemšanu vai tikai palīdz ar tulkošanu. Kaspersky eksperti norāda, ka šāds uzbrukums mudina veltīt vairāk uzmanības reģionālo noziedznieku analīzei un vietējo apdraudējumu izlūkošanai, jo drīz tā var kļūt par globālu problēmu.
Koronavīrusa pandēmija izraisījusi krīzi visā pasaulē, taču vienlaikus tā ļāvusi vairākiem cilvēkiem kļūt par miljardieriem, liecina organizācijas "People's Vaccines Alliance" veikts pētījums. Kopš pandēmijas sākuma par miljardieriem kļuvuši vismaz deviņi cilvēki, viņu turības kopējai vērtībai veidojot 19,3 miljardus ASV dolāru jeb 15,8 miljardus eiro. Miljardieru sarakstā iekļuvuši pieci Moderna kompānijas pārstāvji, kā arī trīs Ķīnas vakcīnu ražotāja "CanSino Biologics" līdzdibinātāji. Pētījuma autori brīdina, ka farmācijas uzņēmumu monopolstāvoklis sniedz tiem kontroli par vakcīnu piegādēm un cenu, paaugstinot to ienākumus, tajā pat laikā apgrūtinot nabadzīgajām valstīm iespēju saņemt nepieciešamās vakcīnu piegādes
Un vēl
Tauriņi, sikspārņi, kolibri, un, it īpaši, bites ir svarīgāki nekā mums šķiet - bez šo apputeksnētāju darba pieejamā pārtika pasaulē samazinātos par trešo daļu un izzustu ap diviem simtiem tūkstošu dzīvnieku sugu. Atgādinot par bišu un citu apputeksnētāju svarīgo lomu un to aizsardzību, jau trešo gadu visā pasaulē 20. maijā svin Pasaules Bišu dienu. Tās aizsākumi meklējami kalnainajā un ezeriem bagātajā Slovēnijā, kas lepojas ar senām biškopības tradīcijām. Šajā valstī 1734. gadā dzimis modernās dravniecības pamatlicējs Antons Janša (Anton Janša), kura metodes un zināšanas šajā jomā izmanto pat mūsdienās. Lai godinātu Janša ieguldījumu spārnoto apputeksnētāju pētniecībā, par Pasaules Bišu dienu izvēlējās tieši viņa dzimšanas datumu - 20. maiju, atklāj “National Geographic”.