Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 8.jūnijā
- 08 junijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir jaunākie partiju reitingi? Policija sākusi vēl vienu kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu aizvadītajās vēlēšanās; un Veiks socioloģisko pētījumu saistībā ar vēlētāju zemo aktivitāti pašvaldību vēlēšanās.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāda bijusi Latvijas banku sektora peļņa šī gada pirmajā ceturksnī? Eiropas parlaments vēlas digitālo Covid-19 sertifikātu jeb ceļošanas pasi ieviest ārtāk; un Kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi rēķinu apmaksā?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Patēriņa cenas maijā Latvijā gada laikā pieaugušas par 2,6%; Uz divām nedēļām slēgs Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļu; un Jēkabpiliešus lūdz transporta līdzekļus novietot tālāk no zāles pļaušanas vietām.
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir jaunākie partiju reitingi? Policija sākusi vēl vienu kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu aizvadītajās vēlēšanās; un Veiks socioloģisko pētījumu saistībā ar vēlētāju zemo aktivitāti pašvaldību vēlēšanās.
Partiju popularitātes reitingos maijā gandrīz visiem politiskajiem spēkiem salīdzinājumā ar aprīli manāmas svārstības viena līdz divu procentpunktu robežās. Izņēmums ir Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība, kam reitings nemainīgs, liecina SKDS aptauja. Augstākais reitings ir partijai “Saskaņai”. Otrajā vietā – Nacionālā apvienība. Tad seko Zaļo un Zemnieku savienība, aiz kuras ir pie valdības stūres esošā “Jaunā Vienotība”. Tālāk “Attīstībai/Par!” un Jaunā konservatīvā partija, kuras reitings, salīdzinot ar aprīli, ir nedaudz uzlabojies. Tad seko “Progresīvie”, kuriem attiecīgi reitings nedaudz krities. Tad Latvijas Krievu savienība, “Likums un kārtība”, Latvijas Reģionu apvienība, bet aptauju noslēdz “KPV LV”, kas mainījusi nosaukumu un tagad saucama – “Par cilvēcīgu Latviju”.
Pēdējo piecu nedēļu laikā Latvijā vērojams Covid-19 gadījumu skaita samazinājums par 60%, bet pagājušā nedēļa pret iepriekšējo nedēļu samazinājums ir par 20%. Pagājušajā nedēļā vidēji vienā dienā tiek atklāti 245 jauni ar Covid-19 inficētie. Nedēļu iepriekš tie bija vidēji 308. Tāpat pagājušajā nedēļā par 14,4% samazinājies veikto testu skaits, vidēji dienā veicot 9 tūkstoši 398 testus. Visās vecuma grupās turpinās saslimstības samazinājums, un visos reģionos vienmērīgi samazinās jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits.
Lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu izmaksāto dīkstāves pabalstu summas bijušas visai zemas, kas liecina par niecīgām algām uzņēmumos, jo atbilstoši iepriekš maksātajam aprēķināti arī pabalsti. Valsts ieņēmumu dienests atbalsta pasākumos Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem ir izmaksājis vairāk nekā 425 miljonus eiro un atbalsts kopumā sniegts vairāk nekā 76 tūkstošiem darba ņēmēju. Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis atzīst, ka mazie pabalsti liecina, ka daudzas nozares aizvien dzīvo ēnu ekonomikā un maksā aplokšņu algas.
Finanšu tirgi atguvušies no krīzes, un labus rezultātus uzrāda arī pensiju otrā līmeņa plāni. Eksperti gan atgādina, ka svarīgākais ir nekrist panikā krīzes laikā, kad pensiju ienesīgums samazinās, kā arī izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Finanšu nozares eksperti norāda, ka pensiju otrā līmeņa plāni ir atguvušies un īpaši liels ienesīguma pieaugums bijis aktīvajiem plāniem. Ieguldījumu plānu var mainīt divas reizes gadā, reizi gadā - pensiju pārvaldītāju. Datus par uzkrāto pensijas otrā līmeņa kapitālu var uzzināt portālā "latvija.lv
Turpinām ziņas
Valsts policija sākusi vēl vienu kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Policija sestdienas vakarā jau pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas paziņoja, ka kopumā par iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem Latvijā dažādās vietās bija sākusi piecas resoriskās pārbaudes.Viena no pārbaudēm Aizkraukles iecirknī pabeigta, un tās vietā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības. Savukārt Alūksnes, Ogres, Olaines un Jēkabpils iecirkņos ierosinātās pārbaudes turpinās, un, visticamāk, tās atbilstoši kompetencei nodos valsts drošības dienestam.
Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros Covid-19 pandēmijas laikā. Lieta ierosināta pēc uzņēmuma "Jysk” pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja veikaliem lielajos tirdzniecības centros esot atsevišķa ieeja no ārpuses. Tādējādi šajos veikalos apmeklētājiem varot tikt nodrošināta iekļūšana un izkļūšana, nešķērsojot pārējo lielā tirdzniecības centra iekštelpu teritoriju. Uzņēmums lūdz Satversmes tiesu pārbaudīt Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.
Un vēl
Saistībā ar vēlētāju zemo aktivitāti šā gada pašvaldību vēlēšanās tiks veikts socioloģiskais pētījums, lai saprastu, kāpēc tā notika un kā to labot, vakar pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers atzina, ka viņu kā valdības vadītāju šie rezultāti dara bažīgu, jo demokrātijā dalība ir ļoti svarīga. Tomēr, lai spriestu, kāpēc pieredzēta šāda līmeņa aktivitāte, Kariņš ir uzzinājis, ka Pārresoru koordinācijas centrs un Valsts kontrole sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju veiks socioloģisko pētījumu, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju no malas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāda bijusi Latvijas banku sektora peļņa šī gada pirmajā ceturksnī? Eiropas parlaments vēlas digitālo Covid-19 sertifikātu jeb ceļošanas pasi ieviest ārtāk; un Kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi rēķinu apmaksā?
Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publiskotie dati. Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. 2022. gada budžeta pamata prioritātei veselības aprūpē jābūt onkoloģijai. Tā norādīja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride no “Attīstībai/Par!”. Nauda prioritāri jārod gan jaunu onkoloģisko slimību ārstēšanai nepieciešamo medikamentu ieviešanai, gan arī valsts apmaksātai krūts rekonstrukcijas operācijai pacientēm, kurām krūts vēža dēļ nācies to noņemt, un arī citu atbalsta programmu ieviešanai. Par nākamā gada budžeta prioritātēm un kopējo veselības aprūpei atvēlēto budžetu Saeimas sociālo un darba lietu komisija šodien runās ar Veselības un Finanšu ministriju pārstāvjiem.
Savukārt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien lēma izteikt jaunajam labklājības ministram Gatim Eglītim mutvārdu brīdinājumu par viņa ierakstu sociālajos tīklos, no kura varēja noprast, ka valdošās koalīcijas partijas Eiropas fondu sadalē "primāri rūpēsies par savām pašvaldībām". Jaunajam labklājības ministram izteikts mutvārdu brīdinājums par ētikas kodeksa astotā punkta pārkāpumu, kurš paredz, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
Lielākais šķērslis tūrisma nozarei Latvijā šobrīd ir aizliegums ieceļot nebūtisku iemeslu dēļ, un kamēr tas netiks atcelts, straujāku tūristu pieplūdumu sagaidīt nevarēs. Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste akcentē, ka patlaban visa nozare cer uz digitālā Covid-19 sertifikāta darbības uzsākšanu Eiropas Savienības robežās. Ņemot vērā, ka sertifikāts pagaidām darbojas tikai daļēji, šobrīd vēl ir pāragri spriest, cik lielā mērā tas palīdzēs atgūties no krīzes.
Turpinām ar ārvalstu vēstīm
Eiropas Parlamenta deputāti šodien debatēs par vienoto Eiropas Savienības digitālo dokumentu, kas apstiprinās cilvēku vakcinēšanos pret Covid-19. Deputāti cer, ka digitālo Covid-19 sertifikātu jeb ceļošanas pasi izdosies ieviest ārtāk, nekā plānots iepriekš. Parlamenta pārstāvji informē, ka nepieciešamos dokumentus izskata paātrinātas likumdošanas procedūras ietvaros un tos plānots apstiprināt jau šonedēļ. Sertifikāts būs bezmaksas un pastāvēs gan digitāli, gan papīra formātā.
Amerikas Savienoto Valstu un Austrālijas drošības iestāžu kopīgā operācijā, kas vērsta pret organizēto noziedzību, aizturēti simtiem cilvēku 18 valstīs. Drošības dienestiem izdevies piekļūt ziņapmaiņas aplikācijai ANOM, ko izmantoja noziedznieki, un iegūt simtiem šifrētu ziņojumu. Aizdomās turamie, kas iesaistīti globālā narkotiku tirdzniecībā, aizturēti Austrālijā, Āzijā, Dienvidamerikā un Tuvajos Austrumos. Policija pirmdien konfiscēja 104 šaujamieročus un gandrīz 45 miljonus Austrālijas dolāru (28,7 miljonus eiro) skaidrā naudā. Aizdomās turamajiem izvirzītas jau 525 apsūdzības, bet varasiestādes sagaida, ka tuvāko nedēļu laikā tiks izvirzītas vēl citas.
Lielbritānijas pilsētā Kornvolā turpinās gatavošanās septiņu pasaules industriāli attīstītāko valstu vadītāju samitam. Tikšanās paredzēta no 11. līdz 13. Jūnijam. Par drošību pasākumā, kurā piedalīsies arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens, gādās apmēram 6 tūkstoši 500 policistu un drošībnieku. Samita norises vietās jau uzstādīti augsti tērauda žogi, slēgti ceļi un izveidoti kontroles punkti. ASV, Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Japānas Kanādas, un Vācijas līderi apspriedīs cīņu pret Covid-19, drošības jautājumus un citas problēmas.
Krievijas presidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, formalizējot Krievijas izstāšanos no Atvērto debesu līguma, ziņo portāls "The Moscow Times". Šis līgums paredz, ka tā dalībvalstis var veikt lidojumus pāri citām vienošanās dalībvalstīm, lai monitorētu militāro aktivitāti. Līgums stājās spēkā 2002. gadā. Putins parakstījis likumu par izstāšanos no šī līguma vien 10 dienas pirms gaidāmās tikšanās starp viņu un ASV prezidentu Džo Baidenu. ASV šo līgumu pameta jau novembrī.
Amerikas Savienoto Valstu pilsētas Sanfrancisko zooloģiskajā dārzā miris 63 gadus vecais šimpanzes tēviņš Kobijs. Viņš bija vecākais nebrīvē ASV dzīvojošais savas sugas pārstāvis. Zooloģiskā dārza paziņojumā norādīts, ka nāves iemesls nav noskaidrots. Taču dzīvnieks nesen slimoja, un mediķi uzskata, ka dzīvnieks miris no lielā vecuma radītajām problēmām.
Un vēl
Trešā daļa jeb 33% respondentu atzina, ka rēķinu apmaksu atliek uz pēdējo brīdi, tā radot situācijas, ka norēķinu termiņš tiek kavēts, atklāj finanšu nozares veiktā aptauja. Norēķinus uz pēdējo brīdi caurmērā biežāk atliek respondenti ar vidēji zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, tas ir, 451 - 600 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tikmēr 60% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 55 gadiem uzskatīja, ka viņu finanšu disciplīna ir laba. Savā vērtējumā kārtīgākie rēķinu maksātāji, proti, tos apmaksājot uzreiz saņemšanas brīdī, ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī zemgalieši.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Patēriņa cenas maijā Latvijā gada laikā pieaugušas par 2,6%; Uz divām nedēļām slēgs Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļu; un Jēkabpiliešus lūdz transporta līdzekļus novietot tālāk no zāles pļaušanas vietām.
Saeimā šodien deputāta zvērestu deva četri jauni deputāti – Māris Mičerevskis no"Attīstībai/Par", Līva kreituse no Jaunās konservatīvās partijas, Viesturs Liepkalns no "Attīstībai/Par" un Māris Beļaunieks no jaunās konservatīvās partijas. Deputātes pilnvaras tika atjaunotas Ramonai Petravičai no politiskā spēka "Par cilvēcīgu Latviju" un Ilgai Šuplinskai.
Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%. 2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pagājušajā nedēļā Latvijā atklāts Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Kolumbijas variants jeb B.1.621 celms, kas satur divas no bīstamākajām mutācijām, šodien valdības sēdē informēja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.Speciālistu ieskatā Kolumbijas paveids ir līdzīgs Lielbritānijas paveidam. References laboratorijā, veicot pozitīvo paraugu skrīningu ar polimerāzes ķēdes reakcijas metodi, arī pagājušajā nedēļā virs 90% gadījumu ir konstatēts Lielbritānijas paveids.
12tie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šogad notiks netradicionālā un epidemioloģiskajai situācijai pielāgotā formātā, un to norises laiks paredzēts no 2. jūlija līdz 30. oktobrim. Šo Izglītības un zinātnes ministrijas un svētku rīkotāju piedāvāto risinājumu šodien apstiprināja valdība. Pēc ministrijas aplēsēm jaunā formāta svētki valstij izmaksās vairāk nekā 2 miljoni eiro. Svētki iecerēti no 2. jūlija līdz 30. oktobrim visā Latvijas teritorijā atbilstoši epidemioloģiskās drošības nosacījumiem. Koncertu videostāsti, norišu videoklipi, intervijas, virtuāli sveicieni, montēti sižeti un citas aktivitātes tiks atspoguļotas caur masu medijiem.
Turpinām ziņas
No 14.-27.jūnijam - uz divām nedēļām - Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tiks slēgta Dzemdību nodaļa.
Šajā laikā slimnīcas Reanimācijas nodaļā tiks uzsākta rekonstrukcija un, lai būvdarbu sākumposma trokšņi un citas neērtības saistībā ar remontdarbiem, netraucētu stāvu zemāk esošajā Dzemdību nodaļā gulošajām pacientēm, pieņemts lēmums nodaļu slēgt uz būvdarbu sākumposmu. Dzemdētājas, kas izsauks Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu, tiks nogādātas kādā no tuvākajiem stacionāriem, kas sniedz dzemdību palīdzību. Ja dzemdētājas uz ārstniecības iestādi dodas pašas, tad jāņem vērā, ka no 14.-27.jūnijam Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šāda palīdzība nebūs pieejama.
Ministru kabinets šodien pieņēma grozījumus noteikumos par kritērijiem un kārtību, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem. Grozījumi nepieciešami, jo saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, valsts iedalīta valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Turklāt Ogrei noteikts valstspilsētas statuss un pēc pašvaldību reformas Ogrei, Jēkabpilij un Valmierai būs pievienotas novadu teritorijas.
Noteikumi paredz, ka valstspilsētu teritorijās un pārējās novada teritorijās būs jānodrošina atšķirīga dalītā atkritumu vākšana. Valstspilsētā būs jānodrošina vismaz viens atkritumu dalītās vākšanas punkts uz katriem 700 iedzīvotājiem. Savukārt pārējās novada pilsētās un pagastos uz katriem 550 iedzīvotājiem jāierīko vismaz viens sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts. Tāpat visos novados, kuros ir 8000 iedzīvotāju vai vairāk, jāierīko vismaz viens šķiroto atkritumu savākšanas laukums.
Un vēl
SIA JK Namu pārvalde turpina zāles pļaušanu pie uzņēmuma apsaimniekotajām daudzdzīvokļu mājām. Daudzviet šos darbus traucē pļaušanas teritorijai līdzās novietotās automašīnas. Uzņēmums atgādina, ja iedzīvotāji redz, ka pie viņu mājas noris pļaušana, lūgums savus transportlīdzekļus novietot tālāk no pļaušanas vietas. Tas nepieciešams, lai izvairītos no situācijām, kad kāds akmens pļaujot trāpa mašīnas stiklā vai arī mašīna tiek noklāta ar nopļauto zāli.